VIRUSOLOIJA VRUSI UN RPUSHROMOSOMU ENTISKIE ELEMENTI VRUSU UN

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI) VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS ss un ds RNS VĪRUSI

ss RNS (+) vīrusi • Kopējais raksturojums • Baktēriju vīrusi • Dzīvnieku vīrusi • Pikornavīrusi • Flavivīrusi • Togavīrusi • Kalikivīrusi • Koronavīrusi • Augu vīrusi

ss RNS (+) vīrusu kopējais raksturojums ss RNS (+) vīrusu saimnieku loks: Eubacteria (Caulobacteria, Enterobacteria, Pseudomonas ); Hordata (Mammalia; dažāds, visumā šaurs saimnieku loks); Insecta (drozofīlas C vīruss); Augi (plašs saimnieku loks, pārsvarā divdģļlapji).

ss RNS (+) vīrusu kopējais raksturojums RNS izmēri: Paši mazākie bakteriofāgi (Leviviridae) ar 3400 nt garu genomu, 3 - 4 gēniem. Flaviviridae, Togaviridae: 10 -12 kb garš genoms; 9 - 10 gēni. Coronaviridae : līdz 30 kb garš genoms, ap 25 gēni. RNS ir lineāra, bet sekundārās struktūras veidojumiem ir nozīmīga loma replikācijas un ekspresijas regulēšanā. m. RNS raksturīgās galu modifikācijas, 5’- CAP vai kovalenti piesasitīts proteīns; 3’ poliadenilēšana.

ss RNS (+) vīrusu kopējais raksturojums ss RNS (+) vīrusu morfoloģija: Mazi un vidēji lieli virioni, baktēriju un dzīvnieku vīrusiem raksturīga ikosaedriskā simetrija, diametrs 26 - 80 nm. Membrānas apvalks ir tikai Flaviviridae un Togaviridae dzimtu pārstāvjiem. Augu vīrusi pieder gan pie ikosaedriskas, gan pie spirāliskas simetrijas tipa. Apvalka nav. Vīrions bieži ir polipartits.

ss RNS (+) vīrusu kopējais raksturojums Replikācija notiek citoplazmā, izmantojot vīrusa kodētu RNS atkarīgo RNS polimerāzi (transkriptāzi). Eikariotu šūnās vīrusu replikācija un ekspresija notiek saistībā ar endoplazmātiskā tīkla membrānām. Vīrusu kodētām proteāzēm ir svarīga loma proteīnu nobriešanā. Replikācijai nepieciešami daudzi saimniekšūnas proteīni.

Baktēriju vīrusi Dz. : Leviviridae 26 nm diam. , 3466 - 4276 b RNA. F-pilus specifiski. Replikāze un saimniekšūnas faktori. Ģ. Levivirus Divas seroloģīskās apakšgrupas 1. MS 2; fr; f 2 2. GA Ģ. Allolevivirus Qb�: garāks apvalka proteīns, “readthrough” iespējas

Allolevivirus; adsorbcija uz baktērijas F pilus

Levivirus; genomu struktūra

Allolevivirus; genomu struktūra

Levivirus; genoma struktūra

Levivirus; replikācijas cikls

Dzīvnieku vīrusi

Eikariotu m. RNS struktūra

Dzīvnieku vīrusi Dz. : Picornaviridae Ikosaedrs, nav apvalka, 22 - 30 nm. T 1, nav virsmas projekciju, iztur zemu p. H, 7. 0 - 8. 5 kb RNA, šaurs saimnieku loks

Picornavīrus; morfoloģija Ikosaedrs, nav apvalka, 22 - 30 nm. T 1, nav virsmas projekciju, pseidoekvivalence

Dz. : Picornaviridae

Ģ. Enterovirus Poliovīrusa 1 - 3 serotips; Cilvēka koksakivīrusa A 1 - 24 un B 1 - 6 serotipi; Cilvēka ehovīrusa 1 - 71 serotips (ECHO 7 – Rigvir) Nav CAP; Internal Ribosome Entry Site – IRES

Tipiska pikornavīrusa replikācijas cikls http: //www. mcb. uct. ac. za/cann/335/Picorna 2. gif

Tipiska pikornavīrusa RNS translācija (proteāze – 3 C produkts) http: //www. uct. ac. za/microbiology/tutorial/picotran. gif

Dz. : Picornaviridae infekciju veidi cilvēka organismā

Poliomielīta attīstība

POLIOMIELĪTA EPIDĒMIJA ASV, XX g. s. 50. -to gadu sākums

POLIOMIELĪTA INFEKCIJA UN VAKCINĒŠANA Diāna Odela (Dianne Odell, USA, 1947. – 2008. ) dzelzs plaušās elpoja kopš 3 gadu vecuma

John Prestwich (UK, 1938. – 2006. ) dzīvoja dzelzs plaušās 51 gadu, kopš 1955. gada

POLIOMIELĪTA INFEKCIJA UN VAKCINĒŠANA Salka (Jonas Salk) vakcīna Sebina (Albert Sabin) vakcīna

POLIOMIELĪTA INFEKCIJA UN VAKCINĒŠANA Rita Kukaine (1922. -2011. )

Ģ. Aphthovirus Mutes un nagu sērga Lielbritānijā, 2001. gada pavasaris

Mutes un nagu sērga

Dzīvnieku vīrusi Ģ. : Rhinovirus Sezonas iesnas, 32 o. C, virs 100 serotipiem Ģ. Hepatovirus Temperatūras stabilitāte. Cilvēka A tipa (infekciozais) hepatīts

HAV izraisītā imunoloģiskā atbilde

Augu vīrusi Pikornavīrusiem līdzīgie Comoviridae ( 2 RNA mol. , ~10 kb summa)

Potyviridae

Potyviridae

Dzīvnieku vīrusi Dz. : Caliciviridae; Ģ: Calicivirus 30 -38 nm diametrs, sfēriski, ikosaedrisks NC, 32 kausveida iedobes T 3 simetrijas virionā; RNS 7 – 7. 7 kb, apvalka nav 5’-VPg vai cap (HEV) - NS proteīni - struktūras proteīni - 3’poli. A Replikācija citoplazmā, divu tipu RNS – pilna garuma NS proteīni; subgenomiska – struktūras proteīni. Dzīvnieku un putnu gastroenterīti un stomatīti/ Kaķu un suņu kalikivīrusi (FCV), cūku vezikulārās ekzantēmas (VESV), trušu hemorāģiskās diarejas vīrusi (RHDV). Cilvēkam – Norvalkas un tam līdzīgie vīrusi; Hepatīta E vīruss (HEV)

Caliciviridae morfoloģija

Dzīvnieku vīrusi Dz. : Flaviviridae 40 -50 nm diametrs, sfēriski, ikosaedrisks NC, heterodimeras virsmas projekcijas; RNA 10 488 – 10 976 b, apvalks 5’-cap - struktūras proteīni - NS proteīni - 3’-poli. A Replikācija citoplazmā, poliproteīni, arbovīrusi, pārnesējiem nepatogēni

Dzīvnieku vīrusi Ģ. : Flavivirus Dzeltenais drudzis, ērču encefalīti: Eiropas / Tālo Austrumu subtipi; odu (Japānas) encefalīts Ģ. : Pestivirus - mājdzīvnieku diareja, drudži Ģ. : HCV līdzīgie vīrusi. Neskaidri attēli elektronu mikroskopā. Ap nekā 200 miljonu inficētu cilvēku pasaulē. PCR loma vīrusa raksturošanā.

Flaviviridae, Pestivirus Klasiskais cūku mēris – swine fever Klasiskais cūku mēris (KCM) ir kontagioza, ģeneralizēta visu vecumu cūku infekcijas slimība, kuru ierosina vīruss. Latvijā pēdējais KCM gadījums reģistrēts 1996. gadā. Slimība uzliesmo pēkšņi un izpaužas ar noturīgu drudzi (līdz 42°C), depresiju, klepu, vemšanu, diareju, dzīvnieki ir salīgi, stāv saspiedušies kopā, nereti novēro kustību koordinācijas traucējumus. Mirstība no akūtas gaitas KCM sasniedz 90%. Klīniskās pazīmes parasti ilgst 5 -21 dienu. Vīruss ir noturīgs +4°C temperatūrā, bet jutīgs pret ultravioleto gaismu un dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī pūšanas procesiem. Tomēr vīruss var saglabāties saldētos cūku liemeņos (vairākus gadus) un cūku barībā ilgāku laika periodu. Mēslos un līķos saglabājas 3 -5 dienas, augsnē 1 -2 nedēļas, izžuvušos kūts netīrumos līdz gadam. Ūdens vārīšanās temperatūrā vīruss iet bojā momentā, bet 56°C iztur līdz vienai stundai. Vīruss ir jutīgs pret tripsīnu un lipāzēm. Pēc gada pasīvās vakcinēšanas Latvijas pierobežā antivielas pret vīrusu atrod jau 40% mežacūku http: //www. pvd. gov. lv/lat/kreis_izvlne/veterinr_uzraudzba/dzivnieku_infekcijas_slimibu_u/slimibu_apraksti/klasiskais_cuku_meris

Flaviviridae, HCV; C hepatīta vīruss Ģenētiskā daudzveidība Genotype 1 b Genotype 2 a, 2 b, 2 c & 2 d Genotype 3 a, 3 b, 3 c, 3 d, 3 e & 3 f Genotype 4 a, 4 b, 4 c, 4 d, 4 e, 4 f, 4 g, 4 h, 4 i & 4 j Genotype 5 a Genotype 6 a

HCV genoma struktūra un poliproteīna processings Nature Medicine 19, 837– 849, 2013 Cellular signal peptide peptidase cleavage of a C-terminal signal peptide (white triangle) and cleavage from E 1 by the cellular signal peptidase, which also cleaves E 1, E 2 and p 7 (gray triangles). The NS 2 -NS 3 protease cleaves itself (red triangle)72. The NS 3 protease located in the first one-third of NS 3, cleaves the remaining proteins NS 3, NS 4 A, NS 4 B, NS 5 A and NS 5 B (green triangles).

HCV izplatība (prevalence) pasaulē Latvijā ar HCV inficēto personu aptuvenais skaits pašreiz varētu būt ap http: //www. nlbiotechnologies. com/NL_Biotechnologies/HCV. html 40 000 (http: //www. hepatits. lv/lv/pacientiem/c-hepatits)

Dzīvnieku vīrusi Dz. : Togaviridae Ap 70 nm diametrs, citādi uzbūve līdzīga Flaviviridae. RNA 9. 7 - 11. 8 kb 5’-cap - NS proteīni -struktūras proteīni - 3’-poli. A Ģ. : Alphavirus Kukaiņi - pārnesēji un kukaiņu vīrusi, drudži, encefalīti. Semilki meža vīruss, Sindbis vīruss Ģ. : Rubellavirus Masaliņu vīruss, RNA 9757 b.

Togavīrusu morfoloģija

Augu vīrusi Togavīrusiem līdzīgie Tobamovirus, Alfamovirus, Hordeivirus, Closterovirus, Carlavirus, Potexvirus, Bromovirus, Vizal. Zone

Augu vīrusi TMV morfoloģija

Dzīvnieku vīrusi Dz. : Coronaviridae 100 - 160 nm diametrs, apvalks, sfērisks - pleomorfs, spirāliskas simetrijas nukleokapsīds. Virsmas dzelkšņi – projekcijas: līdz 20 nm gari glikoproteīni RNS 20 - 30 kb 5’-cap - NS proteīni -struktūras proteīni - 3’-poli. A Ģ. : Coronavirus Dzīvnieku un putnu gastroenterīti, bronhīti. Tipiskā suga – putnu infekciozā bronhīta vīruss. 2003. g. infekcija – SARS (Severe Acute Respiratory Sindrome). Ģ. : Torovirus Pupas vai saliektas caurules veida NK, mazāki par koronovīrusiem, Bernes vīruss

Coronavirius morfoloģija http: //www-micro. msb. le. ac. uk/3035/Coronaviruses. html

Coronaviridae replikācijas cikls

http: //radio-weblogs. com/0100187/images/SARS. jpg

ss RNS (-) vīrusi • Kopējais raksturojums • Bunjavīrusi • Arenavīrusi • Ortomikso (gripas) vīrusi • Paramiksovīrusi • Rabdo (trakumsērgas) vīrusi • Filovīrusi

Dzīvnieku (-) RNS vīrusu daudzveidība

ss RNS (-) vīrusu kopējais raksturojums ss RNS (-) vīrusu saimnieku loks: Bieži novērojama replikācija dažādu sugu saimniekorganismos. Hordata (zīdītājdzīvnieki un putni); dažas dzimtas pārnēsā kukaiņ, kuros vīruss nevairojas. Augi (divdgļlapji, reti viendīgļlapji); visiem vīrusiem ir pārnesēji.

ss RNS (-) vīrusu kopējais raksturojums ss RNS (-) morfoloģija: Lieli, ap 100 un vairāk nm diametra, reizēm U-veida vai pavedienveida, membrānas apvalku saturoši virioni ar spirāliskās simetrijas nukleokapsīdu. Raksturīgi lieli no daudziem komponentiem sastāvoši peplomeri, kuriem ir fermentu aktivitāte. Augsta lipīdu koncentrācija, līdz 25% no viriona masas

ss RNS (-) vīrusu kopējais raksturojums RNS lielums un formas Genoma kopgarums 11 - 16 kb, 0, 5 - 2% no viriona masas. Galu modifikācijas nav, gēni izkārtoti lineāri, nepārklājoties. 5 - 7 struktūras proteīni apm. tikpat replikācijai nepieciešamo proteīnu. Genoms bieži ir fragmentēts.

ss RNS (-) vīrusu kopējais raksturojums Replikācija bieži notiek kodolā, izmantojot vīrusa transkriptāzi un saimniekšūnu faktorus. Sintezētajām m. RNS raksturīga galu modifikācija. Gripas vīruss 5’galu ņem no saimniekšūnu m. RNS.

Dz. : Bunyaviridae Apaļi, apvalks, 120 - 120 nm, 3 NC fragmenti 200 - 3000 x 2 -2. 5 nm. L M S. Ambisensa RNA 11 - 20 kb. 5’-cap, nav poliadenilētas. Ģ. Ģ. : Bunyavirus; Hantavirus; Nairovirus; Phlebovirus; Tospovirus Repl. citoplazmā; ir kukaiņu pārnesēji (izņemot Hantana), Tomato spotted wilt

Bunjavīrusa uzbūves shēma

Dz. : Arenaviridae Apaļi, pleomorfi - 50 - 300 nm, 2 fragm. ambisens RNA ~ 9 + 3 kb. Ribosomas. Pārsvarā inficē grauzējus. Limfocitārais horiomeningīts, Lassa druzis. Jaunās infekcijas

Arenavīrusa morfoloģija

Dz. : Orthomyxoviridae Sfēriski, pleomorfi 80 - 120 nm, filamenti fragmentēts 120 - 150 nm garš NC 7 (C) – 8 (A&B) segmenti; 10. 0 - 13. 6 kb sum. RNA. 5 lielākie segm. kodē katrs 1 prot. (3 - RNA-Tr; HA un NA) Ģ. : Influenzavirus A, B 8 RNA segmenti 900 - 2350 b 14 HA apakšgrupas; 9 NA apakšgrupas. Vaļi. Ag izmaiņas (drift) un nomaiņa (shift) Ģ. : Influenzavirus C 7 fragmenti, nav NA, neepidēmiskas infekcijas

Gripas vīrusa morfoloģija Hemaglutinīns, Neiraminidāze

Gripas vīrusa uzbūves shēma

Gripas vīrusa morfoloģija

Gripas vīrusa replikācija

Gripas vīrusa mainība

ANTIGĒNU NOMAIŅA (šifts) Putnu (H 5 N 1) vai cūku (H 1 N 1) gripas draudi un tamiflu bizness

2009. gada H 1 N 1 “cūku gripas” vīrusa ģenētiskās identitātes karte Le Monde 29. 04. 2009. HA cūku vīrusa hemaglutinīns (H 1) Ziemeļamerika NA cūku vīrusa neiraminidāze (N 1) Eiropa PA putnu vīrusa RNS polimerāzes subvienība (PA) Ziemeļamerika PB 1 cilvēka vīrusa RNS polimerāzes subvienība (PB 1) 1993. H 3 N 2 celms PB 2 putnu vīrusa RNS polimerāzes subvienība (PB 2) Ziemeļamerika NP cūku vīrusa nukleoproteīns (NP) Ziemeļamerika M cūku vīrusa matriksa proteīns (M 1, M 2) Eirāzija NS/NEP ne-struktūras proteīns (NS) NEP (NEP) cūku vīrusa kodola eksporta proteīns Ziemeļamerika

2009. /2010. gadā Latvijā laboratoriski apstiprināti > 2000 H 1 N 1 (t. s. cūku) gripas saslimšanas gadījumi. Laboratoriski slimniekus izmeklēja tikai sarežģītos gadījumos. 34 pacienti, kuriem bija arī nopietnas hroniskas saslimšanas miruši. http: //www. gripa. lv/

Dz. : Paramyxoviridae Apaļi / polimorfi >150 nm, NC spirāliska sim. līdz 1000 nm, RNA 15. 1 - 15. 8 - 18 kb Ap. dz. : Pramyxovirinae (6 -7 gēni) Ģ. : Paramyxovirus Cilvēka paragripas vīruss 1, Sendai vīruss ( ir NA)

Paramiksovīrusa morfoloģija

Ģ. : Morbillivirus Masalu vīruss (nav NA) Ģ: Rubulavirus Cilvēka paragripas vīruss 2, Epidēmiskā parotīta vīruss, Putnu vīrusi (ir HA un NA) Ap. dz. Pneumovirinae (10 gēni) Ģ. Pneumovirus Cilvēka respiratori-sincitiālais vīruss

Respiratori-sincitiālā vīrusa attīstības cikls

Masalu saslimšanas gaita

Masalu pacients

Dz. : Rhabdoviridae 100 -430 nm gari, 45 -100 nm diam. , konuss, lode, bacilāra forma NC 700 x 20 nm [RNA( 11 -15 kb)+N]; NC saistītie L+NS (RNA-Tr); matriksa prot. - M, peplomeri - G. Monocistroniskas m. RNA Ģ. Vesiculovirus - pūslīšu stomatīti, pārsvarā dzīvnieku RNA - 11. 2 kb Ģ. : Lyssavirus - trakumsērgas vīrusi, RNA - 11. 9 kb Ģ. Ģ. : Cytorabdovirus; Nucleorhabdovirus - augu

Trakumsērgas vīrusa morfoloģija

Trakumsērgas vīrusa morfoloģija

Rabdovīrusu genoms

Trakumsērgas attīstība

Trakumsērgas izplatība Vācijā

Dz. : Filoviridae Gari, pleomorfi, bacilāras formas 1 - 14 mkm x 80 nm, lpp apvalks, 2 slāņu NC 19. 1 kb RNA, paškomplementāri gali. 7 struktūras proteīni, + NS proteīni Ģ. : Filovirus - Mārburgas vīruss, Ebolas vīruss, hemorāģiskie drudži

Ebolas (Mārburgas) saslimšanas izpausmes

Ebolas infekcijas uzlismojums Kikvitas ciemā (Kongo), 1996. g.

An epidemic of Ebola virus disease (EVD) is ongoing in West Africa. The outbreak began in Guinea in December 2013, but was not detected until March 2014, [4] after which it spread to Liberia, Sierra Leone, and Nigeria. The outbreak is caused by the Zaire ebola virus, known simply as the Ebola virus (EBOV). It is the most severe outbreak of Ebola in terms of the number of human cases and deaths since the discovery of the virus in 1976, [5] with the number of cases from the current outbreak now outnumbering all cases from previous outbreaks combined. [6] As of 20 August 2014, the World Health Organization (WHO) and the Centers for Disease Control (CDC) reported a total of 2, 615 suspected cases and 1, 427 deaths (1, 528 cases and 844 deaths being laboratory confirmed). [3][7] Many experts believe that the official numbers substantially understate the size of the outbreak, because of families' widespread reluctance to report cases. [8] On 8 August, it formally designated the outbreak as a public health emergency of international concern. [9] This is a legal designation used only twice before (for the 2009 H 1 N 1 (swine flu) pandemic and the 2014 resurgence of polio) and invokes legal measures on disease prevention, surveillance, control, and response, by 194 signatory countries. [10]

TKM-Ebola is being developed by Tekmira Pharmaceuticals Corp. , a company located in Vancouver, Canada t is a combination of Small interfering RNAs targeting three of the seven proteins in Ebola virus: Zaire Ebola L polymerase, Zaire Ebola membrane-associated protein (VP 24), and Zaire Ebola polymerase complex protein (VP 35), formulated with Tekmira's lipid nanoparticle technology The ZMapp drug is being developed by Mapp Biopharmaceutical Inc. , [3] a result of the collaboration between Mapp Biopharmaceutical (San Diego), Leaf. Bio (the commercial arm of Mapp Biopharmaceutical), [4] Defyrus Inc. (Toronto), the U. S. government and the Public Health Agency of Canada. [1] The antibody work came out of research projects funded by the U. S. Army more than a decade ago, [5] and years of funding by the Public Health Agency of Canada. [6] ZMapp is composed of three humanized monoclonal antibodies (m. Abs) that combine "the best components of MB-003 (Mapp) and ZMAb (Defyrus/PHAC)", each of which were combinations of m. Abs. [1][2][7] Two of the m. Abs in ZMapp were taken from ZMab and one of them came from MB-003. [6]

Ebolas vīrusa morfoloģija http: //biomarker. cdc. go. kr: 8080/pathogen_view_en. jsp? pclass=2&id=44

Ebolas vīrusa genoms, 19 kb NCBI » Bookshelf » Medical Microbiology » Virology » Filoviruses » Virus Structure

ds RNS vīrusi • Kopējais raksturojums • Reovīrusi • Totivīrusi

ds RNS vīrusu kopējais raksturojums ds. RNS vīrusu saimnieku loks: Baktērijas (apvalku saturoši bakteriofāgi: Cystoviridae, ); Dzīvnieki, augi un kukaiņi (Reoviridae); Mugurklaulnieki un bezmugurkaulnieki (Birnaviridae); Sēnes un vienšūņi, varbūt arī kukaiņi (Totiviridae); Sēnes (Partitiviridae) Augi ( Cryptovirus, Partitiviridae) infekcija tikai ar sēklu vai putekšņu palīdzību

RNS izmēri un forma: Partitiviridae - 4 - 9 kb; lineāra, divkomponentu; Birnaviridae - 6 kb; lineāra, divkomponentu; Totiviridae - 4 - 7 kb; lineāra, vienkomponenta; Cystoviridae -13 kb; lineāra, trīskomponentu; Reovirdae - 20 - 27 kb lineāra, daudzkomponentu (10 -12)

Replikācija Visu ds RNA vīrusu replikācijai notiek konservatīvi, vīrus RNA transkriptāze (RNA-Tr) transkribē ds RNA par m. RNA, kura kodē proteīnu sintēzi un kalpo par matricu otrā RNA pavediena sintēzei. Replikācija notiek citoplazmā

Dz. : Totiviridae Raugu vīruss Sc. V L-A; killer-faktori The L-A ds. RNA virus of the yeast Saccharomyces cerevisiae has a single 4. 6 kb genomic segment that encodes its major coat protein, Gag (76 k. Da) and a Gag-Pol fusion protein (180 k. Da) formed by a -1 ribosomal frameshift. L-A can support the replication and encapsidation in separate viral particles of any of several satellite ds. RNAs, called M ds. RNAs, each of which encodes a secreted protein toxin (the killer toxin) and immunity to that toxin. L-A and M are transmitted from cell to cell by the cytoplasmic mixing that occurs in the process of mating. Neither is naturally released from the cell or enters cells by other mechanisms, but the high frequency of yeast mating in nature results in the wide distribution of these viruses in natural isolates. Moreover, the structural and functional similarities with ds. RNA viruses of mammals has made it useful to consider these entities as viruses

Dz. : Totiviridae Raugu vektori: in vivo fermentu selekcija

Dz. : Reoviridae Respiratory entheric ophran. Ikosaedriska simetrija, diam. 60 - 80 nm, divslāņu kapsīds bez apvalka, poliedri (Cypovirus )

Orbivirus, (orbis - gredzens, morfoloģija) pārnese ar kukaiņu starpniecību, inaparentas līdz letālas infekcijas, drudži, hemorāģiskie drudži Bluetongue virus – 10 fragmenti, divslāņu kapsīds, pārnēsā odi, inficē aitas Rotavirus, (ritenis) grūti kultivējami in vitro, gastrointestinālā pārnese, diarejas Coltivirus, (Colorado tick fever) ērču vektori, druži, var būt komplikācijas - nekrozes, leikopēnija Aquareovirus, zivīs, gliemjos; sincītiju veidošana, zema patogenitāte

Fijivirus, augos, floēmas hipertrofija (audzēji), kukaiņos nav izteiktas patoģenēzes reovirus, sprīžmeši), daudzas divdīgļlapju dz. , graudzāles Oryzavirus, Graudzālēs, floēmas hipertrofija, kukaiņu pārnesēji, morfoloģija atšķīrīga no fitoreovīrusiem - izteiktas virsmas projekcijas Cypovirus, (cytoplasmatic polyhedrosis) kukaiņi, plašs sugu sastāvs, 12 serotipi, var veidot poliedrus, hroniskas infekcijas, zema kūniņu mirstība

ds. RNA bacteriophage φ6 (larifāns) Bacteriophage φ6 is a member of the Cystoviridae family. It infects Pseudomonas bacteria (typically plant-pathogenic P. syringae). It has a three-part, segmented, double-stranded RNA genome, totalling ~13. 5 kb in length. Φ 6 and its relatives have a lipid membrane around their nucleocapsid, a rare trait among bacteriphages. It is a lytic phage, though under certain circumstances has been observed to display a delay in lysis which may be described as a "carrier state". L. Mindich Microbiol. Mol. Biol. Rev 1999, 63(1): 149. .