VIRUSOLOIJA VRUSI UN RPUSHROMOSOMU ENTISKIE ELEMENTI Vrusu miskais

  • Slides: 91
Download presentation
VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI) Vīrusu ķīmiskais sastāvs un uzbūve. Vīrusu klasifikācija.

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI) Vīrusu ķīmiskais sastāvs un uzbūve. Vīrusu klasifikācija.

Vīrusu ķīmiskais sastāvs un uzbūve. • Vīrusu nukleīnskābes • Vīrusu proteīni • Vīrusu morfoloģija

Vīrusu ķīmiskais sastāvs un uzbūve. • Vīrusu nukleīnskābes • Vīrusu proteīni • Vīrusu morfoloģija • Vīrusu taksonomija un nomenklatūra

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE ĢENĒTISKĀ METABOLISKĀ PROTEĪNS STRUKTŪRAS kapsomeru, peplomeru, matriksa proteīni NE-STRUKTŪRAS replikācijai

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE ĢENĒTISKĀ METABOLISKĀ PROTEĪNS STRUKTŪRAS kapsomeru, peplomeru, matriksa proteīni NE-STRUKTŪRAS replikācijai vajadzīgie fermenti citi fermenti transkripcijas/replikācijas faktori

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: LIPĪDI Ārējā apvalka (superkapsīda) sastāvā, tiek ņemti no saimniekšūnas membrānas POLISAHARĪDI

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: LIPĪDI Ārējā apvalka (superkapsīda) sastāvā, tiek ņemti no saimniekšūnas membrānas POLISAHARĪDI Ārējā apvalka proteīnu - glikoproteīnu un morfoloģisko struktūrvienību (peplomeru) sastāvā, sintēzi nodrošina saimniekšūnas metabolisma ceļos

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE DNS

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE DNS

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE DNS Šaurā rieva (minor grove) Platā rieva (major grove) 3’

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE DNS Šaurā rieva (minor grove) Platā rieva (major grove) 3’ 5’ 20 Å 3’ 5’ Bāzu pāris Spirāles solis (helical turn) 10, 5 b. p, 34 angstrēmi (Å)

DNS UZBŪVE Dž. Vatsons (1928. ) un F. Kriks (1916. -2004. ) 1953. gadā

DNS UZBŪVE Dž. Vatsons (1928. ) un F. Kriks (1916. -2004. ) 1953. gadā pie DNS molekulas struktūras modeļa Dž. Vatsons 2014. gadā Krievijas ZA prezidents Fortovs atdod Vatsonam viņa NP medaļu, 2015. g. 17. jīnijs. Newsweek Ališers Usmanovs, Wikipedia

DNS UZBŪVE DNS struktūras 50 gadi. Ervīns Čargafs (1905. – 2002. ) DNS bāzu

DNS UZBŪVE DNS struktūras 50 gadi. Ervīns Čargafs (1905. – 2002. ) DNS bāzu pāru kvantitatīvo attiecību likums: A=T G=C

DNS UZBŪVE Rozalinda Franklina (1920. -1958. ) Moriss Vilkins (1916. -2004. )

DNS UZBŪVE Rozalinda Franklina (1920. -1958. ) Moriss Vilkins (1916. -2004. )

DNS UZBŪVE

DNS UZBŪVE

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE APZĪMĒJUMI GĒNI gag; pol; SEKVENCES ELEMENTI att; ori; cos; lox

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE APZĪMĒJUMI GĒNI gag; pol; SEKVENCES ELEMENTI att; ori; cos; lox

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE

DNS replikācijas mehānismi DNS replikācijas teta (Q) mehānisms: vīrusi un plazmīdas

DNS replikācijas mehānismi DNS replikācijas teta (Q) mehānisms: vīrusi un plazmīdas

DNS replikācijas mehānismi DNS replikācijas ripojošā gredzena mehānisms: vīrusi

DNS replikācijas mehānismi DNS replikācijas ripojošā gredzena mehānisms: vīrusi

DNS replikācijas mehānismi Adenovīrusa replikācijas mehanisms

DNS replikācijas mehānismi Adenovīrusa replikācijas mehanisms

DNS replikācijas mehānismi

DNS replikācijas mehānismi

Gredzenveida DNS molekulas superspiralizācija (-) superspirāle relaksēta CCC forma OC forma (+) superspirāle CCC

Gredzenveida DNS molekulas superspiralizācija (-) superspirāle relaksēta CCC forma OC forma (+) superspirāle CCC forma

Gredzenveida DNS molekulas superspiralizācija Plektonēmiska superspiralizācija – vīrusi un plazmīdas

Gredzenveida DNS molekulas superspiralizācija Plektonēmiska superspiralizācija – vīrusi un plazmīdas

Gredzenveida DNS molekulas superspiralizācija Plektonēmiska superspiralizācija – vīrusi un plazmīdas

Gredzenveida DNS molekulas superspiralizācija Plektonēmiska superspiralizācija – vīrusi un plazmīdas

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE DNS topoloģiskās formas iespējams sadalīt ar elektroforēzes palīdzību

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE DNS topoloģiskās formas iespējams sadalīt ar elektroforēzes palīdzību

DNS topoloģisko formu sadalījums elektroforēzē hlorakīna klātbūtnē, 1 D

DNS topoloģisko formu sadalījums elektroforēzē hlorakīna klātbūtnē, 1 D

DNS topoloģisko formu sadalījums elektroforēzē hlorakīna klātbūtnē, 2 D

DNS topoloģisko formu sadalījums elektroforēzē hlorakīna klātbūtnē, 2 D

DNS kodējošās kapacitātes izmantošana Bakteriofāga f X 174 vienpavediena DNS

DNS kodējošās kapacitātes izmantošana Bakteriofāga f X 174 vienpavediena DNS

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE RNS

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE RNS

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE RNS Cilpas un matatadatas (loops and hairpins)

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE RNS Cilpas un matatadatas (loops and hairpins)

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE RNS

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE RNS

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: NUKLEĪNSKĀBE

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS PROTEĪNU APZĪMĒJUMI: p 7 gp 41 INT Pol

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS PROTEĪNU APZĪMĒJUMI: p 7 gp 41 INT Pol

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS STRUKTŪRAS PROTEĪNI

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS STRUKTŪRAS PROTEĪNI

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS ATGRIEZENISKĀ TRANSKRIPTĀZE: REVERTĀZE, HETERODIMĒRS RETROPEPSĪNS-PROTEĀZE, MONOMĒRS NE-STRUKTŪRAS PROTEĪNI: ENZĪMI

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS ATGRIEZENISKĀ TRANSKRIPTĀZE: REVERTĀZE, HETERODIMĒRS RETROPEPSĪNS-PROTEĀZE, MONOMĒRS NE-STRUKTŪRAS PROTEĪNI: ENZĪMI

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS NE-STRUKTŪRAS: TRANSKRIPCIJAS FAKTORI

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS NE-STRUKTŪRAS: TRANSKRIPCIJAS FAKTORI

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS Augstākie eikarioti, dzīvnieki Primitīvi eikarioti, piem. , sēnes PROTEĪNU GLKOZILĒŠANA

Vīrusu ķīmiskais sastāvs: PROTEĪNS Augstākie eikarioti, dzīvnieki Primitīvi eikarioti, piem. , sēnes PROTEĪNU GLKOZILĒŠANA

Vīrusu morfoloģija

Vīrusu morfoloģija

VĪRUSU UZBŪVE (MORFOLOĢIJA) STRUKTŪRA SIMETRIJA BEZ ĀRĒJĀ KUBISKA APVALKA AR ĀRĒJO SPIRĀLISKA APVALKU Ārējais

VĪRUSU UZBŪVE (MORFOLOĢIJA) STRUKTŪRA SIMETRIJA BEZ ĀRĒJĀ KUBISKA APVALKA AR ĀRĒJO SPIRĀLISKA APVALKU Ārējais apvalks = Superkapsīda; Peploss Kubiska simetrija = Ikosaedriska

VĪRUSU UZBŪVE NUKLEOKAPSĪDS – kapsīds kopā ar tā saturu (nukleīnskābi, nukleoproteīnu, koru). KAPSĪDS –

VĪRUSU UZBŪVE NUKLEOKAPSĪDS – kapsīds kopā ar tā saturu (nukleīnskābi, nukleoproteīnu, koru). KAPSĪDS – vīrusa nukleīnskābes un ar to cieši saistīto proteīnu (nukleoproteīna, kora) proteīna ietvars; var būt vienslāņa vai daudzslāņu kapsīdi. APVALKS (SUPERKAPSĪDS) saimniekšūnas citoplazmas membrānas un vīrusa proteīnu veidots viriona ārējais aizsargslānis.

Vīrusu morfoloģija KAPSĪDA MORFOLOĢISKĀS VIENĪBAS: KAPSOMERI (Viena vairākas proteīna subvienības) APVALKA MORFOLOĢISKĀS VIENĪBAS: PEPLOMERI

Vīrusu morfoloģija KAPSĪDA MORFOLOĢISKĀS VIENĪBAS: KAPSOMERI (Viena vairākas proteīna subvienības) APVALKA MORFOLOĢISKĀS VIENĪBAS: PEPLOMERI (Viena vairākas proteīna subvienības) PROTEĪNA SLĀNIS STARP APVALKU UN KAPSĪDU: MATRIKSS (TEGUMENTS)

VĪRUSU UZBŪVE (TERMINI) Vīrusa kapsīdu veido proteīna daļiņas – KAPSOMERI. Tie sastāv no vienas

VĪRUSU UZBŪVE (TERMINI) Vīrusa kapsīdu veido proteīna daļiņas – KAPSOMERI. Tie sastāv no vienas vairākām proteīna molekulām – subvienībām. Vīrusa apvalka (apmetņa=PEPLOSA) membrānā atrodas proteīna daļiņas – PEPLOMERI. Tie sastāv no vienas vairākām proteīna molekulām – subvienībām. VIRIONS – inficēt spējīgs vīruss (vienā vairākās daļiņās: mono-, di- un tripartiti virioni). Vairumam augu, baktēriju un sēņu vīrusu apvalka nav. Izplatītākajiem dzīvnieku vīrusiem ir apvalki, taču ir arī labi pazīstami dzīvnieku vīrusi bez apvalka.

Vīrusu morfoloģija KAPSĪDA SIMETRIJAS TIPI: SPIRĀLISKA SIMETRIJA (NŪJIŅA, PAVEDIENS) IKOSAEDRISKA (KUBISKA) SIMETRIJA (REGULĀRS DIVDESMITSKALDNIS,

Vīrusu morfoloģija KAPSĪDA SIMETRIJAS TIPI: SPIRĀLISKA SIMETRIJA (NŪJIŅA, PAVEDIENS) IKOSAEDRISKA (KUBISKA) SIMETRIJA (REGULĀRS DIVDESMITSKALDNIS, LODE) SALIKTA SIMETRIJA (SPIRĀLISKĀS + KUBISKĀS KOMBINĀCIJA)

Vīrusu morfoloģija: SPIRĀLISKA SIMETRIJA PIRMĀS KĀRTAS SIMETRIJAS ASS Kapsīda diametrs 5 -20 nm, garums

Vīrusu morfoloģija: SPIRĀLISKA SIMETRIJA PIRMĀS KĀRTAS SIMETRIJAS ASS Kapsīda diametrs 5 -20 nm, garums 100 - 2000 nm

Vīrusu morfoloģija: SPIRĀLISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SPIRĀLISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SPIRĀLISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SPIRĀLISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SPIRĀLISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SPIRĀLISKA SIMETRIJA

Vispārējas spirālveida nukleokapsīdu īpašības TMV Polimorfiskas, var būt izliektas Kartupeļu vīruss Y Ebola

Vispārējas spirālveida nukleokapsīdu īpašības TMV Polimorfiskas, var būt izliektas Kartupeļu vīruss Y Ebola

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Caspar & Klug (1962) formulē teorētiskos pamatus par kubiskās simetrijas

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Caspar & Klug (1962) formulē teorētiskos pamatus par kubiskās simetrijas uzbūves principiem: identiski elementi aptuveni vienlīdzīgā sakārtojumā. Poliedri no to veidojošo subvienību kompozīcijas viedokļa. Ikosaedru veido 20 T struktūrvienības, kur T = TRIANGULĀCIJAS SKAITLIS

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA regulāri daudzskaldņi (poliedri)

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA regulāri daudzskaldņi (poliedri)

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Regulārs divdesmitskaldnis: 12 virsotnes, 30 šķautnes Kapsīdas diametrs: 20 -

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Regulārs divdesmitskaldnis: 12 virsotnes, 30 šķautnes Kapsīdas diametrs: 20 - 150 nm

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Kā no sešstūru plaknes iegūt ikosaedru? Plaknē dažu sešstūru vietā

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Kā no sešstūru plaknes iegūt ikosaedru? Plaknē dažu sešstūru vietā ievietojot piecstūrus plakne sāk liekties

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Ja piecstūrus izvieto regulāros attālumos, veidojas ikosaedrisks objekts No K.

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Ja piecstūrus izvieto regulāros attālumos, veidojas ikosaedrisks objekts No K. Tāra lekcijas

Piecstūrus var regulāri izvietot daudzos veidos No K. Tāra lekcijas

Piecstūrus var regulāri izvietot daudzos veidos No K. Tāra lekcijas

h k h=2; k=1 No K. Tāra lekcijas

h k h=2; k=1 No K. Tāra lekcijas

k T=h 2+hk+k 2 h=1; k=1 T=3 h h=2; k=0 T=4 h=1; k=2 T=7

k T=h 2+hk+k 2 h=1; k=1 T=3 h h=2; k=0 T=4 h=1; k=2 T=7 Ja h k, h 0 un k 0, tad ir iespējami divi risinājumi – labais un kreisais , piemēram T=7 L (h=1 ; k=2) and T=7 D (h=2 ; k=1) Dažiem lieliem T skaitļiem ir vairāk nekā divas alternatīvas T=49 var uztaisīt no (h, k)=(3, 5) vai (h, k)=(5, 3) vai (h, k)=(7, 0) No K. Tāra lekcijas

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA

T=7 l and d (režģi veido viens otra spoguļattēlus) k k h (h, k)=(2,

T=7 l and d (režģi veido viens otra spoguļattēlus) k k h (h, k)=(2, 1) (h, k)=(1, 2) h No K. Tāra lekcijas

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Richard Buckminster Fuller (1895 – 1983)

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Richard Buckminster Fuller (1895 – 1983)

Apvalka proteīnu monomēru struktūra Daudzu (ja ne lielākās daļas) ikosaedrisko vīrusu kapsīda proteīnu monomēriem

Apvalka proteīnu monomēru struktūra Daudzu (ja ne lielākās daļas) ikosaedrisko vīrusu kapsīda proteīnu monomēriem ir b-mucas topoloģija

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Mazo RNS vīrusu kapsomeru veidojošo proteīnu uzbūve

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Mazo RNS vīrusu kapsomeru veidojošo proteīnu uzbūve

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Mazo RNS vīrusu kapsomers, kuru veido trīs identiskas proteīna subvienības

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Mazo RNS vīrusu kapsomers, kuru veido trīs identiskas proteīna subvienības (kvaziekvivalence)

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Augu (tomātu pundurslimības) vīrusa daļiņas uzbūves modelis

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Augu (tomātu pundurslimības) vīrusa daļiņas uzbūves modelis

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Mazo RNS vīrusu (Picornaviridae) kapsomeri, kurus veido trīs dažādu proteīna

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Mazo RNS vīrusu (Picornaviridae) kapsomeri, kurus veido trīs dažādu proteīna subvienības (pseidoekvivalence)

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Mazo RNS vīrusu kapsomeru veidojošo proteīnu uzbūve

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Mazo RNS vīrusu kapsomeru veidojošo proteīnu uzbūve

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Poliovīrusa uzbūves shēma, T 7 simetrija

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Poliovīrusa uzbūves shēma, T 7 simetrija

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Poliovīrusa kapsomera - pentamera uzbūves shēma http: //pps 00. cryst.

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Poliovīrusa kapsomera - pentamera uzbūves shēma http: //pps 00. cryst. bbk. ac. uk/course/section 5/quaternary/virus/virdet. htm

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Adenovīrusa uzbūves shēma, kapsīdu veido 8 dažādi proteīni, pseido T

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Adenovīrusa uzbūves shēma, kapsīdu veido 8 dažādi proteīni, pseido T 25 simetrija 240 heksoni (heterotrimers) 12 pentoni (monomers), 12 dzelkšņa proteīni (homotrimers), trīs saistītie proteīni http: //pps 00. cryst. bbk. ac. uk/course/section 5/quaternary/virus/virdet. htm

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Rotavīrusa uzbūves shēma

Vīrusu morfoloģija: KUBISKA SIMETRIJA Rotavīrusa uzbūves shēma

Vīrusu morfoloģija: SALIKTA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SALIKTA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SALIKTA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SALIKTA SIMETRIJA

Vīrusu morfoloģija: SALIKTA SIMETRIJA T 4 bakteriofāga bazālās plātnītes struktūra ir analoga adenovīrusa apvalka

Vīrusu morfoloģija: SALIKTA SIMETRIJA T 4 bakteriofāga bazālās plātnītes struktūra ir analoga adenovīrusa apvalka struktūrai

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Apvalka veidošanās: Sindbis vīruss

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Apvalka veidošanās: Sindbis vīruss

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Apvalka veidošanās: gripas vīruss

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Apvalka veidošanās: gripas vīruss

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Membrānu proteīnu četri tipi

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Membrānu proteīnu četri tipi

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Alfavīrusa peplomera (dimera) modelis

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Alfavīrusa peplomera (dimera) modelis

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Alfavīrusa peplomera (dimera) modelis

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Alfavīrusa peplomera (dimera) modelis

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Alfavīrusa viriona modelis

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Alfavīrusa viriona modelis

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Gripas vīrusa hemaglutinīna proteīna monomera un peplomera (trimera) modeļi

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE Gripas vīrusa hemaglutinīna proteīna monomera un peplomera (trimera) modeļi

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE

Vīrusu morfoloģija: APVALKA UZBŪVE

Vīrusu morfoloģija 1 mikrometrs

Vīrusu morfoloģija 1 mikrometrs

Vīrusu morfoloģija

Vīrusu morfoloģija

VĪRUSU TAKSONOMIJA UN NOMENKLATŪRA Vīrusa suga ir politeiska vīrusu kopa ar vienu replikācijas veidu,

VĪRUSU TAKSONOMIJA UN NOMENKLATŪRA Vīrusa suga ir politeiska vīrusu kopa ar vienu replikācijas veidu, kura aizņem noteiktu ekoloģisko nišu “. . . polythetic class of viruses constituting a replicating lineage and occupying a particular ecological niche” van Regenmortel MHV. Applying the species concept to plant viruses. Arch Virol. 1989; 104: 1– 17

VĪRUSU TAKSONOMIJA UN NOMENKLATŪRA Ninth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses

VĪRUSU TAKSONOMIJA UN NOMENKLATŪRA Ninth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses (Nov. , 2011) Redaktori: A. M. Q. King , E. Lefkowitz , M. J. Adams , E. B. Carstens 1327 lpp, USD 400 http: //www. ictvonline. org/index. a

VĪRUSU ĶĪMISKĀ KLASIFIKĀCIJA Vīrusu iedalījums augstākajās sitemātiskajās kategorijās (tipos) ir balstīts uz to nukleīnskābes

VĪRUSU ĶĪMISKĀ KLASIFIKĀCIJA Vīrusu iedalījums augstākajās sitemātiskajās kategorijās (tipos) ir balstīts uz to nukleīnskābes tipu un replikācijas īpatnībām. Ķīmiskās klasifikācijas autors: viens no revertāzes atklājējiem, 1975. g. Nobela prēmijas laureāts, vēlēk poliovīrusu pētnieks Deivids Baltimors (1938. )

VĪRUSU KLASIFIKĀCIJA

VĪRUSU KLASIFIKĀCIJA

VĪRUSU KLASIFIKĀCIJA. Klasifikācijā izmantojamās pazīmes: NS tips, uzbūve NS replikācija Viriona morfoloģija Fizikāli ķīmiskās

VĪRUSU KLASIFIKĀCIJA. Klasifikācijā izmantojamās pazīmes: NS tips, uzbūve NS replikācija Viriona morfoloģija Fizikāli ķīmiskās īpašības Imunoloģiskās īpašības Saimnieku loks Pārnesēji

VĪRUSU NOMENKLATŪRA

VĪRUSU NOMENKLATŪRA

VĪRUSU NOMENKLATŪRA

VĪRUSU NOMENKLATŪRA

VĪRUSU NOMENKLATŪRA

VĪRUSU NOMENKLATŪRA