Silvas Vnertes Prezentcija tmai KRUSTA KARI Pakontroles uzdevumi

Silvas Vīnertes • Prezentācija tēmai KRUSTA KARI • Paškontroles uzdevumi • Patstāvīgā darba uzdevumi- pētījuma formā- darba izpildes lapa, ieskaites nokārtošanai • Tēmas pārspriedumam • Pārsprieduma uzrakstīšanas pamācības 2018. / 2019. m. g.

Sasniedzamais rezultāts • Raksturot kristīgās un nekristīgās pasaules sadursmi, sekas. Veikt krusta karu novērtējumu. • IZPRAST V-L SABIEDRĪBAS , CILVĒKA PASAULES UZSKATU, RELIĢIJAS NOZĪMI • Izprast krusta karu fenomenu Latvijas vēsturē, sekas, mācības

Apguves līmeņi • OPTIMĀLAIS-saskatīt un analizēt pretrunīgos mērķus, kritiski novērtēt sekas, analizēt kristietības izplatību kā vēstures globālu procesu, analizēt Latvijas vēstures procesu virzību pēc krusta kariem, izpildīt darba lapu, uzrakstīt pārspriedumu. • VIDĒJS-apgūt jēdzienus, izprast krusta karu fenomenu vēsturē, Livonijas laikmeta lomu Latvijas vēsturiskajā procesā. Papildus materiāli : uzdevumi. lv, māc. gr. , uzziņu literatūra, atlants u. c.

Viduslaiku sabiedrības uzmanības centrā bija baznīca un Dievs. Katrs cilvēks ticēja, ka katrs reiz stāsies Dieva priekšā un atbildēs par saviem grēkiem. Tāpēc kristieši centās izpirkt grēkus, viens no veidiem, kā izpirkt grēkus, bija doties svētceļojumā. Kristieši devās svētceļojumā uz Kristus kapa vietu – Jeruzalemi. Daudzi uzskatīja, ka tur var saņemt vispilnīgāko grēku atlaišanu.

Jeruzaleme,

Apzīmējums krusta kari radās 13. gs. vidū. Krusta kari – baznīcas organizēta masu kustība. Krusta karotājus iedvesmoja iedeja par svētceļojumu uz Svēto zemi (Palestīnu) un pārliecība par nepieciešamu un taisnīgu Svēto karu pret pagāniem.

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11. līdz 13. gs. , tās sankcionēja Romas pāvests Krusta karš sākās ar pāvesta Urbāna II aicinājumu Klermonas koncilā 1095. gadā atkarot no "neticīgajiem" Jeruzalemi.

Krusta kari, to cēloņi un mērķi Pāvests Gregorijs VII apgalvoja, ka pasaulē ir divu veidu kari: * Vienos cilvēki karo mantas dēļ, un tie ir nosodāmi. *Otra veida karos cilvēki cīnās ticības vārdā, un tie ir atbalstāmi.

Krusta kara cēloņi reliģiski, politiski, ekonomiski un sociāli : 1) Pārapdzīvotības izraisīts trūkums un bads spieda tautu doties karā; 2) Feodāļu ģimeņu jaunākajām atvasēm, kas nevarēja cerēt uz mantojuma saņemšanu, tā bija iespēja iegūt jaunas zemes 3) Bruņiniekiem bija raksturīga laupītkāre un piedzīvojumu alkas; 4) Pāvests vēlējās celt savu autoritāti, apvienojot Austrumu un Rietumu baznīcas; 5) Krusta karu patiesie politiskie un ekonomiskie cēloņi bija centieni šo karu organizētāju rokās pārņemt tirdzniecību Vidusjūras austrumdaļ 6) Zemnieki cerēja jaunās zemēs iegūt brīvību; 7) Daļai krusta kara dalībnieku (kristiešiem) bija pārliecība par svēto vietu aizstāvēšanu, ja vajadzīgs, viņi pat bija gatavi mirt cīņā par savu ticību un pārliecību.

Krusta kara reliģiskie mērķi • 1) Īstenās ticības aizstāvēšana pret Dieva ienaidniekiem; • 2) Svētu vietu aizstāvēšana no neticīgajiem un atbrīvošana no to varas; • 3) Ticīgo aizstāvēšana pret neticīgajiem.

Krusta karotāju uzdevumi 1)Svēto vietu (Palestīna) atbrīvošana no musulmaņiem; 2) Musulmaņu padzīšana no teritorijām, kas agrāk piederējušas kristiešiem (Pireneju pussala); 3) Dieva vārda izplatīšana ar varu, kur to nebija iespējams panākt mierīgā ceļā (Baltija, slāvu zemes); 4) To kristiešu pārmācīšana, kas tika pasludināti par ķeceriem (Dienvidfrancijā). Tika uzskatīts, ka kara dalībnieki saņems attīrīšanos no visiem grēkiem un tie nokļūsdebesu valstībā. Savukārt sabiedrības laicīgajai elitei – bruņiniekiem, kas stājās baznīcas dienestā, solīja arī iekaroto zemju iegūšanu īpašumā.

Krusta kari notika: 1) arābu kontrolētajā Pireneju pussalā; 2) Tuvajos Austrumos; 3) Austrumbaltijā.

Krusta karus var iedalīt Pirmais krusta karš 1096. g. – 1099. g. Otrais krusta karš 1147. g. – 1149. g. Trešais krusta karš 1189. g. – 1192. g. Ceturtais krusta karš 1202. g. – 1204. g. Piektais krusta karš 1228. g. – 1229. g. Sestais krusta karš 1248. g. - 1254. g. Septītais krusta karš 1270. g.

Paši pasākumu dalībnieki sevi parasti dēvēja par svētceļniekiem ar ieročiem rokās.

Garīgie bruņinieku ordeņi Garīgo mūku ordeņi bija kaut kas jauns kristīgās baznīcas vēsturē. Ar ordeņu palīdzību centās apvienot bruņniecības laicīgos un mūku garīgos ideālus. Ordeņa brāļi ievēroja mūkiem raksturīgo dzīvesveidu, taču par galveno uzdevumu uzskatīja kristiešu militāro aizsardzību.

Visvarenākais bija 1119. gadā dibinātais Templiešu ordenis. Ordeņa locekļi galvenokārt bija franču bruņinieki , kas sākumā dzīvoja Jeruzalemē Zālamana tempļa tuvumā. Ordeņa brāļi valkāja baltus apmetņus ar sarkanu krustu. 12. gs. vidū radās Joaniešu jeb Hospitāliešu ordenis, kurš izveidojās no Jeruzalemes Jāņa Kristītāja hospitāļa, kurā kopa slimos svētceļniekus. Viņi nēsāja sarkanus apmetņus ar baltu krustu. Ordeņa brāļi kopa slimniekus, kā arī pildīja robežsardzes funkcijas. 1190. g. izveidojās Vācu ordenis, kurš sastāvēja no vācu bruņiniekiem. Arī šis ordenis sākotnēji veidojies no hospitāļa. Lībekas un Brēmenes pilsoņi no kuģu burām uzcēla teltis, kurās kopa slimos. Ordeņa brāļu ietērps bija Balts apmetnis ar melnu krustu. Arī viņi kopa slimos un piedalījās militārās operācijās.

Krustu karu rezultāti Tuvajos Austrumos a) Rietumeiropieši iepazina Tuvo Austrumu tautu zinātnieku darbiem, tehniskajiem izgudrojumiem, garšvielām, ēdienu, kultūru, dzīves veidu. b) Daudz cilvēku upuru. c) Romas un grieķu katoļu baznīcas sanaidojās.

Ebreju iznīcināšana Jau pirms pirmā krusta kara gājiena uz Tuvajiem Austrumiem Eiropā sākās nekristiešu iznīcināšana, Francijas un Vācijas pilsētās nogalinot ebrejus. 11. gs. , pieaugot naudas saimniecības nozīmei, daudzi bruņinieki, pilsētnieki, zemnieki nonāca naudas grūtības, kā rezultātā aizņēmās naudu no ebreju augļotājiem, kuru nespēja atdot, radot nepatiku pret ebrejiem. Daudzi uzskatīja, ka ebreju tauta ir vainojama Kristus nāvē. 1096. g. pavasarī no neorganizētajiem krusta kara dalībniekiem ar Pēteri Vientuļnieku priekšgalā varēja atpirkties. Tomēr, kad nāca agresīvi noskaņotās karotāju vienības ar dižciltīgo Emiho no Leiningenes priekšgalā, sākās plaša mēroga masu slepkavības. Daudzvietējie zemes kungi atbalstīja ebrejus un deva viņiem patvērumu, tomēr daudziem bija bail no krustu karotāju atriebības.

Livonijas krusta kari kopējs apzīmējums Latvijas un Igaunijas iekarošanai un kristīšanai 12. un 13. gadsimtā.

Viduslaikos baltiem un Baltijas somiem nācās stāties pretī 3 militārām kustībām: 1) 8. – 11. gs. skandināvu vikingu ekspansijām; vikingiem neizdevās Austrumbaltijā nostiprināties tos interesēja ceļa „no varjagiem uz grieķiem” kontrole; 2) 10. – 12. gs. pēc Krievijas Krievzemes izveidošanās notika slāvu tautu robežsadursmes ar baltu tautām; Par Krievu kņazistes ietekmi Austrumbaltijā apliecina arī ar kristīgo reliģiju saistīto vārdu aizguvumi no slāvu valodas, piemēram, baznīca, krusts u. c. 3) 12. – 13. gs. notika vācu ekspansija pret baltu tautām.

• Vācu krustneši jau bija pievērsuši kristīgajai ticībai un pakļāvuši ziemeļrietumu slāvus un virzījās tālāk austrumu virzienā. • 12. gs. beigās Daugavas lejtecē kopā ar tirgotājiem ieradās garīdznieki. • Vācu tirgotāji gribēja kontrolēt tirdzniecības ceļu, bet Romas katoļu baznīcas pārstāvji - kristīt vietējos iedzīvotājus. • Pirmie trīs vācu bīskapi, kuri ieradās Baltijā un uzsāka vietējo tautu pakļaušanu, bija Meinards, Bertolds un Alberts. • 13. gadsimtā visa mūsdienu Latvijas teritorija un lielākā daļa Igaunijas pakāpeniski nonāca vācu varā (Ziemeļigaunija līdz 1346. gadam vēl palika. Dānijai). • Vācu bruņinieki nostiprinājās arī Prūsijā, • bet Lietuva saglabāja patstāvību. • Tādējādi Baltijas jūras zemēs – mūsdienu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – kristīgā ticība tika pieņemta vēlāk nekā citur Eiropā. • Oficiālais krusta karu iemesls Baltijas reģionā bija pagānu kristīšana. Iekarotās lībiešu, latgaļu, kuršu, zemgaļu, sēļu un igauņu zemes sāka dēvēt par Livoniju.

Krusta kari Latvijas teritorijā sākās laikā starp trešo un ceturto krusta karu. Oficiālais krusta karu iemesls Baltijas reģionā bija pagānu kristīšana.

Pāvests Innocents III pēc Alberta lūguma 1199. g. pasludināja krusta karu pret Livonijas pagānu

• • bīskapam Albertam trūka pastāvīga karaspēka, viņš 1202. g. dibināja bruņinieku ordeni – Kristus kareivju brālību- Zobenbrāļu ordeni. Tie valkāja baltu apmetni ar sarkanu krusta un zobena attēlu. Galvenais balsts baltu zemju iekarošanās bija Jeruzalemē 1198. g. izveidotais Vācu ordenis, kura brāļi nēsāja baltu apmetni ar melnu krustu. Vācu ordenis uzsāka prūšu zemju iekarošanu. Par mestra rezidenci kļuva Marienburga Prūsijā. Vācu ordenim pēc vairāk kā pus gadsimtu ilgām cīņām ar prūšiem izdevās prūšu zemēs izveidot savu ordeņa valsti. Prūši bija viena no lielākajām un spēcīgākajām rietumbaltu tautām, kura ilgi spēja viena pati atvairīt krustnešu iebrukumus. Vācu ordenis, iznīcinot gandrīz visus Prūsijas iedzīvotājus, nostiprinājās ap 1295. g. Bīskapam Albertam ar tā rīcībā esošo Zobenbrāļu ordeni izdevās pakļaut lībiešus un zemgaļus. Zobenbrāļu ordenis beidza pastāvēt 1237. , jo 1237. g. kaujā pie Saules ar lietuviešiem un Žemaišiem tika iznīcināts gandrīz viss ordeņa sastāvs. Ar Romas pāvesta atbalstu izdevās panākt, ka no Jeruzalemes uz Prūsiju pārceltais Vācu ordenis iekļāvās palikušajā Zobenbrāļu ordeņa sastāvā, izveidojot Livonijas ordeni.

• Lībiešu vadonis Imanta kaujā ar bruņiniekiem Daugavgrīvā.

Tomēr Baltu zemju iekarošana prasīja gandrīz 100 gadus.

Iekarotās lībiešu, latgaļu, kuršu, zemgaļu, sēļu un igauņu zemes sāka dēvēt par Livoniju.

Tēmas pārspriedumam A-Krusta kari viduslaikos- “ svētā kara “ idejas īstenošana. B-Latvijas kristianizācija C-Krusta karu ietekme Latvijas attīstībā. D-Krusta karu cēloņi, sekas Latvijas teritorijā.

Ieteikumi kā veikt pārspriedumu *izvēlies vienu no tēmām, *Ievada daļā- paskaidro laikmetu, galvenās tā izpausmes, kuras sasaucās ar tēmu un kuras aplūkosi pārsprieduma galvenajā sadaļā, *iztirzājuma daļā-loģiski, secīgi izklāsti, balstoties uz svarīgākajiem ( 3 -4) faktiem, tos pamatojot. .

• Atceries, ka cēloņi atbild uz jautājumu KĀPĒC. Faktiem norādi sekas, rezultātus, kā tie ietekmē tālāko notikumu gaitu u. tml *Secinājumu, nobeiguma daļa-gala secinājumi izriet no iztirzājuma, veic kopsavilkumu apskatītajai tēmai. Atceries! Pārspriedums NAV propaganda vai aģitācija. Nelieto “ tukšas “ frāzes/ Ievēro pareizrakstību ! Esi tolerants.