7 4 Baroka un rokoko stila mksla I

7. 4 -Baroka un rokoko stila māksla I. Mākslas vispārīgs raksturojums Mākslas vispārīgās iezīmes Galvenie mākslas uzdevumi II. Baroka stils mākslā Baroka mākslas vispārīgs raksturojums Baroka arhitektūra Baroka glezniecība un tēlniecība Baroka mūzika III. Rokoko stils mākslā Rokoko glezniecības vispārīgs raksturojums Spilgtākie mākslinieki Rokoko stils interjerā

I. Mākslas vispārīgs raksturojums Mākslas vispārīgās iezīmes Galvenie mākslas uzdevumi

17. -18. gs. mākslas vispārīgās iezīmes Mākslas pārnacionālais raksturs. Mākslas mecenātisma uzplaukums. Jaunu mākslas veidu tapšana (opera Itālijā, balets Francijā) Mākslas stilu un virzienu dažādība (baroks, rokoko, klasicisms, reālisms, romantisms).

Galvenie mākslas uzdevumi Kalpot absolūtismam, vairot karaļu un dižciltīgo slavu un autoritāti, piešķirt spožumu galma dzīvei; Kalpot aristokrātu izpriecai, izklaidei; Vairot katoļu baznīcas ietekmi, izraisīt ticīgajos reliģiozas, svētsvinīgas jūtas, atspoguļot Dieva valsts greznību; Atspoguļot mākslinieku individualitāti un pasaules redzējumu.

II. Baroka stils mākslā Baroka mākslas vispārīgs raksturojums Baroka arhitektūra Baroka glezniecība un tēlniecība Baroka mūzika

Baroka mākslas vispārīgs raksturojums Rašanās vieta Radās Itālijā un absolūtisma ziedu laikā uzplauka daudzās Eiropas valstīs. Rašanās cēloņi Rašanās cēloņus noteica mainīgā, nenoturīgā pasaules aina: cilvēks, pārstājis būt par Visuma centru (teorijas par bezgalīgām pasaulēm), jutās nedrošs un apjucis šajā pasaulē, pārdzīvoja dramatiskus konfliktus. Iezīmes • Saturiski baroku raksturo vilšanās, skepse, izmisums, pat traģika indivīda un pasaules attiecībās. Monumentalitāte, ārišķīgums, pacilātība un emocionalitāte, jutekliskums. Apzināts teatrālisms. • Vizuāli baroku raksturo ornamentāla pārbagātība, formu plastiskums, dekoratīva greznība, kustība, iztēles brīvība, diagonālā kompozīcija, ciešanas, vīzijas, ekstāzes, mitoloģiski sižeti, alegorijas un simboli.

Baroka arhitektūra Par baroka arhitektūru Baroks sakrālajā arhitektūrā Jēzus baznīca Romā Lorenco Bernini projektētās būves F. Borromīni. Sv Kārļa baznīca Baroks laicīgajā arhitektūrā Versaļas pils Baltasars Neimans. Vircburgas rezidence

Par baroka arhitektūru Baroku uzskata gan par baznīcas kungu, gan laicīgo valdnieku stilu, jo tas visspilgtāk izpaudās baznīcu un piļu arhitektūrā. Sakrālā arhitektūra Greznās un pompozās baroka formas atrod plašu pielietojumu pirmām kārtām kulta celtnēs, baznīcu un klosteru arhitektūrā un interjeros. Jaunais stils īpaši patīk jezuītiem, un nav nejauši, ka to reizēm sauc par „jezuītu stilu”. Laicīgā arhitektūra Īpaši attīstīts baroks kļuva absolūtisma valstīs, kur valdniekiem kalpoja varenības apmierināšanai un greznības izrādīšanai. Tas strauji ienāca 17. un 18. gs. valdnieku galmos - pilīs, dārzos.

Džakomo Della Porta. Jēzus baznīca Romā Par pirmajiem baroka meistariem pieņemts uzskatīt arhitektu Džakomo della Portu. Džakomo della Portas būvētā Jēzus baznīcas fasāde ar raksturīgo dalījumu divās joslās un sānu volūtām. Celtnes plāns kļuva paraugu veselai virknei katoļu baznīcu Itālijā.

Novērtē ietekmi uz Latgales arhitektūru! Krāslavas katoļu baznīca^ < Dž. Della Porta. Jēzus baznīca Romā

Bernini. Svētā Pētera katedrāles laukums Kā arhitektūra palīdz akcentēt domu, ka vienīgais ceļš pie Dieva ved caur katoļu baznīcu? Izcilākais dižbaroka mākslinieks bija arhitekts un tēlnieks Džovanni Lorenco Bernīni ievērojamākais darbs arhitektūras jomā bija Sv. Pētera katedrāles ansambļa izveide. Arhitekts pie katedrāles izveidoja divus laukumus: vienu trapecveida, otru ovālu; abu laukumu kopējā centrālā ass ir katedrāles centrālās ass turpinājums. Šī ass šķērso pamatni augstam obeliskam, kas iezīmē ovālā laukuma centru.

Sv. Pētera katedrāles laukums Laukumu ietver divas pusloka galerijas ar gigantisku dubultu kolonādi. Bernīni noformētais ansamblis pieder pie skaistākajiem laukumu ansambļiem pasaulē.

Bernini. Sv. Pētera katedrāles baldahīns

Bernini. Karaliskās kāpnes Vatikānā Bernīni uzcēla grandiozās “Karaliskās kāpnes” [Scala Regia], kuru uzbūvē izmantoja mākslīgi pastiprināto perspektīvu. Tā kā kāpņu laids pakāpeniski tika sašaurināts un kolonnas samazinātas, radās iespaids, ka telpa ir ļoti dziļa, un līdz ar to kāpnes optiski izskatījās daudz milzīgākas.

Frančesko Borromīni Sv. Kārļa baznīca pie Četrām strūklakām Boromīni darbi izcēlās ar sevišķu greznību un formu dinamiku. Galvenais Boromīni darbs sakrālās arhitektūras jomā bija [San Carlo alle Quattro Fontane]. Tāpat kā daudzās citās dižbaroka laika ēkās, arī Sv. Kārļa baznīcas kompozīcija balstījās uz arhitektūras iekšējo un ārējo būvformu kontrastu, uz negaidītu efektu, kas radās, ieejot telpā.

Versaļa Projektējot Versaļas pili, tās autoru galvenais nodoms bija sadalīt celtnes milzīgās būvmasas skaidri uztveramos spārnos un apveltīt katru no tiem ar diženumu un cēlumu Versaļas pils – Saules karaļa Luija XIV valdīšanas triumfālā valstība. Visa sākums bija Luija XIII celtā pieticīgā medību pils, bet Luijs XIV, te uzcēla plašāko pili Eiropā, kas vienlaikus var uzņemt 20 000 apmeklētāju. Darbi sākas 17. gs 60. gados. Arhitekti Luijs Levo un Žils Mansārs – Arduēns.

Versaļas pils Laikā no 1622. – 1789. gadam šī pils ir bijusi Francijas karaļa rezidence un politiskās dzīves centrs. Greznojumiem pārbagāto, monumentālo un teatrālo baroka mākslu valdošās varas pārstāvji izmantoja savas kārtas prestiža celšanai un cildināšanai.

Spoguļu galerija Versaļas pilī

Karalienes guļamistaba

Griestu plafona gleznojums

Versaļas barokālie dārzi Versaļas pils nav iedomājama bez sava parka – savdabīgas “mākslas galerijas” , pie kura izveides strādāja A. Lenotrs.

Pils kopā ar dārzu tika veidota kā vienota kompozīcija, kurā katrs elements atradās vietā, ko noteica novietne un ģeometriskie principi: stingras līnijas, perspektīva un proporcijas starp žogu un koku augstumu, ceļu un laukumu garumu un platumu.

Dārzā noteiktā sistēmā izveidoja zālienus, puķu dobes, baseinus, strūklakas un citus dekoratīvos elementus. Zālienu ornamentāli izgrieza, celiņus rotāja ar dažādu iesegumu. Rotājumam izmantoja no krūmiem izcirptas bukša figūras, statujas, obeliskus, piramīdas un vāzes.

Novērtē Franču baroka ietekmi uz Rundāles arhitektūru! < Versaļas pils plānojums Rundāles pils plānojums > Versaļas pils un barokālā dārza fragments Francijā Rundāles pils un barokālā dārza fragments Latvijā

Baltasars Neimans. Vircburgas rezidence Viena no pasaules lieliskākajām baroka pilīm. Tās celtniecība ilgusi no 1720. līdz 1744. gadam. Daba, arhitektūra, glezniecība un apmetums veido vienu vienību. 1982. g. uzņemta UNESCO pasaules kultūras mantojumu sarakstā

Vircburgas pils Vācijā Kāpņu telpa ar pasaulē vislielāko griestu fresku, kuru gleznojis ievērojamākais vēlā baroka Venēcijas skolas pārstāvis Džovanni Batista Tjepolo (1696 — 1770) Imperatora zāle – lielākā un greznākā telpa pilī

Rokoko stila dārza zāle Vircburgas pilī Baroka monumentālās glezniecības nobrieduma periodam bija raksturīga ilūzija, ka skatītājiem virs galvas paveras izplatījums [plafonu gleznojumi].

Baroka tēlniecība un glezniecība Baroka tēlniecība Itāļu tēlnieks un arhitekts Džovanni Lorenco Bernīni (1598 -1680) Baroka glezniecība Flāmu baroka pārstāvis Pauls Pīters Rubenss (1577 -1640)

Bernini. Dāvids Bernīni skulptūrās apvienojās visas baroka laikmeta raksturīgākās iezīmes Salīdzinājumam agrīnās renesanses tēlnieka Donatello un dižrenesanses Mikelandželo radītās Dāvida skulptūras. Bernīni statuja “Dāvids” izceļas ar neparastu meistarību, prasmi reālistiski attēlot Bībeles varoņa garīgo un fizisko spēku saspringtības mirkli, kad viņš ar lingu sviež akmeni.

Bernini. Svētās Terēzes ekstāze Darba sižets ir ņemts no spāņu mūķenes Terēzes vēstules, kurā viņa apraksta savu sapni. Ekstāzē iegrimusī svētā parādīta pusguļus uz mākoņa, viņas priekšā stāv spārnots eņģelis un atvēzētajā rokā tur bultu, ko tēmē tieši mūķenes sirdī. Ar eņģeļa bērnišķīgo izskatu meistars gribējis uzsvērt, ka meitenes jūtas nav erotiska kaislība, bet gan garīga degsme.

Bernini. Apolons un Dafne Grieķu mitoloģijā Dafne bija tīra, nevainīga jauna sieviete, kuru vajāja dievs Apolons, kas bija viņā iemīlējies. Lai pasargātu sevi no Apolona seksuālās uzmākšanās Dafne lūdza palīdzību savam tēvam - upju dievam Pēnejam. Kad Apolons viņai pieskārās, dievs pārvērta Dafni par lauru krūmu

Pauls Pīters Rubenss. Ūdens un zemes savienība Nolūkā iemiesot šo divu elementu savienojumu Rubenss izmantojis klasiskās mitoloģijas tēlus: uz trejžubura atspiedies, ūdens stihiju iemieso jūras dievs Neptūns, bet dievu māte Kibele personificē zemi. Abu savienība vainagojas ar pārticību un laimi. Šai darbā autors veiksmīgi apvienojis mītu un realitāti, dabu un cilvēku, antīko un nacionālo vēsturi. (Antverpenei cauri tekošās upes izteku bija bloķējuši vācieši, atņemot flāmiem izeju uz jūru)

P. P. Rubenss. Miera svētības alegorija

Rubenss. Leikipa meitu nolaupīšana Viena no slavenākajām Rubensa radītajām mitoloģiska rakstura gleznām ir "Leikipa meitu nolaupīšana" (1617), kuras sižeta pamatā ir sengrieķu mīts. Tas vēsta, ka valdnieka Leikipa meitas iekārojuši nolaupīt Zeva dēli - dvīņi Kastors un Polideiks. Šīs visas trauksmainās figūras rada nepārspējami dinamisku kompozīciju.

Rubenss. Persejs un Andromeda Meistars labprāt pievērsās antīkās pasaules tematikai. Gleznā “Persejs un Andromeda” (1620 -1621) attēlots brīdis, kad sengrieķu varonis Persejs, tikko atlidojis uz sava spārnotā zirga Pegaza, atbrīvo pie klints piekalto Andromedu. Viņš ir uzvarējis pūķi, kas turējis jaunavu gūstā, un briesmīgais nezvērs tagad bezspēcībā guļ pie Perseja kājām.

Rubenss. Noņemšana no krusta Rubenss. Krusta pacelšana

Baroka mūzikas vispārīgs raksturojums Operas žanra tapšana Mūzikas instrumenti Izcilākie baroka komponisti

Baroka mūzikas vispārīgas raksturojums • XVII gadsimtā, baroka laikmetā, veidojās augsti attīstītas nacionālās mūzikas kultūras. • Itālijā izveidojās stabili operas žanri, kas izplatījās visā Eiropā: – oratorija - plašs vokāli instrumentāls darbs, parasti ar noteiktu sižetu, – kantāte - apjomīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs, kas tuvs oratorijai, bet mazāk izvērsts, – simfonija - galvenais simfoniskās mūzikas žanrs - paredzēts orķestrim un korim, parasti vairākdaļīgs skaņdarbs, kam tipisks dziļš un nopietns saturs. • Mūzikas pasaules demokratizēšanās, mākslas pakāpeniska atbrīvošanās no reliģiskām dogmām saistījās ar jauna daudzbalsīga mūzikas veida, kurā viena balss izteikti dominē, harmonisku nostiprināšanos.

Operas žanra tapšana Klaudio Monteverdi (1567 – 1643) • Tieši itāļu mūzikai bija lemts piesaistīt visas Eiropas uzmanību, jo Itālijā radītais operas žanrs bija šā laikmeta visneparastākais, progresīvākais un aktīvākais mākslas virziens. • Jaunā žanra atbalstītāji atsaucās uz Antīkās Grieķijas teātri, kurā ikviens komponents, arī mūzika, kalpoja galvenajam - darbības un uzvestā scenārija atklāsmei, tas arī bija operas idejas pamats. • Jauno mūzikas stilu aizsāka Klaudio Monteverdi [Monteverdi, 1567 - 1643] operā "Orfejs", ko 1617. gadā iestudēja Mantujā. Monteverdi bija pārliecināts, ka melodijas raksturu nosaka vārds un dzejas valoda, viņš arī centās atklāt mūzikā cilvēku jūtas, pārdzīvojumus, iekšējo pasauli.

Mūzikas instrumenti Itālijā lielā cieņā bija graciozā, melodiski izteiksmīgā un viegli pārnēsājamā vijole. Vivaldi bija slavens vijoļvirtuozs un diriģents. Francijā populārāka bija klavesīna mūzika, kas būtiski ietekmēja laicīgās mūzikas attīstību. Savukārt Vācijā ērģeles piesaistīja izcilākos vācu mūzikas talantus, no kuriem visizcilākais bija Johans Sebastians Bahs [Bach, 1685 - 1750].

Izcilākie baroka komponisti Johans Sebastians Bahs Georgs Fridrihs Hendelis Antonio Vivaldi

Johans Sebastiāns Bahs (1685 – 1750) • Diemžēl laikabiedri nespēja novērtēt Baha mākslu viņiem tā šķita dīvaina un pārgudra, viņi nevēlējās saprast, ka komponists sacer nevis fonu lūgšanām un dziesmu pavadījumus, bet savā mākslā atspoguļo dziļas pārdomas par svarīgākajām dzīves norisēm. Baha dzīves laikā tika izdotas tikai dažas viņa kompozīcijas. • J. S. Bahs strādāja gandrīz visos tolaik pazīstamajos žanros, izņemot operu. Viņš rakstīja mūziku ērģelēm, orķestrim, korim, klavierēm. Starp viņa kompozīcijām ir tādi izcili darbi kā "Jāņa pasija", "Mateja pasija", "Ziemassvētku oratorija", 300 garīgās un 24 laicīgās kantātes, 6 Branderburgas koncerti, 4 svītas orķestrim un daudzi citi skaņdarbi. Fonā - “Tokāta un fūga d minorā” • Visu savu dzīvi J. S. Bahs ir komponējis ērģeļmūzikas darbus, jo ērģeles palīdzēja komponistam rast kontaktu ar plašāku auditoriju. Baha ērģeļkompozīcijas ir veidotas lielās, iespaidīgās līnijās, sasniedzot lielu patētiku un dramatismu, tāpat arī pacilātību un virtuozitāti.

Georgs Fridrihs Hendelis (1685 – 1759) • Hendelis atšķirībā no J. S. Baha caurēm ir laicīgas mūzikas mākslinieks, kas savus darbus komponējis ar ieceri teātrim un koncertestrādei. • Viņa mūzikā apvienojās Opera seria varonība un galma baleta svinīgums, tautasdziesmu lirika un citas laicīgās mūzikas kultūras iezīmes. Fonā - “Aleluja” • Būtiskākās Hendeļa daiļrades iezīmes vispilnīgāk guvušas izpausmi viņa monumentālajās oratorijās.

Antonio Vivaldi (Itālija) 1680 - 1741 • Vivaldi bija slavens vijoļvirtuozs un diriģents. XVIII gadsimta sākumā viņa slava bija aizskanējusi jau līdz Parīzei, Austrijai un Vācijai. Fonā – “Gadalaiki” • A. Vivaldi plašajā daiļrades mantojumā (apmēram 40 operas, garīgi skaņdarbi, kantātes, vairāk nekā 20 simfonijas, virkne sonāšu u. c. ) goda vietu ieņem komponista mīļākais žanrs koncerts.

III. Rokoko stils mākslā Rokoko mākslas vispārīgs raksturojums Spilgtākie mākslinieki Rokoko stils interjerā

Rokoko stils

Rašanās Rokoko Radās Francijā 18. gadsimta sākumā. Izpausme Izpaudās tēlotājmākslā, lietišķi dekoratīvajā mākslā, arhitektūrā, modē, interjera, mēbeļu, visdažādāko ikdienas priekšmetu dizainā. Vispārīgās iezīmes Idilliskums, intimitāte, rotaļība, laicīgums, dekorativitāte, izsmalcinātība, asimetrija, liektu līniju un formu dinamika, krāsu gaišums. Rokoko mākslinieki apdziedāja mūžīgu jaunību un skaistumu, baudu un bezrūpību. Ļoti iecienīti kļuva mitoloģiskie tēli, austrumnieciski motīvi. Iezīmes glezniecībā Glezniecībā atspoguļo alkas pēc izšķērdības, dīkdienības, baudām, tieksmi pēc elegances, ko pauda smalka, sarežģīta ornamentika. Stilam trūka dziļa idejiska satura un sabiedriskuma motīvu, tam raksturīga formas izskaistināšana. Apzeltītajos rāmjos ievietotajās lielformāta gleznās bieži vien attēloti grezni tērpti kungi un dāmas balles zālēs vai krāšņos parku nostūros.

Spilgtākie rokoko mākslinieki Antuāns Vato Fransuā Bušē Fragonārs

Galanto svētku gleznotājs Antuāns Vato (1684 -1721) Vato • Māksliniekam bieži nācās gleznot Parīzes augstākās sabiedrības izpriecas: dažādus teātra uzvedumus, koncertus un pantomīmas, kas notika brīvā dabā, parasti klusā parka nostūrī. • Šo gleznojumu parastie sižeti: grezni tērptas jaunas daiļavas un jaunekļi mierīgi pastaigājas gleznainos parkos, izklaidējas galantās sarunās. • Mākslinieks sāka gleznot savu iedomu vīzijas, kurās nebija ikdienas rūpju un raižu, tikai miermīlīgas, jautras izpriecas brīvā dabā, daiļas dāmas un galanti kungi, saulainas dienas bez neviena lietus mākonīša un tikai daba, putnu treļļi un laimīgi cilvēki • Vato gleznoja gaišām, maigām, gandrīz caurspīdīgām krāsām, lieliski saskaņojot bāli sārtus, gaišzilus, zeltainus un zaļganus toņus.

Vato. Izbraukums uz Citēras salu Gleznā attēlota aina, kad grupa jaunu cilvēku atgriežas no svētceļojuma uz Kitēras salu, kur viņi ziedojuši mīlestības dievietei Afrodītei. Viņi visi vēl kavējas savu sapņu valstībā, kur valda jaunība, mīlestība un laime. Kompozīcijā atklātas dažādas mīlestības jūtu noskaņas, sākot ar kautru biklumu un beidzot ar kaisles kulmināciju, ko sasnieguši daži no mīlas apreibušie pārīši.

Vato. Sabiedrība parkā Vato

Vato. Žersēna veikala izkārtne.

Vato. Žils Reizēm mākslinieks pievērsies tikai vienam varonim, likdams tam cauri grimam un raibajam kostīmam sajust cilvēka skumjas, dvēseles vientulību, nepiepildītos sapņus

Fransuā Bušē (1703 - • Fransuā Bušē bija galma mākslinieks, kurš mākslu un glezniecību uzskatīja par greznumlietu, dzīves rotājumu. • Bušē darbu kolekcijā ir arī vairāki marķīzes Pompadūras portreti. • Sākotnēji Bušē audekliem piemita vieglums, elegance, efektīga grācija un lieliska krāsu izjūta. Tomēr pakāpeniski, arī pilnībā pakļaujoties pasūtītāju vēlmēm, Bušē gleznas zaudēja jelkādu dabiskumu ("Venēras triumfs", "Venēras tualete”) • Blīvās kompozīcijas ierāmēja ziedu vītnes, eņģeļu bari, drapērijas, dūjas, zeltīti trauki utt. Viņa gleznas kļuva par salona dekoru, kam kā spilgtam, krāsainam laukuma labi jāiederas interjerā. 1770) Pompadūras portrets

Fransuā Bušē (1703 1770) Bušē gleznoja sentimentālas pastorāles, idilliskas ainas ar ganiņiem,

Bušē radīja desmitiem Venēru, Diānu, amoru un citu iemīlējušos dievību. “Venēras tualete”

Žans Onorē Fragonārs (1732 -1806) Fragonārs aizrāvās ar rokoko un kļuva par spožu, asprātīgu žanrisko ainiņu meistaru, kurās rādīja vieglprātīgu, bezrūpīgu un dzīvespriecīgu pasauli. Šūpoles

Fragonārs Satikšanās

Fragonārs Slepenais skūpsts

Rokoko stils interjerā

Rokoko baznīcas interjerā Vācijā

Rokoko stilam raksturīgi gaiši, smalki un gaisīgi toņi, dekoratīva pārbagātība, izsmalcinātas, vijīgas formas ,

Izliektu, asimetrisku formu bagātīgs pielietojums. Galvenie motīvi - rokajs, ziedi un lapas

Rokoko arhitektūra Ļoti svarīga rokoko interjera daļa bija spoguļi un gleznas, kas dažkārt tika iekļautas panelī virs durvīm.

Kopējais rokoko interjera efekts ir mirdzošs un dzīvīgs

Roko interjera detaļas

7. 4 -Baroka un rokoko stila māksla Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis A. , Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2001 Kačalova T. Mākslas vēsture. -1. daļa. –Rīga, 1976 Gombrich, E. H. Mākslas vēsture, -Rīga: Zvaigzne ABC, 1997 Jouni Ekonens u. c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 http: //lv. wikipedia. org/wiki http: //valoda. ailab. lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L. Zitāne