Augsnes sastrdana Uzdevumi Aramkrtas struktras veidoana Aramkrtas apvrana

Augsnes sastrādāšana

Uzdevumi • Aramkārtas struktūras veidošana; – Aramkārtas apvēršana; – Jaukšana (maisīšana); – Lauka virsmas veidošana • Nezāļu apkarošana Ikviena augsnes apstrāde sarežģīti ietekmē: – Mirtruma apstākļus; – Nezāļu apkarošanu; – Sīkbūtņu darbību; – Augsnes struktūras veidošanos; – U. c.

Aršana • Augsnes pamatapstrādāšana; • Funkcijas: – Augsni apvērš; – Irdina; – Jauc; – Iestrādā kultūru atliekas, nezāles, organiskos un minerālmēslus • Lēnākais, smagākais un dārgākais sagatavošanas darbs

Aršana 2 • Nogriež augsnes slāni; • Augsnes slāņa apvēršana; • Augsnes slāņa irdināšana • Skrūves vērstuve – augsni labi apvērš, maz drupina, gulda slāņos. Strauji žūst. Piemērota saistīgu, sazēlušu augsņu aršanai rudenī, kam seko ziemas sala iedarbība; • Pusskrūves vērstuve – pietiekami apvērš un labi drupina irdenas augsnes

Aršana 3 • Aršanas dziļums: – Lobīšana (5 -8 cm dziļa aršana). Augsni loba vasaras beigās un rudens sākumā, steidzīgi pēc ražu novākšanas. Iestrādā augsnē rugājus, nezāles, citas org. atliekas. Mērdē sakņu nezāles (papild. ar ecēšanu). Iznīcina augu kaitēkļus (papild. ar dziļaršanu). Ceļ aramkārtas mitrumu, siltumu, aerāciju, baktēriju darbību. Atvieglo aršanu, dziļaršanu, ecēšanu. Jāloba iespējami seklu, lai apsegtu org. atliekas. Jāloba dziļi, lai apkarotu vārpatu

Aršana 4 – Seklaršana (10 -15 cm). Darīga gadījumos, ja: Iestrādājami kūtsmēsli, zaļmēsli. Ar žāvēšanu apkarojama vārpata (stīgas augsnē līdz 1215 cm dziļi. Aparami sakņu lauki. Paredzēts audzēt kultūru, kas nemīl dziļu aršanu vai neatmaksājas. Augsnes apakšējo slāni, tā slikto īpašību dēļ, nedrīkst piejaukt aramkārtai; – Vidēji dziļa aršana (15 -18 cm). Normālais aršanas dziļums;

Aršana 5 – Dziļaršana (18 -25 cm). Noderīga prasīgām kultūrām. Lai veicinātu ziemas sala drupinātāju ietekmi uz dziļākiem augsnes slāņiem. Noderīga saimniecībās ar neiekoptiem laukiem. Drenāža, tauriņzieži, stiebrzāles un rušināmaugi mazina dziļaršanas nozīmi – Dziļkultūra (>25 cm aršana). To pielieto sevišķi augstu attīstības pakāpi sasniegušos laukkopības apvidos un sevišķi prasīgām kultūrām (vīnogulāji, kokaudzētavas, augļkoki). Tik dziļi ar reizi 3 -5 gados

Aršana 6 • Aršanas dziļumiem, nezāļu apkarošanas nolūkā jābūt dažādiem, atkarībā no mērķiem: – Uz lauka izbirušu nezāļu diedzēšanai arams ļoti sekli – lobāms; – Aramkārtā esošās nezāļu sēklas diedzējamas, atkārtoti, pakāpeniski vienmēr dziļāk arot; – Vārpatas stīgu žāvēšanai arams sekli, to smacēšanai – dziļi; – Sakņu nezāļu mērdēšanai arams sekli

Bez-aršana ? • Jo aršana / arot: – Ir lēna un dārga; – Veidojas “arkla zole”; – Vairāk par citiem apstrādes paņēmieniem žāvē augsni; – Slikti veido aramkārtas struktūru, traucē sakņu augšanu dziļumā un mitruma celšanos aramkārtā; – Arkls atstāj aramkārtu sliktā stāvoklī, kuras labošana prasa pēcapstrādi; – Katrai aršanai seko sīkbūtņu darbības jūtams pārtraukums • Augsni near pēc labi koptiem rušināmaugiem; • Pākšaugus dažkārt sēj “pa rugāju”; • 2 -3 kultivēšanas prasa tādu pašu enerģijas patēriņu kā viena aršana

Bez-aršana ? 2 • Pavasara apstrādē vasarājiem (izņemot cukurbietes) labākas ražas bija kultivēšanā nekā aršanā (skat. piemēros); • Rudens apstrādē visi vasarāji (izņemot auzas) kultivētā augsnē deva zemākas ražas nekā artā; • Kultivators var pilnīgi aizstāt arklu augsnes pamatapstrādāšanā, ja: – Augsne slikti drūp; – No augsnes sagatavošanas līdz sējai īss laiks (arumi nepaspēj nosēsties); – Augsnē daudz īsmūža nezāļu sēklu • Kultivators nevar aizstāt arklu, ja: – Apkarojamas daudzgadīgās nezāles; – Iestrādājamas augu atliekas un organiskie mēsli

Lobīšana • Ar lobīšanu uzkrāj augsnē mitrumu, veicina velēnas satrūdēšanu un labāku drupšanu; • Starp lobīšanu un nākošo augsnes apstrādes paņēmienu (aršanu, šķīvošanu utml) ietur 4 nedēļu starplaiku; • Lobot un pēc 4 nedēļām arot tiek patērēts 30 -40% mazāk degvielas, nekā tikai arot sausu, blīvu augsni; • Lobīšana labākos rezultātus dod laukos ar daudzgadīgajām nezālēm, ar sīkstu velēnu, sausu augsni un blīvu augsnes sakārtu; • Jāņem vērā, ka arot auglīgo slāni iegulda 20 -25 cm dziļi. Lobot 10 cm dziļi un arot 20 -25 cm dziļi auglīgo slāni ieguldām 15 cm dziļi, kur ir bagātīgi ievadīts gaiss, un mikroorganismu darbība strauji palielinās

Frēzēšana • Aramkārtas augsni pa slāņiem atšķeļ, sviež, drupina un jauc; • Frēze veido labu augsnes struktūru; • Slikti darbojas vieglās, mazizturīgās augsnēs; • Sevišķi noderīga kūdras un sazēlušu augšņu iestrādāšanā; • Frēze paceļ nezāļu sēklas, tādēļ ieteicams frēzēt ilgāku laiku pirms sējas, nevis īsi pēc sējas

Kultivēšana • Kultivators augsni graiza, drupina, irdina, jauc, bet neapvērš vai pa daļai apvērš, graiza nezāļu saknes un izrausta nezāļu stīgas. Papildina arkla darbu un labo tā kļūdas; • Kultivēšanas sekas lielā mērā atkarīgas no darbarīka zariem

Diskošana jeb šķīvošana • Sagraiza arkla izveidotus, sakaltušus gabalus (augsnes aršanā pieļautas lielas kļūdas); • “Saplosa” zelmeni pirms aršanas; • Sastrādājama plēsumu velēna pēc aršanas; • Uzirdināma rugaine – kā lobīšanas aizstājējs; • Vārpatas vairošanos vienreizēja šķīvošana veicina (sagraiza un izsvaida stīgas), bet vairākkārtēja – samazina (mērdē)

Ecēšana • Ecēšas veic “spodrināšanas” darbu. Tas ir pēdējais pirmssējas darbs augsnes struktūras galīgai izveidošanai; • Nodrošina sablīvētas augsnes virskārtas irdināšanu; • Pēc ecēšanas augsne ūdens izgarošanu pastiprina, bet pēc tam samazina – caurmērā ar augsnes virskārtiņas uzirdināšanu ūdens izgarošana tiek samazināta; • Veicina kultūraugu cerošanu un retu sējumu sabiezināšanu: sašķeļot sakņu kakliņus (lucernai) un uzirdinot augsni (zālāji), ierosina jaunu dzinumu rašanos; • Ecē 4 -6. dienā pēc sējas, nezāļu balto diegu vai dīgļlapu fāzē, kā rezultātā iznīkst līdz 90% nezāļu; • Ja augsne pirms ecēšanas blīva, gabalaina, mitra – ecēšana dos negatīvus rezultātus; • Nav vēlams ecēt īsi pirms vai pēc lietus, jo daļa nezāļu iesakņojas no jauna

Rušināšana • Viens no vērtīgākajiem nezāļu apkarošanas paņēmieniem; • Rušinot rindstarpas, augsni irdina pilnīgāk, nekā ecējot; • Nav vēlams bieži un dziļi rušināt sausas, irdenas augsnes, jo tās zaudē daudz ūdens un bojā saknes; • Rušināšana veiksmīgi aizstājama ar apēnošanu, sevišķi sausā augsnē (melna “sega”)

Šļūkšana • Nozīmīgākais uzdevums ir pasargāt artas vai kultivētas augsnes lielos gabalus no sakalšanas; • Ar šļūkšanu vairāk kā ar citu zemes darbu samazina ūdens izgarošanu; • Sakarā ar uzlabotiem mitruma apstākļiem un virskārtiņas drupatainību, šļūkšana veicina nezāļu dīgšanu; • Labākais šļūkšanas laiks ir tūlīt pēc aršanas, līdz ar to ieteicams arklam piekabināt mazu šļūcīti

Dziļirdināšana • Augsnes zemaramkārtas irdināšanai var būt mainīgas sekas; • Ir lietderīgi, ja: – Zem aramkārtas ir slikta augsnes apakškārta, kuru sajaukšanās savā starpā bojā aramkārtas īpašības; – Paredzēts audzēt kultūru, kas prasa dziļu irdenas augsnes kārtu; – Paredzēts reizē ar organisko mēslu iestrādi dziļi irdināt aramkārtu; – Paredzēts iznīcināt zem aramkārtas radušos blīvo apakškārtu – “arkla zoli” • Vislietderīgāk ir augsni dziļirdināt par 5 cm dziļāk nekā ir aramkārta

Pievelšana • Aramkārtu sākumā mitrina, bet vēlāk žāvē; • Žāvē augsni, kas ir bīstami sausā laikā; • Drupina augsnes gabalus, mazina augsnes aeirāciju, veicina garozas rašanos; • Labs pasākums pēc sala izcilātos laukos pavasarī; • Tiklīdz ar pievelšanu vajadzīgais mērķis sasniegts – sēkla izveidojusi saknītes, augsnes virskārtiņa ar vieglām ecēšām uzirdināma

• Kopējā vilkmes spēka sadalījums, %: Aršana - 80 % Kultivēšana + ecēšana + velšana - 20 %

• Nezāļu skaits pavasarī uz 1 ha: Rudenī lobīts un pavasarī uzarts – 469 milj. Pavasarī uzarts – 619 milj.

• Siltā rudens dienā māla augsnē 5 stundās iztvaikotā ūdens apjoms: • No nelobītas aramkārtas – 41 t/ha • No lobītas aramkārtas – 19 t/ha

• Relatīvās ražas 4 gadu caurmērā (cukurbietes, kartupeļi, zirņi un auzas) nedrenētā mālsmiltī, atkarībā no aršanas dziļuma, %: • • • 10 cm dziļumā – 15 cm – 20 cm – 25 cm – 30 cm - 100 96 98 101 103

• Relatīvās ražas 4 gadu caurmērā (cukurbietes, mieži, pupas un lini) drenētā smilšmālā, atkarībā no aršanas dziļuma, %: • • 10 cm dziļumā – 15 cm – 20 cm – 25 cm – 100 99 106 109

• Relatīvās ražas 8 gadu caurmērā (Auzas, zirņi+auzas, cukurbietes, kartupeļi) drenētā smilšmālā, atkarībā no aršanas dziļuma, %: • • • 10 cm dziļumā – 15 cm – 20 cm – 25 cm – 30 cm – 100 102 104 108 103

• Sakņu dziļums 7 dienās pēc sēklu sadīgšanas: • Auzas – 20 cm; • Mieži – 35 cm; • Pupas – 40 cm

• Aršanas laika ietekme uz N veidošanos augsnē, mg/kg augsnes: • 1. 05 • Rudenī arta • Pavasarī arta • R. lob+P. arta 3 1. 7 3. 7 4. 5 15. 05 1. 06 15. 06 4. 7 4. 6 5. 4 5. 7 4. 1 3. 8 5. 9 7. 7 1. 5 2. 3 2. 5 3. 3

• Starpkultūras nozīme rudenī artā vieglā augsnē, ražas t/ha: Starpkultūra • Nav • Lupīna (iearta rudenī) • Lupīna (iearta pav. ) Kartupeļi 11. 5 16. 4 16. 9 Auzas 0. 7 0. 9 1 Mistrs 2. 2 2. 4 3. 3

• Aršanas laika ietekme uz auzu graudu un salmu ražām, t/ha: • Arta pavasarī – • Rud. lobīta un pav. arta – • Arta rudenī – • Rud. lobīta un rud. arta – 1. 4 1. 7 2. 1 2. 8 2. 9

• Daudzgadīgo zāļu velēnas uzaršanas laiks rudziem mālsmilts augsnē 6 gadu periodā, rudzu raža %: • Arts 15. 07 – 113 % • Arts 15. 08 – 100 %

• Nezāļu skaits sējumā, c/ha Rudenī arot, pavasarī pēc otrreizējas kultivācijas vēlu sējot: 6, 3 c/ha Rudenī agri lobot, pēc 4 nedēļām arot, pavasarī pēc otrreizējas kultivācijas vēlu sējot: 4, 6 c/ha Rudenī agri lobot, pēc 4 nedēļām arot, pavasarī pēc vienreizējas pirmssējas kultivācijas agri sējot, bet neecējot: 0, 9 c/ha Rudenī agri lobot, pēc 4 nedēļām arot, pavasarī pēc vienreizējas pirmssējas kultivācijas agri sējot, 4. dienā pēc sējas 5 cm dziļi kultivējot: 0, 3 c/ha

• Mālsmilts augsnes pamatpstrāde 4 gadu periodā (kukurūza, auzas, āboliņš, rudzi), vidējās ražas %: • Arts vēlu – 100% • Lobīts agri (8 -10 cm) + pēc 4 -6 nedēļām uzarts – 124% • Arts agri, pēc 2 -3 nedēļām kultivēts (810 cm) – 111%

• Šļūkšanas laika (pēc aršanas) ietekme uz sastrādātās augsnes frakciju izmēriem, % <4 mm gabali • Tūlīt pēc aršanas 43 • Pēc 6. st. 35 • Pēc 24. st. 16 >40 mm gabali 16 24 54

• Ļoti irdenas, labi apžuvušas augsnes pēcsējas pievelšana, miežu raža %: • • Nav pievelts – Smags gludais veltnis – Vidēji smags skrituļu veltnis – Viegls koka veltnis – 100 133 121 100

• Cīņa ar nezālēm kartupeļu laukā, iznīcinātās nezāles %: • Vagojot ik pēc 11 -12 dienām – • Vaagojot ik pēc 6 -8 dienām – 45 -60% 95 -98%

• Augsnes segšanas ietekme uz ražām, vidēji 8 gados (cukurbietes, burkāni, kartupeļi), caurmērā %: • • • Bez segmateriāla Ruberoīds Maisu drēbe Laikrakstu papīrs 3 -4 kārtās Kūdra Zāģu skaidas 100 119 129 128 71

• Divgadīga zālāja velēnas lobīšanas paņēmienu ietekme uz ziemāju un nezāļu ražām: Metode Raža, % Lemešu lob. Atsperkultiv. Smagie diski Nelobīts 100 90 81 75 Nezāles, % 28 60 33 100

• Irdenas mālsmilts augsnes pirmssējas vienreizējas kultivēšanas dziļums pavasarī, ja nezāļu maz: Dziļums, cm • • • 5 8 12 Miežu raža, t/ha 3, 97 4, 02 4

• Kultūru ražas artā un neartā (kultivētā) augsnē 11 gadu izmēģinājumos, %: Auzas Zirņauzas cukurbietes Kartupeļi • Arts pav. 100 • Kultivēts pav. 109 103 100 92 100 102 • Arts rud. 100 • Kultivēts rud. 100 94 100 92 100 98

• Rudzu raža, atkarībā no aršanas dziļuma mālsmilts augsnē, % (aramkārta 20 cm) • Arts 20 cm dziļi – • Arts 25 cm dziļi – • Arts 30 cm dziļi – 100% 95% 70%

• Miežu un zālāja raža kūdras augsnē, atkarībā no pievelšanas, % Mieži Zālājs • Pievelts 1 kārtā, pirms sējas • Pievelts 1 kārtā, pirms 116% 118% sējas un 1 kārtā – pēc • Pievelts 2 kārtās, pirms 112% 111% sējas un 1 kārtā – pēc 100%

Daži secinājumi: • Pavasarī vajag pēc iespējas mazāk apstrādāt zemi; • Ja rudenī nav arts, pavasarī var iztikt ar kultivēšanu (skat. piemēru); • Ūdens iztvaikošanu vislabāk aiztur līdzena, sīkdrupaina zeme; • Ievērot pareizus augsnes apstrādes laikus; • Dažādot augsnes apstrādes paņēmienus; • Vienā gājienā veikt vairākus augsnes apstrādes darbus; • Sīkdrupaina augsnes virskārta – vislabākās ražas (BET ne sausa – biežas apstrādes dēļ)