Ikvienam kam savs podi zemes Augsnes auglba veselgas

Ikvienam, kam savs podiņš zemes…. Augsnes auglība – veselīgas ražas pamats Augsnes p. H nozīme un tās noteikšanas iespējas

Kas ir augsnes auglība? Augsne sastāv no piecām galvenajām sastāvdaļām: • minerālu daļiņas, kas rodas, sadēdot iežiem; • Organiskā viela- no augu atliekām un bojāgājušajiem augsnes organismiem; • augsnes šķīdumā esošais ūdens – ar izšķīdušie barības elementiem; • augsnes gaiss – skābeklis un oglekļa dioksīds: • dzīvie organismu, tostarp baktērijas, sēnes, kas nodrošina organiskās vielas sadalīšanos un augu nodrošināšanu ar barības vielām.

Augsne veidojas, sadēdot iežiem Aramkārta Bieži sastopams slānis gaiši pelēkā krāsā, skābs Māla akumulācijas slānis Cilmiezis Svarīgi, vai satur karbonātus (kaļķus) Nepārveidoti ieži Ūdens kustība augsnē

Karbonātu (kaļķu) sākšanās dziļums Ja karbonātu klātbūtni konstatē līdz 60 cm dziļumam Tādai tad augsnei nav tendence paskābināties. Lietojot materiālus ar skābu vides reakciju, piem, kūdru, skuju koku skaidas, fizioloģiski skābus minerālmēslus, augsnes p. H būtiski nemainīsies, vai paskābināsies aramkārtā tikai īslaicīgi. Šādā augsnē nebūs vajadzīga kaļķošana un to pat nedrīkst kaļķot, pat pelni jālieto ļoti ierobežoti vai nemaz. Šādas augsnes piemērotas lielākajai daļai kultūraugu. Tādās augsnēs nav ieteicams audzēt, piem, krūmmellenes, jo liekot uz lauka skābu kūdru pat lielos daudzumos, p. H jau gada vai dažu gadu laikā atgriezīsies sākotnējā līmenī

Karbonātu (kaļķu) sākšanās dziļums Ja karbonātu klātbūtni nevar konstatēt, vai tie atrodas ļoti dziļi, tas ir rādītājs, ka skaidu, minerālmēslu, kūdras izmantošana augsni p. H būtiski mainīs uz skābo pusi. Ja arī aramkārtas p. H dažādu kaļķošanas materiālu vai pelnu lietošanas rezultātā ir optimāls, karbonātu trūkums zemāk augsnē liecina, ka aramkārtā esošie karbonāti dažu gadu laikā vai pat ātrāk var izskaloties. Šāda augsne noteikti regulāri jākaļķo.

Kā noteikt karbonātu jeb kaļķu sākšanās dziļumu? Izrok augsnes atsegumu – jo dziļāk, jo labāk, bet vismaz 0, 8 -1 m dziļumā. Visā augsnes atseguma garumā (no apakšas uz augšu tievā strūkliņā uzlej indikatoru. Vēro reakciju. Nomēra dziļumu, no kura var manīt reakciju. Ja stipri puto – karbonātu daudz Ja čaukst, karbonātu vidēji daudz. Ja neputo, bet var sadzirdēt sīkšanu – karbonātu maz Ja nereaģē – karbonātu nav 6

Organiskā viela- Veidojas no atmirušajām augu, dzīvnieku daļām Organiskajai vielai satrūdot, atbrīvojas barības elementi, ko var uzņemt augi. Organiskie mēslošanas līdzekļi – kūtsmēsli, komposts, virca, arī nātru – nezāļu virca, zaļmēslojums (rudzi, sinepes, . . ) Nepārdozēt – piem, kūtsmēsli satur daudz mangānu, ja daudz kūtsmēslu un augsne skāba – avenes izgāžas, narcisēm lūzt kāti, dēsti pastiprināti slimo ar melnkāju.

Augi barības elementus var uzņemt: -caur lapām; - caur saknēm no augsnē esošā ūdens (mitruma), kur tie izšķīduši Kālija trūkums ābelēm.

Augsnes p. H nozīme barības elementu uzņemšanā Fosfors (nepieciešams sēklu dīgšanai un sakņu sistēmas attīstībai) skābā augsnē veido nešķīstošus savienojumus ar Al un Fe, sārmainā ar Ca un Mg. Augi var uzņemt fosforu Dzelzi skābā augsnē augi var uzņemt toksikā daudzuma, augsnēs ar p. H virs 6, 5 Fe uzņemšana bloķējas. Neitrālu un sārmainu augsni mīloši augi slāpekli no augsnes uzņem galvenokārt nitrātu formā. Skābā augsnē tiek traucēta tā saukto nitrificējošo baktēriju darbība, kas slāpekli no amonija formas pārvērš nitrātos, tāpēc šādās augsnēs augošie augi var ciest slāpekļa badu. 9

Augsnes p. H nozīme barības elementu uzņemšanā Piemērs: Pēc augsnes analīzēm – visi barības elementi augsnē ir optimālā koncentrācijā. Tomēr augi slikti jūtas. Veiktās lapu analīzes parāda būtisku fosfora trūkumu. Ko darīt? Loģiski – mēslot ar fosforu. Taču tas situāciju neuzlabo. Risinājums – pārbaudīt un noregulēt augsnes p. H.

Augsnes p. H nozīme barības elementu uzņemšanā

Augsnes p. H nozīme barības elementu uzņemšanā Kalcija trūkums Āboliem – korķplankumainība Tomātiem – galotņu puve

Kas nosaka ražas līmeni? Ražu nosaka tas elements, vai faktors, kas ir deficītā. Piem, attēl’’a – raža būs tik liela, cik to ļaus fosfora saturs augsnē, neskatoties, ka piem, gaisma, ūdens būs piet 9 iekami vai par daudz. Noregulējot fosfora saturu, ražas līmeni noteiks nākošais faktors, kas ir deficītā.

Augsnes p. H nozīme Viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka barības elementu pieejamību augsnē un to uzņemšanu augos, ir augsnes vides reakcija jeb augsnes p. H. Salāti, tomāti Sīpoli, kāposti Redīsi, pupas, burkāni, gurķi Kartupeļi Bietes Zirņi Katram augam ir savs p. H, kurā tas aug un ražo vislabāk. Vairumam augu tas ir 6 -7. Ābeles, bumbieres Plūmes, saldie ķirši Skābie ķirši Jāņogas, upenes Zemenes, ērkšķogas Avenes Krūmcidonijas Krūmmellenes 14

Augsnes p. H nozīme

Augsnes p. H nozīme Skābā augsnē: - pastiprināti šķīst alumīnijs, mangāns, kā arī vairāki smagie metāli. Ja p. H nokrīt zemāk par 5, alumīnija šķīdība palielinās vairākus desmitus reižu. - ja skābā augsnē tiek iestrādāti kūtsmēsli, tajā ļoti savairojas kaitīgā augsnes sēne, kas ierosina dēstu melnkāju. - ja augsne skāba un trūkst barības elementu augsnē, (īpaši kālijs), tad vietā nāk radioaktīvie elementu izotopi Ne visi augu vienādi reaģē uz p. H izmaiņām. Jo vairāk bioloģiski aktīvu vielu tie satur, jo vairāk toksisko elementu tie uzņems, augot nepiemērotā augsnē. Cilvēks šos augus lietojot pārtikā, kaitīgos savienojumus uzņem savā organismā. Priekuļi, 21. 02. 2017.

Augsnes p. H ietekme uz augsnes mikroorganismiem Sēnes dzīvo plašā p. H amplitūdā, bet baktērijas labi jūtas augsnes p. H sākoties no 6. Skābā augsnē nedzīvo: Slāpekli saistītājas baktērijas Tauriņziežiem neveidojas gumiņbaktērijas sēnes baktērijas

Kā noteikt augsnes p. H? Pēc indikatoraugiem? ? Diemžēl daudzi ieteikumi tiek pārrakstīti no agrāk izdotajām grāmatām arvien jaunākos izdevumos, kritiski neizvērtējot. Sūna. Piem. , ja dārzā pastiprināti veidojas sūna, tikai katram desmitajam augsne ir skāba. Sūnai dārzā, siltumnīcā vai zālienā ir daudz un dažādi iemesli, Visbiežāk tas ir gaisa trūkums gan pagalmā (apkārt dzīvžogi), gan pašā augsnē (sablīvēta vai slapja augsne). Kosa. Dārzos parasti nonāk ar kūtsmēsliem, un tā augs pat pie p. H 7. 5. Domājot, ka kosa aug skābās augsnes dēļ, katru gadu tiek kaļķots. Taču kosa pārņem arvien jaunas platības. Izrādās, ka šī situācija radusies no herbicīdu lietošanas, kas iznīcinājuši pārējos augus, ļaujot kosai turpināt uzvaras gājienu.

Kā noteikt augsnes p. H? Laboratorijā. + ļoti precīzi − patērē laiku paraugu transportēšanai salīdzinoši dārgi (2, 5 EUR – 1 paraugs).

Kā noteikt augsnes p. H? Augsnē spraužamie p. H metri + ērti lietojami − jo lētāks instruments, jo neprecīzāks rezultāts. ātri salūzt precīzu rezultātu var iegūt tikai ar p. H metru, kas maksā sākot no 100 -150 EUR.

Kā noteikt augsnes p. H? p. H jeb lakmusa papīrīši + ērti lietojami, precīzi, lēti − der TIKAI šķidrumiem. Atšķaidot augsni ar destilēto ūdeni, iegūst nepareizu rezultātu. Pieredze rāda, ka piem. , augsni ar dažādu p. H – 5. 5, 7, un 8. 5, atšķaidot destilētā ūdenī, visiem paraugiem rezultāts rādīs 7. Turklāt destilētajam ūdenim p. H variē robežās no 5. 9 -7. 5, kas vēl vairāk novirza rezultātu.

Kā noteikt augsnes p. H? p. H indikatorŠķīdums + ērti lietojams, precīzs, izdevīgs der praktiski jebkurai vielai, šķidrumiem, īpaši piemērots augsnei. −nav ieteicams uzglabāt tiešos saules staros

Kur vēl nepieciešams noteikt p. H? Dzeramajā, laistāmajā un lietus ūdenī. Svarīgi, ja ūdens jāpaskābina skābu augsni mīlošu augu laistīšanai – mellenēm, rododendriem, u. c. Tādā gadījumā svarīgi noteikt, kāds p. H ir paskābinātajam ūdenim. Augu aizsardzības līdzekļu bāku maisījumos. Īpaši svarīgi tas ir, lietojot herbicīdus, kad smidzināmajām šķīdumam jābūt ap p. H 5. 5. Ne tikai ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, bet arī bioloģiskos augs caur lapām labāk uzņem, ja tam ir mazliet skāba reakcija.

Kur vēl nepieciešams noteikt p. H? Pārtikas produktos. Ērti un ātri noteikt p. H pārtikā lietojamajiem produktiem, augļiem, dārzeņiem. Nosakiet p. H pašu dārzā izaudzētajos vai nopirktajos augļos, dārzeņos. Piem. , salīdziniet p. H skābā augsnē augošiem burkāniem un sīpoliem un p. H neitrālā augsnē augošiem dārzeņiem. Vislabāk p. H izmaiņas parāda augļu un dārzeņu lapas. ļoti labi raksturo gaļas kvalitāti. Gaļas p. H jābūt 5, 5 -6.

Kur vēl nepieciešams noteikt p. H? Sekojiet līdzi savai veselībai! Veselības pamatā ir skābju-sārmu līdzsvars organismā! Izmantojot indikatoru, jūs jau nedēļas laikā sapratīsiet, kuri pārtikas produkti jūsu organismā rada sārmainu vidi, kuri skābu. KĀ? Nosakot p. H urīnā, jo tas visātrāk reaģē uz organisma vides reakcijas izmaiņām. Ja, piepilinot indikatoršķīdumu urīnam, tas krāsojas zaļā krāsā, tad viss ir OK, ja dzeltenā, vai oranžā –pārtika organismu skābina. Ja šķīdums krāsojas tumši zaļā vai zilā krāsā – organisms ir pārāk sārmains. Sekojiet līdzi arī savu bērnu un mazbērnu veselībai! Bērniņš 9 mēnešus attīstās sārmainā vidē (augļūdens p. H 8. 5), ja mammai organisms skābs, tad p. H uzturēšanai Ca un Mg tiek paņemts no kauliem, nagiem, matiem, zobiem!

Kur praktiski pielietot augsnes p. H rezultātu Noteikt augsnes kaļķošanas vajadzību Lai palielinātu p. H par 0, 1 vienību, jāiestrādā aptuveni 1, 8 tonnas kaļķojamā materiāla uz ha, vai 185 grami uz kvadrātmetru. Vienā sezonā neiesaka vairāk par 5 -6 tonnām uz ha. Latvijā pieejams plašs kaļķojamo materiālu klāsts. Kāds nepieciešams tieši jums?

Kaļķojamie materiāli Pirms iegādāties kādu no tiem, jānoskaidro, kāds ir nepieciešamas tieši Jums. Vismaz reizi būtu jāveic augsnes analīzes vismaz ar pamata barības elementiem – kāliju, fosforu, kalciju un magniju, lai saprastu, kas ir deficītā, kas par daudz. Kaļķošanas līdzekļu izvēlē galvenā loma ir kalcija un magnija saturam augsnē. Kāpēc? Augsnes struktūru nosaka kalcija un magnija attiecība kopā ar organisko vielu. Vēlamā kalcija un magnija attiecība augsnē ir 5 -8: 1. Ja tā šaurāka, plus komplektā ar zemu organiskās vielas saturu (zem 2%), tad augsne zaudē struktūru, ļoti saputekļojas, rezultātā ir grūti apstrādājama, samazinās auglība.

Kaļķojamie materiāli Augsnēs, kurās magnijs ir pietiekošā koncentrācija, vai pat par daudz, nekādā gadījumā nevajadzētu kaļķošanai izmantot dolomītmiltus, kur ir augsts magnija saturs. Dolomītmilti, iestrādāti augsnē ar jau tā augstu magnija saturu, stipri sašaurinās Ca: Mg attiecību. Magnijs savstarpēji `nesadzīvo` ar kāliju. Ja magnija par daudz, samazinās kālija uzņemšana augos. Dolomītmilti ir ļoti labs kaļķošanas līdzeklis augsnēs, kur magnija trūkst, vai tas ir zemā koncentrācijā.

Kaļķojamie materiāli Lēnas iedarbības kaļķojamos materiālus (piem, krīts, dolomītmilti, kaļķakmens milti) nepieciešamības gadījumā var lietot ar augiem aizņemtā dārzā, tie augiem nenodarīs pāri, taču tie sāks iedarboties tikai labākajā gadījumā pēc pāris mēnešiem vai pat gada. Tomēr to iedarbība būs ilgstoša – pat vairākus gadus. Ātras iedarbības kaļķojamie materiāli (dolomīta karbonātkaļķi, daļēji apdedzināts malts dolomīts, degakmens pelni, kaļķi) sāk darboties jau tūlīt pēc iestrādes, taču tos nav ieteicams bērt uz augiem. Izkaisīti uz augsnes virskārtas, mēdz sacementēties, tāpēc tie pēc izkliedes tūlīt jāiestrādā augsnē. Dažkārt šos materiālus izmanto nezāļu ierobežošanai, noberot tos uz nevēlamajiem augiem.

Kaļķojamie materiāli Vai augsnes neitralizēšanai var izmantot pelnus? Lai arī pelni pieder pie ātras iedarbības kaļķošanas materiāliem, to neitralizēšanas spēja ir salīdzinoši zema, tie papildus satur arī citus barības elementus, īpaši kāliju (15 -35%). Pelnus izmantojot kā kaļķošanas līdzekli, ar kāliju jau tā bagātā augsnē var rasties kālija pārbagātība, kas traucēs magnija, kalcija un citu barības elementu uzņemšanu. Ja nav veiktas augsnes analīzes un nav zināms kālija nodrošinājums augsnē, labāk pelnus izmantot kā mēslošanas materiālu mazās devās.

Kaļķojamie materiāli Situācija - augsnē trūkst kalcijs, bet p. H ir optimāls izvēlētajam kultūraugam. Tādā gadījumā `tradicionālos` kaļķošanas materiālus izmantot nevarēs, jo tie visi būtiski paaugstina p. H. Noderēs tāds materiāls kā ģipsis. Ģipsis bagātina augsni ne tikai ar kalciju, bet arī ar sēru, neizmainot p. H.