Atgdu izmantoana pedagoiskaj proces Ginta Geida Ogres 1

Atgādņu izmantošana pedagoģiskajā procesā Ginta Geida Ogres 1. vidusskolas logopēde

Atgādnēs uzskatāmi, koncentrētā veidā tiek sniegta informācija, kas reāli palīdz apgūt standarta prasības

Materiāls ir praktiski izmantojams ~ ikdienas mācību procesā ~ pārbaudes darbos ~ Valsts pārbaudes darbos

Atgādnes veido konkrētam skolēnam… • Priekšmeta skolotājs • Klases audzinātājs • Skolotāja palīgs • Skolēns …ņemot vērā konkrētā skolēna vajadzības un atbalsta speciālistu ieteikumus

Atgādnes izstrādājot, jāievēro • Krāsu lietošanai jābūt pamatotai (nesaraibināt!) – tai jāizceļ būtiskākais • Vislabāk uztverams parasti ir melns uz gaiši zila vai gaiši dzeltena fona • Nepārspīlēt ar kursīviem – tiem jāpalīdz, nevis lieki jāizraibina materiāls • Pamatprincips - vienkāršība

Atgādnes izstrādājot, jāievēro • Burtu lielumam jābūt skolēnam labi uztveramam (sākot no 16) sīkus burtiņus parasti grūtāk uztvert • Fontam jābūt vienkāršotam (arial, calibri), lai neradītu papildus ņirboņu • Atstarpēm jābūt pielāgotām skolēna vizuālajai uztverei • Nepārspīlēt ar pieturzīmēm : ; , . ? / -!

Kā jūs tikko redzējāt un paši pārliecinājāties, melnais kombinācijā ar balto veido dažādus optiskās uztveres trikus. Vienā piemērā šķita, ka attēlā kustas tāda kā spirāle, un bija grūti un nepatīkami ilgstoši uz to skatīties. Otrajā piemērā rādījās melni punkti, kaut arī to tur nemaz nav. Tas nozīmē, ka melns uz balta ar liekiem izraibinājumiem, “izcakinājumiem” ir grūtāk uztverams – traucē sīkie punktiņi, kurus neredzam, bet sajūtam. Cilvēkam ar disleksiju tāds šķiet katrs rakstīts teksts. Tāpēc ir svarīgi atvieglot optisko uztveri ar piemērotu fonu.

Kā jūs tikko redzējāt un paši pārliecinājāties, melnais kombinācijā ar balto veido dažādus optiskās uztveres trikus. Vienā piemērā šķita, ka attēlā kustas tāda kā spirāle, un bija grūti un nepatīkami ilgstoši uz to skatīties. Otrajā piemērā rādījās melni punkti, kaut arī to tur nemaz nav. Tas nozīmē, ka melns uz balta ar liekiem izraibinājumiem, “izcakinājumiem” ir grūtāk uztverams – traucē sīkie punktiņi, kurus neredzam, bet sajūtam. Cilvēkam ar disleksiju tāds šķiet katrs rakstīts teksts. Tāpēc ir svarīgi atvieglot optisko uztveri ar piemērotu fonu.

Kā jūs tikko redzējāt un paši pārliecinājāties, melnais kombinācijā ar balto veido dažādus optiskās uztveres trikus. Vienā piemērā šķita, ka attēlā kustas tāda kā spirāle, un bija grūti un nepatīkami ilgstoši uz to skatīties. Otrajā piemērā rādījās melni punkti, kaut arī to tur nemaz nav. Tas nozīmē, ka melns uz balta ar liekiem izraibinājumiem, “izcakinājumiem” ir grūtāk uztverams – traucē sīkie punktiņi, kurus neredzam, bet sajūtam. Cilvēkam ar disleksiju tāds šķiet katrs rakstīts teksts. Tāpēc ir svarīgi atvieglot optisko uztveri ar piemērotu fonu.

• Atgādnes tiek veidotas tā, lai izceltu pašu būtiskāko, katrā tēmā galveno • Atgādnēm ir jābūt ērti lietojamām, nomaināmām un papildināmām • Informācijai tajās jābūt vizuāli pārskatāmai, saprotamai, ar krāsu palīdzību jāizceļ galvenais

Atgādnēs var tikt rakstīti: • Likumi (jēdziena formulējums – matemātikā, valodās u. c. mācību priekšmetos); • Sakarības (mēru sakarības matemātikā u. c. ); • Algoritmi (norādījumi, kā veikt noteiktu uzdevumu); • Shēmas (dzimtajā valodā); • Tabulas (reizināšanas, dalīšanas u. c. ); • Paraugi (vārdšķiru pasvītrojumu paraugi latviešu valodā). Atgādnes ieteicamāk veidot 10 x 14 cm lielas, lai tās varētu ievietot mazos vāciņos.

Atgādnēs var tikt rakstīti • Likumi - jēdziena formulējums – matemātikā, valodās u. c. mācību priekšmetos • Sakarības - mēru sakarības matemātikā u. c. • Algoritmi - norādījumi, kā veikt noteiktu uzdevumu • Shēmas - dzimtajā valodā • Tabulas - reizināšanas, dalīšanas u. c. • Paraugi - vārdšķiru pasvītrojumi latviešu valodā Atgādnes ieteicams veidot 10 x 14 cm lielas, lai tās varētu ievietot mazos vāciņos

Atgādnes latviešu valodā

Vārda sastāvs Priedēkļi Iz-, aiz-, uz-, ap-, at-, bez-, ie-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, jāIzskaņas -nieks, -niece, -īgs, -īga, –ība, -ājs, -āja, -iņš, -iņa, -ējs, –ēja, -ums, -ība, -ītis, -īte, -tiņš, -tiņa, -nīca

Vārda sastāvs Priedēkļi Iz aiz uz no pa ap at pār pie bez sa ie jā ne

q Vārda sastāvs Priedēkļi Iz aiz uz ap at bez ie ne no pa pār pie sa jā

Pirmatnīgi vārdi: sakne (sen) sakne + galotne (saule) Atvasināti vārdi: priedēklis + sakne (nesen) priedēklis + sakne + galotne (pazeme) sakne + piedēklis + galotne (zemnīca) priedēklis + sakne + piedēklis + galotne (pazemīte)

Atvasināti vārdi priedēklis sakne piedēklis galotne sen saul pa piemērs e saule zem nī ca zemnīca zem īt e pazemīte

Vārdšķiras Lietvārdi –nosauc priekšmetus, dzīvas būtnes, parādības, vielas. Tie ir pasākumu, īpašību, darbību un procesu nosaukumi. Lietvārdi pamatformā atbild uz jautājumu kas?

q Vārdšķiras Lietvārdi nosauc • • priekšmetus dzīvas būtnes parādības vielas • Kas? Tie ir • pasākumu • īpašību • darbību • procesu nosaukumi

Lietvārdu locīšana • • Nominatīvs kas? Ģenitīvs kā? (nav) Datīvs kam? (dod) Akuzatīvs ko? (redzu) INSTRUMENTĀLIS AR KO? LOKATĪVS KUR? (iekšā) VOKATĪVS -

q Lietvārdu locīšana Jautājums • Nominatīvs kas? • Ģenitīvs kā? (nav) • Datīvs kam? (dod) • Akuzatīvs ko? (redzu) • Instrumentālis ar ko? • Lokatīvs kur? (iekšā) • Vokatīvs – (uzruna) Piemēri lācis stabs egle lāča staba egles lācim stabam eglei lāci stabu egli ar lāci stabu egli lācī stabā eglē Lāci! Stab! Egle! mājas mājai māju mājā Māja!

Salīdzinājums JAUTĀJUMS • • NOMINATĪVS KAS? ĢENITĪVS KĀ? (nav) DATĪVS KAM? (dod) AKUZATĪVS KO? (redzu) INSTRUMENTĀLIS AR KO? LOKATĪVS KUR? (iekšā) VOKATĪVS - Jautājums • • Nominatīvs kas? Ģenitīvs kā? (nav) Datīvs kam? (dod) Akuzatīvs ko? (redzu) Instrumentālis ar ko? Lokatīvs kur? (iekšā) Vokatīvs – (uzruna)

• Personu vietniekvārds– skaitlis (vsk. vai dsk. ), persona. Piemērs: viņš – personu vietniekv. , vsk. , 3. p • SKAITĻA VĀRDS – dzimte, jautājums (kurš? vai kura? , cik? ). Piemērs: piecas – skaitļa v. , siev. dz. , cik? • DARBĪBAS VĀRDS – laiks (tag. , pag. vai nāk. ), skaitlis (vsk. vai dsk. ), persona (1. p, 2. p vai 3. p) Piemērs: brauca – darb. v. , pag. , vsk. , 3. p

Vārdu analizēšana Lietvārds • • sugas v. vai īpašvārds. , dzimte (siev. dz. vai vīr. dz. ). , skaitlis (vsk. vai dsk. ). , locījums saule – lietv. , sugas v. , siev. dz. , vsk. , N. kas? Artūrs – īpašvārds, vīr. dz. , vsk. , N. kas?

Vārdu analizēšana Lietvārds • • sugas v. vai īpašvārds. , dzimte (siev. dz. vai vīr. dz. ). , skaitlis (vsk. vai dsk. ). , locījums saule – lietv. , sugas v. , siev. dz. , vsk. , N. kas? Artūrs – īpašvārds, vīr. dz. , vsk. , N. kas?

Salīdzinājums calibri arial Lietvārds • sugas v. vai īpašvārds. , • dzimte (siev. dz. vai vīr. dz. ). , • skaitlis (vsk. vai dsk. ). , • locījums saule – lietv. , sugas v. , siev. dz. , vsk. , N. kas? Artūrs – īpašvārds, vīr. dz. , vsk. , N. kas?

Teikums Stāstījuma teikums: teikums, ar kuru kaut ko pastāsta. Tā beigās liek punktu. P: Lācis ir liels dzīvnieks. Izsaukuma teikums: ar kuru izsaka prieku, izbrīnu, aicinājumu. Tā beigās liek izsaukuma zīmi. Piemērs: Cik gan skaists ir lācis! Jautājuma teikums: kaut ko jautā. Tā beigās liek jautājuma zīmi. Piemērs: Vai lācis dzīvo Latvijas mežos?

Teikums • Stāstījuma teikums • Izsaukuma teikums • Jautājuma teikums . ! ?

Stāsta . ! ? Izsaucas Jautā Teikums

Salīdzinājums Teikums • Stāstījuma teikums • Izsaukuma teikums • Jautājuma teikums q Teikums . ! ? Stāsta . ! ? Izsaucas Jautā

Salīdzinājums Teikums Stāstījuma teikums: teikums, ar kuru kaut ko pastāsta. Tā beigās liek punktu. Piemērs: Lācis ir liels dzīvnieks. Izsaukuma teikums: ar kuru izsaka prieku, izbrīnu, aicinājumu. Tā beigās liek izsaukuma zīmi. Piemērs: Cik gan skaists ir lācis! Jautājuma teikums: kaut ko jautā. Tā beigās liek jautājuma zīmi. Piemērs: Vai lācis dzīvo Latvijas mežos? Teikums Stāsta . ! ? Izsaucas Jautā

Atgādnes matemātikā

Teksta uzdevumi Atslēgas vārdi teksta uzdevumos Par tik vairāk Par tik mazāk Reizes vairāk Par cik vairāk vai mazāk? Cik reižu vairāk vai mazāk? Cik kopā? Cik pavisam? Darbība + : X : +

Atceries! • • • Lai pareizi atrisinātu teksta uzdevumu: lēni un uzmanīgi izlasi uzdevumu vairākas reizes; noskaidro, kas uzdevumā ir zināms un kas jāaprēķina; mēģini attēlot uzdevuma noteikumus shematiskā zīmējumā vai īsā pierakstā; noskaidro, kas jāzina, lai aprēķinātu prasīto; sastādi atrisināšanas plānu; vispirms mēģini uzstādīt jautājumu un pēc tam izdari darbību; paskaidro, ko esi aprēķinājis; pārbaudi, vai uzdevumu esi atrisinājis pareizi; pārbaudi, vai pareizi iekavās esi uzrakstījis mērvienību vai lietas nosaukumu; uzraksti atbildi.

Atceries! • • Lasi lēni, uzmanīgi, vairākas reizes! Kas zināms? Kas jāaprēķina? Uzzīmē uzdevumu! Vispirms jautājums, tad darbība. Pārbaudi! Uzraksti atbildi!

Darbību locekļi saskaitāmais + saskaitāmais = summa 5 + 4 = 9 mazināmais – mazinātājs = starpība 10 3 = 7 reizinātājs x reizinātājs = reizinājums 4 x 6 = 24 dalāmais : 48 : dalītājs 8 = dalījums = 6

Darbību īpašības 1. Summa nemainās, ja saskaitāmos maina vietām. a+b=b+a 1+3=3+1 2. Reizinājums nemainās, ja reizinātājus maina vietām. axb=bxa 2 x 3=3 x 2 3. Ja saskaitāmos savieno grupās, summa nemainās. a + (b + c) = (a + b) + c 1 + (2 + 3) = (1 + 2) + 3 4. Ja reizinātājus savieno grupās, reizinājums nemainās. a x (b x c) = (a x b) x c 2 x (3 x 4) = (2 x 3) x 4

Darbību īpašības 1. Summa nemainās, ja saskaitāmos maina vietām. a+b=b+a 1+3=3+1 2. Reizinājums nemainās, ja reizinātājus maina vietām. axb=bxa 2 x 3=3 x 2 3. Ja saskaitāmos savieno grupās, summa nemainās. a + (b + c) = (a + b) + c 1 + (2 + 3) = (1 + 2) + 3 4. Ja reizinātājus savieno grupās, reizinājums nemainās. a x (b x c) = (a x b) x c 2 x (3 x 4) = (2 x 3) x 4

Vienādojumu saknes aprēķināšana saskaitāmais + saskaitāmais = summa 5 + 4 = 9 Lai aprēķinātu nezināmo saskaitāmo, no summas jāatņem zināmais saskaitāmais a+4=9 a=9– 4 a=5 Pārbaude: 5+4=9

Ø Vienādojuma saknes aprēķināšana Aprēķināt nezināmo – no summas atņemt zināmo a+4=9 a=9– 4 a=5 Pārbaude: 5+4=9

mazināmais – mazinātājs = starpība 10 3 = 7 Lai aprēķinātu nezināmo mazinātāju, tad no mazināmā jāatņem starpība 10 – b = 7 b = 10 – 7 b=3 Pārbaude: 10 – 3 = 7

Salīdzinājums mazināmais – mazinātājs = starpība Mazināmais – nezināmais = starpība 10 3 = 7 10 a = 7 Lai aprēķinātu nezināmo mazinātāju, tad no mazināmā jāatņem starpība 10 – b = 7 b = 10 – 7 b=3 Pārbaude: 10 – 3 = 7 Aprēķināt nezināmo no mazināmā atņemt starpību 10 – a = 7 a = 10 – 7 a=3

Kā ērtāk saskaitīt un atņemt skaitļus galvā 1. Aprēķini 258 + 431! • vispirms pieskaita simtus, 258 + 400 = 658 • tad pieskaita desmitus, 658 + 30 = 688 • tad pieskaita vienus, 688 + 1 = 689 2. Aprēķini 978 – 365! • vispirms atņem simtus, 978 – 300 = 678 • tad atņem desmitus, 678 – 60 = 618 • tad atņem vienus, 618 – 5 = 613

Saskaiti un atņem galvā 258 + 431 simtus 258 + 400 = 658 desmitus 658 + 30 = 688 vienus 688 + 1 = 689 978 – 365 simtus 978 – 300 = 678 desmitus 678 – 60 = 618 vienus 618 – 5 = 613

Atgādnes angļu valodā

Paldies par uzmanību!