Juridiskie jautjumi neatliekams paldzbas snieganas proces Prieklasjums NEATLIEKAMS

Juridiskie jautājumi neatliekamās palīdzības sniegšanas procesā Priekšlasījums NEATLIEKAMĀS MEDICīnas asociācijas konferencē 2013. gada 4. oktobrī Zvērināta advokāte Ilze Vilka

Priekšlasījuma plāns • Veselības aprūpes principi un tiesību avoti • Gaidāms jaunums – ārstniecības riska fonds • Īpašas pacientu grupas

Veselības aprūpes sistēmas subjekti Ārstniecības personas Ārstniecības iestādes Pacienti Veselības aprūpes politikas plānotāji Veselības aprūpes politikas īstenotāji

4 principu teorija – principisms 1974. gads – T. L. Bīčems (T. L. Beauchamp), Dž. Čaildress (J. Childress) Autonomija Laba darīšana Nekaitēšana Taisnīgums

Pamatprincipi Autonomija (Voluntas aegroti suprema lex) Laba darīšana (Salus aegroti suprema lex) Tiesības uz pašnoteikšanos • Spēja pieņemt informētu, nepiestu lēmumu • Pretreakcija paternalitātei medicīnā • Pacientam ir tiesības izvēlēties ārstniecību vai atteikties no tās • Autonomija ir pamatā: informētai piekrišanai, nākotnes pilnvarojumam • Autonomijas ierobežošana: specifiskas situācijas Pamats: Hipokrāta zvērestā ‘atturēties no ļauna darīšanas’ • Ārstniecības personai jārīkojas pacienta veselības interesēs • Pastāv uzskats, ka laba darīšanas princips ir vienīgais fundamentālais medicīnas ētikas princips, - saskaņā ar šo uzskatu kosmētiskā ķirurģija, kontracepcija un eitanāzija nav pieļaujama

Pamatprincipi (II) Nekaitēšana (primum non nocere) • Pirmkārt, nedari ļaunu/nekaitē • Ir svarīgāk: nenodarīt ļaunu, nekā darīt labu, tāpēc jāizvērtē potenciālais ieguvums no zaudējuma. Taisnīgums (Justice) Ierobežoto veselības aprūpes resursu sadale, lēmumi par to, kam un kādos apstākļos pienākas konkrētie veselības aprūpes pakalpojumi Pamatnosacījumi: • Vienādos apstākļos vienāda veselības aprūpe; • Nosakot ārstēšanas pasākumus vienai grupai, jāņem vērā arī ietekme uz citām grupām. • Pienākums: sadalīt ierobežotos resursus taisnīgi un godīgi.

Medicīnas tiesību avoti Likumi • Ārstniecības likums • Pacientu tiesību likums • Epidemioloģiskās drošības likums • Seksuālās un reproduktīvās veselības likums • Likums par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā • EP Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā un šīs konvencijas papildprotokoli • Fizisko personu datu aizsardzības likums • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss • Civillikums • Krimināllikums, u. c.

Medicīnas tiesību avoti Ministru kabineta noteikumi 1. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība, Nr. 70, 24. 01. 2012. 2. Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība, Nr. 394, 02. 06. 2008. 3. Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība, Nr 899, 31. 10. 2006. 4. Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība, Nr. 746, 15. 09. 2008. 5. Noteikumi par cilvēka orgānu izmantošanu medicīnā, kā arī cilvēka orgānu un miruša cilvēka ķermeņa izmantošanu medicīnas studijām, Nr. 70, 29. 01. 2013. 6. Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība, Nr. 628, 04. 11. 2003. 7. Cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskās izpētes kārtība, Nr. 891, 21. 09. 2010.

Medicīnas tiesību avoti Ministru kabineta noteikumi 8. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi, Nr. 618, 06. 07. 2010. 9. Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība, Nr. 611, 25. 07. 2006. 10. Farmakovigilances kārtība, Nr. 47, 22. 01. 2013. 11. Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība, Nr. 590, 28. 10. 2003. 12. Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība, Nr. 7, 05. 01. 1999. 13. Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi, Nr. 948, 13. 12. 2011. 14. Kārtība, kādā ieved valstī vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves, Nr. 523, 19. 07. 2005. 15. Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, Nr. 15, 11. 01. 2005. 16. Kārtība, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, un kārtība, kādā sociālās korekcijas izglītības iestādēs [. . ], Nr. 726, 16. 12. 2003.

Medicīnas tiesību avoti Ministru kabineta noteikumi 17. Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā [. . ] ārstēšana infekcijas slimību gadījumos, Nr. 413, 14. 06. 2005. 18. Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, Nr. 215, 27. 03. 2007. 19. Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība, Nr. 265, 04. 2006. 20. Noteikumi par ārstniecības personu [. . ] kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, Nr. 268, 24. 03. 2009. 21. Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē, Nr. 574, 11. 07. 2006. 22. Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, Nr. 60, 20. 01. 2009. 23. Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība, Nr. 1050, 16. 11. 2010. 24. Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, Nr. 1046, 19. 12. 2006. 25. Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās, Nr. 220, 27. 03. 2007.

Medicīnas tiesību avoti Ētikas dokumenti • Hipokrāta zvērests • Ženēvas deklarācija (1948) • Starptautiskais medicīnas ētikas kodekss, Londona (1949) • Helsinku deklarācija (1964) • Lisabonas deklarācija par pacienta tiesībām (1981) • Nacionālie ārstu ētikas kodeksi

Medicīnas tiesību avoti Vai ētikas dokumentu noteikumi ir obligāti ievērojami? • Tie nav likumi un MK noteikumi bet • Ārsta profesionālās brīvības jēdziens ietver plašu sociāli ētisku saturu, tātad tai skaitā arī pienākumu ievērot ētikas normas

Ārstniecības riska fonds • Pacientam – tiesības uz dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību • Valsts veidota apdrošināšana • Noteikumi stājas spēkā 2013. gada 25. oktobrī. Atlīdzības no fonda tiek izmaksātas no 2014. gada 1. maija par kaitējumu, kas nodarīts pacientam pēc 25. 10. 2013.

Ārstniecības riska fonds • No fonda maksājamās atlīdzības ierobežojums: • Par dzīvībai veselībai nodarīto kaitējumu – nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 Ls • Par nodarīto morālo kaitējumu - nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 5000 Ls • Noilgums – 2 gadi no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 3 gadus pēc kaitējuma nodarīšanas • Ārstniecības iestādes veic riska maksājumus

Ārstniecības riska fonds Problēmu jomas • Līdz regulējuma spēkā stāšanās dienai – 3 nedēļas, bet MK noteikumi ir tikai projektā • Administratīvā procesa, civilprocesa un administratīvā pārkāpuma lietvedības konkurence • Nav pārdomāta lēmumu pārsūdzēšanas kārtība • Pacientam • Ārstniecības iestādei • Neizslēdz civiltiesisku atbildību • Summas • Noilguma termiņi

Īpašas pacientu grupas Psihiski slimi pacienti Rīcībnespējī gi pacienti Nepilngadī gi pacienti

Psihiski slimi pacienti • Noteikumi - Ārstniecības likuma XI nodaļā “Psihiskās slimības” • Principi: • Psihiatriskiem pacientiem jānodrošina visas pilsoņa, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kuras paredz likums • Psihiskie traucējumi nedrīkst būt par iemeslu cilvēka diskriminācijai • Medicīniskās palīdzības un aprūpes atbilstība vispārējās medicīnas standartiem • Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu ar likumā noteiktajiem izņēmumiem

Psihiski slimi pacienti Psihiatriskās palīdzības sniegšana bez pacienta piekrišanas (ĀL 68. p. ), - ja pacients: 1) ir draudējis vai draud, centies vai cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai ir izturējies vai izturas varmācīgi pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai personai, vai 2) ir izrādījis vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības pasliktināšanās.

Psihiski slimi pacienti Darbību secība, ja nepieciešama stacionēšana bez pacienta piekrišanas: • Psihiatru konsilijs 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu. Lēmumu paziņo pacientam un likumiskajam pārstāvim vai laulātajam vai vienam no pacienta tuvākajiem radiniekiem; • Psihiatriskā ārstniecības iestāde par lēmumu rakstveidā 24 stundu laikā informē rajona (pilsētas) tiesu; • Ārstniecības likuma 68. pantā ietverti detalizēti noteikumi konsilija lēmuma pārbaudei un apstiprināšanai. • Tiesnesis var apstiprināt lēmumu uz laiku līdz 2 mēnešiem. Ar atkārtotu tiesas lēmumu var pagarināt ārstēšanas laiku līdz 6 mēnešiem. • Termiņu psihiatriskās palīdzības sniegšanai bez pacienta piekrišanas skaita no brīža, kad pacients nogādāts psihiatriskajā ārstniecības iestādē, lai saņemtu psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas.

Rīcībnespējīgi pilngadīgi pacienti • Rīcībnespēju nosaka tiesa, aizgādni ieceļ attiecīgās pašvaldības bāriņtiesa – kopš 01. 2013. jauns regulējums Civillikumā, Civilprocesa likumā un kopš 01. 07. 2013. Ārstniecības likumā. • Rīcībnespēja tiek ierobežota tikai tādā apjomā, kādā persona nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.

Rīcībnespējīgi pilngadīgi pacienti • Rīcībnespēju ierobežo, piemēram, šādās jomās: • • maksājumu izdarīšana un saņemšana darījumu slēgšana rīcība ar mantu un tās pārvaldība, īpaši attiecībā uz nekustamo īpašumu komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana • Netiek ierobežotas personiskās nemantiskās tiesības, lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības

Nepilngadīgi pacienti Personu tiesībspēja • Tiesībspēja ir personai dabiski piemītoša spēja iegūt tiesības – katrai personai no dzimšanas brīža • Papildus mantojuma tiesībās – ius nasciturus: Mantotspēja personai piemīt arī pirms dzimšanas CL 386. p. “Fiziska persona spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. ”

Nepilngadīgi pacienti Personu rīcībspēja • No 18 gadu vecuma (ar atsevišķiem izņēmumiem) • Nav personām, kas atrodas aizgādnībā • Nosaka Civillikuma noteikumi: • 1408. p. Rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums tieši nenosaka citādi. • 219. p. Nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu.

Nepilngadīgi pacienti Bērns vecāku aizgādībā CL 177. p. • Līdz pilngadības sasniegšanai (219. p. ) bērns ir vecāku aizgādībā. • Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. • Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Nepilngadīgi pacienti • Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i. , ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). • Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. • Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. • Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Nepilngadīgi pacienti Noteikumi Pacientu tiesību likumā • Līdz 14 gadu vecumam – ar vecāku piekrišanu • No 14 gadu vecuma – ar nepilngadīgā piekrišanu • Likuma 3. pants – Pacientu tiesības īstenojamas saskaņā ar šo likumu, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi NB! Šāds nepilngadīgo iedalījums neatbilst Civillikuma noteikumiem un tādējādi nav piemērojams. Ikviena pacienta līdz 18 gadu vecumam ārstēšanai ir jāsaņem vecāku vai aizbildņu piekrišana

Nepilngadīgi pacienti No Pacientu tiesību likuma būtu izslēdzams nepamatotais nepilngadīgo iedalījums • Medicīniskie apsvērumi • Morāli ētiskie apsvērumi • Finansiālie apsvērumi

Situācija Nepilngadīgais atvests ar NMP uz stacionāru, bet tur tiek konstatēts, ka nav pamata stacionēšanai, bet būtu nepieciešama ambulatora ārstēšana. Vecāku nav klāt. Ko darīt?