EEA Grants Norway Grants Aino Salmi LPS padomnieks

EEA Grants Norway Grants Aino Salmiņš – LPS padomnieks 20. 02. 2015 A. Salmiņš 1

T-3 -2 tīkls • Mājokļu politika Latvijā un pašvaldībās. Dzīvokļu tirgus un tirgus nepilnības, kā tās izmērīt. Vadības lēmumi. Dzīvokļu īres maksas politika. Labās prakses piemēri. Dzīvoklis - cilvēkresursu piesaistes līdzeklis. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 2

Pašvaldību funkcijas un iespējas • • Administrēšana Pakalpojumu sniegšana Veicināšana Sadarbība Komercdarbība Pakalpojuma pirkšana Apsaimniekošana Uzlabojuma plāns mājokļu politikā 20. 02. 2015 A. Salmiņš 3

Satversme un tiesības uz privātumu • 96. pants - Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. • 116. pants - Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu. • Fizisko personu datu aizsardzības likums. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 4

Mājokļu politikas faktori Iepriekšējās politikas mantojums Demogrāfiskās pārmaiņas Politiskā vide Mājokļu politika Labklājības politika Sociālas pārmaiņas 20. 02. 2015 Ekonomiskā konjuktūra A. Salmiņš 5

Iespējas salīdzināt ( 3. top risinājumi) • • • Mājokļa un vietas prestižs Mājokļa ietekme uz vidi un sabiedrību Tirgus vērtība Kadastrālā vērtība Mājokļa un apkārtējās vides vērtība Darba iespējas Mājokļa fiziskais nolietojums Mājokļa tehniskais stāvoklis Mājokļa energoefektivitāte Mājokļa uzturēšanas izmaksas Ceļu un sabiedriskā transporta pieejamība 20. 02. 2015 A. Salmiņš 6

Mājokļu vidējo datu salīdzinājums Baltijas valstīs un ES (2010) Rādītājs Latvijā Lietuvā Igaunijā ES Daudzdzīvokļu mājās dzīvo (%) 75 68 63 50 Gada laikā uzbūvēts uz 1000 iedz (m 2) 462 ? 495 452 Mājokļu vidējā platība (m 2) 62. 6 66. 4 61. 2 83. 7 Dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju (m 2) 29. 7 31. 5 34. 5 33. 8 Istabu skaits mājokli 3 2. 7 3. 3 3. 9 Personu skaits mājokli 2 - 2. 1 2. 4 Mājsaimniecības vidējais lielums 2. 4 2. 5 2. 3 2. 4 20. 02. 2015 A. Salmiņš 7

Mājokļu valsts politika • Pēdējoreiz definēta 1996. gadā; • Orientēta tikai uz palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem un sociāla riska ģimenēm; • Nav orientēta uz attīstību, nav sasaistes ar uzņēmējdarbību; • Energoefektivitātes pasākumi fragmentāri. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 8

Mājokļu politikas pilnveidošana • Nepieciešama valsts atbalsta programma esošā dzīvojamā fonda labiekārtojuma paaugstināšanai; • Latvijas politika ir vērsta uz sociālās spriedzes samazināšanu un daudzdzīvokļu māju siltumnoturības paaugstināšanu, bet neatbalsta jaunu dzīvojamo māju būvniecību un nenodrošina degradētā dzīvojamā fonda atjaunošanu; • Mājokļu politika ir reģionu attīstības sastāvdaļa; • Mājokļu politika izstrādāta , lai pamatotu dzīvokļu privatizācijas procesu , bet nerisina dzīvojamā fonda attīstības jautājumus. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 9

Mājokļu politika • Mājokļu politika nedrīkst būt tikai sociāla, jo cilvēkresursu attīstība nav sociāls jautājums; • Teritorijas attīstību plāno valsts, pašvaldība, taču dzīvojamā fonda attīstību regulē tirgus; • Dzīvoklis- kā resursu piesaistes līdzeklis. • Piemēri: - dzīvokļu atpirkšana citās pašvaldībās - Rīgas domei ir dzīvojamās telpas arī Rīgas rajonā - Olainē, Salaspilī; - grozījumi palīdzības likumā (bāreņi) nosaka, ka – pabalstu var sniegt ne tikai savā administratīvajā teritorijā. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 10

Mājokļu problēmas Pirmā problēma – mājokļu dzīvojamais fonds novecojis. Risinājums : • -ES, nacionālais, pašvaldību , privātais finansējums; • Dzīvojamā fonda attīstības stratēģijas izstrāde; • Radikāla valsts politikas maiņa. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 11

Mājokļu politika 2. problēma – mājokļu monitorings. Risinājums – radīt datu bāzi, izmantojot pašvaldībās uzkrāto mājokļu informāciju. 3. problēma – nepārdomātas valsts administratīvās un reģionālās politikas Latvijā veidojas jaunas apdzīvotas vietas bez infrastruktūras. Plānošanas dokumentos paredzami risinājumi infrastruktūras attīstībai. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 12

Mājokļu politikas veidošana Mājokļu politikas pilnveidošana Dzīvojamā fonda atjaunošana Kredīta maksājumi (jaunas ģimenes ) Publiskās infrastruktūra attīstība 20. 02. 2015 Nepabeigtās ēkas Sociālais dzīv. fonds Esošais fonds Energoefektivitāte Mājokļa labiekārt. uzlabošana A. Salmiņš Avārijas ēkas, grausti Dzīvojamā fonda nodošana pašvaldībā, pirmtiesības Īres sektora sakārtošana 13 Nedzīvojamā fonda pārņemšana

Pašvaldību politika • • Pašvaldības mājokļu politika Dzīvokļu pabalstu politika Investīcijas (remonti, renovācija, siltināšana, energoveiktspēja) Izīrēšana un īres maksas politika Apsaimniekošanas organizācija Mājokļu monitoringa izveidošana pašvaldībās Sociālās mājas un sociālie dzīvokļi Viesnīcu tipa mājas 20. 02. 2015 A. Salmiņš 14

Politikas virzieni 1. Sociālo māju renovācija; 2. Pārvietojamā (pagaidu) dzīvojamā fonda renovācija; 3. Nedzīvojamā fonda pārbūve; 4. Daudzdzīvokļu un rindu dzīvojamo māju celtniecība, pašvaldībai sadarbojoties ar privāto sektoru; 5. Esošo individuālo māju apbūves gabalu nodrošināšana ar infrastruktūru un jaunu apbūves teritoriju parcelācija un infrastruktūras izbūve; 6. Pašvaldības daudzdzīvokļu īres nama celtniecība; 7. Pašvaldības daudzdzīvokļu vai rindu dzīvojamo ēku celtniecība, pārdodot dzīvokļus brīvā tirgū, sadarbība ar attīstītājiem, komersantiem. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 15

Apsaimniekošanas maksas LATVIJA 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 27. 7 39. 1 40. 3 38. 3 40. 3 42. 0 43. 8 Rīgas reģions 29. 0 45. 7 47. 8 45. 0 46. 5 47. 8 50. 2 Pierīgas reģions 31. 6 39. 1 43. 1 42. 7 43. 0 46. 4 Vidzemes reģions 24. 2 31. 6 29. 0 32. 4 34. 1 36. 3 Kurzemes reģions 30. 2 35. 4 34. 3 32. 3 39. 4 42. 1 43. 5 Zemgales reģions 26. 5 32. 3 31. 2 30. 9 30. 4 32. 2 32. 4 Latgales reģions 19. 9 25. 6 25. 5 25. 2 25. 9 28. 3 28. 7 Rīga 29. 0 45. 7 47. 8 45. 0 46. 5 47. 8 50. 2 20. 02. 2015 A. Salmiņš 16

Pamatjautājumi mājokļu politikas izveidē • Vai veidot pašvaldību dzīvojamo fondu • Vai dzīvojamais fonds izmantojams attīstībai • Vai papildināt valsts definētās mājokļu pieprasītāju kategorijas ar pašvaldībā noteiktajām • Kā iegūt un uzturēt dzīvojamo fondu sociālajiem mērķiem • Kā iegūt un apmaksāt dzīvojamo fondu cilvēkresursu nodrošinājumam • Kā organizēt mājokļu un sociālās politikas sinerģiju • Kādiem jābūt pašvaldības vadības lēmumiem 20. 02. 2015 A. Salmiņš 17

Sociālās un mājokļu politikas sinerģija • Mērīt izmaksas un nesaņemtās iemaksas pašvaldību budžetā • Mērīt , ko devis rezultāts sociālai politikai – kādu grupu stāvoklis uzlabojies vai pasliktinājies • Vai iespējama māju apsaimniekošanu savietot ar sociālo darbu • Terminētie īres līgumi 20. 02. 2015 A. Salmiņš 18

Dzīvokļu problemātika • • Dzīvokļu deficīts lielajās pilsētās Īres namu vai īres dzīvokļu fonda palielināšana Sadarbība ar dzīvojamā fonda attīstītājiem vai pašiem attīstīt Tirgus nepilnība – dzīvokļu sektorā Mājoklī (1. 03 miljoni) dzīvo 0. 822 miljoni mājsaimniecību Viena mājsaimniecība var apdzīvot vairākus dzīvokļus 20. 7% avārijas stāvokli vai neizīrētie dzīvokļi Iedzīvotāju skaita neuzskaitīts apjoms nedod iespēju precīzai analīzei • No kopējā mājsaimniecību skaita 30. 3% sastāv no vienas personas 20. 02. 2015 A. Salmiņš 19

Nelīdzsvarotība un Gini index uz 2013 1. janvāri Rādfītājs Latvija Igaunija Lietuva ES vidējā vērtība Džini indekss 34. 5 32. 5 30. 00 30. o 6 Ikp uz vienu 60 iedzīvotāju pēc pirktspējas ES līmeņa 69 68 100 Bezdarba līmenis 11. 5 9. 3 10, 9 10. 7 48 vieta Pamats valsts pasākumi konsolidācijā 33 41 vieta 20. 02. 2015 A. Salmiņš 20

Sadarbība ar privāto sektoru • Iesaistīšanās palīdzības sniegšanā • PPP principi • Vienošanās ar attīstītāju – (zeme, infrastruktūra, dzīvokļu apmaiņa, finansēšana, apsaimniekošana, citi pašvaldības bonusi, nedzīvojamās telpas, autoceļi , sabiedriskais transports, nekustāmā īpašuma nodoklis) 20. 02. 2015 A. Salmiņš 21

Mājsaimniecību dzīves cikli mājokļa aspektā • Pirmais mājoklis - (no 18/20 līdz 25/30 gadiem), vid. 18%; • Pirmais iegādātais mājoklis - 25/30 līdz 30/35 gadiem, vid. 14%; • Pārmaiņas - no 30/35 līdz 55/60 gadiem, vid. 40%; • Tukšie mājokļi - 55/60 gadiem un vecāki, vid. 27%. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 22

Dzīvokļu tirgus • Nekustamo īpašumu – kā ražošanas līdzeklis (zeme, ražošanas, tirdzniecības un cita veida būves); • kā patērēšanas objekts (zeme, dzīvojamās mājas, vasarnīcas); • Tirgus pieprasījums Rīgā nelieli divu istabu dzīvokļi (no 23 000 līdz 30 000 eiro vērtībā), gan arī lielāki trīs un četru istabu dzīvokļi (no 37 000 līdz 52 000 eiro); • Banku izveidotie nekustamā īpašuma uzņēmumi šobrīd atrodas sava dzīves cikla beigu fāzē, kredīt portfelis samazinājies uz pusi; • Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% mājokļu īres darījumu Latvijā tiek slēgti bez rakstiski sagatavota līguma. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 23

Mājokļa pieejamība • - Atkarīga no : maksātspējas brīvo dzīvokļu skaita mājokļu tirgus cenām ar dzīvokli saistīto pakalpojumu izmaksām mājokļu izmaksu īpatsvara mājsaimniecību budžeta 20. 02. 2015 A. Salmiņš 24

Tirgus nepilnība • Tirgus nepilnība- tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā; • Unitārais līmenis- sociālais un privātais sektors darbojas vienā līmenī (Zviedrija, Nīderlande, Vācija, Austrija, Šveice); • Duālais līmenis- kurā valsts kontrolē sociālo īres sektoru, lai pasargātu privāto sektoru no konkurences (Lielbritānija, Īrija, Igaunija, Latvija). Latvijā sociālais īres sektors izslēgts no kopējā mājokļu īres tirgus un valsts necenšas ietekmēt ‘privātā sektora cenas; • Rezultāts – īres dzīvokļu būvniecība nerentabla; • Atšķirīgs pieprasījums jauno projektu attīstītāju dzīvokļiem; • Jauna dzīvokļa izbūves vērtība vairākkārtīga augstāka par dzīvokļu tirgus vērtību; • Nosacīti dzīvokļu tirgus ir lielajās pilsētās un atsevišķos novadu centros; • Novados pieprasījums pēc dzīvokļiem ar daļējām ērtībām pārsniedz piedāvājumu; • daudzās Latvijas pašvaldībās ir izveidojies dzīvojamo telpu proficīts un pašvaldības ir spiestas māju apsaimniekotājiem segt apkures un apsaimniekošanas izmaksas par tukšajiem dzīvokļiem. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 25 •

Rīgas dzīvokļu cenas un īre 20. 02. 2015 A. Salmiņš 26

Latvijas bankas dati 20. 02. 2015 A. Salmiņš 27

Tirgus nepilnības un cēloņi • Tirgus nepilnība kā valdības politikas nepilnība • Vietējā tirgus nepilnība Cēloņi: - Ideoloģija - Birokrātija - Nabadzība - Tirgus kļūdu”, t. i. nepilnību novēršana, kuras nespēj atrisināt brīvais tirgus bez valsts palīdzības. - Piemēram tāda valsts atbalsta sniegšana, lai ar pēc iespējas mazākiem līdzekļiem tiktu panākts iespējami lielāks energoresursu ietaupījums. (atmaksāšanās 23 gadi banku kredīti 10 gadi) - informācijas par nākotnes pieprasījumu trūkums un ierobežots piedāvājums, jo jaunu māju celtniecība prasa laiku un brīvās zemes daudzums parasti ir ierobežots. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 28

Dzīvokļu tirgus īpatnības Rīgā un pierīgā • Dzīvokļu cenas Rīgā – 650 eiro mikrorajonos līdz 3300 centrā • Nerezidentu pieprasījuma samazinājums pilsētas centrā • Rezidenti vēlas divistabu dzīvokļu ar cenu 50 000 eiro vai lielākiem bet neremontētiem (pilsētas centrā) cenas stagnē • Pieprasījums mikrorajonos ir aktīvāks 20. 02. 2015 A. Salmiņš 29

Īre 4. dažādas pieejas: 1. īres maksu nosaka pusēm vienojoties- privātpersonas. 2. Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs, un to veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai. 3. Valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs. 4. Pašvaldībām – apsaimniekošana + peļņa, ievērojot nosacījumu, ja dzīvojamā telpa tiek izīrēta personai, kurai pašvaldības pienākums ir sniegt likumā noteiktajā kārtībā palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgās pašvaldības dome var noteikt zemāku īres maksu, samazinot dzīvojamās telpas apsaimniekošanas izdevumus un neiekļaujot tajā peļņu. 5. Pašvaldībām ir ekskluzīvas tiesības noteikt īres maksu savā dzīvojamā fondā. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 30

Īres maksai būtu jānosedz: - Ne tikai apsaimniekošanas izdevumi, bet: - Kredītu apmaksa saprātīgā periodā - Jauna ekvivalenta mājokļa būvniecība (20 -25 gadu laikā, ideāli 8 - 10 bet……? ? ? ) - Īres dzīvoklis kā solis uz privātu īpašumu - Īres līgumu reģistrs 20. 02. 2015 A. Salmiņš 31

Izīrēšanas politika Likums «Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā» • Pašvaldība ik gadu pirms valsts budžeta projekta izstrādāšanas apkopo palīdzības reģistra datus, pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu uzskaites datus un palīdzības sniegšanas projektus, veicot nepieciešamos aprēķinus, un sastāda budžeta pieprasījumu izdevumu daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem mērķdotāciju veidā pašvaldībām. Atsevišķi tiek apkopoti dati par tiem īrniekiem, kuri īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās un kuri to lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. • (2) Atbildīgā ministrija ik gadu apkopo šā panta pirmajā daļā minētos budžeta pieprasījumus un iesniedz tos iekļaušanai valsts budžeta projektā. Valsts budžeta mērķdotāciju piešķiršanas nosacījumus un kārtību, kādā izvērtējami pašvaldību pieprasījumi dzīvojamo māju būvniecībai, neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām, jaunbūvējamo daudzdzīvokļu namu (kuru būvdarbi pārtraukti) pabeigšanai vai atsevišķu dzīvokļa īpašumu iegādei, nosaka Ministru kabinets. • Mājas darbs • Aicināt valsti pildīt likumu un sagatavot vienotu formu (izvērstu veidlapu) , sagatavojot finanšu pieprasījumu 20. 02. 2015 A. Salmiņš 32

Futoroģija • Prognoze- trūcīgo un maznodrošināto skaitam • Kā mērīt trūcīgos un maznodrošinātos (Pēc valdības noteiktajiem vai saviem kritērijiem) • Vai izdalīsim atsevišķas personu grupas , kas interesē pašvaldību • Maznodrošināto iesaistīšana namu apsaimniekošanā • Vai maksa par dzīvokli un ar to saistītie pakalpojumi ir samērojami ar maksātspēju 20. 02. 2015 A. Salmiņš 33

Pašvaldību problēmas • Tiesisks pamatojums – likumdošana – neizpildāmi normatīvi – deputātu iniciatīvas • Sociālas problēmas – maksātspēja • Ideja attīstīt savu teritoriju – cilvēkresursu piesaiste • Grupu definējums: • Normatīvās vai obligātās • Pašvaldību definētās • Cilvēkresursu piesaiste 20. 02. 2015 A. Salmiņš 34

Sociālā fokusgrupa • Pirmspensijas un pensijas vecuma personas • Ģimenes ar bērniem, kas pakļautas sociālās atstumtības riskam • Bezdarbnieki • Invalīdi Mājokļu politikas jomā: - Sociālie dzīvokļi vai sociālās mājas - Pusceļa mājas 20. 02. 2015 A. Salmiņš 35

Likumā noteiktās un nenoteiktās kategorijas Neformālās kategorijas: • Dzīvokļu pieprasītāju kategoriju problēma • Nopelnu problēma • Privilēģiju problēma ( kategorijas) Likumā noteiktās: • Noziedznieku problēma • Maznodrošināto problēma • Invalīdu problēmas • Bērnu, bāreņu problēmas 20. 02. 2015 A. Salmiņš 36

Citas grupas • Cilvēki, kas atraduši darbu konkrētajā pašvaldībā • Pašvaldību speciālisti • Jaunās ģimenes • Pašvaldībai nepieciešamo specialitāšu pārstāvji • Personas, kam izīrēti dzīvokļi , kas atrodas citas pašvaldības īpašumā 20. 02. 2015 A. Salmiņš 37

Trūcīgas personas 20. 02. 2015 A. Salmiņš 38

Sociālo pabalstu sadalījums 20. 02. 2015 A. Salmiņš 39

Piemēri • Samazināt īres dzīvokļu fondu, ja tas nav nepieciešams funkciju veikšanai Jelgavas novads. • Palielināt īres dzīvokļu fondu (Rīga, Tukums, Valmiera u. c). • Īres maksas politika. • Nekustamā īpašuma nodokļu politika. • ESCO iesaiste Cēsis, Valmiera, Dobele. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 40

Iespējamie pasākumi pašvaldībās • Izvērtēt vienota apsaimniekošanas dienesta ieviešanas iespējas • Parādu problemātikas risinājumi • Datu bāzes • Īres fonda palielināšana un investīcijas 20. 02. 2015 A. Salmiņš 41

Iespējamā problemātika • • • Mājokļu politikas stratēģija; Energoefektivitātes stratēģija; Pašvaldību atbalstu veidi; Kā mājokļu problemātikas risinājumā iesaistīt privāto sektoru; Līdzdalība apsaimniekošanas organizācijā; Kā pārstāvēt savu īpašumu dzīvokļu īpašnieku biedrībās; Kā palielināt (arī optimizēt) īres dzīvokļu fondu; Īres maksas politika; Nepieciešamās datu bāzes izveidošana. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 42

Informācija Jābūt skaidriem informācijas avotiem, kuri nepieciešami, lai pārliecinātos par sasniegto: • kāda informācija pieejama; • kādā veidā tā iegūstama; • kam jānodrošina informācija; • vai informācija pieejama jau esošajos avotos (statistika, reģistri, pārskati); • vai informācija ir ticama un aktuāla; • vai nepieciešama īpaša datu vākšana; • vai ieguvums attaisno izmaksas (cik dārgas metodes plānots izmanto. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 43

Polijas pieredze mājokļu apsaimniekošanas tīkla ietvarā • • • Ideju apmaiņa mājokļu apsaimniekošanas jomā, Praktiska pieredzes apmaiņu organizēšana Analītiska pieeja datu bāzes datiem Iedzīvotāju aptauja par sabiedriskajiem pakalpojumiem Mājokļu apmaiņas biroju organizēšana Mājokļu politika ne kopēšana, bet pielāgošana Īres maksas politika (telpu punktu karte) Senioru atbalsta, jauno ģimeņu atbalsta programmas Sociālo dzīvokļu atpirkšana Pašvaldību līdzdalība ar attīstītājiem Valsts parādnieku saraksts 20. 02. 2015 A. Salmiņš 44

Dažādi modeļi • • • Austrija Dānija Grieķija Slovēnija Zviedrija Polija 20. 02. 2015 A. Salmiņš 45

Austrija • Iesaistītās puses – Pašvaldība, uzņēmumi, attīstītājs, iedzīvotāji • Finansēšanas modelis 1 ) komerciāli aizņēmumi (50 -70%), ko finansē ar komerciālām obligācijām un no „Mājokļu bankām”, kas uz izdevīgiem nosacījumiem refinansē, izmantojot mājokļu būvniecības konvertējamās obligācijas 2) pašvaldības subsīdijas (20 -60%), ko saņem, ievērojot nosacījumus (granti, aizdevumi ar zemiem procentiem) par zemām būvniecības un finansēšanas izmaksām; 3) projekta attīstītāja kapitāls (5 -15%); 4) iedzīvotāju kapitāls (0 -15%) ar izpirkuma tiesībām. - Sociālo dzīvokļu ierīkošanu atbalsta pašvaldību zemes politika. Dzīvokļu saņēmēji 1) 2) daļai dzīvokļu noteikts peļņas ierobežojums, tāpēc ir noteikti sociālie kritēriji (ienākumu limits); publisko mājokļu uzņēmumu īpašniekiem iespējams pieteikties uz zināmu dzīvokļu skaitu, lai tos piešķirtu pašiem sev. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 46

Dānija • Iesaistītās puses – Pašvaldība, mājokļu asociācija , iedzīvotāji • Finansēšanas modelis 1) 84% kapitālu Mājokļu asociācija aizņemas no bankas; 2) pašvaldība sedz 14% no izmaksām bezprocentu aizdevuma formā pret pamatkapitālu un garantē daļu ķīlas; 3) 2% sedz iemītnieku ieguldījumi Dzīvokļu saņēmēji 1) ģimenes ar bērniem; 2) invalīdi; 3) bēgļi; 4) vecāka gadagājuma cilvēki; 5) studenti; 6) šķirteņi; 7) cilvēki, kas vēlas pārcelties tuvāk darbam. Pašvaldībām ir tiesības piešķirt iemītniekiem vismaz 25% no brīvajām vietām Mājokļu asociāciju sekcijās. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 47

Grieķija • Iesaistītās puses - Strādnieku mājokļu organizācija • Strādnieku mājokļu organizācija finansē šādi: 1) privātā sektora strādnieku un darbinieku iemaksas (1% no algas); 2) Darba devēju iemaksas (0. 75% no algu summas). Strādnieku mājokļu organizācijas būvētie mājokļi tiek nodoti to saņēmējiem Saņēmēji: Privātā un publiskā sektora strādnieki un darbinieki. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 48

Slovēnija Iesaistītās puses 1)Pašvaldības 2) bezpeļņas organizācijas Finansēšanas modelis 1) pašvaldības no sava budžeta finansē sociālos īres mājokļus cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem; 2) Ja iesaistītas bezpeļņas organizācijas, tad pašvaldības piemaksā 40% no celtniecības izmaksām un pārējos 60% finansē Valsts mājokļu fonds izdevīgu aizdevumu veidā. Dzīvokļu saņēmēji 1) īre uz bezpeļņas pamatiem nedrīkst pārsniegt noteiktu robežu , ko izsaka kā procentu no mājokļu vienības vērtības. 2) ienākot nozarē, jauniem īrniekiem jāiemaksā dalības maksa (ja vien viņu ienākumi nav īpaši zemi). 20. 02. 2015 A. Salmiņš 49

Pieejamie dati dzīvojamā fonda raksturojumam EM • pārskats par pašvaldības rīcībā esošo dzīvojamo fondu; • pārskats par pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā reģistrēto personu skaitu; • pārskats par personām, kurām izīrēta pašvaldībai piederošā vai pašvaldības nomātā dzīvojamā telpa; • pārskats par piešķirto pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā; • pārskats par piešķirto pašvaldības palīdzību dzīvojamās mājas renovācijai, restaurācijai un zemesgabala labiekārtošanai; • pārskats par sociālo dzīvojamo fondu un personām, kurām izīrēts sociālais dzīvoklis. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 50

Nepublicējamā daļa 20. 02. 2015 A. Salmiņš 51

Valmiera • Pašvaldība līdz 10 (desmit) procentiem no pašvaldībai piederošā vai uz likumīgā pamata lietojumā esošā brīvā dzīvojamā fonda var rezervēt neatliekamas Palīdzības sniegšanai, dienesta dzīvojamo telpu izīrēšanai u. c. • Pašvaldības institūciju darbinieki var tikt nodrošināti ar dienesta dzīvojamo telpu normatīvajos aktos un Noteikumos noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Pašvaldības domes lēmumu. • Valmieras profesionālā vidusskola dienesta viesnīcas audzēkņiem • Valmieras Valsts ģimnāzijas audzēkņu vajadzībām dienesta viesnīcā piešķirtas līdz 75 vietām, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai līdz 25, Valmieras Viestura vidusskolai līdz 13, Valmieras 5. vidusskolai un Valmieras Mākslas vidusskolai katrai līdz 15 vietām, 20. 02. 2015 A. Salmiņš 52

20. 02. 2015 A. Salmiņš 53

20. 02. 2015 A. Salmiņš 54

Dzīvokļu pabalsti 20. 02. 2015 A. Salmiņš 55

Tirgus īpatnības raksturojums pašvaldības teritorijā • Gulbene - Tirgus nepilnība- neatbilstība starp jaunu dzīvokļu celtniecības izmaksām un īres cenām. Šobrīd viena jauna dzīvokļa izmaksas būvējot vai pabeidzot nepabeigtu jaunbūvi ir vidēji 25000 EUR. Vidējā tirgus cena jau esošam dzīvoklim Gulbenes pilsētā ir ~ 8000 EUR. Tirgus nepilnība – par viena jauna dzīvokļa izbūves vērtību var nopirkt trīs esošus dzīvokļus. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 56

Iespējas salīdzināt ( 3. top risinājumi) • • • Mājokļa un vietas prestižs Mājokļa ietekme uz vidi un sabiedrību Tirgus vērtība Kadastrālā vērtība Mājokļa un apkārtējās vides vērtība, drošiba Darba iespējas Mājokļa fiziskais nolietojums Mājokļa tehniskais stāvoklis Mājokļa energoefektivitāte Mājokļa uzturēšanas izmaksas Ceļu un sabiedriskā transporta pieejamība 20. 02. 2015 A. Salmiņš 57

Fokus grupas • Likumā noteiktās • Pašvaldību speciālisti • Pārējie 20. 02. 2015 A. Salmiņš 58

Pašvaldību viedokļi • Pilnveidojams regulējums trūcīgo personu kategorijām , Piemēram , jāsniedz atbalsts pensionāriem, kuriem nav LR Civillikumā noteikto apgādnieku. 20. 02. 2015 A. Salmiņš 59

Pašvaldību viedokļi 1) jaunieši; 2) jaunās ģimenes; 3) sociālā riska grupas; 4) jaunie speciālisti; 5) pedagogi, medicīnas darbinieki. 6) Pašvaldību speciālisti 7) Personas , kas atgriežas no ārzemēm 20. 02. 2015 A. Salmiņš 60

Jautājumi • Kā nodrošināt ar dzīvojamo platību pašvaldību interesējošos cilvēkus, personu grupas, kurām nepieciešams pašvaldības atbalsts. • Vai nepieciešams mājokļu monitorings pašvaldībā • Kādi ir instrumenti sadarbībai ar privāto sektoru 20. 02. 2015 A. Salmiņš 61

Lobējamie jautājumi • Pašvaldību pirmtiesības uz dzīvokli • Dienesta dzīvokļa statuss • Likums « Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā» , « īres likums» 20. 02. 2015 A. Salmiņš 62

Kuri no indikatīviem rādītājiem der datu bāzei 20. 02. 2015 A. Salmiņš 63

Atziņas par datiem • Jāsalīdzina dzīvokļu pabalstu īpatsvars pret sociālo pabalstu īpatsvaru, nevis pret budžetu • Dati par īri , apsaimniekošanu, tirgus vērtību jādod pašvaldību pagastu un pilsētu griezumā, pretējā gadījumā dati nav salīdzināmi 20. 02. 2015 A. Salmiņš 64