PIESROTAS UN POTENCILI PIESROTAS VIETAS Dzve trk vid

PIESĀRŅOTAS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTAS VIETAS Dzīve tīrākā vidē – labākai nākotnei ! Saldus, 05. 15. 2018.

PIESĀRŅOTA VIETA DEGRADĒTA TERITORIJA POTENCIĀLI PIESĀRŅOTA VIETA

PIESĀRŅOTA VIETA augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas POTENCIĀLI PIESĀRŅOTA VIETA augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas DEGRADĒTA TERITORIJA teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija

Rūpnieciska teritorija Piesārņota teritorija Īpaši aizsargājama dabas teritorija Foto: Dabas aizsardzības pārvalde Degradēta teritorija

Likums «Par piesārņojumu» 2001. gada 20. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 483 «Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība»

• • Apzināšana Reģistrācija Izpēte Sanācija • Atbildīgā institūcija • Finansējums

Apzināšana Apzina un sākotnēji izvērtē pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienestu MK noteikumu 6. punkts: pirms piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas pašvaldība vairākas pašvaldības, ja tās ir vienojušās par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu kopīgu apzināšanu, informē par to attiecīgo reģionālo vides pārvaldi un iesniedz tai saskaņošanai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas programmu, kurā iekļauti apzināmie objekti, apzināšanas metodes, termiņi, darbu izmaksas un noteikta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanas kārtība.

Apzina: • nosaukumu un atrašanās vietu; • piesārņojošo darbību veidu; • saimnieciskās darbības nozari; • objekta darbības laiku; • platību; • tehnoloģiskajos procesos izmantotās un uzglabātās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus; • zemes vienības kadastra apzīmējumu; • nekustamā īpašuma lietošanas mērķi; • apdraudētos blakus esošos objektus; • teritorijas izmantošanas veidu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu.

Potenciāli piesārņotās vietas 2. kategorija — vieta ir potenciāli piesārņota. Teritorijas piesārņojums ar pašreizējo nekustamā īpašuma lietošanas mērķi var ietekmēt cilvēka veselību vai vidi, un ir vajadzīga izpēte, lai novērtētu ietekmes mērogu, riska pakāpi un sanācijas nepieciešamību 3. kategorija — vieta nav potenciāli piesārņota. Apsekotajā teritorijā nav konstatētas grunti, augsni vai pazemes ūdeņus piesārņojošas saimnieciskās un citas darbības vai arī to radītais piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi un nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus

Piesārņotās vietas 1. kategorija - piesārņojuma līmenis ir augsts un ietekme ir liela — 10 reizes un vairāk pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi, teritorijas izmantošanu nepieciešams ierobežot vai pieņemt lēmumu par teritorijas sanāciju 2. kategorija - piesārņojuma līmenis un ietekme nav liela — vides kvalitātes normatīvu robežlielumi pārsniegti līdz 10 reizēm, bet iespējama negatīva ietekme uz vidi vai ir nepieciešams veikt papildu speciālus pētījumus 3. kategorija - piesārņojušo vielu koncentrācija nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus un piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi

MK noteikumu 35. punkts: pašvaldība izvērtē iespēju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu finansēt no pašvaldības rīcībā esošajiem dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Ja minētie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas izdevumus, pašvaldība sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības fondā pieteikumu par nepieciešamo finansējumu.

Pašvaldība • veic piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un sākotnējo novērtēšanu Valsts vides dienests • sadarbojas ar pašvaldībām piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanā un sākotnējā novērtēšanā • veic piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrāciju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs • apkopo ziņas par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām valstī

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs http: //parissrv. lvgmc. lv/#view. Type=home_view

Likums «Par piesārņojumu» 34. pants (2). Pēc piesārņotas vietas reģistrācijas un Valsts vides dienesta atzinuma saņemšanas pašvaldība nosaka ierobežojumus teritorijas plānojumā, kā arī ierobežojumus attiecībā uz dzīvošanu šajā teritorijā un citādu šīs teritorijas izmantošanu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi. Veselības inspekcija nosaka cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus. (3) Ierobežojumi tiek noteikti, ņemot vērā piesārņojošo vielu bīstamības pakāpi, iespējamo iedarbību uz cilvēkiem, kas dzīvo apkārtējās teritorijās, šo teritoriju vides kvalitāti un nepieciešamību nākotnē veikt sanācijas pasākumus.

Izpēte un sanācija Izpētes mērķis ir noteikt, vai pārsniegti vides kvalitātes normatīvi un vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi Sanācijas mērķis ir novērst piesārņojuma izplatīšanos vai iekļūšanu pazemes ūdeņos, apdraudot cilvēku veselību vai vidi, un atjaunot vai uzlabot vides kvalitāti piesārņotā vietā

Valsts vides dienests • Pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas uzsākšanu • Izstrādā izpētes vai sanācijas uzdevumu • Pārrauga izpēti un sanāciju • Nosaka personas, kuras sedz ar izpēti vai sanāciju saistītos izdevumus

Likums «Par piesārņojumu» 34. pants Personas, kuras sedz ar izpēti un sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus (1) Izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem, sedz: 1) operators, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta; 2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā; 3) zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta; 31) zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc piesārņotās vietas reģistrācijas; 4) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus.

(2) Zemes īpašnieks, ja uz viņu neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, sedz ar sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus, ja šie pasākumi tiek veikti ar viņa piekrišanu un zemes vērtība pēc to īstenošanas paaugstinās, un ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nevar pilnā apmērā segt sanācijas izdevumus. Ja nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar izpēti un sanāciju saistītos izdevumus, vai iegūt izpētei un sanācijai nepieciešamos līdzekļus, atbildīgā institūcija nosaka nepieciešamo līdzekļu apjomu un informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas izskata iespēju izpētes veikšanai piesaistīt valsts budžeta vai citus līdzekļus.

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšana ir svarīgs priekšnosacījums kvalitatīvu teritorijas plānojumu izstrādei un cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanai

Paldies par uzmanību! Sandra Bērziņa, LPS padomniece sandra. berzina@lps. lv Tālr. : 26527258