9 1 Sabiedrisk dzve un sadzve modernisma laikmet
9. 1 - Sabiedriskā dzīve un sadzīve modernisma laikmetā Laiks, iezīmes Urbanizācija Sociālā spriedze Tehnoloģiju modernizācija Masu kultūra Patērētājkultūra Kino Mode Art deco Auto Ēnas puses Sievietes loma Bērnu literatūra Izglītība Bērnu organizācijas Ekonomiskais uzplaukums Starpvalstu sakari Militārisma tendences 1. Pasaules karš Modernisms nav tas, kas ir modē, tam ir stabilākas vērtības: novecojot tas nekļūst par vecmodīgu, bet gan par klasisku, no kā var ņemt piemēru, mācīties.
Modernisma laikmets, tā iezīmes 1850. 60. 70. 80. 90. 1900. 10. 20. 30. 40. 50. 60. 70. 80. 90. Laiks Attiecas uz laiku no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 60. gadiem • Iezīmes • Mainās dzīves stils, vērtības orientācijas. • Nav nekā cieši noteikta, nemainīga, mūžīga. Viss ir plūstošs, mainīgs, pakļauts interpretācijām. • Tiek atzītas tiesības blakus pastāvēt dažādiem, pat pretējiem viedokļiem, valda plurālisms. Pasaule šķiet “atvērta”. • Masveida tehnoloģiskās inovācijas, zinātniskie atklājumi, kas satricināja klasiskos priekšstatus. • Masu mediju un izklaides industrijas aizsākums. • Eksperimenti literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā un arhitektūrā. • Saistās ar nākotnes projekciju, ir futūristisks, jo noliedz pagātnes kultūru, pievēršas nākotnes cildināšanai un idealizācijai, poetizēja urbānismu, tehniku 2000.
Urbanizācija Londona 20. gs. sākumā Pilsētu izaugsme • Pilsētnieki izstrādāja laikmetīgākās zinātnes teorijas un nāca klajā ar pārsteidzošiem atklājumiem, kas būtiski mainīja ierasto dzīvi. • Lielpilsētās tapa jaunās tehnoloģijas. • Pilsētas kļuva par mākslas centriem, tur dibinājās avangarda mākslinieku pulciņi. • Lielpilsētas noteica toni modes pasaulē. • Tur dzima jauni izklaides veidi.
Ņujorkas ielās 1913. g. Ņujorkas 5. avēnija Pilsēta līdzinājās gigantiskam skudru pūznim, kur par atsevišķu indivīdu neviens nelikās ne zinis. Bijušais laucinieks pilsētā bieži vien jutās svešs un pamests.
Sociālā spriedze 1916. “Ķieģeļu ražotne. " 1908. g. Kokvilnas ražošana. Kāds no zēniem stāsta, ka viņš sācis še darbu kopš septiņu gadu vecuma. Jāstrādā arī pa naktīm 12 stundas pēc kārtas. Nekāds pārtraukums ēšanai nav paredzēts. Daudzos lieluzņēmumos darba apstākļi bija ļoti smagi: gara darba diena, nesamērīgi maz; alga, daudz nelaimes gadījumu utt. Pat tur, ku ražošana bija organizēta daudzmaz civilizēti, cilvēks tika uzskatīts par visai mazsvarīgu faktoru par iekārtu apkalpes mehānismu.
Tehnoloģiju modernizācija Auduma apdrukas mašīnas Monreālā 20. gs. sākums ASV gadsimtu mijā tika izgudrots konveijers, kas jaušami paaugstināja darba ražīgumu. Forda auto rūpnīcā viena auto samontēšana senāko 14 stundu vietā saruka līdz 1, 5 st.
“Kodak” markas fotokamera 1912. g. Lavegasas neona ugunis Masu patēriņa ēras aizsākums Sākās masu patēriņa ēra, kas visvairāk sevi lika manīt tobrīd bagātākajā un visstraujāk augošajā zemē Amerikas Savienotajās Valstīs. Neona reklāmu pilnās ielas, lētie hamburgeri, tējas maisiņi, par salīdzinoši nelielu naudu nopērkami fotoaparāti šie un citi jaunievedumi pamazām pārvērta liepilsētnieku ikdienu. 15 centu hamburgeri
Patērētājkultūras aizsākumi Daudzos mājokļos parādījās radiouztvērējs un gramofons (plašu atskaņošanai). Strauji paplašinājās telefona tīkls (1922. gada britu telefona grāmatā reģistrēti jau vairāk nekā miljons abonentu). Vašingtona ap 1920. g. Drogu (narkotiku) tirgotava
Pludmales tērpu parāde Kalifornijā 1920. g. Izklaide Daudzi pilsētnieki atļāvās doties ceļojumā ar vilcienu vai tvaikoni, brīvdienās un atvaļinājumā atpūsties jūrmalā, nodarboties ar sportu, vizināties automobilī.
Kinoafiša Kino ēras aizsākumi 20. gs. sākumā Kino bija pati lētākā un masveidīgākā izklaide. Jau 1912. g. Amerikas kinozāles ik dienas apmeklēja pieci miljoni cilvēku. Ap to pašu laiku Holivudā nodibinājās vērienīgs kinematogrāfijas centrs, kas drīz vien kļuva par pasaules kino biznesa galvaspilsētu. Klasiskie masu kinomākslas žanri (detektīvs, vesterns, mīlas melodrāma, komēdija) tapa Holivudā. Komēdiju žanrā īpaša vieta pieder Čārlija Čaplina filmām. Viņš radīja vecmodīga, komiska un reizē apburoša klaidoņa tēlu.
Mode modernisma laikmetā 1900. g. 1910. g. 1920. g. 1930. g. 1940. g. 1950. g.
Art deco interjers Art deco arhitektūrā Art deco modes pasaulē Art deco mēbeļu dizainā Art deco glezniecībā Art deco auto dizainā Stila pirmie iedīgļi parādījās Parīzē ap 1910. gadu, bet līdz 1935. gadam tas jau bija pasaulē pārņēmis to cilvēku prātus, kuri mīl greznību, izsmalcinātību un tiecas apliecināt īpašu statusu. Šo stilu raksturo biežāk izcelta forma, krāsa u dizains, nevis rotājošs ornaments. Priekšroka tiek dota abstraktiem, stilizētiem, nevis naturālistiskiem motīviem. Tiek izmantotas spilgtas pamatkrāsas.
1914. g. Auto Sevišķi lepojās tie, kas varēja iegādāties personisko automobili. Īpaši daudz automašīnu ražoja ASV (1925. gadā automobilis piederēja katram sestajam amerikānim). 1949. g. 1923. g.
Urbanizācijas ēnas puses 11 A. M. Monday, May 9 th, 1910. Newsies at Skeeter’s Branch, Jefferson near Franklin, St. Louis. John Tidwell, doffer in Avondale Mills. Birmingham, Alabama. November 1910 Pilsētās plauka un zēla noziedzība un prostitūcija, kas veicināja arī kristietības lomas mazināšanās. Eiropas lielpilsētu iedzīvotāji pret reliģiju kļuva aizvienaldzīgāki.
Sievietes loma sabiedrībā Sevišķi kaismīgi par sieviešu tiesībām cīnījās angļu sufražistes (vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību aizstāves). Sieviete gribēja būt kas vairāk nekā tikai mājsaimniece. Sieviete – zinātniece. Vašingtona, 1923. g. XX gs. pirmajos pārdesmit gados daudzās Rietumu valstīs sievietes izcīnīja tiesības piedalīties vēlēšanās, studēt universitātē, veikt zinātniskus pētījumus, kā arī darboties tradicionāli vīriešiem atvēlētās jomās, piemēram, jurisprudencē un ķirurģijā. Būtiski palielinājās sieviešu loma visos sabiedriski politiskajos procesos.
Izglītība Pieaugušajiem tika dibinātas tautas universitātes, sporta un mākslas pulciņi. Kora dziedāšanas grupa Teju visās attīstītajās valstīs XX gs. pirmajos pārdesmit gados tika ieviesta vispārēja bezmaksas sākumizglītība. Sabiedrībā jaušami pieauga interese par pedagoģiju. Vairākās valstīs parādījās eksperimentālas skolas, ko dibināja pedagogi reformisti, kuri tradicionālo izglītības sistēmu kritizēja kā novecojušu un nedemokrātisku.
Bērnu organizācijas Zēnu klubs Bostonā 1909. g. Skautu grupa 1914. g. Skauti 1907. gadā Anglijā nodibinājās pirmā masu organizācija bērniem skautu kustība, kas drīz vien aptvēra arī citas valstis. Skautu grupa 1913. g.
Bērnu literatūra Zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva "Nilsa Holgersona brīnumainais ceļojums" Sākās jauns posms bērnu literatūras vēsturē. Zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva bija pirmā sieviete, kas saņēma Nobela prēmiju literatūrā; viņas grāmata "Nilsa Holgersona brīnumainais ceļojums" vēl šodien atrodas bērnu literatūras zelta fondā.
Starpvalstu kultūras sakari Fokstrots un tango Eiropu iekaroja jaunas dejas - argentīniešu tango un amerikāņu fokstrots. XX gs. sākumā palielinājās interese par cittautu kultūru. ASV ija aplūkojamas Eiropas laikmetīgās mākslas izstādes, Amerikas labākos simfoniskos or ķestrusvadīja no Eiropas ielūgti pasaulslaveni diriģenti, operteātros uzstājās Vecās Pasaules zvaigznes.
Sports Pjēra de Kubertēns Starts 100 metru skrējienam 1. olimpiskajās spēlēs Sportā ļoti nozīmīgs notikums bija starptautisko olimpisko spēļu nodibināšana (pēc franču barona Pjēra de Kubertēna iniciatīvas). Par olimpiskās kustības emblēmu kļuva pieci savīti dažādu krāsu apļi, kas simbolizēja piecu kontinentu tautu vienotību (pirmā jaunlaiku olimpiāde notika 1896. gadā Atēnās). Pirmo olimpisko spēļu stadions
Nobela prēmija Alfrēds Nobels (1833 -1896) Marija Kirī 1911. g. ar saņemto apbalvojumu Vēl viena internacionālisma izpausme bija starptautiskās Nobela prēmijas nodibināšana (pirmoreiz prēmija tika piešķirta 1901. gadā). Zviedru rūpnieks un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels testamentā norādīja, ka peļņa, ko dod viņa apjomīgais īpašums, ik gadu ir sadalāma prēmijās, kuras piešķiramas par izciliem sasniegumiem dabaszinātnēs, literatūrā un par miera veicināšanu pasaulē. Prēmijas bija piešķiramas neatkarīgi no pretendentu tautības un reliģiskās piederības. Vēl šodien Nobela prēmija tiek uzskatīta par prestižāko godalgu gan zinātnē, gan literatūrā.
Militārisma tendences "Futūrisma manifestā" (1909) F. Marinēti rakstīja: Lai dzīvo karš tikai tas var attīrīt pasauli! Lai dzīvo bruņošanās, mīlestība uz Dzimteni, anarhisma graujošais spēks, itin visa iznīcināšanas augstie ideāli! Modē nāca militāras uniformas, virsnieks jebkura mēroga saietā bija goda viesis. Nīčes pārcilvēka ideja transformējās alkās pēc militāra pārākuma, nacionālpatriotiskie lozungi pārtapa pret ārzemniekiem vērstos militāros uzsaukumos.
1. Pasaules karš Karavīri ierakumos Sākoties 1. pasaules karam, romantika bija bez pēdām pagaisuši. Šajā karā visvairāk bija nepieciešama pacietība un izturība, lai kareivji, mēnešiem ilgi sēžot dubļainajos ierakumos, spētu saglabāt spēkus, par spīti apšaudei, badam un aukstumam.
1. Pasaules kara ietekme Kara iznīcinošo jaudu lielā mērā noteica fakts, ka lietā tika likta jaunākā militārā tehnoloģija: tālšāvēji lielgabali, tanki, zemūdenes, kaujas dirižabļi, smagie aviācijas bumbvedēji u. c. Cilvēce pirmo reizi guva tik pārliecinošus pierādījumus tam, cik nehumāni ir iespējams izmantot tehnikas sasniegumus. Pirmais pasaules karš sagrāva ticību un cerību labākai nākotnei. Bezjēdzīgais slaktiņš, kas prasīja miljoniem dzīvību, viesa pamatotas šaubas par to, vai pasaules un arī cilvēka eksistencei vispār ir rodama kāda jēga.
Ekonomiskais uzplaukums 1933. A view across New York's Central Park Lake framed by the Sherry-Netherland Plaza hotels. December 1941. "Lower Manhattan seen from the S. S. Coamo leaving New York. " Rietumu ekonomika izrādījās pietiekami spēcīga. Tā spēja pārvarēt pēckara laika grūtības un lielo depresiju. Pilsētas ne vien pletās plašumā, bet arī sāka tiekties augšup 1929. gadā ASV jau bija 377 debesskrāpji (vairāk nekā 20 stāvus augstas ēkas).
Piena separators lauku saimniecībā. 1936. g. Veļas mazgājamā mašīna. 1920. g. Vislielākās pārmaiņas sadzīvē ieviesa masu produkcijas ražošanas tehnoloģiju attīstība. Sākās dažādu, vēl gadsimta sākumā izgudrotu mašīnu un iekārtu elektrisko plītiņu, putekļu sūcēju, veļas mazgājamo mašīnu, ledusskapju, elektrisko gludekļu utt. sērijveida ražošana. Līdz ar to produkcijas cena pazeminājās, un šīs preces kļuva pieejamas plašām iedzīvotāju masām. Sadzīves lika atviegloja sievietes mājas soli, un mājas darbi tagad aizņēma mazāk nekā senāk.
Atšķirības dzīves līmenī 1950. g. Kokteiļu stunda Spenseru rezidencē Santa – Monikā. Note the mirror-view television sunken into the table. 1952. g. Ilinoisa. Ģimeniska gatavošanās Ziemassvētkiem
Secinājums Modernisma idejas var attīstīties tikai atvērtās sabiedrībās, kas garantē pārmaiņu iespējamību, uzskatu daudzveidību. Tas, kā cilvēki izprot lietas un notikumus, parādās interpretācijās, taču pasaules izpratnē nav un nebūs vienīgās pareizās interpretācijas, vispareizākā viedokļa, jo nevienam netiek dota absolūta priekšroka. Modernisms nav tas, kas ir modē, tam ir stabilākas vērtības: novecojot tas nekļūst par vecmodīgu, bet gan par klasisku, no kā var ņemt piemēru, mācīties.
9. 1 - Sabiedriskā dzīve un sadzīve modernisma laikmetā Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis, A. 20. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2004 Jermolajeva, J. , Jermolajevs V. , Mūrnieks, A. , Kultūra 20. gs. , - Rīga: RAKA, 2002 Jouni Ekonens u. c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Vīts Dž. E. , Postmodernie laiki, - Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 1999 http: //lv. wikipedia. org/wiki http: //valoda. ailab. lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L. Zitāne
- Slides: 29