Projekta Enerijas efektivitte ks pirmie rezultti Gaidis Klvs

Projekta “Enerģijas efektivitāte ēkās “ pirmie rezultāti. Gaidis Klāvs Fizikālās enerģētikas institūts Konference ”Ēku energoefektivitāte Baltijas valstīs”, Rīga, 2006. gada 25. oktobris. 1

Īss uzstāšanās pārskats n n Ēku energoefektivitātes loma un uzdevumi; Ēku energoefektivitātes esošā stāvokļa īss raksturojums; Galvenie šķēršļi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plašākai realizēšanai; Izvirzīti uzdevumi un rīcības energoefektivitātes paaugstināšanai 2

Gala enerģijas patēriņš Latvijā 2005. gadā 3

Enerģijas patēriņš mājsaimniecībās (2004. gads) 4

Kāpēc nepieciešams par to domāt n n n Mājsaimniecības patērē 36. 4% no kopējā gala enerģijas patēriņa (2005. gadā). 85% enerģijas mājsaimniecībās tiek patērēti apkurei un siltā ūdens sagatavošanai. Dzīves kvalitātes, komforta paaugstināšana, enerģijas pieejamība un pietiekamība; Enerģijas apgādes drošums un vides kvalitātes saglabāšana; Ilgtspējīgas attīstības veicināšana; 5

Enerģijas patēriņš mājsaimniecībās un dzīvojamais fonds 6

Mājokļu sadalījums pēc ēku celšanas gada 7

Mājokļu sadalījums pēc ēku tipa 8

Daudzdzīvokļu ēku raksturojums • • Daudzdzīvokļu ēkas veido 77% no kopējā dzīvojamā fonda. 82% no dzīvokļiem ir privātīpašumā bet 18 % pieder pašvaldībām un valstij. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību veidošanās ir lēna Kolektīvu lēmuma pieņemšana un kredītu saņemšana ir apgrūtināta 9

Pašvaldību un valsts loma Pašvaldībām un valstij jāuzņemas vadošā un koordinējošā loma energoefektivitātes jautājumu risināšanā ēkās. n Pašvaldības ir atbildīgas par siltumapgādes organizēšanu savā teritorijā, bet ilgtermiņa siltumapgādes plānošanā viens no galvenajiem aspektiem ir siltumenerģijas pieprasījums, ko lielā mērā ietekmē energoefektivitāte ēkās. n Valsts enerģētikas politikas divi galvenie uzdevumi enerģijas apgādes drošība un vides kvalitātes saglabāšana ir sasniedzami, paaugstinot energoefektivitāti ēkās. 10

Energoefektivitātes potenciāla ēkās novērtējums 11

Energoefektivitātes paaugstināšanas ekonomiskie un vides ieguvumi n n n Realizējot tirgus potenciālu un samazinot vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās līdz 195 kwh/m 2/gadā, ir iespējams ietaupīt līdz 7 PJ enerģijas ēkās gadā. Iegūtais enerģijas ietaupījums var dot mājsaimniecībās ekonomisko ietaupījumu gadā apmēram 48 milj. LVL apmērā (2005. gada vidējās siltumenerģijas cenās), bet importa maksājuma bilanci gadā var samazināt apmēram par 21 milj. LVL. Realizējot ekonomisko potenciālu un samazinot vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās līdz 150 k. Wh/m 2/gadā, ir iespējams ietaupīt līdz 15 PJ gadā, un iegūtais ekonomiskais ietaupījums mājsaimniecībās var sasniegt 104 milj. LVL gadā. Tiek samazinātas arī SEG emisijas mājsaimniecības sektorā apmēram par 270 tūkst. t. , ņemot vērā energoefektivitātes paaugstināšanu ēkās un siltumenerģijas ražošanas iekārtās. 12

Galvenie šķēršļi energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās n n n zināšanu un informācijas trūkums par energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu; efektīvas koordinācijas trūkums starp iesaistītām institūcijām energoefektivitātes jautājumu risināšanā, ; ekonomisko stimulu trūkums enerģijas efektivitātes pasākumu plašai izmantošanai; apgrūtināta pieeja lētiem finanšu resursiem; normatīvo aktu trūkums, kas veicinātu straujāku energoefektivitātes pasākumu realizēšanu. Neizstrādāta ēku energosertifikācijas un monitoringa sistēma. enerģijas patērētāju organizēšanas problēmas efektīvākam energoresursu izlietojumam daudzdzīvokļu ēkās. 13

Izvirzītie uzdevumi n n n Izstrādāt pasākumu kopu, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu ēkās, kas nodrošinās ekonomisko un dzīves kvalitātes izaugsmi, iedzīvotāju pieejamību enerģijai, un kas paaugstinās enerģijas apgādes drošību un vides kvalitāti. sekmēt ar energoefektivitātes pasākumiem ēkās primāro energoresursu patēriņa samazināšanos par 1% gadā, salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, lai energointensitāte samazinātos 2010. , 2015. , un 2020. gadā attiecīgi līdz 0, 35, 0, 28 un 0, 22 TOE/1000 EUR (2000. ). samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220 -250 k. Wh/m 2/gadā uz 195 k. Wh/m 2/gadā laika posmā līdz 2016. gadam, bet līdz 2020. gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 k. Wh/m 2/gadā. 14

Sagaidāmie ieguvumi n n n paaugstina enerģijas apgādes drošību; samazina SEG emisijas, tādējādi dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanas stratēģijā un Kioto mērķa izpildīšanā; dod ieguldījumu igtspējīgas attīstības stratēģijas nodrošināšanā; sekmē būvniecības nozares attīstību, un veicina nodarbinātību; samazina maksu par enerģiju patērētājiem, tādējādi risinot arī enerģijas pietiekamības jautājumu (gadījumos, kad izmaksas par enerģiju ir disproporcijā ar ienākumiem); uzlabo dzīves kvalitāti un komfortu mājokļos. 15

Informācijas un zināšanu izplatīšanas n n Nepārtraukta energoefektivitātes kampaņa, kas rada sapratni un atbalstu visos sabiedrības līmeņos un turpmāk izmaiņas sabiedrības uzvedībā; Plaša sadarbība starp visām iesaistītām pusēm (valsts, pašvaldību institūcijas, energoauditori, enerģijas ražotāji, piegādātāji un patērētāji). Rūpīgi ir jāizvērtē katras mērķauditorijas loma un tai nepieciešamā informācija par energoefektivitāti. Galvenie informācijas izplatīšanas veidi ir brošūru un reklāmu publicēšana, rakstu publicēšana vietējos, profesionālos vai tehniskajos izdevumos, izstāžu organizēšana un semināru rīkošana, informācijas izplatīšana TV, radio, video vai apmācības materiālos. 16

Organizatoriskās un administratīvās aktivitātes (1) n n n Ekonomikas ministrija īsteno enerģētikas politikas, tajā skaitā energoefektivitātes, izstrādāšanu un virsvadību. Ekonomikas ministrija koordinē darbību par enerģijas efektivitāti ēkās ar pārējām ieinteresētajām ministrijām un aģentūrām ( RAPLM, Mājokļu aģentūra, Vides ministrija, Finanšu ministrija), Enerģētikas Aģentūrai viens no galvenajiem uzdevumiem ir energoefektivitātes programmu veidošanas un realizēšanas koordinēšana, īpašu uzmanību pievēršot informācijas un izglītības jautājumiem. Enerģētikas aģentūra ir atbildīgā institūcija par monitoringa un vadības programmas izveidošanu un administrēšanu. 17

Organizatoriskās un administratīvās aktivitātes (2) Ekonomikas ministrija un jaunveidojamā Enerģētikas aģentūra būs atbildīgās institūcijas energoauditēšanas sistēmas izveidošanā un pārraudzīšanā, kuru galvenie uzdevumi ir: n energoaudita sistēmas vadība, kas aptver ēku energosertificēšanas pārraudzīšanu un tai nepieciešamās normatīvo bāzes veidošanu; n energoauditoru izglītības sistēmas organizēšana, izvēloties izglītības iestādi(es), sadarbībā ar kuru (ām) tiek veikti energoauditoru apmācības pasākumi; n energoauditoru darba kvalitātes izlases veida kontrole, ierosinājumi energoauditēšanas metodikas pilnveidošanai, profesionālu pakalpojumu sniegšana energoauditoriem; n energoauditoru sertifikācijas sistēmas pārraudzība. 18

Organizatoriskās un administratīvās aktivitātes (3) n n Pašvaldībai ir jāspēlē galvenā loma energoefektivitātes pasākumu veicināšanā un realizēšanā; Jāveicina reģionālo un pašvaldības enerģētikas aģentūru izveidošanu. Informācijas centru izveidošana pie reģionālajām attīstības aģentūrām vai lielākām pašvaldībām. Energoefektivitātes pasākumus atbalstošu fondu izveidošana pašvaldībās, kas palīdzētu ar līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus realizēt dažādām sociālām ar grupām ar zemiem ienākumiem. 19

Ekonomiskā un finansiālā atbalsta aktivitātes (1) n n Nodokļu politika (ienākuma nodokļa atlaide par veiktiem energoefektivitātes pasākumiem); Energoefektivitātes atbalsta valsts programmu, kas finansiāli atbalsta: n n energoaudita izmaksu daļēju (līdz 50%) atmaksāšanu patērētājiem, kas veikuši sertificētu energoauditu; energoefektivitātes projekta sagatavošanas izmaksu pilnu vai daļēju izmaksu segšanu, ja projekts tiek iesniegts finansēšanai bankai vai Energoefektivitātes Garantiju aģentūrai; energoefektivitātes projektu daļēju finansēšanu (līdz 50%). informatīvo kampaņu rīkošanu. 20

Ekonomiskā un finansiālā atbalsta aktivitātes (2) n Energoefektivitātes Garantiju aģentūras izveidošana: n n Izveidošanā piesaistīt līdzekļus no komercbankām un starptautiskām finansu institūcijām (Starptautiskā Finanšu korporācija, Globālais vides fonds); Aģentūra ne tikai izsniedz garantijas kredītiem, bet aktīvi konsultē projekta sagatavošanas stadijā “Zaļo investīciju” shēmas pielietošana; Enerģijas pakalpojumu uzņēmumu (ESCO) darbības veicināšana. 21

Likumdošana n Direktīvas 2001/91/EC par Enerģijas patēriņu ēkās pārņemšanai un likuma par Ēku energoefektivitāti pieņemšanai būs būtiska regulējoša loma enerģijas efektīvai izmantošanai mājsaimniecībās, jo likums aptver lielāko daļu no iespējamās energoefektivitātes paaugstināšanas mājsaimniecībās (pēc novērtējuma līdz 85% no kopējā patēriņa). n noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā; noteiks energoaudita institucionālo shēmu, iesaistīto organizāciju un personu funkcijas un uzdevumus; Likums par Dzīvojamo māju pārvaldīšanu 22

Izglītība un zinātne n n Jāpilnveido un finansiāli jāatbalsta mācību programmas speciālistu sagatavošanai energoefektivitātes jomā ar 1. un 2. līmeņa augstāko izglītību. Jāizveido, jāapstiprina energoauditoru apmācības programma un finansiāli jāatbalsta šīs programmas realizācija. Jāturpina, jāpilnveido un finansiāli jāatbalsta iesāktais darbs pie pašvaldību energospeciālistu apmācības. Jāatbalsta pētniecības programmas un projekti, kas rada priekšnosacījumus jaunu tehnoloģiju izstrādāšanai, lai veicinātu enerģijas resursu racionālu izmantošanu. 23

Paldies par uzmanību! Fizikālās enerģētikas institūts Energosistēmu optimizācijas laboratorija Laboratorijas vadītājs: Gaidis Klāvs E-mail: energy@edi. lv Institute of Physical Energetics Laboratory of Energy system analyses and optimisation Head of laboratory: Gaidis Klavs 24