ESF projekts Daugavpils pavaldbas kapacittes stiprinana Eiropas Savienbas

ESF projekts „Daugavpils pašvaldības kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” Nr. 1 DP/1. 5. 2. 2. 3/11/APIA/SIF/110 Semināru cikls „Projektu vadības specifika dažāda veida projektos” 1. diena A. Sannikova 23. 05. 2012.

Mērķis Sekmēt pašvaldības darbinieku zināšanu kapacitāti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu izstrādes un ieviešanas procesā 1 2

Ievads Darba kārtība Semināra saturs 3

1. diena Semināra saturs 1. ES PROJEKTU SAGATAVOŠANA 2. MĒRĶU DEFINĒŠANA UN LĪDZEKĻU NOTEIKŠANA 3. PROJEKTS KĀ PROBLĒMAS RISINĀJUMS 4. PROJEKTA PAMATOJUMA IZSTRĀDE 5. PROJEKTA IEKŠĒJĀ UN ĀRĒJĀ VIDE

1. semināramērķis Veidot parpar projekta būtību un Veidotvienotuizpratni projekta struktūru ES finansētiem būtību un struktūruprojektiem ES finansētiem projektiem 1 5

KO NOZĪMĒ PROJEKTS? Vārds „projekts” ir cēlies no latīņu vārda projicere un nozīmē „veikt izmaiņas, izmainīt”. Vienotas definīcijas, kas ir projekts nav! Projekts ir plānveidīgs, vienreizējs kompleksu un savstarpēji saistītu aktivitāšu kopums ar izvirzītu mērķi, kurš jāsasniedz noteikta laika, finanšu, personāla un citu ierobežojumu robežās un kam piemīt projektam specifiskā darba organizācija.

Projekts ir unikāls process, ko veido koordinētu un kontrolēto norišu (darbību) virkne ar sākuma un beigu termiņiem, un kuru realizē, lai sasniegtu specifiskām prasībām atbilstošu mērķi, iekļaujoties šim uzdevumam atvēlētajā laikā, izmaksās un resursu ietvaros ISO 10006: 2003

PROJEKTA BŪTĪBA Projekta pamatā ir kādas problēmas risinājums Problēma - teorētisks vai praktisks jautājums, kas ir jārisina vai stāvoklis, no kura ir jāpanāk noteikts rezultāts Visbiežāk problēmu definē kā nozīmīgu esošā stāvokļa novirzi no vēlamā stāvokļa

PROJEKTA IEKŠĒJĀS UN ĀRĒJĀS VIDES NOVĒRTĒJUMS Problēmas MM “Projektu vadība”; 2006, Rīga Risinājumi

Interesentu analīzes galvenais mērķis Panākt maksimāli lielāku projekta mērķa grupu un gala saņēmēju sociālo, ekonomisko un institucionālo ieguvumu Maksimāli samazināt projekta potenciāli negatīvo ietekmi

SVID • SVID analīze ir metode, ar kuras palīdzību tiek novērtētas stiprās un vājās puses, ka arī iespējas vai sagaidāmie draudi • SVID analīzes galvenais uzdevums ir pieejamo informāciju sadalīt faktoros - iekšējos (stiprās un vājās puses) un arējos (iespējas un draudi) • Pamatojoties uz SVID analīzi tiek plānota problēmas risinājuma stratēģija

SVID analīzes shēma * Inovativas darbibas pamatelementi. Rokasgramata MVU

SVID Stiprās puses (iekšējie faktori) Vājās puses (iekšējie faktori) Iespējas (ārējie faktori) Draudi (ārējie faktori)

PROJEKTA SAGATAVOŠANA Problēmas formulēšana Problēmas risinājuma alternatīvas Lēmums par risinājuma izvēli Projekta sagatavošana q Problēmu noteikšana un formulēšana q Problēmu risinājuma alternatīvu noteikšana q Problēmu risinājuma iespējamības un realizējamības izvērtēšana q Projektu risinājumu izvēle un pamatojums q Projekta mērķu formulēšana q Projekta risinājumu finansiālā izvērtēšana q Projekta risinājumu ieguvumu izvērtēšana, risinājumu risku analīze q Projekta vadības komandas projektēšana q Projekta izveide

PROBLĒMU ANALĪZE Problēmu raksturo nesaskaņa starp pašreizējo stāvokli un vēlamo situāciju Jārod atbildes uz jautājumiem: ü Kas tā ir par problēmu? ü Vai var to pamatot ar dokumentiem, izmantojot pētījumu rezultātus, statistiku u. c. ? ü Kādēļ plānojat to risināt? Jāsaprot vai kādu vēl interesē konstatētās problēmas risināšana (vai kāds varētu finansēt? )

PROBLĒMU KOKA IZSTRĀDE Pēc problēmu identificēšanas nosaka cēloņu un seku attiecības starp tām Problēmu koks ir hierarhisks problēmu sakārtojums Problēmas atrašanās vieta “problēmkoka” hierarhijā nenorāda uz problēmas svarīgumu, bet gan uz savstarpējo saistību!

PROBLĒMU KOKA IZSTRĀDE: ü nosaka galvenās (aktuālās) problēmas; ü atlasa centrālo problēmu; ü meklē problēmas, kas saistītas ar centrālo problēmu; ü veido cēloņu - seku hierarhiju (savienojot ar bultām); ü ja problēma ir cēlonis, to novieto zemākā līmenī; ü ja problēma ir sekas, to novieto augstākā līmenī.

PROBLĒMU KOKS Problēmas jāformulē kā negatīva situācija Problēmai jābūt reālai nevis iedomātai vai nākotnē paredzamai Problēma nedrīkst būt tāda, kurai nav risinājuma

PROBLĒMU KOKS Ja ir nepietiekama problēmas detalizācijas pakāpe, tad netiek atspoguļota reālā problēma, bet konstatēts fakts Ja tiek formulēta neesoša situācija, tad problēmas formulējums neatspoguļo pašreizējo negatīvo situāciju, bet vēlamās situācijas trūkumu Piemēri

PROBLĒMU KOKS Ne visas problēmas, kuras ir pamatojamas un kurām ir nepieciešams steidzams risinājums, var tikt risinātas ar ES finanšu atbalstu Piemēri Problēmai, ko plāno risināt ES projektu ietvaros, ir jāatbilst noteiktām prioritātēm

PROBLĒMU KOKS/MĒŖKI Centrālā problēma tiek pārveidota par konkrētu mērķi Negatīvo terminoloģiju, kura lietota “problēmu kokā” pārveido pozitīvā izteiksmē Mērķis ir iecerētās darbības formulējums, kas sniedz skaidru izpratni par projektu

PROBLĒMU KOKS/MĒŖKI Zemākajā hierarhijas līmenī noformulētie mērķi ir pietiekami nākamā hierarhijas līmeņa mērķu sasniegšanai Cēloņu - seku sakarības “problēmu kokā” ir jāpārveido līdzekļu - mērķu sakarībās

MĒŖKU KOKS „Mērķu koka” izstrāde: • pārformulē visas negatīvās situācijas pozitīvās (vēlamās un reāli sasniedzamās); • pārbauda vai līdzekļi rezultāta sasniegšanai ir atbilstoši; • ja nepieciešams, pārformulē apgalvojumus un pievieno jaunus mērķus; • izsvītro mērķus, kuri šķiet mazsvarīgi vai nepiemēroti.

PRIEKŠNOTEIKUMI PROJEKTA IZVEIDEI Nepieciešamas pārmaiņas, kuras nosaka: Ø neatbilstoša infrastruktūra; Ø inovāciju nepieciešamība; Ø izmaiņas nodarbinātībā; Ø sociālās problēmas; Ø kvalifikāciju neatbilstība; Ø ražošanas un pakalpojumu līmeņa neatbilstība; Ø. . . Kas/kurš finansēs Izmaiņas, ieviešanu? PIETEIKUMS PROJEKTS

STRATĒĢIJA Ir jāizvēlas stratēģija mērķu sasniegšanai Ir jānosaka indikatori, kas ļaus secināt, ka mērķis tiks sasniegts Ir jānosaka mērķi raksturojošie kritēriji

STRATĒĢIJAS KOMPONENTI Stratēģijas izvēles kritēriji • Ieguldījums galveno politisko mērķu sasniegšanai: ü nodarbinātības veicināšana; ü invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošana; ü nabadzības mazināšana u. c. • Mērķa grupu ieguvumi (uzņēmēji; invalīdi u. c. ) • Projekts sniedz papildus ieguvumus jau ejošiem projektiem

STRATĒĢIJAS KOMPONENTI Stratēģijas izvēles kritēriji • Izmaksas – reālās iespējas? • Finanšu analīze un ekonomiskā izmaksu – ieguvumu analīze • Institucionālais ieguldījums • Projekta realizācijas tehniskā iespējamība u. c. Izvēlētā stratēģija palīdz formulēt vispārējo un tiešo mērķi un sagaidāmos rezultātus

STRATĒĢIJAS IZVĒLE Darbības stratēģijas izvēlē • Jāsagrupē visus mērķus tā, lai veidotos mērķu grupas (klasteri); • Nosaka mērķus, kurus šobrīd nevēlas/nevar realizēt; • Izvērtē, kura ir visoptimālākā stratēģija, balstoties uz stratēģijas izvēles kritērijiem • Nosaka projekta vispārējo un specifisko mērķi

ALTERNATĪVU ANALĪZE Alternatīvu analīze ir vairāku rīcības variantu analīze, kuras sākotnēji šķiet izpildāmas, iedarbīgas un ekonomiskas Alternatīvu analīze: • Nosaka problēmu atrisināšanas alternatīvas; • Novērtē atsevišķas alternatīvas pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem

ALTERNATĪVU ANALĪZE Alternatīva A B C Priekšrocības Trūkumi Izmaksas *Priekšŗocības, ja iespējams, var noteikt ballēs Izmaksas: zemas, vidējas, augstas vai tiešās izmaksas Izvērtējuma noslēgumā tiek izvēlēta optimālā alternatīva, tā tiek pamatota

PROJEKTA BŪTĪBA Projekts ir rakstisks dokuments, kas atspoguļo detalizēti plānota, unikāla procesa norisi Projektu veido koordinētu un kontrolētu norišu kopums (aktivitātes) definētā laika (sākuma un beigu termiņi) un pieejamo resursu ietvaros (t. sk. finanšu) Projekta ietvaros sasniedz norādīto mērķi! 31

PROJEKTA BŪTĪBA UN MĒRĶI Projekta būtību atspoguļo tajā plānotās darbības! Darbības: ü organizatoriskie pārveidojumi; ü būvniecība, renovācija; ü jaunu produktu un/vai tehnoloģiju izstrādāšana; ü koncepciju un stratēģiju izstrāde un/vai ieviešana; ü jaunu pakalpojumu izstrāde un/vai ieviešana; ü informācijas komunikāciju sistēmas izstrāde un ieviešana u. c.

KAS RAKSTURO PROJEKTU? Definēts mērķis Unikāls rezultāts Noteikts sākuma un beigu termiņš Prognozēti ieguvumi Prognozēti riski Noteikti nepieciešamie resursi Specifiska organizācija Atbilstība noteiktām prasībām

PROJEKTA PAZĪMES Mērķorientācija Ierobežots laikā Ierobežoti resursos Specifiska darba organizācija Riski Inovatīvs Starpdisciplinārs

PROJEKTA MĒRĶI • Visām darbībām pamatā ir iepriekš izvirzīts mērķis sasniegt jaunu, līdz šim nebijušu rezultātu • Mērķis tiek definēts • Mērķis izriet no problēmas apraksta un izvēlētā risinājuma • Parasti plānotās darbības: - notiek pirmo reizi ; - praktiski tām nav analogu konkrētajā vidē.

MĒRĶI • sociālie/vispārējie mērķi - izraisa sociālas pārmaiņas; • izglītojošie mērķi - izraisa pārmaiņas cilvēkkapitālā; • tehnoloģiski mērķi – veido mūsdienīgāku ražošanas vai komunikāciju vidi u. c. Mērķi tiek realizēti ar aktivitāšu starpniecību

PROJEKTU VEIDI Plānotās darbības projektā nosaka tā veidu ØIekšējie projekti ØĀrējie projekti Pastāv dažādas klasifikācijas! Ø Investīciju projekti ØKapacitātes stiprināšanas projekti ØPētnieciskie projekti Ø Jaunu produktu ieviešanas projekti Ø Jaunu pakalpojumu ieviešanas projekti u. c.

PAMATJAUTĀJUMI § § § • Kādu problēmu risināsim? Kāds ir definētais mērķis? Ar kādiem līdzekļiem sasniegsim mērķi? Kā pārliecināsimies, ka mērķis ir sasniegts? Lai saprastu, ka plānotie ieguldījumi ir racionāli, ir nepieciešama alternatīvu izvērtēšana

PROJEKTA BŪTĪBA PROJEKTA MĒRĶU SPRIEDZES TRIJSTŪRIS Kvalitāte Resursi Laiks Izmaksas Kvalitāte: specifikācijas, standarti; plānojuma un ieviešanas kvalitātes līmenis Izmaksas: plānotais budžets, paredzētās izmaksas Laiks: laika grafiks; plānotais sākuma un beigu datums; precizitāte un ieviešana laikā

PROJEKTA PRIEKŠROCĪBAS Personiska atbildība Ārēja kontrole Lielāka varbūtība, ka: ü būs novērtētas alternatīvas; ü detalizēti plānoti resursi; ü nebūs būtisku noviržu no plānotā; ü notiks skurpuloza finanšu izlietojuma kontrole; ü mērkis tiks sasniegts.

JĒDZIENI Projekta vadības grupa - cilvēku grupa, kas mērķtiecīgi darbojas saskaņā ar noteiktu plānu un prasībām projekta mērķu sasniegšanai Pieteikuma iesniedzējs (koordinācijas institūcija) ir organizācija, kas iesniedz projekta pieteikumu finansējuma saņemšanai savā, iesaistīto organizāciju konsorcija, partnerības vai tīkla vārdā Ja projekta pieteikumu mērķfinansējuma saņemšanai atbalsta, tad pieteikuma iesniedzējs kļūs par galveno saņēmēju un parakstīs līgumu par finansējuma saņemšanu iesaistīto organizāciju vārdā

JĒDZIENI Projekta vadība ir zināšanu, prasmju, pieredzes un tehnisko līdzekļu pielietošana projekta aktivitātēs, lai izpildītu vai pārsniegtu ieinteresēto pušu vajadzības un ieceres no projekta mērķa viedokļa Projekta cikla vadība (Project Cycle Management, PCM) – pieeja, ko 1990. gadā ieviesa EK, ar mērķi uzlabot projektu izstrādi un vadību, uzlabot sniegtās palīdzības efektivitāti Vadīšanas procesam jābūt efektīvam un loģiskam!

JĒDZIENI Projekta pieteikuma sagatavošanas 4 soļi 1. Projekta identificēšana Tiek apzinātas un pētītas potenciālo projektu idejas, identificētas problēmas un meklēti veidi to risināšanai. Notiek konsultācijas ar plānotiem partneriem

JĒDZIENI Projekta pieteikuma sagatavošanas 4 soļi 2. Projekta izstrāde Projekta ideja tiek rūpīgi izstrādāta un kļūst par projekta pieteikumu Ilgs un darbietilpīgs process

JĒDZIENI Projekta pieteikuma sagatavošanas 4 soļi 3. Projekta izvērtēšana Projektu kritiski un stingri jāizvērtē pirms iesniegšanas (vai projekts ir loģisks, atbilst noteikumiem, tajā nav tehnisku kļūdu , vai to var realizēt un ir dzīvotspējīgs). Ja nepieciešams, labo un koriģē!

IZVĒRTĒŠANA IETVER: • mērķu izvērtēšanu; • satura izvērtēšanu; • rezultātu izvērtēšanu; • resursu izvērtēšanu; • budžeta izvērtēšanu; • uzraudzības izvērtēšanu; • attīstības perspektīvas izvērtēšanu u. c.

IZVĒRTĒŠANA

JĒDZIENI Projekta pieteikuma sagatavošanas 4 soļi 4. Lēmuma pieņemšana Tiek pieņemts lēmums iesniegt projektu, tiek sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti (pielikumi projektam)

JĒDZIENI Projekta aktivitātes - veicamie darbi, lai sasniegtu mērķi un iegūtu produktu. Aktivitātes - organizēti pasākumi projektā, kas tiek saistīti ar konkrētu mērķi, kas palīdz sasniegt uzdevumus. Aktivitātes formulē; tām nosaka izpildes laiku (no. . . līdz. . . ) un sasniedzamos rezultātus. Katrai aktivitāšu grupai aprēķina izmaksas rezultātā tiek iegūtas projekta ieviešanas izmaksas, projekta budžets

JĒDZIENI Partneri - personas vai iestādes, kas iesaistītas projektā. Aktivitāšu plāns - vietas, laika un iesaistīto resursu plānojums. Resursi - visi pieejamie un nepieciešamie līdzekļi, lai projektu realizētu (aprīkojums, finanses, personāls utt. ) Novērtējot nepieciešamos resursus laikā , tiek iegūts projekta finansēšanas plāns

JĒDZIENI Uzraudzība - notiek visa projekta gaitā, pārbaudot, vai : • aktivitāšu plāns joprojām atbilst realitātei; • vai mērķi un plānotās aktivitātes joprojām ir saskaņā ar vajadzībām un pieejamajiem resursiem; • vai pastāv riski un draudi neieviest projektu.

ATZIŅAS • Veiksmīgai projekta izveidei nepieciešama izpratne + zināšanas + komandas darbs • Veiksmīgai projekta ieviešanai nepieciešamas zināšanas + komandas darbs+ vadīšanas sistēma

PROJEKTA PERSONĀLS • • • projekta vadītājs projekta komanda projekta vadības/ uzraudzības komiteja darba grupas eksperti u. c.

PROJEKTA CIKLA VADĪBAS ELEMENTI Identificēta problēma/ -as Sasniegto rezultātu novērtēšana Projekta iekšēja izvērtēšana Projekta ieviešana; iekšēja un ārēja uzraudzība Sarunas; lēmumi; līgums Izstrādāts projekts Projekta ārēja izvērtēšana Projekta pieteikums

2. ES PROJEKTU SAGATAVOŠANA

VALSTS STRATĒĢISKAIS IETVARDOKUMENTS (VSID) 2007. - 2013. GADAM

DARBĪBAS PROGRAMMAS (DP) 1. CILVĒKRESURSI UN NODARBINĀTĪBA; ESF; EUR 551; 12% Atbalsta jomas – nodarbinātība, izglītība, sociālā iekļaušana, administratīvā kapacitāte. 2. UZŅĒMĒJDARBĪBA UN INOVĀCIJAS; ERAF ; EUR 737 milj. ; 16% Atbalsta jomas – biznesa vide, uzņēmumu konkurētspēja, zinātne un pētniecība, inovācijas. 3. INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI; ERAF+KF; EUR 3, 2 miljd. ; 72% Atbalsta jomas – infrastruktūra, transports, vide, enerģētika, IKT, kultūras un vēstures mantojums, sociālā Plānotais kopējais finansējums 2007. – 2013. gadam EUR 4, 52 miljardu (LVL 3, 18 mljrd. ) 57

JĀATCERAS • Projekts ir konkrēts pasākumu kopums kādas programmas ietvaros; • Visas ES programmas ietver projektu pieteikumu izstrādi • Projekta mērķim ir jābūt saskaņā ar programmu; • Ieviešanas procedūru reglamentē ne tikai valsts normatīvie akti (MK noteikumi), bet arī ES regulas

Projekta mērķi Mērķi ir mērogs vai vēlamais stāvoklis, ar kuru varēs izmērīt noteiktā laikā un vietā nākotnes rīcības rezultātus Projektam izvirza : üvispārīgo mērķi; ütiešo mērķi.

Projekta mērķim jābūt izmērāmam! Tas nozīmē, ka jābūt skaidri formulētiem mērķa mērīšanas kvantitatīviem vai kvalitatīviem rādītājiem, kuri nodrošinātu iespējas salīdzināt pašreizējo situāciju ar nākotnes situāciju un novērtēt darbības rezultātu atbilstību izvirzītā mērķa sasniegšanā

TRIKS modelis Projektu mērķiem jāatbilst vairākiem kritērijiem üTerminēts üReāls üIzmērāmi üKonkrēts üSasniedzams

KO JĀATCERAS? Projekta mērķi: ünav abstrakti; ünekad nesatur risinājumu priekšlikumus; ünekad nav pasākumi vai darbības, kuras jāveic, lai problēmu atrisinātu; ümērķi nav uzdevumi!

ES PROJEKTA IECERES ATTĪSTĪBAS MODELIS PAŠVALDĪBĀ* 63

ES VAI CITI ĀRĒJIE FINANŠU AVOTI Ø Parasti daļa no lielākas programmas un/vai budžeta līnijas Ø Apstiprināts un ierobežots budžets (retāk arī naudas plūsma) Ø Stingri nosacījumi, kuri izriet no vadlīnijām, noteikumiem un finanšu līguma Ø Var pastāvēt līdzfinasējuma nosacījums (kā tas iekļausies iestādes budžetā? ) Ø ES projektu nosacījumi dažos jautājumos ir atšķirīgi no vietējām prasībām* 64

PROJEKTA BŪTĪBA Problēma Projekta sagatavošanas posms Projekta realizācija Projekta noslēgums

PROJEKTA PIETEIKUMA SAGATAVOŠANA Kur meklēt informāciju? • Eiropas fondu mājas lapa www. esfondi. lv • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra: www. liaa. gov. lv • Valsts reģionālās attīstības aģentūra: www. vraa. gov. lv • Sabiedrības Integrācijas fonds: www. sif. lv • Valsts Kultūrkapitāla fonds: www. lkf. lv 66

PROJEKTA PIETEIKUMA SAGATAVOŠANA Kur meklēt informāciju? Ekonomikas ministrija: www. em. gov. lv, Finanšu ministrija: www. fm. gov. lv, Labklājības ministrija: www. lm. gov. lv Izglītības un zinātnes ministrija: www. izm. gov. lv Zemkopības ministrija: www. zm. gov. lv un citas. Citi avoti Ārzemju interneta mājas lapas pēc nosaukuma: Project design, Project management u. c. 67

PROJEKTA PIETEIKUMS ü kādam konkrētam finansētājam sagatavots atbalsta pieprasījums iecerētā projekta īstenošanai ü dokuments, kuru finansētājs izskata, lai lemtu par atbalsta piešķiršanu konkrētam projektam Praktiski visiem fondiem, programmām ir: Ø noteikta projekta pieteikumu iesniegšanas kārtība; Ø izstrādātas vadlīnijas; Ø pieteikumu formulāri u. c. Projekta iesniedzējam tie obligāti jāievēro! 68

Projekts kā problēmas risinājums Mērķi / uzdevumi PROBLĒMA 1. Aktivitāte Ieviešanas metodes 2. Aktivitāte 3. Aktivitāte. . . Izvērtēšana BUDŽETS 69

LOĢISKĀS PLĀNOŠANAS MATRICA Projekts A K o p s a k a r ī b a s ! ? Novērtēšanas indikatori (kvantitatīvi un pārbaudāmi) Informācijas avoti (apstiprinoši e faktori) Riski un pieņēmumi Projekta vispārīgais mērķis: Projekta specifiskais mērķis: Sagaidāmie rezultāti: Aktivitātes: Līdzekļi: Izmaksas: Priekšnosacījumi:

LOĢISKĀS PLĀNOŠANAS MATRICAS SASTĀVDAĻAS Ø Ø Ø Ø Ø Vispārējais mērķis: vispārējais attīstības virziens Projekta mērķis: sasniedzamais konkrētais mērķis Rezultāti: produkti, ieguvumi kā pārmaiņas fiziskajos rādītājos/ uzvedībā Aktivitātes: veicamās darbības Līdzekļi: rezultātu sasniegšanai nepieciešamais ieguldījums (personāls, aprīkojums, nauda, materiāli) Izmaksas: budžets un finansējums Panākumu indikatori: izmērāmi rādītāji panākumu (progresa) vērtēšanai Informācijas avoti: informācijas līdzekļi (avoti), kuros ir fiksēti indikatori par projekta gaitu un rezultātiem (statistika, pašvaldību dati utml. ) Pieņēmumi un riski: kas varētu atgadīties?

JAUTĀJUMI SEV Jāatceras, ka projekta pieteikumā jābūt atbildēm uz šādiem jautājumiem: KĀPĒC projekts ir nepieciešams; KO esat iecerējuši sasniegt, īstenojot šo projektu; KĀDĀ VEIDĀ un KAD plānojat īstenot savu mērķi; KĀDI būs projekta rezultāti; KĀ tiks noteikts, ka projekts ir bijis veiksmīgs; KĀ cilvēki uzzinās par projektu un tajā paveikto; KĀ plānojat nodrošināties, ka projektā paveiktais nezudīs pēc projekta termiņa beigām? KAS ir darba veicēji un kāda ir pienākumu sadale viņu starpā; CIK TAS MAKSĀS, kas vēl piedalīsies projekta finansēšanā.

PROJEKTA NEPIECIEŠAMĪBA PROJEKTA SAGATAVOŠANA Projekts ietver: Ø informāciju par iesniedzēju; Ø projekta nepieciešamības pamatojumu; Ø projekta mērķi Ø projekta aktivitātes; Ø projektā sagaidāmos rezultātus ; Ø projekta ilgtspējas aprakstu ; Ø Ø Ø PUBLICITĀTES PASĀKUMU PLĀNU (NORĀDES); FINANSĒŠANAS PLĀNU; BUDŽETA KOPSAVILKUMU; PROJEKTA IEVIEŠANAS LAIKA GRAFIKU; papildinformāciju u. c. Parasti projekta struktūra ir viennozīmīgi noteikta!

PROJEKTA SAGATAVOŠANA 1) informācija par iesniedzēju Iestādes nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, vadītāja vārds, uzvārds u. c. Viss noteikts iepriekš! 2) projekta nepieciešamības pamatojums Ø Šajā sadaļā Jums jāpierāda, ka projekts ir nepieciešams, jo tas risina kādu reāli pastāvošu un aktuālu problēmu. Sniedziet konkrētu informāciju par šīs problēmas esamību, mērogu un aktualitāti! Esiet lakoniski un pārliecinoši!

PROJEKTA SAGATAVOŠANA 3) projekta vispārējais mērķis un tiešais mērķis (uzdevumi) Ø parāda, ko projekta pieteicējs vēlas paveikt ilgākā laikposmā; Ø projekta tiešais mērķis (uzdevumi) parāda, kas tiks sasniegts jau šī projekta ietvaros, lai tuvinātos izvirzītajam mērķim. Projekta uzdevumiem jābūt: Ø konkrētiem; Ø ar precīzi formulētu paredzamo galarezultātu; Ø izpildāmiem konkrētā laikposmā.

PROJEKTA SAGATAVOŠANA 4) Projekta aktivitātes Jo detalizētāk aprakstīsiet katru aktivitāti, jo vieglāk būs īstenot projektu! Pārāk sīka detalizācija var radīt problēmas ieviešot projektu! 5) projektā sagaidāmie rezultāti Ø projekta mērķiem un uzdevumiem jāīstenojas noteiktā rezultātā vai produktā Ø miniet projektā sasniedzamos rezultātus, izmantojot skaitļus, mērvienības, procentus

PROJEKTA SAGATAVOŠANA 6) projekta ilgtspēja Projekta ilgtspēja - paliekošu rezultātu un ideju turpināšanās pēc projekta beigām 7) publicitāte (publikācijas presē, reklāmas radio, stendi un plakāti u. c. ) Svarīgi, lai par projektu uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku - Latvijas iedzīvotāju vai atsevišķos gadījumos arī starptautiskā sabiedrība. Parasti Informācijas un Publicitātes izdevumi ir budžeta sastāvdaļa, tomēr tās apmērs (finanšu ) no ES resursiem ir ierobežots

PROJEKTA SAGATAVOŠANA 8) projekta novērtēšanas plāns Projekta novērtēšanas plāns - rādītāji un metodes projekta gaitas un rezultātu novērtēšanai Sadaļas uzdevums ir parādīt, ka Jums ir skaidrs, kā novērtēsiet projekta gaitu, rezultātus Kā jūs zināsiet, ka projekts ir veiksmīgs (novērtēšanas kritēriji)? Kādā veidā jūs iegūsiet šo informāciju (rādītāji un metodoloģija)?

PROJEKTA SAGATAVOŠANA 11) Projekta budžets jeb tāme ir sīks projekta apraksts finansiālā izteiksmē Izdevumu sadaļā detalizēti parādītas visa projekta kopējās izmaksas Budžeta pozīcijas (izdevumu grupās) var būt definētas jau noteikumos! Nedrīkst veikt izmaiņas!

PROJEKTA SAGATAVOŠANA Projektos iespējams: Ø ārējais finasējums (parasti veido nozīmīgu struktūras daļu); Ø pašfinansējums - izdevumi, kurus paredz apmaksāt pats projekta pieteicējs; Ø līdzfinansējums - citi finansējuma avoti (gan tie, no kuriem jau saņemts finansējums, gan arī plānotais); Ir jāpaskaidro, tieši kuras izmaksu kategorijas tiks segtas no katra konkrētā finansējuma

PROJEKTA SAGATAVOŠANA 12) Projekta aktivitāšu un laika grafiks Parāda projekta gaitu (norišu/ aktivitāšu secību) un to kalendāro norises laiku Pastāv dažādas izveides metodes tā veidošanā Ieviešanas laika grafika forma tiek dota projekta pietiekuma paraugā.

LĪGUMA SLĒGŠANA Ø nepieciešamības gadījumā tiek papildus pieprasīta informācijas no projekta iesniedzēja Ø rezultātu apstiprināšana atbildīgajā institūcijā + uzraudzības komitejā Ø lēmuma paziņošana (piemēram 3 mēnešu laikā no pieteikumu iesniegšanas termiņa vai citādi)

LĪGUMA SLĒGŠANA Ø uzaicinājums projekta iesniedzējam uzsāk līguma slēgšanas procedūru, kuras laikā tiek panākta vienošanās par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem Noslēgtais līgums sastāv no vispārīgās daļas un individuālās daļas. Individuāla daļā noteiktas konkrētās rīcības uzsākot projektu un tā darbības laikā! Līgumu jāizlasa un precīzi jāpilda!

Jautājumi Diskusijas Praktikums

Kontakti: Aija Sannikova t. 29333028 aija. sannikova@inbox. lv