Latvijas reljefs Latvija ir paa vieta uz plantas

• Latvija ir īpaša vieta uz planētas, kur lielāko daļu zemes virsmas klāj

Šajos procesos piedalījies gan pats ledājs, gan kušanas ūdeņi, kas zemes virsmu pārveidojuši,

Reljefa formas Latvijā: • Reljefa lielformas • • Augstienes Zemienes • Reljefa vidējformas •

Augstienes • Vidzemes augstiene – Gaiziņkalns (311. 6 m) • Alūksnes augstiene (Dēliņkalns 271.

Zemienes Piejūras zemiene Kursas zemiene Viduslatvijas zemiene Ziemeļlatvijas (Tālavas ) zemiene Mudavas zemiene Austrumlatvijas

Morēnas pauguri Sastāv no morēnas nogulumiem To kopas veido pauguraines (Piebalgas, Dagdas, Malienas) Uz

Drumlini Iegareni pauguri Orientēti ledāja kustības virzienā Izkārtoti grupās Lielākais – Burtnieku drumlinu lauks

Zemledāja gultnes Šauras, dziļas vagas Tajās izvietojušies dziļi ezeri vai to virknes (skat. 44.

Osi Šauras, augstas vaļņveida grēdas ar stāvām nogāzēm Atgādina augstus uzbērumus Sastāv no smilts,

Paugurvaļņi Gala morēnas pauguraine Gulbenes paugurvalnis

Kāpas Vēja sapūsti smilšu pauguri Piekrastes kāpas Iekšzemes kāpas (skat. 45. lpp)

Slides: 14

Download presentation

Latvijas reljefs

• Latvija ir īpaša vieta uz planētas, kur lielāko daļu zemes virsmas klāj ledāja veidotās reljefa formas. • Ledāja veidotais reljefs, ko mēs redzam patlaban, ir saglabājies kā liecība par šļūdoņa darbības pēdējo etapu. • Šai ziņā mēs pārspējam citas Baltijas valstis, un leduslaikmeta mantojums Latvijā radījis daudzveidīgas ainavas, kādu nav nekur citur pasaulē.

Šajos procesos piedalījies gan pats ledājs, gan kušanas ūdeņi, kas zemes virsmu pārveidojuši, to izgraužot jeb erodējot, kā arī nogulsnējot smiltis, mālu un dažādu lielumu akmeņus. Zemienēs izplatītākas ir erozijas formas, bet augstienēs – akumulatīvie veidojumi.

Reljefa formas Latvijā: • Reljefa lielformas • • Augstienes Zemienes • Reljefa vidējformas • • Pauguri Ieplakas Ielejas Līdzenumi • Reljefa sīkformas • • Pacēlumi Ieliekumi

Augstienes • Vidzemes augstiene – Gaiziņkalns (311. 6 m) • Alūksnes augstiene (Dēliņkalns 271. 4 m) • Latgales augstiene (L. liepukalns 289. 3 m) • Augšzemes augstiene (Egļukalns 220 m) • Rietumkursas augstiene (Krievukalns 189. 5 m) • Austrumkursas augstiene (Ķīķeru kalns 155 m) • Ziemeļkursas augstiene (Kamparkalns 176. 4 m) • Idumejas augstiene (Gulotnes kalns 125. 4 m)

Zemienes Piejūras zemiene Kursas zemiene Viduslatvijas zemiene Ziemeļlatvijas (Tālavas ) zemiene Mudavas zemiene Austrumlatvijas zemiene

Piejūras zemiene

Dēliņkalns

Morēnas pauguri Sastāv no morēnas nogulumiem To kopas veido pauguraines (Piebalgas, Dagdas, Malienas) Uz tiem aug egles (skat. 43. lpp)

Drumlini Iegareni pauguri Orientēti ledāja kustības virzienā Izkārtoti grupās Lielākais – Burtnieku drumlinu lauks (skat. 43. lpp)

Zemledāja gultnes Šauras, dziļas vagas Tajās izvietojušies dziļi ezeri vai to virknes (skat. 44. lpp)

Osi Šauras, augstas vaļņveida grēdas ar stāvām nogāzēm Atgādina augstus uzbērumus Sastāv no smilts, grants, oļiem (skat. 44. lpp)

Paugurvaļņi Gala morēnas pauguraine Gulbenes paugurvalnis

Kāpas Vēja sapūsti smilšu pauguri Piekrastes kāpas Iekšzemes kāpas (skat. 45. lpp)