BIOTEHNOLOIJA III REKOMBINANTU BIOTEHNOLOIJA JAUN BIOTEHNOLOIJA I Muinieks

BIOTEHNOLOĢIJA III : REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA I. Muižnieks, 2013. g.

1. BIOTEHNOLOĢIJAS LAUKS 2. MAINĪBAS AVOTI 3. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS PAMATPRINCIPI 4. ATSKATS MOLEKULĀRAJĀ BIOLOĢIJĀ 5. REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA LABOROTORIJĀ UN TIRGŪ

BIOTEHNOLOĢIJAS LAUKS DABĀ ATRODAMI ORGANISMI “PRIEKŠ SEVIS” SELEKCIJA MĒĢINA TOS PĀRVEIDOT PAR ORGANISMIEM “PRIEKŠ MUMS”

Biotehnoloģija – kontrolēta un uz zinātnes atziņām balstīta dzīvu organismu izmantošana cilvēkam vajadzīgu produktu iegūšanai bioloģijas, mikrobioloģijas, molekulārās bioloģijas un inženierzinātņu sinerģiska mijiedarbība, lai izmantotu un palielinātu dzīvo organismu, to šūnas, šūnu struktūras vai molekulas lai radītu produktus, procesus vai pakalpojumus. Biotehnoloģiju iedala klasiskajā un gēnu inženierijas metodes izmantojošajā, jeb jaunajā biotehnoloģijā zinātnes un tehnoloģiju izmantošana dzīvu organismu, kā arī to daļu, produktu un modeļu izmantošana, lai manītu dzīvus vai nedzīvus materiālus un iegūtu jaunas zināšanas preces un pakalpojumus http: //stats. oecd. org/glossary/index. htm

PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS) 30. nodaļa 37. Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm. 38. Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami dzert, apietos. 39. Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni.

COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL, THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Life sciences and biotechnology — A strategy for Europe COM(2002) 27 Mid term review of the Strategy on Life Sciences and Biotechnology COM(2007) 175

BIOTEHNOLOĢIJA – ŠŪNA KĀ FABRIKA Metabolisms kā ražošanas process

http: //www. whatisbiotechnology. org/index. php/timeline/index/240 http: //2012. igem. org/Main_Page Ch. 1 Mol. Biotech Revolution Ch. 2 Mol. Biotech. Systems Ch. 3 DNA, RNA, Prot. Synthesis Ch. 4 Recombinant Technol. Ch. 5 Synthesis and Ampl. of DNA Ch. 6 Manipulation in Prokaryotes

1860. - 1866. g. zirņu formas un ziedu krāsas iedzimtās īpašības nosaka “faktori” (gēni), kuri atrodami pa pāriem organismu somātiskajās šūnās, bet pa vienam dzimumšūnās.

Gēnu ķīmiskais sastāvs 1879. g. Valters Flemings (Flemming) atklāj hromosomas un apraksta to kustības šūnām daloties. 1902. g. Valters Sutons (Sutton) noskaidro, ka dzimumšūnām veidojoties hromosomu skaits samazinās uz pusi.

Selekcijas materiāls ir GĒNOS 1909. g. Vilhelms Johansens (Johansen) 1911. g. Tomass Morgans (Morgan) –gēni ir hromosomu daļas HROMOSOMAS sastāv no proteīna un nukleīnskābes, masas attiecībā ~1: 1

PROTEĪNS Zviedru ķīmiķis Jens Jakobs Bercēliuss vēstulē holandiešu ķīmiķim G. Mulderam 1838. g. 10. jūlijā: “Vārdu proteīns, ko es ierosinu lietot fibrīna un albumīna organisko oksīdu apzīmēšanai, esmu atvasinājis no grieķu πρωτειος, tādēļ, ka šie savienojumi šķiet esam pamat- vai būtiski svarīgi komponenti dzīvnieku barībā. ”

PROTEĪNS 1. struktūru veido 20 aminoskābes; 2. masas daudzveidība: 3 000 – 3 000 Da; 3. funkciju daudzveidība: katalizatori – enzīmi vai fermenti; struktūru veidojoši komponenti – nukleosomas, citoskelets; skrimslis, āda; aizsargreakcijas - imunoglobulīni, komplements; kustības – kontrakcijas, motorika; transports – caur membrānām, citoplazmas kompartmentos, utt. ; 4. struktūras daudzveidība - pirmējā, otrējā, trešējā, ceturtējā; aspirāles, b-slāņi, cilpas, globulāri un fibrillāri, subvienības, kompleksi.

NUKLEĪNSKĀBES Gēnu ķīmiskais sastāvs 1869. g. Frīdrihs Mišers (Mischer) leikocītu kodolos atklāj nukleīnu

Gēnu ķīmiskais sastāvs 2) Nukleīnskābes sastāv no nukleotīdiem: d AMP Slāpekļa bāze, A Fosforskābes atlikums Cukurs, dezoksiriboze Ribozē pie cukura otrā C atoma ir hidroksilgrupa (-OH)

Gēnu ķīmiskais sastāvs 2) DNS nukleotīdus veido četras slāpekļa bāzes: C T Pirimidīni A G Purīni RNS sastāvā T nukleotīdu aizvieto U

DNS kā ģenētiskās informācijas nesēja 1928, Frederick Griffith 1931, M. H. Dawson and R. H. P. Sia 1944, Oswald T. Avery, Colin M. Mac. Leod and Maclyn Mc. Carty In 1952, Alfred Hershey and Martha Chase

Gēnu ķīmiskais sastāvs Virulenti, smorfoloģijas pneimokoki Avirulenti, rmorfoloģijas pneimokoki letāla infekcijas nav Avirulenti, rmorfoloģijas pneimokoki + DNS no letāla infekcija nonāvētiem virulentiem pneimokokiem 1944. g. – Osvalds Everijs (Avery) iedzimtības informāciju nes DNS

DAUDZVEIDĪBAS AVOTI SĀKOTNĒJO MATERIĀLU SELEKCIJAI DOD GENOMU Mutācijas Rekombinācija Veģetatīvā vair. Dzimumprocess

KLONĒŠANA – BEZDZIMUMA (VEĢETATĪVĀ) VAIROŠANA Koloniju veido 108 - 109 šūnu

KLONĒŠANA

Mutācijas Spontānās punktveida mutācijas – nukleotīdu nomaiņa, insercija, delēcija; tranzīcija, transversija; miss-sense, non-sense, klusējošas, neitrālas genoma rajonu mutācijas – insercijas, delēcijas, inversijas, translokācijas Spontāno mutāciju biežums 2 – 12 x 10 -6 mutācijas uz gametu uz gēnu (1 no apm. 10 cilvēka gametām saturēs mutāciju kādā gēnā).

Vīrusu ģenētika Nulles mutācijas: gēna inaktivēšana (nonsense, missense) nonsense supresija E. coli sup amber ochre opal UAG ser, glu, tyr, leu UAA UGA D, E, F, P Temperatūras jutības (ts) mutācijas: nosacīti letālas (missense) Saimnieku loka mutācijas t. RNS

Mutāciju biežums G –genoma lielums (b. p. ); Ge – kodējošā genoma lielums; mb – mutāciju biežums uz vienu b. p. replikācijas ciklā; mg – mutāciju biežums uz vienu genomu replikācijas ciklā; meg – mutāciju biežums uz vienu kodējošā genoma ekvivalentu replikācijas ciklā; J. W. Drake, B. Charlesworth, D. Charlesworth, J. F. Crow Rates of Spontaneous Mutation Genetics, Vol. 148, 1667 -1686, 1998

Mutāciju biežums

Mutācijas Inducētās (Hermans Millers 1890 – 1967, NP 1946) radiācija, ķīmiskie savienojumi, transpozoni radiācija – nukleīnskābju fragmentēšana, timīna dimeri; ķīmiskie savienojumi – alkilējošie savienojumi (EMS – etilmetānsulfonāts) iedarbojas gan uz replicējošos, gan uz nereplicējošos DNS; nukleotīdu analogi (5 -Br-uracils) iedarbojas tikai uz replicējošos DNS; interkalējošie savienojumi (Et. Br) iedarbojas galvenokārt uz replicējošos DNS

MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS Rekombinācija: homologā sait-specifiskā nelikumīgā

MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS

SUGU BARJERAS AUGU VALSTĪ IR ZEMĀKAS NEKĀ DZĪVNIEKIEM

DAUDZVEIDĪBAS AVOTI GĒNU INŽENIERIJA DOD IESPĒJAS VEIDOT JAUNAS GĒNU KOMBINĀCIJAS, NEIEVĒROJOT SUGU BARJERAS GĒNU INŽENIERIJA PAPILDINA SELEKCIJAS IESPĒJAS. TĀ IR GENOMU

Klasiskā selekcija • Uz labu laimi apvieno mātes organismu gēnu grupas, tādējādi hibrīdi iegūst un var ekspresēt gan vēlamās, gan nevēlamās pazīmes • Tikai pie vienas un tās pašas vai pie radniecīgām sugām piederīgus organismus var krustot, kas ievērojami sašaurina selekcijas darba bāzi

Molekulārā biotehnoloģija • Liekākas gēnu daudzveidības satrpsugu pārnese • Nepieciešamības gadījumā var precīzi pārnest vienu gēnu • Var izvēlēties tieši tos gēnus, kas dos organismam nepieciešamās īpašības

DZĪVĪBAS PAMATDOGMA TRANSKRIPCIJA DNS REPLIKĀCIJA RNS TRANSLĀCIJA Proteīns

AUGU UN DZĪVNIEKU GENOMA IZMĒRI

GENOMA IZMĒRI (b. p. ) Cilvēks, zīdītājdzīvnieki Raugi, Saccharomyces cerevisiae Protisti, mikrosporija Spraguea lophii ~ 3, 200, 000 12, 067, 280 6, 200, 000 Baktērijas Myxococcus xantus 9, 200, 000 Escherichia coli 4, 639, 221 Mycobacterium tuberculosis 4, 397, 000 Bacillus subtilis 4, 170, 000 Mycobacterium leprae 2, 800, 000 Haemophilus influenzae 1, 830, 137 Helicobacter pylori 1, 667, 867 Borrelia burgdorferi 946, 000 Nanoarchaeon equitans 490, 000 Vīrusi Bakteriofāgs G 670, 000 Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV, 1. tips) 9, 750 Casjens S. , Diverse and Dynamic structure of Bacterial Genomes. Annu. Rev. Genet. 1998, 32: 339 -377 http: //www. dur. ac. uk/~dbl 0 www/Bioinformatics/dogs. htm

http: //www. carolguze. com/text/442 -1 -humangenome. shtml

REPLIKĀCIJA http: //web. virginia. edu/Heidi/chapter 30/chp 30. htm

http: //web. virginia. edu/Heidi/chapter 30/chp 30. htm REPLIKĀCIJA

http: //www. vivo. colostate. edu/hbooks/genetics/biotech/enzymes/klenow. html

Replikācijas inhibīcija: antibiotikas Nalidiksskābes atvasinājumi Ciprofloksacīns Darbības mehānisms: saista DNS girāzi Rezistence: modificēti girāzes varianti

Transkripcija un translācija

Transkripcija / translācija

TRANSKRIPCIJA http: //web. virginia. edu/Heidi/chapter 31/chp 31. htm http: //statistics. arizona. edu/courses/EEB 600 A-2003/lectures/lecture 24/

Transkripcijas regulēšana E. coli RNS polimerāze a subvienības savāc enzīmu un saista regulācijas faktorus a. CTD (C-terminal domain) saista UP elementus promoterā un a. NTD (N-terminal domain) saista pārejās polimerāzes subvienības. β subvienības saista DNS matricu katalizē RNS sintēzi (iniciāciju un elongāciju),

Transkripcijas regulēšana E. coli RNS polimerāze

Transkripcijas komplekss eikariotos Transkripcijas regulēšana

Transkripcijas komplekss eikariotos

Pol II gēni

Pol I gēni

Transkripcijas inhibīcija: antibiotikas Aktinomicīns D: RNAPol iniciācijas kompleksa inhibīcija. Mutācijas transporta proteīnos padara šūnu rezistentu pret aktinomicīnu Rifampicīns: RNAPol b subvienības inhibitors Mutācijas RNAPol b subvienības proteīna centrālajā domēnā padara to nejutīgu pret rifampicīnu

http: //web. virginia. edu/Heidi/chapter 33/chp 33. htm TRANSLĀCIJA

Ģenētiskais kods ir universāls

Translācijas inhibīcija: antibiotikas ANTIBIOTIKAS: DARBĪBAS PRINCIPS, INAKTIVĀCIJA Hloramfenikols, levomicetīns Mehānisms: proteīnu sintēzes inhibīcija, saistot 23 s RNS Inaktivācija: struktūras, modifikācija, acetiltransferāze (cat)

Translācijas inhibīcija: antibiotikas ANTIBIOTIKAS: DARBĪBAS PRINCIPS, INAKTIVĀCIJA Policikliskie savienojumi Mehānisms: proteīnu sintēzes inhibīcija, neļaujot saistīties aat. RNS Inaktivācija: aktīvais transports ārā no šūnas, membrānas proteīns

Translācijas inhibīcija: antibiotikas AMINOGLIKOZĪDI Streptomicīns Gentamicīns saista mazo ribosomas subvienību; ribosomālo proteīnu struktūras modifikācija, acetiltransferāze

Antibiotikas: baktēriju šūnapvalka sintēze

Antibiotikas: baktēriju šūnapvalka sintēze ANTIBIOTIKAS: DARBĪBAS PRINCIPS, INAKTIVĀCIJA Šūnas apvalka sintēze, šķelšana, laktamāze

ANTIBIOTIKAS: DARBĪBAS PRINCIPS, INAKTIVĀCIJA Šūnas apvalka sintēze, šķelšana, laktamāze

ĢM MOLEKULĀ BIOLOĢIJA GĒNS - NUKLEOTĪDU SECĪBA, KAS KODĒ PROTEĪNA STRUKTŪRU O P KODĒJOŠĀ DAĻA T GĒNA DARBĪBU REGULĒ: P - promoters, nukleīnskābes rajons, kurā sākas gēna informācijas pārrakstīšana par m. RNS O - operators, nukleīnskābes rajons, kas regulē promotera aktivitāti T - terminators, nukleīnskābes rajons, kurā tiek pārtraukta gēna transkripcija

GĒNU INŽENIERIJA RESTRIKTĀZES, LIGĀZES, DNS MODIFICĒJOŠIE ENZĪMI

Resstrikcijas endonukleāzes 1. tips: šķeļ tālu no saistības vietas, nepieciešams ATP un S-adenozil-L-metionīns, ir gan endonukleāzes, gan metilāzes aktivitāte. 2. tips: šķeļ īsas secības saistīšanās vietā vai netālu no tās, vajag Mg jonu klātbūtni, nav metilāzes funkcijas 3. tips: šķeļ netālu no saistīšanās vietas, nepieciešama ATP klātbūtne, ir gan endonukleāzes, gan metilāzes aktivitāte. 4. tips: šķeļ metilētu DNS

Restrikcija - modifikācija

Restrikcijas enzīmu tipi I – šķeļ DNS apm. 1000 b. p. attālumā no saistīšanās vietas, vajag ATP, metilāze un restriktāze vienā proteīnā II – šķeļ DNS saistīšanās vietā (palindromā), vajag tikai Mg jonus, atbilstošu sāļu koncentrāciju un p. H, vienkārši proteīni; metilāze un restriktāze dažādos proteīnos III – šķeļ DNS apm. 25 b. p. attālumā no saistīšanās vietas, vajag ATP; metilāze un restriktāze vienā proteīnā Molekulārajā biotehnoloģijā izmanto lielākoties II tipa restriktāzes, kuru nosaukumā ir atspoguļots tās baktērijas nosaukums, no kuras enzīms ir izdalīts

DNS un RNS modificējošie enzīmi Ligāzes DNS ligāze (T 4 fāga) RNS ligāze (fāgu, E. coli) Polimerāzes Klenova enzīms T 4 DNA pol E. coli DNAPol I termostabilās DNSpolimerāzes RNS polimerāzes (fāgu) Transferāzes (Tdd. NT) Metilāzes (M-Hpa. I, Sss. I) Kināzes (T 4 PNK)

GĒNU INŽENIERIJA

Rekombinantās plazmīdas un vektorplazmīdas – gēnu pārnese un klonēšana

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS 1972. - 1974. g. , Berg, Boyer et al. – no pirmās rekombinantās DNS molekulas līdz DNS klonēšanas standartprotokoliem

GĒNU INŽENIERIJAS DARBA RĪKI

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS 1978. g. , Boyer un Swanson – pirmā jaunās biotehnoloģijas firma “Genetech”

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS 1982. gadā – pirmais rekombinantais produkts medicīnā: INSULĪNS (sintēze -1978. g. )

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS Kopš 1985. gada – rekombinanatie produkti pārtikas rūpniecībā: baktēriju himozīns

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA

DEFINĪCIJAS ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE ORGANISMI Ģenētiski modificētie organismi ir bioloģiski objekti, kuri spēj vairoties un izplatīt savu iedzimtības informāciju (arī mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, viroīdus, dzīvnieku un augu šūnu kultūras), izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls ir pārveidots citādā veidā, nekā tas notiek dabiski - dzimumvairošanās vai rekombinācijas rezultātā. Latvijas Republikas MK Noteikumi Nr. 333 20. 04. 2004

DEFINĪCIJAS ĢENĒTISKĀ MODIFIKĀCIJA GĒNU INŽENIERIJA Likumā ir lietoti šādi termini: . . . ģenētiskās modifikācijas metodes: a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes - jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma. . . b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma vai mikroorganisma izveidota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā vai mikroorganismā, . . . c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes LV Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, 2007. g. decembris, 2012. g. redakcija

SINONĪMI ĢENĒTISKI MODIFICĒTS = TRANSGĒNS = REKOMBINANTS = VIEDI SELEKCIONĒTS = FRANKENŠTEINISKS

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA http: //www. nasdaq. com/symbol/nbi/interactive-chart#. UUJna. Tc_i. Sp

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA http: //www. eng. monash. edu. au/chemical/research/centres/bel/bioaustralia. html

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA GLOBAL VALUE OF AGRICULTURAL BIOTECHNOLOGY MARKET, BY MARKET SEGMENT, 2011 -2017 ($ MILLIONS) http: //www. bccresearch. com

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA SUMMARY FIGURE GLOBAL REVENUE OF ENZYME INHIBITORS MARKET, 2009 -2016 ($ MILLIONS) http: //www. bccresearch. com

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA Vaught, J. , Rodgers, J. , Carolin, T. & Compton, C. Biobankonomics: developing a sustainable business model approach for the formation of a human tissue biobank. J. Natl. Cancer Inst. Monogr. 42, 24– 31 (2011).

Futurewatch. Biotechnologies to 2025

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS PIELIETOJUMU PROBLĒMAS SOCIĀLI – EKONOMISKAIS RISKS Ilgs laiks no zinātniskās izstrādes līdz ieviešanai Pārspīlēti stingri valsts kontroles un regulācijas pasākumi Intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas Ekonomiskās varas tālāka koncentrēšanās lielo firmu rokās

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS PIELIETOJUMU PROBLĒMAS SOCIĀLI – EKONOMISKAIS RISKS Galveno iespējamo lietotāju interešu neievērošana Nepiepildītas investoru cerības Patērētāju tiesību uz informāciju neievērošana Ētiski un psiholoģiski apsvērumi

SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO 1998. g. karikatūra, “Aug bažas par ģenētiski modificētajiem organismiem…”

SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO 1802. g. karikatūra, kas izsmej vakcinēšanu “Govju bakas –vai – jaunās potes brīnišķīgā iedarbība ! ”

JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS METODES LATVIJĀ POTENCIĀLIE PARTNERI RAŽOTĀJU PUSĒ: MEDICĪNISKO PREPARĀTU RAŽOTĀJI; LAUKSAIMNIECĪBA; PĀRTIKAS TEHNOLOĢIJA; MEŽSAIMNIECĪBA

PARTNERI RAŽOTĀJU PUSĒ Lielākā rūpniecības nozare ir pārtikas rūpniecība, kas sastāda 1/3 no rūpniecības pievienotās vērtības. Apmēram 3/4 no nozarē saražotā tiek patērēts vietējā tirgū, 24, 3% pārtikas produkcijas tiek eksportēta, galvenokārt uz Krieviju, Lietuvu un Igauniju. Otra lielākā nozare ir kokapstrāde, kas sastāda gandrīz 1/5 no rūpniecības pievienotās vērtības. Tā ir nozare ar lielāko izaugsmi neatkarības gados. Kokapstrādes produkcija šajā periodā palielinājusies apmēram trīs reizes. Eksporta īpatsvars – 71, 1%.

PARTNERI RAŽOTĀJU PUSĒ Analizējot virkne uzņēmējdarbības jomu, ir identificējot tās, kur Latvijā ir labas iespējas uzņēmumu klasteru attīstībai sekojošos pamatdarbības virzienos: informācijas sistēmu klasteris; kokrūpniecības klasteris; kompozītmateriālu klasteris, inženierzinātņu klasteris.

PARTNERI RAŽOTĀJU PUSĒ Kopumā rūpniecībā joprojām dominē nozares, kas saistītas ar dabas resursu pārstrādi un lēta darbaspēka izmantošanu. Augstas tehnoloģijas produktu īpatsvars kopējā rūpniecības produkcijas izlaidē ir ap 3 -4%. Augstas tehnoloģijas nozaru produktu īpatsvars eksporta struktūrā Latvijā nepārsniedz 10%, bet attīstītajās pasaules valstīs tas ir ap 2030% (Comext, Comtrade informācija).

JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA: IESPĒJAS UN UZDEVUMI LATVIJAS ZINĀTNEI Pārtikas pārstrāde, izmantojot ar ĢM mikroorganismiem iegūtus produktus Funkcionālā pārika, izmantojot virzītas selekcijas metodes Mežsaimniecības intensifikācija, virzītas selekcijas metodes

JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA: IESPĒJAS UN UZDEVUMI LATVIJAS ZINĀTNEI Sadarbība ar valsts institūcijām inovāciju sekmēšanas, ĢM kontroles un izvērtēšanas procesā Kompleksi pētījumi par apzinātas izplatīšanas iespējamo risku Sadarbība ar starptautiskajām biotehnoloģijas un pārtikas pārstrādes kompānijām aizsardzības organizācijām Sabiedrības izglītošana.

LATVIJAI SPECIFISKAS/ĪPAŠAS PROBLĒMAS Ražošanas un zinātnes infrastruktūra (novecojusi un saskaldīta) Nepietiekama internacionalizācija (FDI, 6. un 7. ietvara programmas) Nepietiekams cilvēku skaits ar atbilstošu izglītību (Swansonu nav) Nav zinātnes & izglītības & ražošanas sinerģiju Uzvedības fiksētie steriotipi