Par situciju Latgal un steidzamiem risinjumiem LR 11

Par situāciju Latgalē un steidzamiem risinājumiem LR 11. Saeimas deputāte Inese Laizāne LR 11. Saeimas deputāts Gunārs Igaunis Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes priekšēdētājs Gunārs Upenieks LLU docents Aigars Laizāns 25. 01. 2012. Rīga, Finanšu ministrija

LATGALE -vispārīga informācija Iedzīvotāju skaits: 333 964 (01. 03 2011. ) Skaitīšanas rezultāts 31. 03. 2000 385 666 2011. g. 304 224 Bezdarba līmenis: 20, 0% (30. 08. 2011. ) 26% vairāk Viļāni, Baltinava, Zilupe 11, 5% Latvijā IKP/1 iedz. : 3926 LVL 7144 LVL Latvijā

Latgales iedzīvotāju skaita izmaiņas 1991. -2011. g. mīnuss - 88 000 iedzīvotāji (-21%) katru gadu - mīnuss 1 % (CSP dati uz gada sākumu)

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldībās laikā starp 2000. g. un 2011. g. tautas skaitīšanu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās 2000. /2011. g. tautas skaitīšanā Novads ar vismazāko iedz. sk. Latvijā: Baltinavas novads 1178 pastāvīgie iedzīvotāji (samazinājums 2011. g. pret 2000. gadu par 33, 0 %) 5

Pirmsskolas bērnu skaita samazinājums 15 gadu periodā, salīdzinot ar bāzes (2008. ) gadu

Bezdarba dinamika, % uz gada sākumu

Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars uz 2012. g. sākumu Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams Latgales reģionā, kas veido vairāk kā pusi no kopējā reģionā reģistrētā bezdarbnieku skaita, mazākais Rīgas reģionā.

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju plānošanas reģionos 2008. g. , % pret vidējo rādītāju ES pēc pirktspējas Dati par lielajām pilsētām nav pieejami no 2007. g Rīgas pilsētas IKP/iedz. sk. 2008. g. = 12 234 LVL/iedz. – tas sastāda 95, 85 % no ES vidējā

Latgales plānošanas reģions SF 2004 -2006 VPD aktivitātēs piešķirtā publiskā finansējuma sadalījums pa plānošanas reģioniem, % (aprēķini pēc ES SF VIS datiem) ES struktūrfondi ietekmē vēl krasāku atšķirību palielināšanos starp Latvijas reģioniem

Piešķirtais publiskais finansējums VPD četrās prioritātēs un plānošanas reģionu teritorijas attīstības indekss Latgales teritorijas attīstības indekss ir negatīvs Latgales reģions saņem vismazāko publisko finansējumu

VPD četru prioritāšu aktivitātēs piešķirtais publiskais finansējums uz 1000 iedzīvotājiem plānošanas reģionos

Melnā vīzija sagatavojis mg. socd Juris Osis Latgales reģions ir izolēta, reti apdzīvota teritorija ar sadrumstalotu apdzīvojuma struktūru un zemas kvalitātes infrastruktūru, augstu migrāciju uz citiem reģioniem, augstu bezdarbu, zemu pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu nodrošināšanas iespējām, augstām transporta un pakalpojumu izmaksām, ražošanas bāzes deficītu un orientāciju uz dabas resursu, galvenokārt kokmateriālu, eksportu, izglītības iestāžu neatkarību no darba tirgus prasībām. Reģions ir kā nomale gan valsts iekšienē, gan ES skatījumā, gan Austrumu valstu skatījumā. Attīstības centri ir nevienmērīgi izvietoti reģionā, un tas palielina nomales efektus. Ekonomiskā aktivitāte centrēta galvenokārt divos reģiona centros – Daugavpilī un Rēzeknē. Pārējie novadu centri ekonomiskās attīstības un pakalpojumu nodrošinājuma ziņā ir pārāk vāji, lai veicinātu apkārtējās lauku teritorijas attīstību, līdz ar ko pārējo teritoriju raksturo lielas pamestas zemes platības bez ražošanas / ienākumu ģenerēšanas funkcijām. Reģionā pastāv slikts ceļu savienojuma nodrošinājums starp reģiona novadiem un starp reģiona centriem un galvaspilsētu. Zemie ceļu kvalitāte, ātrums, ērtība un drošums apgrūtina reģiona centru / novadu sasniedzamību, kas ierobežo to ekonomisko attīstību. Dzelzceļu tīkla infrastruktūra ir neattīstīta un jauda ir nepietiekama gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu jomā. Reģionu raksturo zema telekomunikāciju sakaru (ieskaitot internetu) kvalitāte un nevienmērīgs to pārklājums. Attīstības centru trūkums lielākajā reģiona teritorijā veicina migrāciju no lauku teritorijām uz reģiona centriem un no reģiona – uz Rīgu un ārvalstīm, līdz ar ko samazinās reģionālā darbaspēka kvalitāte un konkurētspēja, kā arī cilvēkresursu kapacitāte sabiedriskajā un privātajā sektorā. Augstā iedzīvotāju mirstība un zemā dzimstība kombinācijā ar migrāciju ir samazinājusi iedzīvotāju skaitu reģionā no 340 tūkst. cilvēku 2010. gadā līdz 303 t. clv. 2020. gadā un 275 t. clv. 2030. gadā. Reģiona iedzīvotāju novecošanās ir palielinājusi pieprasījumu pēc veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības, kurus zemo pašvaldību ienākumu dēļ nav iespējams nodrošināt. Izglītības jomā vienīgā augstākās izglītības jomā darbojas Daugavpils universitāte, kas nespēj atražot kvalificētu darbaspēku visa reģiona vajadzībām, kā rezultātā pastāv zems uzņēmējdarbības un inovāciju līmenis un zems ražošanas ar augstu pievienoto vērtību īpatsvars.

Secinājumi: • Ekonomika: 1. Novājināts reālās ekonomikas sektors, kas pats par sevi nespēj ģenerēt investīcijas un radīt jaunas darba vietas; 2. Nav uzņēmējdarbības vides, kas ir priekšnosacījums jaunu uzņēmumu radīšanai un izaugsmei; 3. Intensīvi no ārzemnieku puses tiek lielās platībās tiek izpirktas zemes; 4. Valsts iestādes liek šķēršļus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai (biežās kontroles, sodi. . . ) 5. Sociālā pabalsti konkurē ar algām biznesā

Secinājumi: • Sociālā vide 1. Sociālā spriedze reģionā; 2. Publiskais sektors likvidējis darba vietas, 3. Valsts ar saviem pakalpojumiem aiziet no reģiona (VZD, VID, VK, LVC, VUDZGD. . ) 4. Dramatiski samazinājies iedzīvotāju skaits, augsta mirstība, zema dzimstība; 5. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji brauc prom no Latgales ar visām ģimenēm; 6. 15. gadu periodā sagaidāms pirmsskolas bērnu skaita samazinājums līdz 50% 7. Sociālo pabalstu slogs palielinās uz pašvaldību budžetu rēķina 8. Valsts sociāli ekonomiskā politika rada papildus slogu uz pašvaldību budžetiem izdevumiem 9. ES ārējā austrumu pierobežas teritorija paliek tukša, kas rada nopietnus draudus Valsts un ES drošībai

Secinājumi: • ES fondu programmas: 1. Iepriekšējo ES plānošanas periodu laikā nav radīts pamats valsts un reģionu ienākumu ģenerēšanai; 2. Uz procesu orientēta nekoordinēta nozaru pieeja padziļina slikto ekonomisko situāciju uz vietas Latgalē; 3. Ļoti reti sastopami kompleksi uz ilgtspējīgu ekonomisko attīstību vērsti ES Fondu attīstības projekti (labais piemērs Pilsētvides programma); 4. Pārsvarā tiek realizēti projekti publiskās infrastruktūras uzlabošanā un bezdarbnieku neskaitāmā pārapmācībā. . . Cilvēki tāpat masveidā brauc prom. . Jautājums, kam mēs būvējam infrastruktūru?

Steidzamie pasākumi Darba vietu radīšanai un ienākumu ģenerēšanai Jāietver pasākumu komplekss! 1. Īpaša programma ar kompleksu pasākumu kopumu Latgalei kā ES ārējās robežas reģionam; 2. Administratīvā sloga mazināšana esošajiem un jauniem uzņēmējiem, barjeras investoru piesaistē; 3. Likumdošanas aktu izmaiņas; 4. Nodokļu sloga mazināšana / diferenciācija pa reģioniem Vajadzības – no apakšas, nauda – no augšas!!!

Steidzamie pasākumi jau rīt!!! Darba vietu radīšanai un ienākumu ģenerēšanai 120 - 185 miljoni LVL 1. Īpaša pilotprogramma Latgalei 2012 -2015: – – – – Lielo investoru atbalstam (50%/50%, jaunu darba vietu radīšana, nodokļi ~50 mlj. LVL) Industriālo teritoriju sakārtošana (tehnisko projektu izstrāde, investīcijas infrastruktūrā) 50 milj. LVL Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes pasākumi Latgalei, 2 milj. LVL; Atbalsts esošo MVU modernizācijai 25 milj. LVL; Atbalsts jaunu uzņēmumu radīšanai 7 milj. LVL; Subsidētās darba vietas esošajiem uzņēmējiem 15 milj. LVL; Mazo vidējo uzņēmumu kreditēšana 30 milj. LVL

Steidzamie pasākumi jau rīt!!! Darba vietu radīšanai un ienākumu ģenerēšanai 2. Administratīvā sloga mazināšana - Tiesu procedūras adekvātos laika termiņos; - Valsts kontrolējošo iestāžu pārbaudes biežuma ierobežošana esošajiem uzņēmumiem; - Moratorijs uz pārbaudēm un sodiem no valsts kontrolējošo iestāžu puses jaundibinātiem uzņēmumiem 3. g.

Steidzamie pasākumi jau rīt!!! Darba vietu radīšanai un ienākumu ģenerēšanai 3. Likumdošanas izmaiņas: - Valsts pārvaldes funkciju decentralizācija; - Izmaiņas zemes izmantošanas likumdošanā pašvaldībām; - Ļaut pašvaldībām dibināt uzņēmumus un veikt komercdarbību / PPP; - Sociālo pabalstu sistēmas izmaiņas

Steidzamie pasākumi jau rīt!!! Darba vietu radīšanai un ienākumu ģenerēsanai 4. Nodokļu korekcija Latgalei: - Neapliekamā minimuma celšana līdz 120 LVL privātajā sektorā; - Darbaspēka nodokļu sloga mazināšana; - UIN atcelšana reinvestētajai peļņai

Nākošais plānošanas periods 20142020: • 2014. -2020. g. plānošanas perioda ES fondu apguve: – NAP izstrāde – Nacionālās programmas + Horizontālais griezums – Reģionālās programma- Integrēta kompleksa programma Latgales kā ES ārējās robežas reģiona attīstībai saskaņā ar Latgales stratēģiju 2030 un attīstības programmu 2010 -2017 (uzņēmējdarbība, cilvēkresursi, infrastruktūra) 1 miljards LVL

Patiesā cieņā un cerot uz turpmāko sadarbību ! LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONS Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne www. latgale. lv