Lgumu veidi un to praktisk piemroana Projekts Tukuma

Līgumu veidi un to praktiskā piemērošana Projekts “Tukuma novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana projektu īstenošanai” Līgums Nr. 1 DP/1. 5. 2. 2. 3/11/APIA/SIF/034/23 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ 100% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu Šis dokuments ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Par dokumenta saturu atbild Tukuma novada Dome

Katra līguma pamatā ir TIESISKS DARĪJUMS kas izpaužas tiesību normās noteiktos nosacījumos, kurus ievērojot tiek tiesiski aizsargātas darījuma rezultātā nodibinātās tiesiskās attiecības IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. (Civillikuma 1403. pants) Katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā: Dalībnieki; Darījuma priekšmets; Gribas izteikums; Darījuma sastāvdaļas; Darījuma forma. (Civillikuma 1404. pants) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Tiesiska darījuma dalībnieki (I) Lai darījumam būtu juridisks spēks ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcības spēja (CL 1405. pants). Darījumi, ko veikušas tiesību un rīcības nespējīgas personas nav spēkā. Arī “Dokumentu juridiskā spēka likuma ” 3. pants nosaka – lai dokuments iegūtu juridisku spēku jāievēro tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi Fizisko personu tiesībspēja un rīcībspēja – Tiesībspēja – spēja būt apveltītam ar civilām tiesībām un pienākumiem. Tā ir katram, iegūst no dzimšanas brīža, bet izbeidzas ar nāves brīdi. Rīcībspēja – personas pašas spēja ar savu darbību rast un realizēt savas tiesības un pienākumus. Rīcībspēja ir spēja rīkoties ar savām tiesībām. Pilnā apjomā rīcībspēja personai iestājas ar pilngadības sasniegšanu (18 g. ). Personas, kam trūkst rīcības spējas, pārstāv tiesiskos darījumos viņu vecāki, aizbildņi vai aizgādņi

Tiesiska darījuma dalībnieki (II) Juridisko personu tiesībspēja un rīcībspēja – Tiesībspēja rodas no tās reģistrācijas brīža noteiktā valsts reģistrā, vai ar kompetentās iestādes pieņemtu lēmumu par juridiskas personas izveidošanu; Juridiskās personas tiesībspēja var izbeigties ar likvidāciju – šī juridiskā persona vairs nepastāv, tiek dzēsti visi pienākumi un saistības, vai reorganizāciju – uzņēmējdarbības vai īpašumformas maiņa, īpašnieka maiņa, uzņēmuma sadalīšana vai apvienošana, u. c; Juridiskās personas rīcībspēju realizē to likumiskie pārstāvji - valde, padome. Juridiskās personas tiesībspēja un rīcībspēja nosakāma pēc valdes atrašanās vietas likuma (Civillikuma 8. pants)

Tiesiska darījuma priekšmets (I) Par tiesiska darījuma priekšmetu var būt: Ø Darbība, kā arī atturēšanās no tās; Ø Tikai tas, kas ir iespējams; Ø Tas, kas nav izņemts no civiltiesiskās apgrozības. Darījums nav spēkā, ja darījuma priekšmets ir: Ø Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai tāda, lai apietu likumu; Ø Par nenoteiktām, neiespējamām lietām un darbībām; Ø Par lietām, kas izņemtas no civiltiesiskās apgrozības IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Gribas izteikums tiesiskos darījumos Lai tiesisks darījums būtu spēkā ir jāizsaka tā dalībnieku griba, tai jābūt brīvai – bez maldības, viltus un spaidiem. (CL 1440. pants) Gribu var izteikt: Ø Noteikti – ar vārdiem (mutiski), rakstveidā, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme; Ø Klusējot – izpaužas kā gribas izteikums bez tieša mērķa, piemēram, ar darbību, bet no tās jābūt tieši izsecināma gribas esamība. Ja likums prasa gribas izteikumam noteiktu formu (piem. rakstveidā), tad klusējot izteikta griba nav spēkā, kaut arī tā būtu pilnīgi skaidra (CL 1429. pants)

Tiesiska darījuma sastāvdaļas Tiesiskos darījumos izšķir: Ø Būtiskās sastāvdaļas – bez kurām attiecīgā tipa darījums nemaz nevar pastāvēt, un kuras katram darījuma tipam noteic likums (piem. Pirkuma līgumā lieta un cena) dažreiz arī forma var būtiska sastāvdaļa. Ø Dabiskās sastāvdaļas – ir tās, kas ir būtisko sastāvdaļu tiešās sekas – piem. Pirkuma līgumā pārdevēja atbildība par preces trūkumiem; Ø Nejaušas sastāvdaļas – ir darījuma tiešo seku paplašinājumi, aprobežojumi, vai blakus noteikumi, ko darītāji (līdzēji) vienojoties var uzlikt- piem. nosacījumi, termiņi, uzlikumi. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Tiesiska darījuma forma (I) Tiesiska darījuma forma ir atkarīga no dalībnieku ieskata, izņemot gadījumus, kad likums nosaka darījumiem, noteiktu formu. Tiesiska darījuma forma var izpausties: Ø Mutiski vai ar konkrētām darbībām izpausta; Ø Rakstiska; Ø Notāra vai citas pilnvarotas amatpersonas apliecināta; Ø Nostiprināta ar reģistrāciju zemesgrāmatā (koroborēti). Darījuma formas neievērošana, kad to prasa likums, vai noteikuši paši darījuma dalībnieki, padara darījumu par spēkā neesošu (CL 1475. pants) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Tiesiska darījuma forma (II) Civillikuma 1483. pants nosaka, likums prasa rakstiska formu : 1) kā zināmu darījumu būtisku sastāvdaļu; 2) taisot darījumu pie notāra vai citām kompetentām personām (konsuli, kuģa komandieri); 3) kad tas jāieraksta zemesgrāmatās; 4) kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata. Rakstiskus darījumus var sastādīt tādā formā, kā katrs to vēlas, darījuma dalībnieki nav saistīti ne ar kādiem paraugiem un sevišķām formalitātēm. (CL 1492. pants) Lai rakstisks darījums būtu spēkā tam jābūt darījuma dalībnieku parakstītam (CL 1493. pants). “Dokumentu juridiskā spēka likums”: 4. pants - viens no pamatrekvizītiem, lai dokuments iegūtu juridisku spēku ir paraksts; 5. pants – dokuments parakstāms pašrocīgi. Paraksts, kas atveidots ar tehniskiem līdzekļiem nenodrošina dokumenta juridisko spēku

Līgums ir dokuments, kas fiksē divu vairāku juridisku vai fizisku personu savstarpējo vienošanos par kādu attiecību nodibināšanu un noteikumus, kas regulē šīs attiecības. Vienošanās attiecību raksturs un saturs praktiski ir neierobežoti plašs, tāpēc arī līgumi ir tikpat daudzveidīgi. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Ar līgumu palīdzību personas uz savstarpējas vienošanās pamata atrisina dažādus jautājumus: rīcību ar lietām ( pirkuma, piegādes līgums); sniedz un saņem dažādus pakalpojumus (pakalpojuma, patapinājuma līgums); saņem darba rezultātus ( darba, uzņēmuma, autorlīgums); organizē savu lietu pārziņu un kārtošanu (pilnvarojuma līgums); organizē saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai (sabiedrības līgums). IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Līdzēji un to vienošanās Līdzēji – ir darījuma dalībnieki, jeb puses. Svarīgi ievērot līdzēju tiesībspēju un rīcībspēju Katra līguma pamatā ir vienas puses apsolījums otrai un šī apsolījuma pieņemšana no otras puses, vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm; Vienpusējs apsolījums kuru nav pieņēmusi otra puse nenodibina nekādas saistības (CL 1513. p. ); Tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku saistīties, līgums uzskatāms par noslēgtu; Ja pēc likuma vai līdzēju gribas līgums jāizsaka zināmā formā, tad vienošanās (līgums) ir spēkā tikai izsakot to atbilstošā formā. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Lai līgumu uzskatītu par noslēgtu jābūt sekojošiem nosacījumiem: 1) 2) 3) Līdzēji ir tiesībspējīgi un rīcībspējīgi; Starp līdzējiem ir notikusi pilnīga vienošanās; Līdzēji ir vienojušies par līguma priekšmetu (būtiskajām sastāvdaļām); 4) Līdzējiem ir nolūks savstarpēji saistīties; 5) Ir ievērota pienācīga forma. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Līguma priekšmets Katra līguma neatņemama sastāvdaļa ir līguma priekšmets. Līguma priekšmets ir: 1) darbība, kam ir mantiska vērtība; 2) Izriet no darījuma rakstura un mērķa. Par līguma priekšmetu nevar būt (tāpat kā jebkuram tiesiskam darījumam): Ø neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, Ø darbība, kura vērsta uz to, lai apietu likumu, Ø no apgrozības izņemti priekšmeti. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Līguma blakus noteikumi (I) Katrā līgumā var noteikt dažādus blakus noteikumus - nosacījumus un termiņus. Nosacījumi- nākotnē gaidāmi un nezināmi vai vismaz par tādu domājami notikums, kas ietekmē līguma juridisko spēku, kas var būt: - atceļoši- nosaka līguma izbeigšanos, iestājoties kādam juridiskam faktam (piem. Ēkas pirkums – pārdevums. Īpašnieks nav reģistrējis ēku zemesgrāmatā. Puses vienojas par būtiskām sastāvdaļām: pērkamo nekustamo īpašumu un pārdošanas cenu. Līgumā noteiks blakusnoteikums – ja ēka netiek ierakstīta zemesgrāmatā līdz X laikam pircējam ir tiesības atteikties no sava apsolījuma pirkt nekustamo īpašumu); - atliekoši - līdz kādam juridiskam faktam nosakot līguma darbības sākumu. (augšminētā piemēra kontekstā – pircējs pērk nekustamo īpašumu un pārskaita nolīgto samaksu ar to brīdi, kad pārdevējs ir reģistrējis ēku zemesgrāmatā). ! Nosacījumi nedrīkst būt neiespējami, pretlikumīgi un netikumīgi. ! Ja atliekošais vai atceļošais nosacījums neiestājas, līgums uzskatāms par nenoslēgtu. Visu to, ko puses pēc šī līguma jau izpildījušas jāatdod atpakaļ otrai (piem. samaksātais avanss) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Līguma blakus noteikumi (II) Termiņi - Termiņš var noteikt no līguma izrietošo saistību sākumu un beigas. Termiņu izsaka dienās, mēnešos un gados (arī plkst. laiks). Termiņa aprēķināšanas nosacījumi: 1) Ja gadiem vai mēnešiem aprēķināmā laika beigas iekrīt tādā mēnesī, kurā nav atbilstoša datuma, tad termiņš izbeidzas, šā mēneša pēdējā dienā; 2) Ja termiņa notecējums iestājas tādā dienā, kurā pēc likuma to nevar izdarīt (brīvdienas, svētku dienas), tad termiņš pagarinās līdz nākamajai dienai kurā šķēršļu vairs nav; 3) Ja termiņš noteikts ar vārdiem “dažas” jeb “kādas” dienas/nedēļas/ mēneši un tml. , šaubu gadījumā jāsaprot trīs šādi laika sprīži (3 dienas/trīs nedēļas un tt. 4) Šaubu gadījumos par katru termiņu pieņems, ka tas noteikts par labu saistītajam, nevis tiesīgajam; IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Līguma noslēgšanas sekas Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem par pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma smagums, ne arī izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus (CL 1587. p. ) Viena puse nevar atkāpties no līguma, bez otras piekrišanas, kaut arī, pēdējā to neizpilda. Vienpusēja atkāpšanās ir pieļaujama tikai tad ja to ļauj likums, vai šāda tiesība bija pielīgta līgumā; Neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, nelikumīgu vai negodīgu – nesaista! Visas līgumiskās saistības aizsargājamas tikai tiesas ceļā, neviens nedrīkst īstenot un aizsargāt savas tiesības patvaļīgi un vardarbīgi. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atbildības pienākums Katrā atlīdzināma atsavinājuma līgumā (piem. pirkums, maiņa u. c. ) atsavinātajam (piem. pārdevējam) jānes atbildība pret ieguvēju (piem. pircēju) par to, ka: 1) Lietu neattiesās; 2) Lietai nav nekādu defektu un slēptu trūkumu un ka tai ir visas tās īpašības, kas apgalvotas (kaut arī viņš par trūkumiem nav zinājis) Ø Šis atbildības pienākums pastāv, kaut arī līgumā nekas par to nebūtu tieši noteikts. Ø Atsavinātājs nenes atbildību par trūkumiem, kas ieguvējam bija zināmi iegūstot lietu, vai piegriežot pienācīgu vērību bija jāzina. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Saistību izpildes nokavējums Nokavējums var izpausties kā: - saistību izpildīšanas prettiesīgā novilcinājumā – parādnieka nokavējums; - saistību izpildījuma pieņemšanas prettiesīgā novilcinājumā – kreditora nokavējums. Nokavējuma sekas var būt: - atbildība par saistību priekšmeta nejaušu bojāeju; - pienākums atlīdzināt zaudējumus, tai skaitā procentus; - līguma atcelšana IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Saistību pastiprināšanas līdzekļi 1) 2) 3) Saistības pastiprina ar: Galvojumu – ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatbrīvojot to no šī parāda (galvinieks griežas ar prasību pret parādnieku atmaksāt kreditoram samaksāto summu); - Galvinieks var būt tikai rīcībspējīga persona. - Galvojumu, lai tas būtu saistošs, var izteikt tikai rakstveida formā; Līgumsodu – ar līgumu uzņemts pienākums, kuru persona uzņemas ciests, sakarā ar savu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi. - ja ir iestājies līgumsoda samaksas gadījums, tad kreditors vai nu prasa līgumsoda samaksu vai saistību izpildi. Saņēmis līgumsodu, vairs nevar prasīt līguma izpildi (un otrādi), ja vien līgumā nav bijis atrunāts savādāk; Rokasnaudu – mantiska vērtība, ko līgumu noslēdzot viena puse dod otrai, kā nodrošinājumu, ka līgums tiks izpildīts. Tās apmēru nosaka puse pēc vienošanās. Kad līgums izpildīts rokasnaudu atdot atpakaļ, vai ieskaita līguma izpildījumā (atkarībā, kā puses vienojušās) - ja līgumu neizpilda rokas naudas devējs, tas savu rokas naudu zaudē, nav tiesības to atprasīt, kā arī jāatlīdzina otrai pusei zaudējumi; - ja līgumu neizpilda rokas naudas saņēmējs, tam šī rokas nauda devējam jāatdod divkāršā apmērā un jāatlīdzina zaudējumi.

Procenti ir atlīdzība ko dod par naudas summas (vai citu lietu) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu. ü Pienākums maksāt procentus pamatojas uz likumu vai līgumu; ü Nolīgstot procentus ir jāparedz to apmērs un termiņš, ja līgumā nav norādīts, jāpieņem likumiskie procenti – 6% gadā; ü Procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata šādos gadījumos: 1)Par katru parāda samaksas nokavējumu (nokavējuma procenti); 2) Par svešas naudas lietošanu savā labā; 3) Par to naudu ko pilnvarnieks izlicis pilnvaras devēja labā; 4) Par preci, ko tirgotājs (vai cits amata pārstāvis) izdevis uz parāda; ü Likumiskos procentus prasa kopā ar pašas saistības izpildīšanu. ü Ja nokavētās saistības izpilde ir pieņemta bez iebildēm, neprasot likumiskos procentus, vēlāk tos prasīt nav tiesiska pamata. ü Ja kreditors pagarina saistību izpildes termiņu, tad procentus par pagājušo laiku nepieprasa.

Līguma noslēgšanas stadijas Katra līguma slēgšanā var identificēt 3 stadijas: 1) piedāvājums vai oferte – viena puse piedāvā saistīties kādā darījumā; 2) priekšlikuma pieņemšana vai akcepts – otra puse piekrīt pirmās puse piedāvājuma saistīties darījumā; 3) līguma noslēgšana – puses vienojas par darījuma būtiskām sastāvdaļām. Priekšlīgums - Pušu vienošanās par nākotnē noslēdzama līguma būtiskām sastāvdaļām, viņu apņemšanās saistīties uz šādiem norunātiem noteikumiem. - Priekšlīgums nerada tiesības. Tātad atbildība var iestāties nevis par lietas nenodošanu, bet par līguma nenoslēgšanu. - Priekšlīgumā var izvērst arī līgumsodu par atkāpšanos no tā noteikumiem.

Līguma sastāvdaļas Civillikuma 1533. pants nosaka, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp pusēm notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskākajām sastāvdaļām Jebkurā līgumā ir jābūt: 1) nosauktām, skaidri identificējamām Pusēm (darījuma subjektiem); 2) būtiskās sastāvdaļas – līguma priekšmets. Būtiskās sastāvdaļas ir atkarīgas no darījuma veida. (piem. Pirkuma līgumā – prece un maksa). . IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Līguma struktūru veido iekļaujot secīgi noteiktus rekvizītus – līguma nosaukumu – izriet no līguma priekšmeta. Ja nosaukums ir pretrunā līguma priekšmetam un būtībai, tam – kā nosaukumam, nav nekāda juridiska spēka, līguma veids izriet tikai no šī līguma būtības. – noslēgšanas vietai var būtiska loma uzsākotiesvedībai, pēc noslēgšanas vietas nosaka strīdus izšķiršanas piederību noteiktam tiesu apgabalam; – datums; – līgumslēdzēju puses – tā lai skaidri varētu identificēt konkrētus subjektus un varētu pārliecināties par to tiesībspēju un rīcībspēju (personas kods, reģistrācijas nr. , adreses); – skaidri izteikts, noformulēts līguma priekšmets; – citi noteikumi, kas noregulē saistību izpildes gaitu, nosaka līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību. – līdzēju pašrocīgs apliecinājums – Paraksts, par piekrišanu stāties saistībās uz norunāto līguma priekšmetu un uz norunātiem līguma noteikumiem

Līguma tekstā parasti norāda arī : – precīzi formulējumi (kādās attiecībās stājas, uz kādu laiku, kādas saistības un kādus pienākumus uzņemas); – saistību izpildes termiņi (tos var norādīt pa posmiem, pievienojot grafikus utt. ); – savstarpējo saistību izpildes novērtēšanas, pieņemšanas un nodošanas noteikumus; – norēķinu veidu; – līgumslēdzēju pušu atbildība un iespējamās sankcijas par saistību un pienākumu nepildīšanu; – strīdu izskatīšanas kārtība (tiesā vispārējā kārtībā vai konkrētā šķīrējtiesā); – līguma noteikumu grozīšanas kārtība; – līguma laušanas vai pagarināšanas noteikumi; – līgumu eksemplāru skaits un to glabāšanas vieta; – norādes par līguma pielikumiem – un c.

Līgumu veidi Līguma veids izriet no darījuma satura un tā būtiskajām sastāvdaļām; Katra līguma veidam, vai to grupai var būt atsevišķs normatīvais regulējums, kas nosaka obligātās prasības līguma formai, nosaka tiesības, pienākumus un atbildību to dalībniekiem. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Līgumu veidu grupas 1) 2) 3) 4) 5) 6) Atdošanas līgumi - aizdevums, patapinājums, glabājums - ir līgumi, kuru mērķis ir nodot kādu konkrētu mantu citai personai tikai uz noteiktu laiku, lai pēc tam to vai citu tādu pašu (aizdevuma līgums) saņemtu atpakaļ; Atsavinājuma līgumi - līgumi, ar kuru īpašuma tiesības uz mantu pāriet atsavinātājam (piem. Pirkuma un piegādes līgums) Nomas un īres līgumi - ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietošanu. Līgums ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre Darba attiecību līgumi –šo līgumu priekšmets, ir darbs, kur viena persona apņemas izdarīt otra labā kādu darbu par atlīdzību. (Darba līgums, Uzņēmuma līgums); Svešu lietu pārziņas līgumi - pilnvarojuma līgums, kur viena puse pilnvarnieks, uzņemas izpildīt otrai - pilnvaras devējam, pilnvarotājam zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt par saistošu Sabiedrības līgumus - slēdz tādu pasākumu veikšanai, kur vienas personas spēki ir par vājiem, lai sasniegtu mērķi. Sabiedrības līgumā līdzējiem intereses ir kopīgas un vērstas vienā virzienā, kopīgam mērķim. Līgums rada dalībnieku saskaņotu darbību, nevis savstarpēju pakļautību.

Atdošanas līgumi aizdevuma līgums - zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās (CL 1934. pants); patapinājuma līgums - (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu (CL 1947. pants); glabājuma līgums - ar glabājuma līgumu, glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs. (CL 1968. pants); IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atdošanas līgums – Patapinājums Ø Obligāts šī līguma nosacījums ir atdot to pašu lietu. Ø Ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesības uz šo lietu. Ø Patapinājuma ņēmējs uzskatāms tikai par lietas turētāju, kuram lieta jālieto saskaņā ar līgumu, bet ja līgumā konkrētas norunas nav, tad lieto saskaņā ar lietas raksturu un apstākļiem. Ø Par patapinājuma līguma priekšmetu var būt kā kustamas, tā arī nekustamas lietas. (Piem. , mēbeles, mašīna, māja, zeme). Ø Patapinājumam ir jābūt lietas bezatlīdzības līgumam. Taču, ja tiek ņemta par šo nodoto lietu un tās izmantošanu kāda atlīdzība, tas nebūs patapinājuma līgums, bet gan īres vai nomas līgums. Ø Patapinājuma ņēmējs nedrīkst tālāk šo lietu nodot trešajai personai, izņemot gadījumu, ja lietas īpašnieks ir to atļāvis; Ø Ar termiņa izbeigšanos patapinājuma ņēmējam jāatdod tā pati lieta tās īpašniekam labā stāvoklī.

Atdošanas līgums – aizdevuma līgums Ø Ar aizdevumu tiek nodotas īpašumā otrai personai zināma daudzuma atvietojamas lietas; Ø Līguma priekšmets (obligāta sastāvdaļa) ir atvietojama lieta vai nauda Ø Aizdevuma saņēmējam ir tiesības saņemto lietu izmantot un izlietot savām vajadzībām, kas līgumā konkrēti nav paredzēts; Ø pēc noteikta termiņa aizdevējam jāatdod tādas pašas šķiras un labuma lietas, tādā pašā daudzumā, kā saņēmis; Ø Arī aizdevums ir bezatlīdzības līgums, tomēr puses kā līguma sastāvdaļu var paredzēt procentus - aizdevums ar procentiem. CL 1946. pants nosaka - procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Ø Aizdevuma līgumu visbiežāk izmanto kredītiestādes un tas tiek dēvēts, kā kredītlīgums. Kredītlīguma raksturīgākās pazīmes ir aizdevuma summa, aizdevuma lietošanas procenti un termiņš, uz kādu izsniegts konkrētais aizdevums.

Atdošanas līgums – glabājums (I) Ø Glabājuma līguma priekšmets var būt kustama atvietojama lieta, nauda, ko glabātājam nav tiesības lietot; Ø Glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs; Ø Glabājamā Lieta tiek nodota tikai turējumā, īpašuma tiesības uz nodoto lietu paliek glabājuma devējam; Ø Līguma mērķis ir mantas pasargāšana no zudumiem vai bojājumiem, uzticot to citai personai; Ø Glabātāja pienākums ir pasargāt lietu no ļaunprātības, par ko tam jāatbild un glabājuma devējam lieta jāatdod nebojāta un pēc pirmā pieprasījuma; Ø Līgums uzskatāms par noslēgtu ar lietas nodošanas brīdi; Ø Tas ir atlīdzības līgums, tātad līgumā jānosaka cena par glabāšanu, bet pieļauta ir glabāšana arī bez maksas; IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atdošanas līgums – glabājums (II) Ø Visbiežāk tiek slēgti glabājuma līgumi par dažādu vērtību kā arī vērtspapīru glabājumu. Tajos īpaša vērība tiek piegriezta vērtību nodošanas un pieņemšanas momentam, respektīvi, brīdim, kad pāriet atbildība par glabājumā nododamo lietu no vienas līgumslēdzējas puses uz otru; Ø Viesnīcnieki, kas pēc savas nodarbošanās uzņem pie sevis ceļotājus, atbild ceļotājiem par to ienesto lietu atdošanu – Viesnīcnieka glabājums. - viesnīcnieka pienākums rodas pats no sevis, arī bez sevišķas norunas, bez īpaša līguma noformēšanas. - šāds glabājums uzskatāms par viesnīcnieka un viesa līguma papildlīgumu. - viesnīcnieka pienākums rodas ar to brīdi, kad viesnīcā ar viņa ziņu klients ienes savas mantas, un sludinājums, ka viesnīca neatbild par viesu mantām, nav spēkā. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atsavinājuma līgumi Pirkuma līgums – ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību (CL 2002. pants); Maiņas līgums – ir divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu (CL 2091. pants); Uztura līgums – ar šo līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par līguma ilgumu nav norunāts citādi (CL 2096. pants); Piegādes līgums – ar piegādes līgumu viena puse uzņemas piegādāt otrai noteiktu lietu par zināmu cenu (CL 2107. pants) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atsavinājuma līgumi - Pirkuma līgums (I) Ø Līguma būtiskās sastāvdaļas – pārdodamā lieta vai tiesības un maksa par to; Ø Pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu maksu; Ø Pārdot var katrs, kam ir tiesības pārdodamo priekšmetu brīvi atsavināt, bet pirkt var katrs, kam likums neaizliedz to iegūt. Pirkuma līguma priekšmetam ir jābūt lietām, vai tiesībām: - kuras reāli pastāv; - kuras nav aizliegt atsavināt (pārdot); - kuras skaidri līgumā nodefinētas, ka par tām nav šaubu (pretējā gadījumā līgums uzskatāms par nenoslēgtu); Pirkuma maksa: - Pirkuma maksai jābūt izteiktai naudā (ja maksa izteikta lietās – tā jau ir maiņa); - Pirkuma maksa var arī neatbilst pirkuma priekšmeta vērtībai (var būt augstāka, zemāka, bet ja tā nolikta tikai izskata pēc, tad līgums var tikt uzskatīts kā dāvinājuma līgums); - Ja pirkuma maksa ir noteikta, kā tirgus cena, tad pieņemams, ka tā ir bijusi domāta vidējā cena līguma slēgšanas vietā un laikā.

Atsavinājuma līgumi - Pirkuma līgums (II) Tiesiskās attiecības pirkuma līgumā Ø Abām pusēm stingri jāievēro savi pienākumi. Pārdevējam līdz lietas nodošanai tā jāglabā ar lielāko rūpību; Ø Pārdotā lieta pircējam jānodod ar visiem piederumiem, kā arī ar visu to, kas nodrošina tiesību uz šo lietu; Ø Ja viena un tā pati lieta pārdota diviem pircējiem, priekšroka tam, kam pirmajam tā nodota, bet ja nevienam nav nodota, tad tam ar kuru pirmo noslēgts līgums. Ja nekustama manta, tad priekšroka tam uz kura vārda ierakstīts zemesgrāmatā; Ø Pircējam ir pienākums samaksāt maksu tūlīt lietu nododot, ja līgumā nav atrunāts citādi (piem. nomaksas pirkums); Ø Pircējs īpašuma tiesības uz pirkumu iegūst, līdz ir samaksājis pilnu pirkuma maksu. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atsavinājuma līgumi - Pirkuma līgums (III) Pirkuma līguma atcelšana Ø Abām pusēm vienojoties var atcelt katru pirkuma līgumu, gan pirms tā izpildījuma, gan pēc izpildījuma. Ja līgums jau izpildīts, vai daļēji izpildīts, katra puse atdod atpakaļ saņemto; Ø Vienpusēja atkāpšanās nav pieļaujama, kaut arī viena puse neizpilda savas saistības, bet ir izņēmuma gadījumi: 1) ja līgums noslēgts ar viltu, spaidiem vai ļaunprātīgi; 2) pirktajai lietai ir bijuši apslēpti trūkumi; 3) pamatojoties uz blakusnoteikumiem, ar kuriem paturētas atkāpšanās tiesības; 4) pārmērīga zaudējuma dēļ, ko cieš kāda no pusēm; 5) ja pārdevējs vai pircējs pirkuma maksas, vai lietas nodošanas nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts darījumā. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atsavinājuma līgumi – Maiņas līgums Ø maiņas līgumu veido abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu. Pārējie noteikumi piemērojami tādi paši kā pirkuma līguma noslēgšanai. Ø par maiņas priekšmetu var būt ķermeniskas lietas, kā arī prasījumi un citas lietas. Ø katrai pusei ir jānes atbildība par to, lai tai būtu tiesības maināmo lietu atsavināt (mainīt) un lai tās ieguvējs varētu kļūt par lietas īpašnieku. Maiņas līgumam, salīdzinājumā ar pirkumu, ir zināmas priekšrocības: 1) maiņas darījumā nevar izlietot pirmpirkuma tiesības; 2) īpašuma tiesības uz lietas saņēmēju pāriet ar tās nodošanas brīdi, neatkarīgi no tā, vai otra puse savu pienākumu ir vai nav izpildījusi. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atsavinājuma līgumi – Piegāde līgums Ø Piegādes līgumos viena puse - piegādātājs - uzņemas piegādāt otrai pusei pasūtītājam - noteiktu lietu par zināmu cenu. Ø Piegādes līgumu var noslēgt par vēl neesošas, nākotnē saražojamas lietas atsavināšanu. Ø Piegādes līguma būtiskas sastāvdaļas ir priekšmets un cena Atšķirība starp pirkuma un piegādes līgumu ir sekojoša: - piegādes līgumā piegādātājam līguma slēgšanas brīdī var vēl nemaz nebūt īpašuma tiesību uz piegādājamām lietām. - starp līguma noslēgšanu un piegādes izpildīšanu paiet lielāks laika sprīdis, kas pie pirkuma parasti nenotiek. Ø Kad piegādātājs pieprasīto lietu ir piegādājis, vai arī līguma priekšmets ir zināma darbība, kas izpildīta, piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Ø Ja piegādes līguma priekšmets ir zināma darbība (piem. tikai pārvadāt preces), tad šim līgumam jāpiemēro uzņēmuma līguma noteikumi. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Atsavināšanas process publiskām personām Publiskas personas mantas pārdošana un mainīšanas noteikums, kā arī ieguldīšanu kapitālsabiedrībā un nodošanu bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam regulē speciālā tiesību norma – “Publiskas personas mantas atsavināšanas likums” Likuma 3. pants nosaka, ka Publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt: 1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi; 2) pārdodot par brīvu cenu; 3) apmainot pret citu mantu; 4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā; 5) nododot piegādātājam (ja manta ir iepirkta); 6) nododot bez atlīdzības. Publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Nomas un īres līgumi (I) Ø Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietošanu. Tātad būtiskās sastāvdaļas ir maksa un lietas lietošanas tiesības. līgums ar kuru piešķir vai apsola lietas lietošanu, kura nes peļņu sauc par nomas līgumu (piemēram komercplatību izīrēšana, instrumentu noma lai izgatavotu preces pārdošanai); ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums ir īres līgums (dzīvojamo platību izīrēšana); Ø Par īres un nomas līguma priekšmetu var būt – visas ķermeniskās lietas, kuras nav aizliegts atsavināt, kā arī tiesības. Patērējamas lietas nav izīrējamas. Ø Lietas iznomātājam/izīrētājam nav jābūt lietas īpašniekam, bet jāpieder vismaz lietas lietošanas tiesības; Ø Īres/Nomas maksu var dot gan naudā, gan citās lietās, bet šai maksai līgumā ir jābūt skaidri noteiktai; Ø Līdz ar abu pušu vienošanos par priekšmetu un maksu līgums uzskatāms par noslēgtu. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Nomas un īres līgumi (II) No līguma izrietošās tiesiskās attiecības Ø Nomnieks/īrnieks var lietu tālāk nodot īrei/nomai trešajām personām tikai ar iznomātāja piekrišanu un ar tādu pašu lietošanas mērķi un ne ilgāk kā pats to īrē; Ø Īrniekam/nomniekam jārūpējas, lai līguma priekšmets pienācīgi saglabātos līdz līguma beigām; Ø Izīrētājam/Iznomātājam, kas nodevis lietu ir jādod iespēja netraucēti šo lietu lietot; Ø Īrniekam/Nomniekam, jāmaksā līgumā noteiktā nomas maksa, noteiktos termiņos. Par maksas nokavējumu tiek maksāti nokavējuma procenti; Ø Ja līgumā nenosaka maksas termiņus, tad maksa jāmaksā pēc lietas lietošanas, bet ja līgums noslēgts uz gadu vai ilgāk, tad maksa maksājama par pusgadu uz priekšu; Ø Maksa jāmaksā arī tad, ja nomnieks/īrnieks nav lietojis šo lietu, paša vainas pēc.

Nomas un īres līgumi (III) Nomas un īres līguma izbeigšanās Ø Nomas/īres līgums izbeidzas, kad beidzies līguma termiņš, vai sasniegts mērķis; Ø Uz nenoteiktu laiku noslēgts nekustamā īpašuma nomas vai īres līgums beidzas tikai pēc iepriekšēja vienas no pušu 6 mēnešu uzteikuma, ja līgumā nav atrunāts citādi; Ø Ja līguma priekšmets ir lauksaimniecības zeme – tad šim uzteikumam jānotiek 6 mēnešus pirms saimniecības gada beigām (saimniecības gads iesākas 23. aprīlī); Ø Īres līgumi uz nenoteiktu laiku, ar nedēļas vai mēneša īres maksu uzsakāmi atbilstoši 1 nedēļu, vai 1 mēnesi iepriekš; Ø Līgumā puses var atrunāt gan līguma izbeigšanās noteikumus pirms īres/nomas termiņa beigām, gan gadījumus, kad ir pieļaujama vienpusēja atkāpšanās no līguma. Ja šos noteikumus neatrunā puses vadās pēc Civillikuma 2168 -2172. panti; Ø Jebkurā gadījumā, ja vienai pusei rodas tiesības atkāpties no līguma , viņai jāpaziņo par šo nodomu otrai, lai dotu vajadzīgo laiku pienācīgi pieņemt un nodot iznomāto/izīrēto lietu.

Dzīvojamo telpu īres normatīvais regulējums: Ø 16. 02. 1993. likums "Par dzīvojamo telpu īri“ - reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, - Nosaka tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, - reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību; Ø 12. 2006. MK noteikumi Nr. 999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu“ nosaka: - kārtību kādā dzīvojamās telpas īrnieks patstāvīgi norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu; - kārtību kādā īrnieks vienojas ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju Ø 26. 04. 1993. Ministru Padomes lēmums Nr. 210 "Par dzīvojamo telpu īri“ – ar šo lēmumu tika apstiprināts dzīvojamo telpu parauglīgums un dienesta dzīvojamo telpu parauglīguma forma

Darba attiecību līgumi Pie darba attiecību regulējošiem līgumiem pieskaitāmi: darba līgums – ar darba līgumu viena puse (darbinieks) uzņemas strādāt pie otras (darba devēja) par atlīdzību (CL 2178. p. ); graudniecības līgums – ar šo līgumu viena puse (graudnieks) pret atlīdzību uzņemas strādāt pie otras (saimnieks), viņa lauku saimniecībā vispārējos parastos darbus ar cilvēka darba spēku un saviem instrumentiem (CL 2196. p. ); uzņēmuma līgums – viena puse (uzņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pasūtītājs) par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm, kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest kādu pasākumu. (CL 2212. p. ); pārvadājuma līgums – viena puse (pārvadātājs) uzņemas nosūtīt otras puses (nosūtītājs) nodotās lietas pārvest par norunātu maksu no vienas vietas uz otru vietu un tās nodot adresātam (CL 2230. p. ) Visu šo līgumu pamatā (līgumu priekšmets) ir darbs, vai darba process, rezultāts. Visos gadījumos viena persona apņemas izdarīt otras labā kādu darbu par atlīdzību. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Darba attiecību līgums – Darba līgums (I) Darba tiesisko attiecību normatīvais regulējums: 1) LR Satversme 2) 20. 06. 2001. likums "Darba likums" stājies spēkā 01. 06. 2002. ar grozījumiem; 3) LR “Civillikums”, saistību tiesību daļas, 15. nodaļas, 1. apakšnodaļa; 4) 30. 11. 2010. MK noteikumi Nr. 1096 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi" stājies spēkā 01. 2011. ; 5) 01. 12. 2009. likums "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums“, stājas spēkā 01. 2010. , ar grozījumiem 6) 06. 08. 2002. MK noteikumi Nr. 353 "Noteikumi par darbiem jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku" stājas spēkā 16. 08. 2002. ar grozījumiem; 7) 25. 06. 2002. MK noteikumi Nr. 272 "Noteikumi par sezonas rakstura darbiem" stājas spēkā 03. 07. 2002. ar grozījumiem - noteikumi uzskaita sezonas rakstura darbus, kuru veikšanai pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku ; 8) 28. 05. 2002. MK noteikumi Nr. 206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību“, stājies spēkā 01. 06. 2002. ar grozījumiem; 9) 08. 01. 2002. MK noteikumi Nr. 10 "Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem“, stājies spēkā 01. 06. 2002

Darba attiecību līgums – Darba līgums (II) LR Satversmē nostiprinātie darba tiesību pamatprincipi: 106. pants: Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai; 107. pants: Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu; 108. pants: Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. 109. pants: Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Darba attiecību līgums – Darba līgums (III) Darba tiesiskās attiecības un prasības darba līgumam nosaka – Darba likums. Pamatprincipi, kas jāievēro slēdzot darba līgumu: Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli; Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu; Nav pieļaujam nekāda veida diskriminācija — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības (tiesības uz atpūtas laiku, atvaļinājumu un tt. )

Darba attiecību līgums – Darba līgums (III) Ø Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ø Darba līguma būtiskās sastāvdaļas ir darbs un atlīdzība; Ø Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Ø Ar darba līgumu darbinieks uzņemas: - veikt noteiktu darbu, - pakļaujoties noteiktai darba kārtībai; - pakļauties darba devēja rīkojumiem, Ø Ar darba līgumu darba devējs uzņemas: - maksāt nolīgto darba samaksu; - nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Ø Darbinieks savu darbu veic personīgi, noteiktā laikā, vietā, saskaņā ar darba devēja norādījumiem un ar visu pienācīgo rūpību (CL 2182; 2184. p. )

Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti Sagatavojot darba līgumu ir nepieciešami sekojoši dokumenti: 1) Pretendentam jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu; 2) Pretendentam jāiesniedz noteiktus dokumentus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos (piem. sanitāro grāmatiņu, speciālā atļauja ieroču nēsāšanai un c. ). 3) Sagatavojot darba līgumu tāda darba veikšanai, kuram nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pretendents uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību. 4) Ja darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku, sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums pieprasīt, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda atļauja ir nepieciešama. Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem un personām, kurām ir brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta regulas Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 5. punktam.

Prasības darba līguma formai un saturam (I) Darba līgumā norāda: 1) darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un adresi; 2) darba tiesisko attiecību sākuma datumu; 3) darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku); 4) darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās); 5) darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk - profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu; 6) darba samaksas apmēru un izmaksas laiku (nedrīkst būt zemākā par valstī noteikto minimālo algu/stundas likmi); 7) nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku (normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas) ; 8) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu (nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas); 9) darba līguma uzteikuma termiņu; 10) uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.

Prasības darba līguma formai un saturam (II) Ø Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā, pirms darba attiecību uzsākšanas un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti; Ø Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja. Ø Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota tā rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. Šai nolūkā darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu Ø Darba līgums, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, atzīstams par spēkā neesošu vienīgi uz turpmāko laiku (tātad darba attiecību fakts paliek un to var pierādīt jebkādiem līdzekļiem); Ø Darba devējam, ja viņš bijis vainīgs šāda līguma noslēgšanā un nav iespējams ar darbinieku noslēgt darba līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību vismaz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā; Ø Kāda atsevišķa darba līgumā iekļauta noteikuma spēkā neesamība šaubu gadījumā neietekmē darba līguma spēku tā pārējā daļā.

Darba līguma termiņš Ø Darba līgumu var slēgt uz noteiktu laiku, kā arī uz nenoteiktu laiku; Ø Darba līgumu uz nenoteiktu laiku slēdz tikai īslaicīgu un sezonas darbu veikšanai (skatīt normatīvo regulējumu šo darbu uzskaitījumam Darba likums – 44. pants, MK noteikumi Nr. 353) Ø Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par trim gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja pārtraukums ir bijis īsāks par 30 dienām; Ø sezonas rakstura darbu (ieskaitot termiņa pagarinājumus), nevar būt ilgāks par 10 mēnešiem viena gada laikā; Ø Ja, beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums, neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās, darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Darba līguma izbeigšanās veidi: 1) 2) 3) 4) 5) 6) Darbinieka uzteikums - darba līgumu uzsaka vienu mēnesi iepriekš. Pusēm vienojoties var arī noteikt īsāku termiņu; Darba devēja uzteikums – var uzteikt tikai pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. Konkrēti uzteikuma gadījumi ir atrunāti Darba likuma 101. pantā. Pamatojoties uz konkrētiem apstākļiem saskaņā ar 103. pnatu uzteikt darbu var gan nekavējoties, gan līdz 1 mēnesim. Uz noteiktu laiku noslēgtā līguma termiņa izbeigšanās - izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš. Ja darba attiecības faktiski turpinās, līgums nebeidzas, bet skaitās noslēgts uz nenoteiktu laiku; Pušu vienošanās par darba attiecību izbeigšanos – šādu vienošanos puses var slēgt jebkurā laikā, termiņā, bet tā slēdzama rakstveidā. Darbinieka nāve; Pamatojoties uz trešo personu pieprasījuma un tiesas spriedumu – piemēram darbiniekam piemērots arests, vai cietumsods. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Darba attiecību līgums – Uzņēmuma līgums (I) Uzņēmuma līgums pēc būtības ir līdzīgs darba līgumam – līguma būtiskās sastāvdaļas ir darba rezultāts un samaksa. Uzņēmumam līgumā var piemērot darba līguma noteikumus ciktāl tie atbilst uzņēmuma līgumam. Būtiskākās atšķirības no darba līguma: 1) Nav jāpakļaujas noteiktiem darba kārtības noteikumiem, darba režīmam, nav piesaistīts konkrētai darba videi (Uzņēmuma līgumā var būt iekļautas speciālas atrunas saistībā ar minēto); 2) Darba izpildes ir vērsta tikai uz konkrēta darba izdarīšanu un samaksu par to, un pusēm izpildot to līgums faktiski ir pabeigts; 3) Uzņēmējs veic darbu ar saviem darba rīkiem un ierīcēm, bet no pasūtītāja materiāla (pretējā gadījumā tas būs pirkuma līgums); 4) Uzņēmējam nav paredzēti līgumā noteikumi – atpūtas laikam (kā atvaļinājums, pārtraukumi darbā), kā arī nav paredzētas sociālās garantijas no Pasūtītāja puses (apmaksāta slimības lapa, atvaļinājums); 5) Uzņēmējs var nodot viņam uzliktā darba izpildi arī trešajai personai, bet tad jāuzņemas risks par šīs personas darbu !Būtiski ir ievērot augstāk minēto, jo pretējā gadījumā (strīdus gadījumā) Uzņēmuma līgums pēc būtības var tikt interpretēts kā darba līgums un šīm tiesiskām attiecībām starp pusēm, var prasīt piemērot noteikumus Darba līgumam.

Darba attiecību līgums – Uzņēmuma līgums (II) Pušu tiesiskās attiecības Ø Uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam, bet pasūtītājam tas jāpieņem, citādi tas atbild, par nokavējuma sekām; Ø Pasūtītājam jāsamaksā nolīgtā maksa. Maksu var nolīgt maksāt par daļām, kā arī pirms vai pēc izpildes. Ø Bez nolīgtās maksas uzņēmējam ir tiesības prasīt arī izdevumu atlīdzību, kuri izdoti pasūtījuma izpildei, izņemot gadījumos, kad tie ir tieši atrunāti, iekļauti līguma summā; Ø Uzņēmuma līgums izbeidzas ar pasūtījuma izpildi un samaksu par to, vai ja kāda no pusēm izteic vēlmi līgumu izbeigt, šajā gadījumā jāsedz zaudējumi otrai pusei. Jāatceras, ka slēdzot uzņēmuma līgumu ar fizisku personu (ja tā nav reģistrējusies, kā pašnodarbinātā) ir piemērojami nodokļu maksājumi kā darbiniekiem, jāmaksā darba ņēmēja un darba devēja nodoklis. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Darba attiecību līgums –Pārvadājuma līgums Ø Pārvadājuma līguma būtiskās sastāvdaļas – lietu pārvešana un maksa par to; Ø Pārvadājuma līgumu slēdz līdzīgi, kā uzņēmuma līgumu, tikai jāievēro līguma būtiskās sastāvdaļas un to skaidra definēšana; Ø No uzņēmuma līguma pārvadājums atšķiras ar to, ka ar izdarīto pakalpojumu lieta netiek uzlabota vai vispār materializēta citā - jaunā lietā, bet tikai pārvietota; Ø Speciāliem pārvadējuma veidiem, jāievēro atbilstošs normatīvais regulējums, piem. likums "Par aviāciju", "Nolikums par kravas un pasažieru pārvadājumiem pa Latvijas Republikas dzelzceļiem", “Autopārvadājumu likums” u. c. ; Ø Preču nosūtītājs izdot pārvadājamo preču zīmi, kurā norāda – pārvadātāju, nosūtītāju, adresātu, pārvadājamās manta raksturojums, daudzums; Ø Par visiem mantas zaudējumiem vai bojājumiem no mantas nodošanas brīža atbild pārvadātājs, ja vien nav iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, vai arī manta nav pienācīgi iepakota, ņemot vērā tās īpašības un iepakošanas pienākumu bija uzņēmies nosūtītājs; Ø Ja adresāts nav sastopams, tad pārvadātājam jārūpējas par mantas pienācīgu saglabāšanu līdz nodošanai.

Autoratlīdzības līgums, kā specifisks darba izpildes līgums Autortiesību jautājumus regulē 06. 04. 2000. likums "Autortiesību likums" spēkā no 11. 05. 2000. , ar grozījumiem. Likuma 13. pants nosaka Autora līguma noslēgšanu par pasūtītu darbu: (1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā. (2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu. (3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts citādi. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt līgumu. Autors ir fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs Darbs autortiesību izpratnē ir autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi: 1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi); 2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti; 3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas; 4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā; 5) audiovizuālie darbi; 6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi; 7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi; 8) dizaina darbi; 9) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā; 10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti; 11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm; 12) citi autoru darbi.

Autortiesību objekts un tam piemērojamās nodokļu likmes Ø Autoratlīdzības līgumu var slēgt tikai minēto autortiesību objektu ietvaros, pretējā gadījumā uz šo līgumu nevarēs attiecināt ne autortiesību noteikumus, ne piemērojamās nodokļu likmes (nodokļu likmes ir katrai autortiesību objektu grupai atšķirīgas); Ø Līdzējiem skaidri ir jānorāda autortiesību objekta izmantošanas un tālāk izplatīšanas noteikumi; Ø MK Nr. 793 likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība, nosaka piemērojamās nodokļu likmes katrai autortiesību objekta grupai: - 40% apmērā par mūzikas darbu (operas, baleti, operetes, mūzika citiem skatuves darbiem, kamerdarbi, simfoniskie, vokāli simfoniskie un kora darbi, darbi pūtēju orķestrim) radīšanu un publicēšanu; par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu. - 30% apmērā par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu; par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados). - 25% apmērā par citiem mūzikas darbiem. - 20% apmērā ar arhitektūras projektu radīšanu; par dizaina projektiem. - 15% apmērā par citu - šajā punktā neminētu - darbu radīšanu

Svešu lietu pārziņas līgumi pilnvarojuma līgums - ar to viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) – zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu (CL 2289. p. ) komisijas līgums –līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu, ar nosacījumu, ka saņēmējs pēc zināma laika, bet ja laiks nav norādīts, tad pēc īpašnieka pieprasījuma, vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu (CL 2321. pants) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Pilnvarojuma līgums Pilnvarojuma līguma priekšmets – ir darbība, tiesību īstenošana citas personas vārdā. Ø Pilnvarojuma līgums var būt kā atlīdzības, tā bezatlīdzības līgums; Ø Tas ir uzticības līgums, jo visas darbības ir jāveic pilnvaras tiesību piešķīrējas personas labā; Ø Pilnvarniekam var uzdot vest: - atsevišķas un noteiktas lietas – speciālpilnvara; - pārzināt visas pilnvarotāja lietas – universālpilnvara; - pārzināt tikai zināmas šķiras lietas – ģenerālpilnvara. Ø Pilnvarniekam jādarbojas, izpildot viņam doto uzdevumu, ar lielāko rūpību, un viņš atbild pilnvarotājam par katru neuzmanību; Ø Pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja norādījumiem; Ø Pilnvarniekam jārīkojas nevis vienīgi pēc savas iegribas, bet tā, kā attiecīgā gadījumā, domājams, rīkotos pats pilnvarotājs, lai lietu visizdevīgāki nobeigtu; Ø Ja pilnvarnieks ir pārkāpis sava pilnvarojuma robežas, tad viņa izdarītā darbība ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl tā izpildīta saskaņā ar uzdevumu.

Pilnvarojuma līguma izbeigšanās Pilnvarojuma līgums izbeidzas: 1) ar savstarpēju vienošanos; 2) ar dotā uzdevuma nobeigšanu; 3) kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu (beztermiņa pilnvarojumā); 4) kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu; 5) ar vienas vai otras puses nāvi; 6) kad notecējis pilnvarojuma laiks. Ø Pilnvarotājam ir tiesības katrā laikā vienpusēji atsaukt savu pilnvarojumu, bet, ja pilnvarnieks jau sācis uzdevumu izpildīt, viņam jāatlīdzina tam visi sakarā ar to taisītie izdevumi. Ø Pilnvarnieka darbība pēc tam, kad viņam ticis zināms par pilnvarojuma atsaukšanu, nav spēkā.

Sabiedrības līgums Ø Sabiedrības līgumus slēdz tādu pasākumu veikšanai, kur vienas personas spēki ir par vājiem, lai sasniegtu mērķi. Ø Šis līgums ir izdalīts no pārējiem, jo tam ir būtiska atšķirība sabiedrībā līdzējiem intereses ir kopīgas un vērstas vienā virzienā. Tas ir priekšnoteikums, lai kopīgi varētu radīt jaunus pienākumus un tiesības. Citos līgumos līdzējiem intereses ir pretēji vērstas, viena tiesībām neatbilst otra pienākumi. Ø Sabiedrības līgumā puses var būt divas vai vārākas; Ø Puses līguma mērķus sasniedz kopīgiem līdzekļiem; Ø Tāds līgums rada dalībnieku saskaņotu darbību, nevis savstarpēju pakļautību, un katra dalībnieka pienākums ir dot savu nolīgto ieguldījumu naudas, lietas vai darba veidā, pēc tam attiecīgi ar pārējiem biedriem daloties peļņā (arī zaudējumus sedz kopīgi). Ø Līgumu var noslēgt uz noteiktu laiku (līdz mērķa sasniegšanai) vai uz nenoteiktu laiku.

Sabiedrības līgums 1) 2) 3) 4) 5) 6) Tiesiskās attiecības Sabiedrības dalībnieki kopīgi iegulda, sadala peļņu, sedz zaudējumus; Lēmumus pieņem ar visu biedru piekrišanu, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi – piem. dots pilnvarojums vienam biedram rīkoties pārējo vārdā; Lietvedību ved visi biedri, kopā, ja vien līgums neparedz uzdot vienam biedram vest visas lietas, tad šis biedrs pārstāv visu sabiedrību arī pret trešajām personām (šajā gadījumā un 2. punktā minētajā gadījumā biedru attiecības skatāmas pēc pilnvarojuma līguma noteikumiem); Katrs biedrs, jebkurā brīdī var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu; Sabiedrība var izbeigties – ar biedru vienošanos, notekot termiņam vai sasniedzot mērķi un kādu sabiedrība tika izveidota, ja pastāv kādi tiesiski ierobežojumi sabiedrības tālākai pastāvēšanai (piem. maksātnespēja, pārkāpumi, kas liedz saimniecisko darbību un tt. ); Pēc Sabiedrības izbeigšanās notiek tās likvidācija.

Būvniecības līgums, kā specifisks uzņēmuma līgums Būvniecības līgums ir vienošanās, kurā viena puse (Pasūtītājs) uzdod un apņemas apmaksāt, bet otra (Uzņēmējs) apņemas veikt uzdotos būvniecības darbu. Līguma būtiskās sastāvdaļas ir Darba rezultāts un maksa (kā uzņēmuma līgumā) Būvniecības līgums var būt divu veidu: 1) Uzņēmējs veic darbu ar saviem materiāliem, mehānismiem, instrumentiem, darba spēku, kā arī citiem nepieciešamiem resursiem, lai paveiktu uzdotos būvdarbus (Pirkuma līguma pazīmes); 2) Uzņēmējs veic darbu ar savu darba spēku un instrumentiem, bet ar Pasūtītāja materiāliem (Uzņēmuma līguma pazīmes) Ieteicamais līguma sastāvs Būvniecības līgumos: – Līguma būtiskie noteikumi – Puses, līguma priekšmets, samaksa; – Līguma vispārīgie noteikumi – organizē tiesiskās attiecības starp pusēm; – Cenu saraksts – tāmes (atcerēties par Latvijas Būvnormatīvu LBN 501 -06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība“, izmantot to sastāvā esošos tāmju komplektus ; – Projekta dokumentācija (Tehniskais projekts, tehniskie noteikumi, iekārtu, materiālu specifikācijas); – Laika grafiks.

Būvniecības līguma sastāvs (I) 1. Līguma būtiskie noteikumi: - Līgumslēdzējas puses; Līguma noslēgšanas laiks un vieta; Līguma priekšmets - jo precīzāk būs uzrakstīts, kas ietilpst līgumā, jo skaidrāk abām pusēm būs saprotams, par kādiem darbiem šis līgums ir noslēgts; Līguma summa un tās apmaksas noteikumi – cik liels avanss (kā tas tiek dzēsts), vai tiek maksāts ik mēnesi, vai cita kārtība. Kādu dokumentāciju izmanto darba izpildes fiksēšanai, ja apmaksa notiek katru mēnesi pēc izpildes (Praksē izmanto Forma 2 un Forma 3 veidlapas); Izpildes termiņš - ieteicams precīzi ierakstīt darbu sākšanas un beigšanas datumus, lai nerastos nekādi pārpratumi. Var iekļaut arī starptermiņus, norādot konkrētus datumus; Vēlams līgumā ietvert (nosaukt) arī atbildīgo būvdarbu vadītāju (atbilstoši sertificētu). - -

Būvniecības līguma sastāvs (II) 2. Līguma vispārīgie noteikumi 2. 1. Apzīmējumi - šajā sadaļā tiek definēti un izskaidroti termini, ko tie nozīmē līguma kontekstā, lai sekmētu vienotu izpratni par līgumu un kāda no pusēm neinterpretētu sev izdevīgāk; 2. 2. Izmaiņu veikšanas kārtību - šeit minams konkrēti, kādas darbības ir jāveic, lai līgumā izdarītu izmaiņas. Tas nozīmē, ja, piemēram, rodas papildu darbi, tad ir jāsagatavo akts, kāpēc tie ir izveidojušies, klāt pievienojot tāmi. Vai ja mainās esošo darbu saraksta apjomi, kā tos aktē un koriģē; 2. 3. Būvlaukuma dati un darbu uzsākšana būvlaukumā - puses vienojas, kādā veidā tiks nodots būvlaukums (parasti to nodod ar aktu). Līdz ar būvlaukuma nodošanu par to atbild būvnieks, tādēļ ļoti būtiska ir šī fakta fiksācija; - Svarīgi ir pieprasīt celtniecības darbu civiltiesisko apdrošināšanas polisi saskaņā 28. 06. 2005. MK noteikumi Nr. 454 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā“, kas nosaka, ka par šīs polises esamību atbild galvenais būvuzņēmējs un šo apdrošināšanas līgumu slēdz pirms būvatļaujas saņemšanu. Noteikumi nosaka arī apdrošināšanas limitu, atkarībā no būvdarbu līguma summas. - Jāvienojas par būvdarbu uzsākšanas datumu (piem. 3 dienu laikā no būvlaukuma nodošanas brīža). Ja objekts ir sarežģīts, noteikti līgumā jāiekļauj punkts, ka būvuzņēmējam ir jāizstrādā būvdarbu veikšanas projekts un tas jāsaskaņo ar pasūtītāju. - Jānosaka, kādas atļaujas būvuzņēmējam ir jāsakārto uz sava rēķina.

Būvniecības līguma sastāvs (III) 3. Darbu izpildes vispārīgie noteikumi - jāapraksta vispārīgi, kādi ir darbu izpildes noteikumi, kas notiek, ja kāda puse tos nepilda un kā jārīkojas situācijās, kad kāds nav izpildījis solīto. 4. Pušu pienākumi un tiesības - katrā līgumā katrai no pusēm ir savi pienākumi un tiesības. Jo precīzāk būs aprakstīts, kas ietilpst pienākumos un kas – tiesībās, jo skaidrāk būs saprotams, kā jārīkojas katrā konkrētā situācijā; - Svarīgākie no pienākumiem: pasūtītājs nodrošina savlaicīgu līguma apmaksu par kvalitatīvi veiktiem darbiem, bet būvuzņēmējs nodrošina kvalitatīvu un savlaicīgu būvdarbu izpildi ar kvalitatīviem materiāliem un kvalificētu darbaspēku. 5. Darbu pieņemšanas-nodošanas kārtība - svarīgs punkts, jo pēc šī punkta tiek pieņemti un apmaksāti izpildītie būvdarbi. Precīzi jāapraksta procedūra, kādā veidā tiek iesniegts pieņemšanasnodošanas akts pa etapiem vai galīgais. Noteikti jāmin termiņi, kādos tas jāpieņem, kā jārīkojas, ja ir nekvalitatīvi veikti būvdarbi. Kad un kā nekvalitatīvi veiktie būvdarbi tiek novērstu un pieņemti atkārtoti;

Būvniecības līguma sastāvs (IV) 6. Garantija - parasti līgumos min garantijas laiku 24 mēneši. Garantijas laiku vēlams diferencēt, jo dažādi materiāliem iztur citādu garantijas laiku. Tāpēc jāizvērtē un jānosaka katram konkrētam darba veidam un materiālam atbilstošais garantijas termiņš. 24 mēnešu garantiju būtu jānosaka mehānismiem, bet vispārceltniecības darbiem vismaz 5 un vairāk, (kā jumta segumam, fasādei un tml. ); - Noteikti precīzi jāapraksta, kāda procedūra jāievēro garantijas laikā pie defektu novēršanas, tas ir, cik ilgā laikā būvuzņēmējam ir jāreaģē uz izsaukumu, cik ātri jānovērš bojājums. Gadījumā, ja būvuzņēmējs neierodas, kā var rīkoties pasūtītājs, pieaicinot citus izpildītājus. (Var izmantot arī bankas nodrošinājumu uz būvdarbu garantijas laiku, bet tas tad ir jāparedz līgumā); 7. Līguma grozīšana, izbeigšana, strīdu izskatīšana - Līgumā precīzi ir jāuzskaita tie gadījumi, kad ir pieļaujam līguma grozīšana, kurai nevajadzētu būt pārāk elastīgai un nevajadzētu skart līguma būtiskā sastāvdaļas (atcerēties par iepirkuma procedūru); - Jāparedz arī līguma izbeigšanas noteikumi, kā notiek saistību sakārtošana starp pusēm šādā gadījumā, kādas izmaksas, viena otrai sedz, ko nesedz (piem. Pasūtītājs sedz izmaksas, par jau iegādātiem materiāliem un tml. ). - Kā jebkurā līgumā paredz strīdu izskatīšanas kārtību - sarunu ceļā vai tiesā. Precīzi jānorāda, kāda procedūra jāievēro pie strīdu risināšanas sarunu ceļā, bet, ja tas neizdodas, kāda ir tālākā rīcība – vispārējās tiesu iestādes, vai šķīrējtiesas.