I Komersanta komercdarbbas un saimniecisks darbbas jdziens Komersants

I. Komersanta, komercdarbības un saimnieciskās darbības jēdziens • Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). (KCL 1. p. 1. d. ). • Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. (KCL 1. p. 2. d. ). • Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. (KCL 1. p. 3. d. ).

Komersanta jēdziena nozīme • • • Tā kā komerctiesības ir komersantu speciālās civiltiesības, komersants ir komerctiesību normu adresāts. Komerctiesību normas likumā paredzētajos gadījumos tiek piemērotas arī tad, ja vismaz viens no subjektiem ir komersants (sk. , piemēram, KCL 389. p. ). Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība (KCL 2. p. ).

Saimnieciskās darbības sistēma Latvijā 1) 2) 3) 4) Komercdarbība – saimnieciskā darbība, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersanti; Kooperatīvā darbība – saimnieciskā darbība, kuru veic kooperatīvās sabiedrības ar nolūku palielināt savu biedru saimnieciskās darbības efektivitāti; Aroddarbība – saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā veic fiziskas personas (arodnieki), izmantojot savu amata prasmi un spējas (piem. , zemnieki, amatnieki u. c. sīkuzņēmēji, kā arī brīvo profesiju pārstāvji advokāti, notāri, ģimenes ārsti); Cita saimnieciskā darbība – piemēram, biedrību un nodibinājumu veiktā saimnieciskā darbība.

Saimnieciskās darbības sistēma Latvijā (turpinājums) • • • Aroddarbības tiesiskajai reglamentācijai Latvijā ir plānots pieņemt Aroddarbības likumu, kurš būs pilnībā saskaņots ar Komerclikuma regulējumu; sk. KCL 3. p. 4. d. Šobrīd Latvijā daļu no aroddarbības jomām joprojām regulē 1992. gadā pieņemtais likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”. Likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” ir regulēts individuālais uzņēmums kā tiesiskā forma saimnieciskās darbības veikšanai.

Saimnieciskās darbības sistēma Latvijā (turpinājums) • • Individuālais uzņēmums ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību (zemnieka saimniecība, zvejnieka saimniecība, lauku amatnieka uzdevums, ģimenes uzņēmums). Likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” ietvertais tiesiskais regulējums ir uzskatāms par pagaidu regulējumu, jo zaudēs spēku, kad stāsies spēkā Aroddarbības likums.

Saimnieciskās darbības sistēma Latvijā (nobeigums) • • • Jēdziena “uzņēmējdarbība” un “uzņēmējs” definīcijas Komerclikumā nav; šiem jēdzieniem saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma ietvaros vairs nav precīza juridiska satura un nozīmes. Uzņēmējdarbība - ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu; Uzņēmējs – fiziska vai juridiska persona, kas iegulda kapitālu ilgstošā vai sistemātiskā saimnieciskā darbībā ar nolūku gūt peļņu; ar šo jēdzienu apzīmē arī komercsabiedrību akciju un kapitāla daļu turētājus, bet ikdienišķā izpratnē - pat komercsabiedrību izpildinstitūciju locekļus.

Komercdarbības un saimnieciskās darbības kritēriji 1) è 2) è 3) è Komercdarbība savā vārdā sabiedrību dalībnieki, akcionāri, valžu un padomju locekļi nav komersanti Darbības sistemātiskums (plānveidīgums) Noteiktā laika posmā jābūt noslēgtam veselam vienveidīgu vai līdzīgu darījumu kompleksam. Subjekta nodomam jābūt vērstam uz šo darījumu kopību kā uz vienotu veselumu Peļņas gūšanas nolūks komercdarbībā Peļņa – ienākumu pārsvars pār izdevumiem. Nav svarīgi, vai peļņa faktiski tiek iegūta

Komercdarbības un saimnieciskās darbības kritēriji (nobeigums) 4) è Darbības patstāvīgums Fiziska persona, kas veic komercdarbību vai saimniecisko darbību, nav darbinieks darba tiesību izpratnē 5) Darbības atklātums è Komercdarbībai ir jābūt redzamai trešajām personām 6) Darbības likumīgums è Komercdarbība un saimnieciskā darbība nevar būt pretrunā ar likumiem vai labiem tikumiem (KCL 4. p. 2. d. , CL 1415. p. ).

Komersantu veidi (pārskats) • • Individuālais komersants Fiziskā persona, kurā kā komersants ierakstīta komercreģistrā (KCL 74. p. ). Komercsabiedrības 1) Personālsabiedrības (nav juridiskas personas) - pilnsabiedrība (KCL 77. p. ) - komandītsabiedrība (KCL 118. p. ) 2) Kapitālsabiedrības (ir juridiskas personas); sk. KCL 134. , 135. p. - sabiedrība ar ierobežotu atbildību - akciju sabiedrība 3) Kooperatīvā sabiedrība ir komersants, taču ar Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktajiem izņēmumiem.