Rgas ielu infrastruktras attstba un vide Aktulkais plnoanas

Rīgas ielu infrastruktūras attīstība un vide • Aktuālākais plānošanas dokuments – Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns • Vai Rīgas lielceļu būvēšanas plāni ir videi draudzīgi? Gatis Pāvils Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītāja vietnieks tehniskajos jautājumos

Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns Rīgas metropoles reģiona transporta attīstības redzējums • Kas ir mobilitātes plāns, kāpēc vajadzīgs? • Pieņēmumi nākotnes prognozēm • Trīs ekstrēmie transporta infrastruktūras attīstības scenāriji - analīze • Reālie nākotnes attīstības scenāriji – analīze. • Vai tiešām vidi sargāsim, būvējot ceļus?

Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns un rīcības programma • • Augusts 2009 – 30. septembris 2010 Pasūtītājs: Satiksmes ministrija Izpildītājs: Witteveen+Bos (Nīderlande) Cēlais mērķis: Kopēja valsts / pašvaldību nostādne tālākai transporta infrastruktūras attīstībai līdz 2025. g. Rīcības programma līdz 2015. g. • Praktiskais mērķis: Pārliecināt ES, ka Latvija zina, kur jātērē transportam paredzētā struktūrfondu nauda nākamajā ES budžeta plānošanas periodā.

Darbu secība • Esošās situācijas analīze un mērķu definēšana = dec 09 • Ekstrēmo attīstības variantu 2025 izstrāde/ analīze = feb 10 • Reālo attīstības variantu 2025 izstrāde/ analīze = mar 10 • Viena varianta izvēle = apr 10 • Rīcības programmas 2015 izstrāde = sep 10 (ietvers stratēgīsko IVN)

Pieņēmumi • Stratēģija uz 2025. gadu, rīcības plāns – līdz 2015. g. • 2025. g. Latvijā -2, 7% iedzīvotāju, Rīgā -2, 5%, Pierīgā – 0% izmaiņas • Nodarbinātība: Latvijā +2, 4%, Rīgā +3, 5%, Pierīgā +3, 6% • Automobilizācija: 236 auto uz 1000 cilv. tagad, 377 uz 1000 cilv. 2025. g. • Modelētas arī sabiedriskā transporta pašizmaksu izmaiņas nākotnē, Krievu salas un lidostas attīstība

Ekstrēmie varianti • Tika veidoti, lai labāk izprastu sekas galēju attīstības variantu gadījumā • Bāzes scenārijs – tiek pabeigti pašlaik uzsāktie projekti • Vides scenārijs – nereālā apjomā tiek attīstīts un paplašināts sabiedriskā transporta/ vilcienu/ veloceliņu tīkls • Ekonomikas scenārijs – tiek būvēts nereāls daudzums ceļu/ ielu • Dzīves kvalitātes scenārijs – tiek veidots rets maģistrālo ielu tīkls, atbrīvojot plašas teritorijas no intensīvas auto plūsmas, sabiedriskais transports pa vidu šīm “nomierinātajām” zonām

Ekstrēmie scenāriji: situācija 2025. g. , secinājumi • Bāze – uz ielām vidēji par 56% vairāk vieglo auto, ST lieto par 28% mazāk. Aizvien nopietnāki esošie sastrēgumi, daudzi jauni. • Vide – vidēji par 0, 6% mazāk vieglo auto, par 16% vairāk lieto ST. Sastrēgumi esošajās vietās saglabājas, tiek atslogotas ielas, kas jau tagad nav pārslogotas. • Ekonomika – vidēji par 8% vairāk auto, par 4% mazāk ST. Sastrēgumi praktiski izzūd. • Dzīves kvalitāte – vidēji par 3% mazāk auto, par 17% vairāk ST. Ievērojami sastrēgumi uz maģistrālēm, t. i. apzināti tiek izveidotas zemas dzīves kvalitātes zonas gar maģistrālēm. • Rīgā šobrīd videi kopumā visvairāk efekta dod intensīva autoceļu attīstība?

Reālie scenāriji • Piedāvā divus scenārijus – A un B • ST, dzelzceļš, veloceliņi utml. neatšķiras • Atšķiras tikai autoceļu attīstības projekti Rīgā. • Sagatavots milzums priekšlikumu pārējām attīstības jomām, kas pa variantiem neatšķiras (vienkārši jārealizē un viss)

Galvenās atziņas • Vislielāko efektus dos skaidras ielu hierarhijas izveide Rīgā – tā, lai uz nevienas no ielām neveidojas pārlieku lielas plūsmas un lai maģistrālajās ielas ir pietiekami tuvu tur, kur tas nepieciešams. • Ceļu jomā visvairāk pietrūkst Daugavas šķērsojums ziemeļos no Vanšu tilta. Divi šķērsojumi tuvākajā laikā nav nepieciešami. • Rietumu maģistrāle (vienalga, kur) dod lielu efektu. Maz ticams, ka tiks realizēta līdz 2025. g. • ST sistēmai nav nepieciešamas kardinālas izmaiņas, paplašināšana kopumā vairs nerisinās būtiskas problēmas. • Attīstība Pierīgā jākoncentrē gar dzelzceļu.

Sabiedriskais transports - galvenās atziņas • • Dzelzceļš – Pierīgas transporta “mugurkauls”. Tramvajs – Rīgas transporta “mugurkauls”. Trolejbuss – labākā alternatīva rajonos, kur nav tramvaja. Autobuss – labākā alternatīva, kur nav tramvaja un trolejbusa. Dažādi ST veidi nedublē viens otru. Maršruti šķērso Rīgu, centrā nav galapunktu. Vienota biļete visiem ST veidiem. Stāvparki – nav sagaidāms liels efekts, tomēr pakāpeniski jāveido. Perspektīvākie = Spice (ja tur ir tramvajs), Zemitānu stacijas apkaime

Autoceļi - galvenās atziņas • Ziemeļu koridors – visjaudīgākais risinājums, praktiski noņem sastrēgumus centrā, Pārdaugavas ziemeļu daļā, uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Veidojas jauni sastrēgumi uz Duntes ielas/ K. Valdemāra ielas pie Z koridora. • Dienvidu maģistrāle – pozitīvs efekts, ja pagarina līdz Jelgavas šosejai. Turpinājums uz lidostu nedod īpašu efektu. • Dienvidu tilts netiek pilnībā noslogots praktiski pie neviena scenārija. • Pārbūvētais Slāvu aplis pie jebkura scenārija būs Rīgas “šaurā vieta”. Līdz rudenim piedāvās rīcības scenāriju šai vietai. • Piedāvā A. Čaka kā vienvirziena ielu uz centru un Brīvības – vienvirziena no centra. Izvērtējot – tikai ieguvumi jebkādā jomā. • Labs efekts, ja rekonstruē Pērnavas/ Valmieras/ A. Deglava trīsstūri. • Noteikti jāveido jauns pievedceļš Krievu salai.

Galvenie veicamie pasākumi

Visvairāk negadījumu = kaut kas jāmaina

A un B scenāriji • A: – retāks maģistrālo ielu tīkls, katrai no ielām lielāka kapacitāte – Ziemeļu koridors visā garumā – No Vanšu tilta nevar nogriezties uz D – Rietumu apvedceļš: Melnsila – Vīlipa – Lidoņu - Daugavgrīvas B: - blīvāks galveno ceļu tīkls - Ziemeļu koridora vietā Hanzas šķērsojums - K. Valdemāra ielai pirms Vanšu tilta slēgti pagriezieni - Rietumu apvedceļš: Daugavgrīvas – Raņķa - Mūkusalas

Variants A – Lielā loka attīstība

Variants B: Mazā loka attīstība

Rīta sastrēgumi 2025, references scenārijs

Rīta sastrēgumi 2025, A scenārijs

Rīta sastrēgumi 2025, B scenārijs

Kopēji secinājumi • Šobrīd vislielāko efektu satiksmes uzlabošanai Rīgā dos atsevišķu jaunu ielu būvniecība • Kopumā A variants labāks par B • A variants ir ļoti dārgs Ziemeļu transporta koridora dēļ • Visvairāk iespēju centra un tiltu atslogošanai priekš ST, veloceliņiem utml. dod Ziemeļu koridors • Īpaši efektīvs šis pasākums ir tad, ja ievieš maksas iekasēšanas sistēmu • Rīgā ir liels potenciāls “sāpīgo” momentu risināšanai ar nelieliem pasākumiem (“melno punktu” noņemšana, gaismas signālu regulācija)

Vai tiešām vides situāciju Rīgā uzlabos jaunu ceļu būvniecība?

Esošā Rīgas situācija Autotransports – galvenais gaisa piesārņojuma radītājs Rīgā

Esošais lielas kapacitātes ielu tīkls 78 km 10 km rādiusā. Galvenā problēma – tīkls ir haotisks

Amsterdama Viena no videi draudzīgākajām pilsētām pasaulē. Velotransportam – visdraudzīgākā. 10 km rādiusā ap centru 142 km automaģistrāļu, skaidra plānojuma struktūra

Kopengāhena Viena no videi draudzīgākajām pilsētām pasaulē. Velotransportam – viena no draudzīgākajām. 10 km rādiusā ap centru 120 km automaģistrāļu, skaidra plānojuma struktūra

Nākotnes ielu struktūra Rīgā

Daži ieguvumi no Ziemeļu koridora • 30 gadu laikā: – atbrīvojamies no sastrēgumiem, iegūstam 79, 5 tūkstošus gadu citām nodarbēm – ietaupām 270 miljonus litru degvielas pat palielinoties automašīnu plūsmai – tiek izglābtas 380 cilvēku dzīvības • par 34% mazāk mašīnu uz centra tiltiem, par 10% mazāk mašību pilsētas centrā

Vai tiešām vides situāciju Rīgā uzlabos jaunu ceļu būvniecība? • Maģistrālo ielu un ceļu tīkls ir neatņemama modernas pilsētas infrastruktūras sastāvdaļa. • Mēģinājums nebūvēt ceļus cerībā, ka piespiedīsim izvēlēties velosipēdus un tramvajus, novedīs pie asām vides problēmām + konkurētspējas zaudējuma