Kaulaudu pataloija osteoporoze Dr habil biomeh I Adamovia

Kaulaudu pataloģija – osteoporoze Dr. habil. biomeh. I. Adamoviča

Osteoporoze Cilvēka organismā atrodas apmēram 1, 8 kg. kalcija un 99% no tā lokalizējas kaulos; Kalcijs nodrošina kaulu strukturu, stiprību un izturību; Ja kalcija daudzums asinīs samazinās, tas tiek atjaunots, ņemot kalciju no kauļiem; Kaulos kalcijs atjaunojas tikai ar uzturu; Ja Ca daudzums kaulos samazināts – attīstās pataloģija.

Osteoporoze ir sistēmiska skeleta saslimšana, kurai ir raksturīga zema kaulu masa un kaulaudu mikroarhitektonikas bojājumi, kas izraisa pastiprinātu kaulu trauslumu un no tā izrietošu paaugstinātu lūzumu risku. " (Pasaules Veselības organizācija (PVO), 1994. g. ) Osteoporoze ir kaulu slimība, kas nemanāmi attīstās vairāku gadu laikā. Šo slimību visā pasaulē dēvē par "klusējošo epidēmiju", jo tā progresē bez redzamām izpausmēm un, visbiežāk, to atklāj tikai ar pirmo lūzumu. Osteoporozei raksturīgākie ir gūžas kaula, mugurkaula skriemeļu un plaukstas pamatnes locītavas lūzumi.

Osteoporoze nemanāmi attīstās un: Kauls pastiprināti zaudē minerālvielas - kalciju un fosforu; Kauli kļūst poraini un dobumaini; Ievērojami samazinās kaulu masa, jeb blīvums; Kauli kļūst trausli un viegli lūst pat pie nelielas slodzes vai traumas. Latvijā osteoporozes izraisīti lūzumi skar vairāk nekā 200 000 cilvēku, t. i. katru 3. sievieti un katru 5. vīrieti pēc 50 gadu vecuma.

Osteoporoze Vesels kauls Osteoporozes skarts kauls

Osteoporozes riska faktori Neietekmējamie riska faktori ir: Vecums, Sieviešu dzimums, Lūzumi pirmās pakāpes radiniekiem, kas norāda uz ģenētisko pārmantojamību. Potenciāli ietekmējamie riska faktori ir: Smēķēšana; Zems ķermeņa svars (ķermeņa masas indekss, jeb ĶMI < 18 -20 kg/m 2); Estrogēnu deficīts; Agra menopauze, menstruācijas beigušās pirms 45 gadu vecuma; Abu olnīcu izņemšana; Zema kalcija un D vitamīna uzņemšana; Alkoholisms; Redzes traucējumi; Nepietiekama fiziskā aktivitāte, mazkustīgs dzīvesveids; Slikts veselības stāvoklis/ vārgums.

Osteoporozes lūzumi Laikus neatklātas un neārstētas osteoporozes pazīmes ir sāpes mugurā, auguma samazināšanās līdz pat 3 cm, kaulu lūzumi un t. s. „atraitnes kupris" (Dowager's hump).

Osteoporozes lūzumi Visbiežāk osteoporozes izraisītus lūzumus novēro mugurkaula skriemeļos. Osteoporozes izraisītu mugurkaula skriemeļu lūzumu rezultātā var attīstīties arī kifoze - mugurkaula izliekums, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, vēdersāpes, trūce, kā arī apgrūtināta elpošana, jo katrs skriemeļa lūzums plaušu tilpumu samazina par apmēram 7%. Mugurkaula skriemeļu lūzumu var atklāt ar rentgenoloģiskās izmeklēšanas vai arī osteodensitometrijas palīdzību.

Osteoporozes lūzumi Gūžas kaula lūzumi ir otrs tipiskākais osteoporotiskais lūzums, kas parasti rodas, krītot no stāvus stāvokļa, un gandrīz vienmēr ir nepieciešama hospitalizācija, ķirurģiska un ilgstoša ārstēšanās. Statistika ir bēdīga - divu gadu laikā pēc gūžas kaula lūzuma mirst 20% slimnieku, bet 50% pacientu kļūst par invalīdiem.

Osteoporozes lūzumi Trešais visizplatītākais osteoporotiskais lūzums ir apakšdelma lūzums, kas parasti rodas, uzkrītot izstieptai rokai. Apakšdelma lūzuma gadījumā apmēram 20% pacientu nepieciešama hospitalizācija. Ja apakšdelma lūzums ir sievietei ap četrdesmit gadu vecumu, būtu nepieciešams veikt kaulu blīvuma mērījumu, lai noskaidrotu, vai nav attīstījusies osteoporoze.

Osteoporozes diagnostika Kaulu stiprību, jeb kaulu minerālo blīvumu (KMB) nosaka ar divu veidu aparatūru: centrālo un perifēro mērījumu. T. s. centrālie mērījumi nosaka kaulu blīvumu mugurkaula jostas skriemeļos un augšstilba kaulu augšējā trešdaļā. Savukārt perifērie mērījumi tiek veikti skeleta perifērās daļās - papēža kaulos, apakšdelma locītavā. Ar perifēro mērījumu jeb PIXi var noteikt pacientus, kuriem ir samazināts KMB. Tomēr šis ir tikai skrīninga mērījums, lai apzinātu pacientus, kuriem tālāk jāveic centrālais mērījums, pēc kura datiem tiek noteikta galīgā diagnoze.

Osteoporozes diagnostika Visprecīzāk kaulu minerālo blīvumu nosaka ar centrālo mērījumu - DXA jeb duālās enerģijas rentgenstaru absorbcimetriju vai arī ar QCT jeb kvantitatīvo datortomogrāfiju. DXA ir pasaulē pieņemts osteoporozes diagnostikas „zelta standarts" ar ko tiek veikts kaula blīvuma mērījums mugurkaulā un gūžas kaulā.

Osteoporozes diagnostika Norma T = -1 Osteopenija T (-1 ÷ -2. 5) Osteoporoze T < -2. 5

Osteoporozes diagnostika

Osteoporozes diagnostika Ja nav citas blakus saslimšanas, KMB (kaulu minerālais blīvums) jāveic visām sievietēm 5 gadus pēc menopauzes iestāšanās. KMB mērījums jāveic ātrāk, ja ir: estrogēnu deficīts; citas blakus slimības un tiek lietoti medikamenti, kuri ietekmē kaulu minerālblīvumu, piemēram, kortikosteroīdi; ilgstoša imobilizācija (nekustīgums); lūzumi minimālu traumu gadījumā; augums ir samazinājies par 3 cm.

Osteoporozes diagnostika Ja pirmajā diagnostikā pacientam ir atklāta osteoporoze un pacients lieto medikamentus osteoporozes ārstēšanai, KMB nepieciešams atkārtot ne ātrāk kā pēc viena gada ārstēšanas terapijas lietošanas. Nākamos mērījumus vajadzētu veikt tikai pēc 18 -24 mēnešiem. Mērījumus profilakses nolūkos, t. i. gadījumā, ja pirmajā mērījumā nav atklāta osteoporoze, nevajadzētu veikt biežāk kā reizi 2 -3 gados.

Osteoporozes diagnostika Rezultātu salidzināšana Ja pacients vēlas iegūt precīzu informāciju par atkārtotu mērījumu, tas noteikti jāveic tajā kabinetā, kur veikti iepriekšējie mērījumi. Nekādā gadījumā nevar savstarpēji salīdzināt ar DXA un QCT metodi veiktos izmeklējumus, jo tiek veikti pēc pilnīgi atšķirīgiem principiem. Tāpat arī dažādu firmu (Latvijā šobrīd tādas ir trīs: LUNAR, HOLOGIC, MEDILINK) densitometru rezultāti tiek veidoti, izmantojot nedaudz atšķirīgus standartus, tāpēc šos rezultātus nevar korekti savstarpēji salīdzināt.

Osteoporozes ārstēšanas uzdevums ir samazināt kaulu masas zudumu, tādejādi novēršot lūzumus pacientiem, kuriem to vēl nav. Pacientiem, kuriem jau ir lūzumi, ārstēšanas mērķis ir aizkavēt turpmākos iespējamos lūzumus un samazināt lūzumu risku. Ikvienai osteoporozes terapijai papildus nepieciešams D vitamīns un pietiekoša kalcija uzņemšana - ar to nevar izārstēt osteoporozi, bet tā ir būtiska papildus terapija, kas veicina sekmīgu osteoporozes ārstēšanu. Ikvienas osteoporozes terapijas pamatā ir ilgstoša medikamentu lietošana. Vidēji nepieciešamais ārstēšanas kurss ir vismaz 5 gadi. Priekšlaicīgi pārtraucot medikamentu lietošanu, osteoporozes lūzumu risks saglabājās, jo nebūs sasniegts vēlamais efekts - kaulu stiprība.

Osteoporozes profilakse ir iespējama, un tā balstās uz četriem pamatprincipiem, kurus ievērojot, iespējams mazināt osteoporozes risku. Osteoporozes profilakses pamatprincipi ir: regulāras fiziskās aktivitātes; pareizs un sabalansēts uzturs (piena produkti, siers); pietiekams kalcija daudzums, kas ietver kalcija un D vitamīna uzņemšanu dažādos dzīves posmos, īpaši, pusaudža intensīvās augšanas posmā, grūtniecēm un māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti, sievietēm menopauzes laikā u. c.

Paldies par uzmanību!