Mksto audu biomehnika Dr habil biomeh I Adamovia

Mīksto audu biomehānika Dr. habil. biomeh. I. Adamoviča

Mīksto audu visparīgās īpašības Mīkstie audi ir audi, kuriem elastīgas deformācijas ir lielas. Mīkstie audi: āda, asinsvadu sienas, muskuļi, iekšējo orgānu audi, un citi. parauga relatīvā deformācija, absolūtais pagarinājums. ε % Tērauds Kauls 0, 24 ÷ 0, 33 0, 8÷ 5 - spiede 0, 6÷ 3 - stiepe 2÷ 3 - vērpe Elastīns 200÷ 300 Kolagēns līdz 10 Asinsvadi 5÷ 50

Mīksto audu visparīgās īpašības 1. Lielas deformācijas. Spēja deformēties saistīta ar struktūru: kolagēnu un elastīnu. Kolagēna molekula ir trīskārša spirāle ar biezumu aptuveni 15 Å un garumu līdz 3000 Å. Kolagēna šķiedru diametrs 1 -2 mkm un garums līdz desmitiem cm. Kolagēna elastības modulis , graujošais (plīšanas) spriegums σ* ≈ Dabīgā stāvoklī kolagēna šķiedras ir saliektas. Kolagēna un elastīna molekulas 1. Elastīns ir līdzīgs gumijai

Mīksto audu visparīgās īpašības 2. Nesaspiežamība. Mīksto audu sastāvdaļu blīvums nav atkarīgs no spiediena un vispusīga saspiešana nedod manāmas tilpuma deformācijas. Tilpuma saspiežamības koeficients – (kā ūdenim). Asinsvadu audu blīvums – 1, 06 g/cmᶟ. 3. Anizotropija, ortropija. Anizotropiju nosaka: struktūra un spēja izturēt lielas deformācijas.

Mīksto audu visparīgās īpašības 4. Laika efekti. Visi mīkstie audi nav elastīgi un rada laika efektus: - pie fiksētas deformācijas notiek spriegumu relaksācija; - pie fiksētas slodzes materiāls sāk tecēt. ε = const. P = const.

Mīksto audu visparīgās īpašības 5. Sākumstāvokļa nenoteiktība. Lai salīdzinātu divu materiālu paraugu uzvedību nepieciešams, lai to izejstāvokļi būtu identiski. Tehniskam materiālam pēc slodzes noņemšanas paraugi ātri un spontāni ieņem vienu un to pašu sākumstāvokli, ko pieņem kā deformācijas un sprieguma atskaites sākumu. Sākumstāvokļa izvēle mīkstiem audiem ir apgrūtināta, tādēļ, ka notiek ļoti lēna parauga izejformas atjaunošanās pēc slodzes noņemšanas un paaugstināta (līdz 90%) spriegumu relaksācija, t. i. pastāv praktiska nenoslogota stāvokļa nenoteiktība, ko pieņem par sākotnējo.

Mīksto audu visparīgās īpašības 6. Dabiskā stāvokļa nenoteiktība. Organisma mīksto audu vairākums pakļauts cikliskām slodzēm un nevar atrasties kaut kādā noteiktā stacionārā stāvoklī. Nepieciešams unificēt eksperimentus, gadījumā kad vienīgais sākumstāvoklis nepastāv. Pirms eksperimenta sākuma paraugu diezgan ilgi pakļauj lielai slodzei, tad par sākotnējo pieņem stabilo svarstību režīmu ar mazu amplitūdu. Eksperimenta grūtības (pārcelšana no in vitro uz in vivo). -grūti izveidot noteikumus; -nepieciešams saglabāt iegūto paraugu ar tā īpašībām (temperatūra, mitrums utt).

Asinsvadu biomehānika Jebkuras lielāka diametra artērijas siena sastāv no trim apvalkiem: iekšējā, vidējā un ārējā. Katram no šiem apvalkiem piemīt raksturīgas strukturālas īpašības. Iekšējais apvalks sastāv no endotēlija, subendotēliālā slāņa un iekšējās elastīgās membrānas. Pats dziļākais slānis, kas saskaras ar asinīm, ir endotēlijs. Tas sastāv no vienas šūnu kārtas, kas ir mehāniski neizturīga, bet ar labu reģenerācijas spēju.

Asinsvadu biomehānika Vidējāis apvalks parasti ir pats biezākais, un tā uzbūvē ir vislielākās atšķirības atkarībā no artērijas izmēriem, lokalizācijas un cilvēka vecuma. Vidējā apvalka karkass sastāv no savā starpā savienotām koncentriskām elastīna membrānām. Pie tām piestiprinātas gludās muskuļšūnas, kas apvītas ar tievām kolagēnšķiedrām. Asinsvadu vidēja slāņa uzbūves shēma. a - gludu muskuļaudu spirāle; b - elastīna šķiedras; c - kolagēna šķiedras; θ - spirāles pacelšanas leņķis.

Asinsvadu biomehānika Muskuļšūnas izvietotas tā, lai attiecībā pret asinsvada garenasi veidotu 30 -50° leņķi. Šāds muskuļšūnu un balstšķiedru atsperveida novietojums ir galvenais faktors, kas nodrošina asinsvada sienas atgriešanos sākotnējā stāvoklī pēc tam, kad to izpletis pulsa vilnis. Asinsvadu vidēja slāņa uzbūves shēma. a - gludu muskuļaudu spirāle; b - elastīna šķiedras; c - kolagēna šķiedras; θ - spirāles pacelšanas leņķis.

Asinsvadu biomehānika Vidējā un ārējā apvalka robežu veido ārējā elastīgā membrāna, kas sastāv no gareniski orientētām elastīgām šķiedrām un spirālveidīgiem kolagēna fibrillu kūlīšiem. To visu savā starpā savieno radiālu kolagēnšķiedru tīklojums. Ārējā apvalkā mēdz būt daudz irdenu audu.

Artēriju biomehānika Atkarībā no vidēja slāņa struktūras artērijas dalās: 1. Muskuļtipa artērijas; 2. Elastīga tipa artērijas; 3. Jaukta tipa artērijas. Pie muskuļtipa artērijam pieder artērijas, kuru sienā muskuļaudu ir vairāk ne kā elastīgo audu. Šā tipa artērijām ir vāji attīstīta ārējā elastīgā membrāna vai tās vispār nav un vidējā apvalkā ir gandrīz vienīgi muskuļšūnas. Muskuļtipa artērija (krāsošana ar hematoksilīnu un eozīnu, liels palielinājums): 1 – iekšējais apvalks: А - endotēlijs; 2 - vidējais apvalks: 3 – ārējais apvalks.

Muskuļtipa artērijas Pieder vidēja un neliela diametra artērijas. Gludās muskulatūras saraušanās papildina sirds darbību: - palīdz uzturēt asins spiedienu; - dod papildus kustību enerģiju. Muskuļtipa artērijas mainot savu tonusu maina spiediena sadalījumu asinīs, orgānos un audos. Saistaudi vidējā apvalkā ir tikai karkasa veidā, kurš satur muskuļšūnas. Biezam muskuļslānim ir liela loma galvas smadzeņu asinsrites regulēšanā.

Muskuļtipa artērijas Pie muskuļtipa artērijām pieder: - Visas maģistrālās smadzeņu artērijas; - Mugurkaula artērijas; - Augšdelma artērija; - Elkoņa un spieķartērija; - Paceles artērija; - Citas distālās artērijas. - Vēnas: lielā zemādas, ciskas, paceles. Mūsdienās visvairāk tiek pētīti tieši šie muskuļtipa asinsvadi.

Artēriju biomehānika Kopējā miega artērija: • dmax = 8, 28 mm; • dmin = 4, 77 mm; • dvid = 6, 27 mm. Mugurkaula artērija: • l = 25 cm; • dvid =3, 7 – 3, 8 mm. Artērijas sienas uzbūve (šķērsgriezumā)

Elastīga tipa artērijas Pieder artērijas, kuru sienās ir vairāk elastīgo audu. Tas ir arī vislielākas artērijas ķermenī – aorta un plaušu stumbrs u. c. Elastīgā tipa artērijas – asinsspiediena akumulatori. Pateicoties tām tiek uzturēta nepārtraukta asins plūsma diastolas laikā kad sirds atpūšas. Novietoti tuvu pie sirds – lieli spiediena kritumi. Nepieciešama liela elasticitāte: - spēja izstiepties pie sistolas; - spēja atgriesties sākumstāvoklī pie diastolas. Elastīga tipa artērija. Aorta (krāsojums ar hematoksilīnu un eozīnu, mazs palielinājums): 1. – iekšējais apvalks; 2. – vidējais apvalks; 3. – ārējais apvalks.

Elastīga tipa artērijas Aorta - lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku. dmax =30, 3 mm; dmin =16 mm. Telpiskais asins tecēšanas ātrums – 5 l/min; Lineārais asins tecēšanas ātrums – 0, 45 m/sek.

Elastīga tipa artērijas Aorta. Elastīgas struktūras iekšējā un ārējā apvalkā (orseīna krāsojums, liels palielinājums): 1. – iekšējais apvalks: A. – elastīgo šķiedru pinums uz robežas ar vidējo apvalku. 2. – Vidējais apvalks. B. – elastīgās logveida membrānas un elastīgas šķiedras.

Jaukta tipa artērijas Pieder liela diametra asinsvadi, kas atzarojas no aortas: - miega; - zematslēgkaula; - iegurņa. 6 – kreisā kopējā miega a. ; 7 – kreisā zematslēgkaula a. Asinsvada vidējais apvalks satur 50% muskuļaudu un 50% elastīgo audu. 3 – kopējā iegurņa a.

Asinsvadu materiālu biomehāniskais modelis Asinsvada sienas materiāls, fizioloģisko slodžu robežās, praktiski ir elastīgs. Iekšējais slānis ļoti plāns (biezums – 1 -2 šūnu apmērā), tāpēc to var neņemt vērā. Ārējais slānis – režģa struktūra, kuru eksperimentos parasti atdala. Vidējo slāni uzskata par vienveidīgu, tā kā tā karkass – elastīna un kolagēna šķiedras; matrica – gludo muskuļu audi. Asinsvada sienas materiāls – anizotropisks (simetrijas klase - ortotropija) ar nelineāru elasticitāti.

Asinsvadu sienas biomehāniskais raksturojums. Artēriju biomehāniskas īpašības raksturo galvenie parametri: σ - spriegums, ε - deformācija, E - elastības modulis, W - deformācijas enerģija. Artērijas spēju deformēties asinsspiedienā ietekmē raksturo lielumu R, h un p izmaiņas. R – artērijas rādiuss; h – artērijas sienas biezums; p - spiediens asinsvadā.

Asinsvadu sienas biomehāniskais raksturojums 1. Ja materiāls slodzes ietekmē deformējas, bet pēc slodzes pārtraukšanas atjauno sākotnējo stāvokli, un sakarība starp spriegumiem un deformācijām ir lineāra, tad šāda materiāla elasticitāti raksturo Junga elastības modulis E. Spriegumus pie mazām deformācijām var noteikt attiecībā pret sākuma laukumu (laukums pirms deformācijas). Spriegumi (σ), deformācijas (ε) un elastības moduli (E) tiek aprēķināti pēc zināmām sakarībām:

Asinsvadu sienas biomehāniskais raksturojums Izotropam materiālam sakarību starp spriegumiem un deformācijam var aprakstīt vienādi visos virzienos. Sakarību starp deformācijām pie vienvirziena stiepes izsaka ar Puassona koeficientu μ. Lai aprakstītu elastīga izotropā materiāla īpašības nepieciešams zināt tikai divas neatkarīgas elastības konstantes E un μ.

Asinsvadu sienas biomehāniskais raksturojums 2. Pierādīts, ka asinsvada siena ir anizotrops materiāls ar nelineāru elasticitāti. Anizotropijas asis: x 1 - gareniskā virziena, x 2 – aploces virziena, x 3 – radialā virziena (ortotrops materiāls). Lai aprakstītu elastīgā ortotropā materiāla īpašības nepieciešamas 9 neatkarīgas elastīgas konstantes: 3 elastības moduli (E) un 6 Puassona koeficienti (μ).

Asinsvadu sienas biomehāniskais raksturojums 3. Asinsvadu sienas ir materiārs ar nelineāru elasticitāti. Pētot materiālu, kura elasticitāti raksturo nevis lineāra sakarība (taisne), bet līkne, visi nepieciešamie parametri jānosaka katram līknes punktam (piemēram, M) atsevišķi. Asinsvadu sienas mehāniskie parametri: Šķēršojošais elastības modulis Pieskares elastības modulis Sākotnējais elastības modulis σ* - graujošais spriegums; λ * - pagarinājuma pakāpe.

Asinsvadu sienas biomehāniskais raksturojums 4. Asinsvadiem piemīt liela deformēšanas spēja, to sienas deformācijas εi noteikšanai parasti izmanto pagarinājuma pakāpi λi, kas gareniskā, aploces un radiālā virzienā tiek attiecīgi aprēķināta šādi: l 0 , R 0 , h 0 - nedeformēta asinsvada garums, vidējais rādiuss un sienas biezums.

Asinsvadu sienas biomehāniskais raksturojums Lai aprakstītu asinsvada sprieguma deformācijas stāvokli pielieto arī lielo deformāciju teoriju (izmanto parametru – īpatnējās deformācijas enerģiju W). Laikā, kad artēriju no iekšpuses slogo spiediens, spēki, kas izraisa artērijas sienas deformāciju, veic zināmu darbu. Ķermenī uzkrājas deformācijas enerģija. Šo deformācijas enerģiju parasti izsaka deformācijas enerģijas blīvuma, t. i. īpatnējās deformācijas enerģijas (W) veidā. W 1 - deformācijas enerģija kas izlietota segmenta pastiepšanai. W 2 – deformācijas energija kas izlietota asinsvada diametra palielināšanai.

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem 1. Eksperimenti in vivo operāciju laikā (sakarība starp spiedienu un aortas augšupējās daļas diametru). 2. Uz dzīvnieku asinsvadiem. 3. Uz sekciju materiāliem (autopsija).

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem Vienvirziena stiepe Paraugs - asinsvadu strēmeles (no aortas - 10 mm x 80 mm). Pirms eksperimenta paraugus fizioloģiskajā šķīdumā (T = 20 ˚C). glabāja Paraugi no līķiem ņemti ne vēlāk par 12 stundām pēc nāves un pētījumi veikti ne vēlāk par 2 stundām pēc paraugu izņemšanas. Deformēšanās ātrums - 8÷ 40 mm/min. Iekārta asinsvada sienas vienvirziena stiepei

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem Vienvirziena stiepe O´ - atskaites sākumpunkts. l 0 - mērīšānas bāze parauga vidējā daļā; Δl 50 - bāzes pagarinājums pie slodzes P = 50 g; Deformāciju nosaka pēc slodzes P=50 g (deformācijas sākums). Eksperimenta trūkumi: - sarežģīti noteikt sākotnējo garumu, - mazāk informācijas nekā pie divvirziena stiepes. Eksperimentālā līkne spēks-pagarinājums

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem Divvirzienu stiepe Paraugs – aortas vēdera daļa (platums h = 10 mm), vēnas (parauga platums h= 5 mm). Slogojums ar vienādu piepūli divos savstarpēji perpendikulāros virzienos (asinsvada šķērsass un garenass). Deformēšanas ātrums - 0, 001 līdz 0, 005 c⁻¹ (līdz 6 mm/sek). Metodika dot iespēju iegūt σ vienmierīgu sadalījumu visās četrās parauga virsmās. Asinsvada sienas paraugs (aortas vēdera daļas) divasu stiepei Mīksto bioloģisko audu divasu stiepes stenda shēmatiskais attēls.

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem Vērpe Slogošanu ar vērpes momentu pielietoja lai noteiktu bīdes moduli , R - ārējais radiuss, r - iekšējais radiuss, M - vērpes moments, l - parauga garums, φ - nobīdes leņķis. Asinsvada deformēšanas savērpes shēma Asinsvadu paraugu vērpes pētīšanas stenda shēmatiskais attēls.

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem Iekšējais spiediens un garenstiepe In vivo uz cilvēka asinsvadiem iedarbojas fizioloģiskā slodze – no iekšpuses spiediens p un no ārpuses – gareniski iestiepjošais spēks P. Pamateksperiments uz slogojumu - iekšējais spiediens un garenstiepe - dot informāciju par «radiuss – spiediens» sakarību. Eksperimenta metodikas: - no asinsvadu segmenta vienkāršās pētīšanas gaisa vidē (in vitro), - līdz eksperimentam dzīvajā organismā operācijas laikā. Piemeram, izpētīts (in vivo), kā aortas šķērsgriezuma izmaiņas (R) sistolas un diastolas laikā vidēji ir 11 %.

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem Iekšējais spiediens un garenstiepe Eksperiments ar artēriju segmentiem tika veikts uz iepriekš iestieptiem asinsvadiem (P = 2 g). Spiedienu artērijā palielināja no 0 līdz 240 mm Hg ar soli 20 mm Hg (cilvēka fizioloģiskā norma 120 mm Hg).

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem Iekšējais spiediens un garenstiepe Funkcionēšanas laikā artēriju sieniņu rādiuss pie elastīgām deformācijām var palielināties 1. 1 reizes (par 10%) kas atbilst laukuma šķērsgriezuma palielinājumam par 20 %. Sakarība starp aortas vidējo rādiusu R(a), aortas sienas biezumu h(b) un spiedienu aortā p.

Pamateksperimenti ar asinsvadu paraugiem Iekšējais spiediens un garenstiepe Spriegumus artērijas sienās nosaka pēc čaulu teorijas (caurulīte ar plānu sienu). p – iekšējais asinsvadu spiediens; P – stiepšanas garenspēks; R – asinsvada vidējais rādiuss; h – sienas biezums. Asinsvada segments cilindriskā koordinātu sistēmā

Asinsvadu parametri vi, m/sek d li Li Dzīvsudraba stabiņš, mm 0, 45 15, 3 mm 60 cm 98→ 97 Lielas un vidējas 0, 4 artērijas 2, 5 mm 47 cm 20 m 97→ 72 Sīkas artērijas (maza 0, 2 diametra) 0, 5 mm 6 cm 126 m 72→ 32 Kapilāri 8 mkm 1, 2 mm 2000 km 32→ 15 Sīkas vēnas (maza 0, 05 diametra) 0, 75 mm 6, 6 cm 250 m 15→ 10 Lielas un vidējas 0, 2 vēnas 2, 7 mm 49 cm 35 m 10→ -1, 3 Dobas vēnas 12 mm 31, 5 cm 63 cm -1, 3→-2 Aorta 0, 0001 0, 36 Lineārais Asinsvada Dotā veida Spiediena kritums asins plūsmas diametrs asinsvadu starp asinsvada ātrums vidējais garums kopējais garums sākumu un beigām

Mehāniskās īpašības un asinsvadu sienu biezums Asinsvads h 0 , mm σ1*, kgs/mm² ε 1 * Priekšējā siena 2, 35 0, 11 Aizmugurējā siena 2, 26 Kopējā miega E 1, kgs/mm², ja σ1 vienāds, kgs/mm² 0, 005 0, 01 0, 02 0, 04 0, 46 0, 08 0, 14 0, 25 0, 39 0, 07 0, 42 0, 10 0, 17 0, 24 0, 35 1, 66 0, 20 0, 61 0, 08 0, 13 0, 25 0, 42 Iekšējā miega 1, 59 0, 16 0, 52 0, 08 0, 13 0, 25 0, 42 Kopējā iegurņa 1, 63 0, 19 0, 39 0, 10 0, 17 0, 31 0, 57 Gūžas 1, 89 0, 13 0, 40 0, 17 0, 31 0, 54 Lielā zemādas vēna 1, 52 0, 40 0, 37 0, 21 0, 35 0, 53 0, 85 Aorta Artērija Vecuma diapazons – 39 – 49 gadi. Eksperiments – vienvirziena strēmeļu stiepšana. Autopsijas materiāls. E 1 pie 0, 005 kgs/mm² atbilst spriegumam zem kura asinsvada siena atrodas organismā. Pie dotā sprieguma dažādu asinsvadu sienu elastības moduli atšķīrās maz. h 0 - sienas sākotnējs biezums, σ1* - stiprības robeža, ε* - pieļaujama deformācija, E 1 - tangensiālais elastības modulis.

Kopējās miega artērijas sienu biomehānisko īpašību galvenie parametri dažādām vecuma grupām Parametrs Slodzes virziens Vecuma grupas, gadi 0 -9 10 -19 20 -29 30 -39 40 -49 50 -59 60 -69 Vidēji Saraušanās spēks uz vienu 1 platuma vienību, kgs/mm 2 0, 095 0, 116 0, 119 0, 136 0, 100 0, 106 0, 086 0, 109 Stiprības robeža, kgs/mm² 1 2 0, 138 0, 163 0, 119 0, 114 0, 102 0, 080 0, 116 Maksimālais pagarinājums, % 1 2 0, 145 0, 113 0, 100 0, 098 0, 100 0, 088 0, 087 0, 088 0, 060 0, 063 0, 085 1 – gareniskā virzienā; 2 - šķērsvirzienā

Muskuļtipa artēriju sienas biomehānisko parametru izmaiņas atkarībā no vecuma Parametrs Vecuma grupa (gadi) 20 -29 30 -39 40 -49 50 -59 60 -69 Sagraušanas 1, 00 spēks 1, 00 0, 93 Stiprības robeža 1, 00 0, 76 0, 68 Maksimālais 1, 00 pagarinājums 1, 00 0, 89 0, 81 Vidēji visi parametri 1, 00 0, 86 0, 81 1, 00

Izmaiņas atkarībā no vecuma Saistītas ar strukturālām pārmaiņām asinsvada sienās. Lielo artēriju elastīgās šķiedras sabiezē, to skaits palielinās (sakarā ar to šķelšanos), palielinās kolagēna audu daudzums. "Asinsvada dzīvei" ir trīs periodi: - periods, kad attīstās asinsvadu sieniņu visi audu elementi, un veidojas to īpašības (aptuveni līdz 33 gadiem), - optimālais asinsvadu "dzīves" periods (aptuveni līdz 45 gadiem), - asinsvadu novecošanās periods (pēc 45 gadiem) – to paplašināšanās un izstiepšanās.

Izmaiņas atkarībā no vecuma Katrai no minētām artērijām piemīt savas novecošanās īpatnības: - smadzeņu artērijas intensīvāk novecojas pēc 36 gadiem, - koronārās artērijas – pēc 40 gadiem. Aortas vēdera daļas audi novecojas intensīvāk, nekā krūškurvja. To sienu deformācijas īpašību pasliktināšanās atklājas agrīnā vecumā: - pēc 40 gadiem - pa aploci, - nedaudz vēlāk - pēc 50 gadiem - garenvirzienā.

Cilvēka vēdera dobuma aortas sienas mehāniskie raksturojumi Raksturojums 35 – 50 gadi 56 – 77 gadi I II Sākuma biezums h 0, mm 0, 47 1, 34 0, 58 1, 52 Stiprības robeža, σ1*, kgs/mm² 0, 10 0, 06 0, 08 0, 05 Pieļaujamā deformācija ε* 0, 38 0, 66 0, 28 0, 45 Tangensiālais elastības modulis E 1, kgs/mm² 0, 28 0, 10 0, 31 0, 13 I – aterosklerotiskais slānis; II – neskartais slānis.

Asinsvadu modelēšana Mīkstie audi, kuriem laika efekti ir vāji – 1. Klasiskā elastības teorija. Materiāls izotrops, viendabīgs, darbojas Huka līkums. 2. Laplasa vienādojums 3. Elastīgo čaulu teorija. Materiāls ortotrops. 4. Lielo deformāciju teorija (nosakam deformācijas enerģiju W ) Čaulu teorija Asinsvada segments cilindriskā koordinātu sistēmā

Asinsvadu patoloģija Ateroskleroze ir process, kura laikā artēriju sieniņu iekšējā slānī (endotēlijā) notiek holesterīna un tam līdzīgu vielu izgulsnēšanās. Aterosklerozes procesam progresējot, veidojas aterosklerotiskā plātne jeb panga, un, tai palielinoties, notiek artērijas diametra samazināšanās – artērijas sašaurināšanās pat līdz pilnīgam artērijas nosprostojumam.

Asinsvadu patoloģija Ateroskleroze ir visa organisma „saslimšana” un ir vairāku sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Šī procesa izpausmes var būt sekojošas: sirdī – koronārā sirds slimība (stenokardija, miokarda infarkts, sirds mazspēja); galvas smadzenēs – insults; kāju artēriju sašaurināšanās – perifēro artēriju slimība.

Asinsvadu patoloģija Aneirisma - norobežots asinsvada paplašinājums. Visbiežāk aneirisma veidojas aortā. Bieži aotras aneirismas cēloņis ir ateroskleroze, kas bojā tās sienas. Aneirisma attīstās ļoti lēni, vairāku gadu laikā; sākumā slimību grūti konstatēt (to var tikai rentgenoloģiski), tomēr ar laiku paplašinājums sāk spiest uz apkārtējiem orgāniem. Neīstā aneirisma parasti rodas asinsvada traumas gadījumā, kad ap asinsizplūdumu izveidojas t. s. aneirismas maiss.

Asinsvadu patoloģija Atslāņojošā aneirisma veidojas, atslāņojoties atsevišķām asinsvada sienas kārtām; starp tām izveidojas dobums, kas pildīts ar asins recekļiem. Arteriovenozās aneirismas gadījumā artērija savienojas ar vēnu. Kad aneirisma pieaug lielumā, pieaug arī tās pārrāvuma risks. Aneirismas gadījumā lieto līdzekļus, kas pazemina asinsspiedienu vai izdara operāciju — bojāto asinsvadu pārsien, protezē vai sašuj tā sienu.

Paldies par uzmanību!