AUTOCEI 2014 2020 MRI SASNIEDZAMIE REZULTTI PASKUMI AUTOCEU

AUTOCEĻI 2014 – 2020 MĒRĶI, SASNIEDZAMIE REZULTĀTI, PASĀKUMI AUTOCEĻU PADOME| 05. 09. 2014.

Ceļu infrastruktūra NAP 2014 -2020 MĒRĶIS Nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, t. sk. panākot 2020. gadā labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, un sabiedriskā transporta pieejamības paaugstināšanu, izveidojot efektīvu un sabalansētu sabiedriskā transporta sistēmu

Ceļu infrastruktūra NAP 2014 -2020 SASNIEDZAMIE REZULTĀTI Bāzes vērtība (gads) 2014 2017 2020 2030 Samazināts sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garums par (%) 0 (2012) 15 28 50 100 Samazināts sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu garums par (%) Autoceļi ar melno segumu no reģionālajiem valsts autoceļiem (%) 0 (2012) 5 20 50 85 75, 4 (2009) 80 81 82 100

Ceļu infrastruktūra NAP 2014 -2020 VEICAMIE UZDEVUMI Uzdevuma formulējums Atbildīgās Indikatīvie institūcijas finansējuma avoti Reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku SM (VARAM, Kohēzijas politikas dodot autoceļiem, kuri savieno nacionālās un pašvaldības) fondu un valsts reģionālās nozīmes attīstības centrus budžeta finansējums Vietējo autoceļu un pievadceļu sakārtošana, SM (VARAM, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno ZM, apdzīvotās vietas ar reģionālas nozīmes attīstības pašvaldības) centriem, kā arī lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības uzņēmumiem, un uz kuriem ir lielāka satiksmes intensitāte Kopējās lauksaimniecības politikas fondu, valsts un pašvaldību budžeta finansējums Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras SM (VARAM, Kohēzijas politikas nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tai skaitā pašvaldības) fondu un valsts pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TENbudžeta finansējums T tīklu. Valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcija

Ceļu infrastruktūra TAP 2014 -2020 MĒRĶI Transporta politikas mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t. sk. ES fondus. Viena no TAP prioritātēm ir valsts autoceļu sakārtošana (lai vēl vairāk nepasliktinātos autoceļu stāvoklis un tiktu nodrošināta autoceļu saglabāšanas un attīstības ilgtermiņa plānošanas stabilitāte)

Ceļu infrastruktūra TAP 2014 -2020 SASNIEDZAMIE REZULTĀTI Politikas rezultāts - Samazināts valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garums par 80% un reģionālo autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garums – par 50%, salīdzinot ar 2012. gadu 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Valsts galveno autoceļu sliktā 20% un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums, %, salīdzinot ar 2012. gadu 29% 37% 45% 57% 68% 80% Valsts reģionālo autoceļu ar 5% asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums, %, salīdzinot ar 2012. gadu 10% 15% 20% 30% 40% 50%

Ceļu infrastruktūra TAP 2014 -2020 PLĀNOTIE PASĀKUMI (1) Uzdevumi, galvenie pasākumi, aktivitātes mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Nepieciešamais finansējums un tā iespējamie avoti Nodrošināt valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanu Valsts autoceļu tīkla uzturēšana un atjaunošana: Valsts autoceļu ikdienas uzturēšana 2014. – 2020. 654. 5 milj. EUR, valsts pamatbudžets Valsts autoceļu periodiskā atjaunošana un pārbūve, tai skaitā: 2014. – 2020. 786. 1 milj. EUR, valsts pamatbudžets valsts autoceļu periodiskā atjaunošana un pārbūve 2014. -2020. 528. 6 milj. EUR, valsts pamatbudžets valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošana 2014. -2020. 192. 8 milj. EUR, valsts pamatbudžets valsts vietējo autoceļu segu un tiltu atjaunošana 2014. -2020. 64. 7 milj. EUR, valsts pamatbudžets Valsts autoceļu tīklā esošo tiltu periodiskā atjaunošana un pārbūve Ceļu satiksmes drošības uzlabošana 2014. – 2020. 71. 4 milj. EUR, valsts pamatbudžets Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās un Rīgā 2015. 2014. – 2020. 17. 1 milj. EUR , valsts pamatbudžets 2. 7 milj. EUR, 2007. -2013. gada ES fondi, valsts pamatbudžets, pašv. Fin.

Ceļu infrastruktūra TAP 2014 -2020 PLĀNOTIE PASĀKUMI (2) Uzdevumi, galvenie pasākumi, aktivitātes mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Nepieciešamais finansējums un tā iespējamie avoti E 67/A 7 Ķekavas apvedceļa izbūves projekta sagatavošana tā 2014. - 2020. īstenošanas uzsākšanai pēc PPP modeļa un īstenošanas uzsākšana, ja tiks pieņemts attiecīgs MK lēmums. 12. 8 milj. EUR, valsts pamatbudžets E 67/A 4 Baltezers – Saulkalne (Rīgas apvedceļš) pārbūve par 2014. – 2020. divbrauktuvju autoceļu – projekta sagatavošana tā īstenošanas uzsākšanai pēc PPP modeļa un īstenošanas uzsākšana, ja tiks pieņemts attiecīgs MK lēmums. 8. 5 milj. EUR, valsts pamatbudžets Autoceļu rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur Austrumu pierobežu: 1) a/c A 12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža 2016. (Terehova) km 161, 47 – 163, 17 rekonstrukcija, paplašinot segu līdz 4 joslām (tieši pirms RŠV Terehova līdz 6 joslām) 2) a/c A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) km 0, 6 – 2, 6 2017. rekonstrukcija, paplašinot segu līdz 3 joslām (tieši pirms RŠV Grebņeva līdz 5 joslām); 3) a/c P 35 Gulbene – Balvi – Viļaka – Krievijas robeža (Vientuļi) km 68, 7 – 69, 2 rekonstrukcija, paplašinot segu līdz 2017. 3 joslām 0, 5 km garumā (tieši pirms RŠV Vientuļi līdz 5 joslām) 8. 5 milj. EUR 4 milj. EUR 2. 4 milj. EUR Valsts pamatbudžets, ja tiks pieņemts attiecīgs MK lēmums piešķirt finansējumu.

Vidējā dienakts satiksmes intensitāte 2013. gadā valsts galvenajos autoceļos

ES FONDU FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM 2007. -2013. SATIKSMES MINISTRIJAI PIEEJAMIE ES FONDU LĪDZEKĻI AUTOCEĻIEM 2007. -2013. PERIODĀ TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi – KF 344 milj. EUR (tsk. virssaistību apjoms 36. 5 milj. EUR) Autoceļa E 22 posma Rīga (Tīnūži) - Koknese būvniecība Autoceļa E 22 posma Ludza - Terehova būvniecība Valsts galveno autoceļu segas rekonstrukcija un nestspējas paaugstināšana Valsts 1. šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana – ERAF 186. 8 milj. EUR Valsts 1. šķiras autoceļa ar grants segumu asfaltēšana /rekonstrukcija un seguma tipa maiņa no grants vai šķembu uz melno (asfaltbetona) segumu

ES FONDU FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM 2007. -2013. LĪDZ 31. 08. 2014. ĪSTENOTIE PROJEKTI KF lielie projekti (TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi): Autoceļa E 22 posma Ludza – Terehova būvniecība (KF 60. 7 milj. EUR) Līdz 31. 08. 2014. izbūvēts 14. 9 km autoceļa (KF 47. 8 milj. EUR) Darbi turpinās apakšposmā Ludza – Nirza km 129, 3 – 147, 10 (KF 12. 9 milj. EUR) Autoceļa E 22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese būvniecība Līdz 31. 08. 2014. darbi pabeigti visos posmos un projekta ietvaros izbūvēts 71. 78 km autoceļa (KF 108. 8 milj. EUR)

ES FONDU FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM 2007. -2013. LĪDZ 31. 08. 2014. ĪSTENOTIE PROJEKTI KF (TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi - valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcija un nestspējas paaugstināšana): Līdz 31. 08. 2014. pabeigta 15 projektu īstenošana, kuru ietvaros kopējais valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcijas un nestspējas paaugstināšas garums ir 185. 91 km (KF 95. 18 milj. EUR) Reģionu griezumā : 1. Kurzemes – 47. 04 km (KF 22. 4 milj. EUR) 2. Zemgales 1. 9 km (KF 2. 5 milj. EUR) 3. Rīgas – 136. 97 km (KF 70. 2 milj. EUR) Līdz 31. 08. 2015. tiks 12 pabeigta projektu īstenošana, kuru ietvaros kopējais valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcijas un nestspējas paaugstināšas garums būs 134. 26 km (ERAF 79. 1 milj. EUR) : Reģionu griezumā : 1. Kurzeme – 37. 15 km (KF 16. 5 milj. EUR) 2. Zemgales -39. 6 km (KF 20. 7 milj. EUR) 3. Latgales - 35. 72 km (KF 21. 8 milj. EUR) 4. Rīgas – 5. 83 km (KF 11. 2 milj. EUR)

ES FONDU FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM 2007. -2013. Satiksmes ministrijai pieejamā KF līdzekļu autoceļiem 2007. -2013. periodā sadalījums pa reģioniem (milj. EUR) 2007. -2013. periodā KF īstenoto projektu ietvaros rekonstruēto galveno autoceļu garums (km) pa reģioniem

ES FONDU FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM 2007. -2013. LĪDZ 31. 08. 2014. ĪSTENOTIE PROJEKTI ERAF (Valsts 1. šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana): Līdz 31. 08. 2014. pabeigta 41 projektu īstenošana, kuru ietvaros kopējais valsts 1. šķiras autoceļu ar grants/šķembu segumu noasfaltēts garums ir 375. 93 km (ERAF 139. 6 milj. EUR) Reģionu griezumā : 1. Kurzemes – 76. 74 km (ERAF 23. 2 milj. EUR) 2. Zemgales 75. 66 km (ERAF 27. 1 milj. EUR) 3. Latgales -78. 95 km (ERAF 29. 2 milj. EUR) 4. Vidzemes - 97. 86 km (ERAF 42. 6 milj. EUR) 5. Rīgas -46. 72 km (ERAF 17. 5 milj. EUR) Līdz 31. 08. 2015. tiks pabeigta 9 projektu īstenošana, kuru ietvaros kopējais Valsts 1. šķiras autoceļu ar grants/šķembu segumu noasfaltēts garums būs 76. 325 km (ERAF 41. 5 milj. EUR) : Reģionu griezumā : 1. Zemgales -13 km (ERAF 8. 5 milj. EUR) 2. Latgales -5. 8 km (ERAF 2. 7 milj. EUR) 3. Vidzemes – 47. 475 km (ERAF 24. 3 milj. EUR) 4. Rīgas – 10. 05 km (ERAF 6. 04 milj. EUR)

ES FONDU FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM 2007. -2013. Satiksmes ministrijai pieejamā ERAF līdzekļu autoceļiem 2007. -2013. periodā sadalījums pa reģioniem (milj. EUR) 2007. -2013. periodā ERAF īstenoto projektu ietvaros rekonstruēto valsts 1. šķiras autoceļu garums (km) pa reģioniem

ERAF apakšprogrammas INTERREG ietvaros īstenotie projekti 1. Autoceļa Karksi-Nuia - Sedas upe rekonstrukcija (pabeigts) Rekonstruēti 14, 242 km autoceļa. Kopējais finansējums 1 536 921, 40 EUR (ERAF 1 306 383, 19 EUR, LV 230 538, 21 EUR) 2. Autoceļa Kilingi - Nõmme - Mazsalaca rekonstrukcija (pabeigts): Rekonstruēti 17, 436 km autoceļa. Kopējais finansējums 1 392 159, 81 EUR (ERAF 1 155 492, 64 EUR, LV 236 667, 17 EUR) 3. Autoceļa Ape - Mõniste rekonstrukcija (turpinās) Paredzēts rekonstruēt 6, 867 km autoceļu un pilsētas ielu 0, 325 km. Kopējais finansējums 2 199 359, 76 EUR (ERAF 1 825 468, 60 EUR, LV 373 891, 16 EUR)

ES FONDU FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM 2014. -2020. 6. 1. 5. SAM: VALSTS GALVENO AUTOCEĻU SEGU REKONSTRUKCIJA, NESTSPĒJAS PALIELINĀŠANA Indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā rekonstrukcija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Rezultāta rādītājs: Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars. Plānotā vērtība 2023. gadā – 10% Iznākuma rādītājs: Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums. Plānotā vērtība 2023. gadā – 345 km Indikatīvais KF finansējums: 218, 45 milj. EUR Projekti tiks īstenoti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. -2020. gadam Ministru kabineta 22. 04. 2014. izskatīts informatīvais ziņojums par 6. 1. 5. SAM īstenošanu. 13. 06. 2014. izsludināta projektu priekšlikumu atlase. Projektu priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14. 07. 2014. Saņemtie projektu iesniegumi tiek izvērtēti.

Potenciālie ātrāk uzsākamais 6. 1. 5. specifiskā atbalsta mērķis „Valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcija, nestspējas palielināšana” Ministru kabineta 22. 04. 2014. izskatīts informatīvais ziņojums par 6. 1. 5. SAM īstenošanu. 13. 06. 2014. izsludināta projektu priekšlikumu atlase. Projektu priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14. 07. 2014. Saņemtie projektu iesniegumi tiek izvērtēti. Nr. p. k. Projekts 1. A 9 Rīga (Skulte) - Liepāja No, km Līdz, km Posma garums, km Plānotās izmaksas tūkst. EUR Kopā 2014. gadā 2015. gadā 2016. gadā 163. 28 185. 80 22. 52 15 000 7 300 3 200 4 500 2. A 2 Rīga - Sigulda - Igaunijas rob. (Veclaicene) abas brauktuves 14. 90 25. 50 21. 20 19 000 8 000 5 000 6 000 3. A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) 113. 12 134. 70 21. 58 16 740 8 000 6 000 2 740 81. 27 87. 10 5. 83 7 700 4 700 3 000 0 89. 40 101. 74 12. 34 14 000 7 000 4 000 3 000 106. 00 114. 34 8 200 3 000 5 200 0 38. 18 39. 14 Kopā: 0. 96 92. 77 3 300 83 940 2 000 40 000 1 000 27 400 300 16 540 4. A 1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) 5. 6. 7. A 12 Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova) A 9 Rīga (Skulte) - Liepāja (+tilts)

ES FONDU FINANSĒJUMS VALSTS AUTOCEĻIEM 2014. -2020. 6. 3. 1. SAM: PALIELINĀT REĢIONĀLO MOBILITĀTI, UZLABOJOT VALSTS REĢIONĀLO AUTOCEĻU KVALITĀTI Indikatīvās atbalstāmās darbības: to valsts reģionālo autoceļu pārbūve, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu. Rezultāta rādītāji: Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars. Plānotā vērtība 2023. gadā – 26% Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu. Plānotā vērtība 2023. gadā – 9 sek. Iznākuma rādītājs: Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums - Plānotā vērtība 2023. gadā – 574 km Indikatīvais ERAF finansējums: 235, 47 milj. EUR Projekti tiks īstenoti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. -2020. gadam

Potenciālie ātrāk uzsākamā 6. 3. 1. specifiskā atbalsta mērķis „Palielināt reģionālo mobilitāti uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti” Informatīvais ziņojums par 6. 3. 1. SAM ieviešanu izsludināts VSS 16. 01. 2014. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir saskaņoti 2014. -2020. gada plānošanas perioda ES fondu Ilgtspējīgas transporta sistēmas prioritārā virziena pagaidu apakškomitejas sēdē 28. 08. 2014. un izsludināti saskaņošanai Pagaidu uzraudzības komitejas rakstiskajā procedūrā līdz 05. 09. 2014. Nr. p. k. Kods Autoceļa posma nosaukums Reģions Autoceļa posma dati no līdz kopā km 1 P 30 Dzelzceļa pārvads - Taurene Vidzemes 24. 60 2 P 62 Atašiene - Ļūmāni Vidzemes 3 P 85 krustojums ar P 88 - Enkurnieki 4 P 73 Valles pag. robeža - tilts pār Iecavu 5 P 104 Auce - Vītiņi km 38. 00 km Plānotās būvdarbu izmaksas tūkst. eiro Kopā 2014. gadā 2015. gadā 2016. gadā 13. 40 7940 2561 5299 80 104. 20 113. 40 9. 20 7342 1423 5845 74 Rīgas 40. 20 48. 80 8. 60 6225 1138 5024 63 Zemgales 7. 30 20. 89 13. 59 9853 1423 8332 98 Zemgales 63. 39 65. 22 1. 83 1433 569 850 14 7114 25350 329 Kopā: 46. 62 32793

Potenciālie Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekti 2014. -2020.

Potenciālie Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas projekti 2014. -2020.

Publiskās un Privātās partnerības projekti

Publiskās un Privātās partnerības projekti

Paldies par uzmanību!