Studiju virzienu vrtanas rezultti un to izmantoana LZA

Studiju virzienu vērtēšanas rezultāti un to izmantošana LZA AKADĒMIĶE BAIBA RIVŽA EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA PROJEKTS “AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJU PROGRAMMU IZVĒRTĒŠANA UN KVALITĀTES PAAUGSTINĀŠANAI“ VIENOŠANĀS NR. 2011/0012/1 DP/1. 1. 2. 2. 1/11/IPIA/VIAA/001 10. 09. 2012. LAPA PRIEKŠLIKUMI

Ziņojuma saturs 1. Projekta īstenošanas gaita 2. MK noteikumi par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju 3. Augstākās izglītības studiju programmu starptautiskās konkurētspējas izvērtējums 4. Latvijas pašvaldību vadītāju aptauja

Projekta īstenošanas gaita

Projekta īstenošanas gaita un sasniegtie rezultāti • Eksperti novērtējuši 28 studiju virzienus, tai skaitā sadalot studiju programmas trijās grupās un sniedzot ieteikumus studiju programmu pilnveidošanai. Vērtēšanā dalību ņēma 237 eksperti • Studiju virzienu vērtēšanas rezultāti prezentēti visu 28 studiju virzienu augstskolu pārstāvjiem, ziņojumi nosūtīti AII pārstāvjiem, kuri snieguši komentārus • Ziņojumi par projekta konferencēs un semināros, īstenošanu vairākās tai skaitā Latvijas Augstskolu profesoru asociācijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēdē, Rīgas Stradiņa universitātē, TV, radio pārraidēs u. c.

28 virzienu vērtējumi Nr Studiju programmas virziens 1 2 Potenciālās izmaiņas Vērtētas I 3 4 5 6 7 8 % III % Apvien rez. III gr Kopā 9 10 11 12 1 Izglītība, t. sk. pedagoģija un sports 74 33 45 30 40 11 15 4 11 62 2 Māksla 40 20 75 8 20 2 5 - 2 5 3 Reliģija un teoloģija 11 11 100 - - - 1 4 Vēsture, filozofija 11 7 64 4 36 - - - 5 Valodu un kultūras studijas (izņemot tulkošanu), dzimtās valodas studijas un valodu programmas 33 31 94 2 6 - - - 2* 35/37* 6 Tulkošana 17 8 47 7 41 2 12 1 2 30 7 Psiholoģija 16 10 63 2 12 4 25 - 4 10 8 Socioloģija, politoloģija, antropoloģija 25 23 92 2 8 - - - 9 Ekonomika 51 27 53 22 43 2 4 - 2 9 10 Informācijas un komunikāciju zinātnes 24 21 88 2 8 1 4 - 1 5 11 Vadība un administrēšana, nekustamo īpašumu pārvaldība 136 55 40 62 46 19 14 - 19 30 12 Tiesību zinātnes 38 33 87 - - 5 13 - 5 10 13 Dzīvās dabas zinātnes 7 6 86 1 14 - - - 14 Ģeogrāfija un zemes zinātnes 6 6 100 - - - 2 15 Ķīmija 10 10 100 - - - 1 16 Fizika, matemātika un statistika 15 15 100 - - - 1 17 Mehānika un metālapstrāde, izņemot materiālzinātnes, siltumenerģētiku, siltumtehniku un mašīnzinības 48 43 90 5 10 - - 3

28 virzienu vērtējumi 1 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 Enerģētika, izņemot siltumenerģētiku un siltumtehniku, un elektronika un automātika, izņemot automātiku un datortehniku, telekomunikācijas Materiālzinātne, ražošana un pārstrāde, izņemot Pārtikas higiēnu Arhitektūra un būvniecība 74 33 45 30 40 11 15 4 11 62 40 20 75 8 20 2 5 - 2 5 11 11 100 - - - 1 11 7 64 4 36 - - - 22 Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, Veterinārmedicīna, Pārtikas higiēna Veselības aprūpe 33 31 94 2 6 - - - 2* 35/37* 23 Sociālā labklājība 17 8 47 7 41 2 12 1 2 30 24 16 10 63 2 12 4 25 - 4 10 25 Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija Transporta pakalpojumi 25 23 92 2 8 - - - 26 Vides aizsardzība 51 27 53 22 43 2 4 - 2 9 27 Civilā un militārā aizsardzība 24 21 88 2 8 1 4 - 1 5 28 Informācijas tehnoloģijas (datorika) un inženierzinātņu tematiskās grupas informācijas tehnoloģiju programmas (automātika un datortehnika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne, signālapstrāde) 136 55 40 62 46 19 14 - 19 30 854 589 69 210 25 55 6 12 55/57* 266/268* 18 19 20 21 2 Kopā

III grupā ietverto studiju programmu vērtējums • Kopumā III grupā novērtētas 55 studiju programmas: ⁻ tai skaitā 30 tiek augstskolās, kas ir programmu skaita īstenotas valsts 4% no vērtēto ⁻ 25 tiek īstenotas privātajās augstskolās, kas ir 15% no vērtēto programmu skaita

MK noteikumi par studiju virzienu akreditāciju

Studiju akreditācijas komisijas izveidošana, tiesības un pienākumi 24. Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina Studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprina Studiju akreditācijas komisijas nolikumu. 25. Studiju akreditācijas komisijas sastāvā iekļauj: 25. 1. vienu padomes pārstāvi; 25. 2. vienu Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi; 25. 3. vienu Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvi; 25. 4. vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi; 25. 5. vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi; 25. 6. vienu Latvijas Studentu apvienības pārstāvi; 25. 7. divus Rektoru padomes pārstāvjus (viens valsts dibināto augstskolu pārstāvis, viens privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvis) 25. 8. vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi; 25. 9. trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus; 25. 10. pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas.

Studiju akreditācijas komisijas izveidošana, tiesības un pienākumi 32. Studiju virzienu novērtēšanu organizē pilnvarotā institūcija AIP nominēšana ir būtiska, jo, īstenojot ESF projektu, ir iegūta vērā ņemama pieredze studiju virzienu un programmu vērtēšanā. � � AIP ir koleģiālā institūcija ar plašu pārstāvniecību 12 cilvēku sastāvā, ko apstiprina Saeima uz četriem gadiem. � AIP statuss tai ļauj kļūt par institūciju, kas reģistrēta Eiropas kvalitātes novērtēšanas centra datu bāzē (būtiski diplomu atzīšanai ES valstīs) .

Studiju virziena novērtēšanas komisija � 42. Lai novērtētu studiju virzienu, Studiju akreditācijas komisija izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju, tās sastāvā iekļaujot vismaz piecus ekspertus, no kuriem viens ir ◦ Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis, ◦ viens ir Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis un vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm. ◦ Studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertus, izņemot Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētos ekspertus, izvēlas pēc nejaušības principa no vismaz desmit piedāvātajiem ekspertiem, kuru kvalifikācija atbilst attiecīgajam studiju virzienam augstskolā vai koledžā. .

� 80. . attiecībā uz studiju virzieniem, kas ir novērtēti ESF projekta ietvaros, augstskola vai koledža iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu Lēmumu par šāda augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu Studiju akreditācijas komisija pieņem, ņemot vērā fonda projekta ekspertu kopīgajā atzinumā un individuālajos atzinumos sniegtos vispārīgos komentārus, situācijas analīzi par kvalitāti, resursiem, ilgtspēju un sadarbību/pārklāšanos, akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pēc papildu informācijas saņemšanas un augstskolas vai koledžas pārstāvju uzklausīšanas. .

• 82. Pēc augstskolas vai koledžas papildu informācijas iesniegšanas, kas apliecina fonda projekta ekspertu atzinumā minēto trūkumu un nepilnību novēršanu, Studiju akreditācijas komisija pieņem lēmumu par vienu līdz trīs ekspertu noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 42. punktam, kuri pārbauda un izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegto informāciju. Ekspertu darba izmaksas sedz augstskolas vai koledžas no saviem līdzekļiem. .

�Ja studiju virziena akreditācijas laikā, Studiju akreditācijas komisija, pamatojoties uz studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertu atzinumiem, konstatē, ka kāda no attiecīgajam studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā var ierosināt studiju programmu licencēšanas komisijai pieņemt lēmumu par licences anulēšanu attiecīgajai studiju programmai vai arī ierosināt augstskolai vai koledžai slēgt atsevišķu šim studiju virzienam atbilstošu studiju programmu. .

Augstākās izglītības programmu starptautiskās konkurētspējas izvērtējums

Konkurētspējas novērtēšanas metodika ⁻ 40% vērtējuma - ekspertu atzinums par anketas novērtējuma grupām (kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība) ⁻ 60% vērtējuma – iegūtie punkti metodikas 5 kritēriju grupās

Konkurētspējas novērtēšanas metodika � 5 kritēriji: ⁻ 30% Izglītības kvalitāte (28 indikatori) ⁻ 15% Izglītības iestādes vadības kvalitāte (22 indikatori) ⁻ 20% Augstākās izglītības iestādes finansiālie resursi (3 indikatori)

Konkurētspējas novērtēšanas metodika_2 ⁻ 20% Nodarbinātība pēc izglītības iegūšanas (4 indikatori) ⁻ 15% Pārējie faktori, kuri var ietekmēt AII reputāciju: ü (5%) Darbavietas (studiju) vide (7 indikatori) ü (5%) Izglītības iestādes emocionālā pievilcība (13 indikatori) ü (5%) Korporatīvā ētika (6 indikatori)

Piemērs. 12. virziens Tiesību zinātne. Maģistra programmas SP AII Punkti kopā UL UL Law Science 3, 93 SBATuriba Law Science 3, 89 RGSL Transborder Comercial Law 3, 89 RGSL International/ European Law 3, 89 European. Union. Law and Politics 3, 89 Law and Finance 3, 89 Public International Law and Human Rights 3, 89 RSU Law Science 3, 70 BIA Law Science 3, 52 DU Law Science 3, 48 RHEI Law Science 3, 45 HSST Law Science 1, 63 EIHSEBA Law Science 1, 26 RGSL

Latvijas pašvaldību vadītāju aptauja

Lūdzu, novērtējiet reģionālo augstākās izglītības institūciju, tai skaitā to filiāļu pastāvēšanas nepieciešamību un to darbības kvalitāti (vērtējot augstskolu un koledžu, kā arī to filiāļu kvalitāti, lūdzu, novērtējiet katru no tām skalā 1 – 5, kur 5 – ļoti laba kvalitāte, 4 – laba, 3 – vidēja, 2 - zema, 1 – ļoti zema, ja nav viedokļa, lūdzu, norādiet nevaru novērtēt) Lūdzu, sniedziet viedokli par katru no zemāk norādītajām augstskolām un koledžām Augstskolas un koledžas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgava Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Jēkabpils Augstskolu un koledžu filiāles Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola, Ozolnieki Baltijas Starptautiskā akadēmija, Ozolnieki Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Jēkabpils Biznesa augstskola Turība, Jēkabpils Grāmatvedības un finanšu koledža, Jēkabpils Reģionālo augstskolu, tai skaitā filiāļu un koledžu pastāvēšanas nepieciešamība teritorijā Ļoti nepieciešama Nepie -ciešama Vidēji nepieciešama Maz nepieciešama Reģionālo augstskolu, tai skaitā filiāļu un koledžu darbības kvalitāte Nav viedokļa 1 2 3 4 5 Nevaru novērtēt

Lūdzam atbildēt uz jautājumu par darbaspēka pieprasījuma potenciālajām izmaiņām pašvaldības teritorijā, atbilstošo atbildi apzīmējot ar x (iespējamas vairākas atbildes) Studiju virzieni Kuru studiju virzienu speciālistiem pašvaldības teritorijā radīsies jaunas darbavietas (papildus esošajām)? 1 gada perspektīvā 1. Izglītība, tai skaitā pedagoģija, un sports 2. Mākslas 3. Reliģija un teoloģija 4. Vēsture un filozofija 5. Valodu un kultūras studijas (izņemot tulkošanu), Dzimtās valodas studijas un Valodu programmas 6. Tulkošana 7. Psiholoģija 8. Socioloģija, politoloģija un antropoloģija 9. Ekonomika 10. Informācijas un komunikācijas zinātnes (žurnālistika, sabiedriskās attiecības, un tml. ) 11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība 12. Tiesību zinātne 13. Dzīvās dabas zinātnes (bioloģija) 14. Ģeogrāfijas un zemes zinātnes 15. Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoģija 16. Fizika, matemātika un statistika 17. Mehānika un metālapstrāde, izņemot materiālzinātni, Siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības 18. Enerģētika, Elektronika un automātika 5 gadu perspektīvā

Starptautisko ekspertu priekšlikumi ES struktūrfondu plānošanas periodam 2014 - 2020

Priekšlikumi valdībai (I) �noteikt par prioritāru Latvijas augstākās izglītības starptautisko dimensiju, finansiāli to atbalstot �izstrādāt stratēģiju sadarbības saišu attīstīšanai un stiprināšanai starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas AII �izveidot pēcdoktorantūras (post-doc) programmu nacionālā līmenī, lai radītu starpposma darba vietas jaunajiem zinātniekiem un pasniedzējiem �turpināt ESF līdzekļu izmantošanu atbalstam doktora un maģistru studiju programmu īstenošanā

Priekšlikumi valdībai (II) finansēt starptautiski citējamo izdevumu datu bāzēs iekļauto zinātnisko žurnālu izveidi Latvijā finansiāli atbalstīt starptautisko publikāciju skaitu citējamos izdevumos finansiāli atbalstīt Augstskolu likumā noteikto prasību AII sistemātiski absolventu darba gaitām veikt uzskaiti par

Priekšlikumi valdībai (III) dienesta viesnīcu renovācija augstskolās un koledžās nodrošināt augstākās izglītības pieejamību personām ar nelieliem ienākumiem, 2020. gadā sasniedzot vismaz 40% personu ar augstāko izglītību vecuma grupā 30 – 34 gadi. palielināt un stingri noteikt augstākās izglītības finansējuma ikgada apjomu procentos no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), nodrošinot tā stabilu palielinājumu, lai iespējami īsā laikā sasniegtu vismaz Eiropā vidējo apjomu

Paldies par uzmanību! Veiksmi un pleca sajūtu Jaunajā akadēmiskajā gadā!