Latvijas pozcija par lauku attstbas virzienu pc 2020
Latvijas pozīcija par lauku attīstības virzienu pēc 2020
Millions KLP atbalsta maksājumi lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2000. -2016. gadā 700 636, 0 Kopā 2000. - 2016. gadā izmaksāti 5, 48 miljardi EUR 600 477, 0 500 476, 7 483, 5 441, 3 380, 4 400 426, 1 428, 1 383, 7 362, 4 296, 3 311, 7 300 194, 0 200 78, 1 100 28, 4 29, 7 46, 6 0 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. Tiešmaksājumi SAPARD, struktūrf. , ELFLA Pārējais , t. sk. valsts atbalsts 2
Latvijas teritorijas struktūra 2016. gadā Pārējā zeme 16% Iekšzemes ūdeņi 4% Purvi 3% Zeme zem ceļiem 2% Krūmāji 2% Zeme zem ēkām un pagalmiem 2% 36% Platība: 6 448 200 ha Meži Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Neizmantotā LIZ struktūra Pļavas un ganības 32, 9% 48% 5, 1 % 103, 6 tūkst. ha Aramzeme 66, 7% Ilggadīgie stādījumi (neieskaitot zemenes) 0, 4% Avots: Valsts zemes dienests 3
Neizmantotā LIZ novados 2016. gadā, ha 2007. gadā 14, 5 % 302, 1 tūkst. ha 2016. gadā 5, 1 % 103, 6 tūkst. ha
Lauksaimniecības attīstība kopš 2004. gada Lopkopības izlaide 1, 8 reizes L/s pievienotā vērtība 46% Avots: Zemkopības ministrija Augkopības izlaide 2, 5 reizes Bioloģiskā l/s 4 reizes Ienākumi no l/s darbības Ienākumi uz 1 nodarbināto l/s Bioloģiskās l/s platības Lauksaimnieku skaits kooperatīvos 1, 7 reizes 6, 2 reizes 2, 9 reizes 2 reizes 5
Lauku saimniecību struktūras izmaiņas 2007. -2016. gadā 2007. 2016. Saimniecību skaits 113 382 - 38, 3 % Saimniecību skaits 69 933 Izmantotā LIZ 1 775, 8 tūkst. ha + 8, 7% Izmantotā LIZ 1 930, 8 tūkst. ha Vidējais saimniecību lielums 15, 7 ha LIZ + 75, 8 % Vidējais saimniecību lielums 27, 6 ha LIZ 6
Lauku saimniecību struktūra Latvijā 2016. gadā ha 70, 0 63, 9 60, 0 50, 0 44, 7 tūkst. saimn. % 1200, 0 % no kopējā saimn. sk. 1158, 8 1000, 0 % no izmantotās LIZ % no standarta izlaides 800, 0 Vidējie LIZ ha saimniecībā 40, 0 32, 4 29, 1 26, 2 30, 0 21, 2 20, 0 12, 1 10, 0 18, 9 16, 7 4, 8 5, 9 5, 4 4, 3 7, 2 līdz 3, 9 9, 5 9, 2 9, 4 15, 8 4, 0‑ 14, 9 33, 7 15, 0‑ 24, 9 4, 6 57, 5 25, 0‑ 49, 9 114, 2 400, 0 296, 6 10, 2 2, 6 600, 0 2, 4 0, 5 0, 0 50, 0‑ 99, 9 100, 0‑ 499, 9 500, 0 un vairāk No kopējā lauku saimniecību skaita - 69, 9 tūkst. 2016. gadā 90% jeb 47, 7 tūkst. saimniecību ietilpst mazo saimniecību grupā. Vadoties pēc ES analoģijas šīs saimniecības, kā arī ~90% no pārējo lieluma grupu saimniecībām var uzskatīt par ģimenes saimniecībām, tātad Latvijā šobrīd ir ~62, 9 tūkstoši ģimenes saimniecību.
Strukturālās izmaiņas lauku saimniecībās 61, 9% > 500000 40, 6% 100000 - 500000 83% 16, 6% 25000 - 50000 67% -1, 0% 15000 - 25000 45% -19, 4% 4000 - 15000 -100% -41% -50% 2% <4000 0% LIZ izmaiņas Avots: AREI 150% 14, 0% 50000 - 100000 -74, 2% 156% 50% 100% 150% Saimniec. skaita izmaiņas Izmaiņas saimniecību struktūrā un LIZ (2007/2013) 200%
Lauksaimniecības efektivitātes salīdzinājums Latvijā un vidēji ES 2010. un 2016. gadā 45, 0 7, 0 42, 2 40, 0 35, 0 6, 4 5, 9 5, 0 30, 0 4, 0 25, 0 17, 6 20, 0 15, 0 3, 9 3, 4 3, 0 2, 0 10, 0 1, 0 5, 0 0, 0 2010. ES vidēji 2016. LV vidēji Lauksaimniecības atdeve – no 1 EUR atbalsta saražotā produkcija, EUR 2010. ES vidēji 2016. LV vidēji Lauksaimniecības produkcija uz 1 lauksaimniecībā nodarbināto, tūkst. EUR Saimniecību efektivitāte vēl joprojām ir viena no zemākajām ES – saražotā lauksaimniecības produkcija un bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto, kā arī no 1 EUR atbalsta saražotā lauksaimniecības produkcija.
Darba ražīguma izmaiņas lauku saimniecībās virs 500 tūkst. EUR 70% 100 līdz 500 tūkst. EUR 42% 50 līdz 100 tūkst. EUR 15% 25 līdz 50 tūkst. EUR -16% 15 līdz 25 tūkst. EUR 9% 4 līdz 15 tūkst. EUR -11% -30% -20% -10% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% Neto pievienotās vērtības uz gada pilna laika nodarbināto (GDV) izmaiņas saimniecību ekonomiskā lieluma grupās 2006. -2014. gadā (%) Avots: AREI
Lauku saimniecību neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību ekonomiskā lieluma grupās ( SI `000 EUR) 2015. gadā Ģimenes saimniecības lielākoties nevar pastāvēt bez ražošanas atbalsta, jo saimniecību lieluma grupās ar SI no 4 -25 tūkst. EUR ražošanas NPV ir negatīva, savukārt nākošajās divās lieluma grupās ražošanas NPV ir vai nu negatīva vai tikai neliela daļa no kopējās NPV, kas liecina par ražošanas atbalsta izteikti dominējošo lomu ienākumos
Lauku teritorija Iedzīvotāju blīvums, cilv. /km 2 • • • Lauku teritorijā 2017. gadā, pēc CSP datiem, dzīvoja 617, 6 tūkstoši iedzīvotāju jeb 31, 6% no visiem iedzīvotājiem. Latvijas lauku teritorijā ir vērojama izteikta apdzīvotības blīvuma samazināšanās (trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm), it īpaši attālinoties no galvaspilsētas un virzienā uz austrumiem, kā arī vairākas vietās Kurzemē Latvijas lauku reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai 14 -20% no ES-27 vidējā rādītāja Vislielākais iedzīvotāju blīvums, neskaitot lielās pilsētas, ir Rīgas reģiona novados (Stopiņu, Salaspils Mārupes un Saulkrastu) un Vidzemes reģiona Cēsu novadā, kur dzīvo vairāk kā 100 iedzīvotāji uz 1 km 2) Iedzīvotāju skaita lielākais samazinājums 2016. gadā (salīdzinot ar 2015. g. ) bija Latgales reģionā - par 6, 1 tūkst. iedzīvotājiem (-1, 97%)
Nodarbinātības prognozes lauksaimniecībā un lauku teritorijā 200 181 176 180 172 162 155 160 Prognoze 148 141 134 140 127 120 100 83 82 80 80 76 72 30 30 30 106 99 Pastāvīgi nodarbinātie Pilna laika nodarbinātie 69 66 63 60 40 113 30 30 29 60 29 57 28 54 28 Īpašnieki 51 28 48 27 20 0 2010. 2012. 2014. 2016. 2018. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. 2026. 2027. Šobrīd ir vērojama tendence samazināties gan saimniecību, gan lauksaimniecībā nodarbināto skaitam un perspektīvi līdz 2027. gadam saimniecību skaits varētu sarukt līdz 48 tūkst. ar 99 tūkst. pastāvīgi nodarbināto. Lauku teritorijās pastāv potenciāls pieaugt darbavietām mājražošanā, amatniecībā, lauku un kulinārajā tūrismā, dažādu nišas produktu ražošanā, mazajos uzņēmumos ārpus lauksaimniecības.
Lauksaimnieku izglītība Zemais lauksaimniecībā strādājošo izglītības līmenis ietekmē spēju saimniecībām efektīvi un ilgtspējīgi saimniekot, tostarp plānot saimniecības attīstību un investīciju piesaisti, kas kopumā negatīvi ietekmē nozares konkurētspēju. Avots: CSP, 2013
LAP 2007 -2013 finansējums novados Avots: ZM, AREI
LAP 2014 -2020 pasākuma 4. 1 ietvaros izmaksātais finansējums novados
Lauku attīstība (II pīlārs) Galvenie uzstādījumi: • Ienākumu pieaugums no ražošanas • Efektīva lauksaimnieciskā ražošana • Efektīva dabas resursu apsaimniekošana • Cilvēku atgriešana lauku teritorijās, nodrošinot pamatpakalpojumus un ienākumu pieaugumu Lauksaimniecība Vide- tās Ražošana, infrastruktūra kvalitāte, dabas daudzveidība ü Ekosistēmu apsaimniekošana ü Klimata pārmaiņas ü Agrovide ü Teritorijas ar dabas ierobežojumiem ü ü ü ü Konkurētspējas attīstība Paaudžu nomaiņa Pārstrāde Risku mazināšana Kooperācija Inovācijas Konsultācijas Teritoriju attīstība un cilvēka dzīves kvalitāte – izglītība, kultūra, sociālā integrācija u. c. ü ü ü Zināšanas Nodarbinātība Uzņēmējdarbība Tūrisms Pievilcīga dzīves telpa
Lauku attīstība (II pīlārs) LV pozīcija LV būtiski atpaliek no vidējā ES lauku teritoriju attīstības līmeņa ELFLA ir vienīgais instruments mērķtiecīgai lauku teritoriju attīstībai Nozīmīga loma jāsaglabā grantiem Finanšu instrumenti atsevišķās jomās Saglabāt atsevišķu II pīlāru Saglabāt plāšu pasākumu piedāvājumu klāstu, kurus DV īsteno atbilstoši vietējai situācijai Nodrošinot finansējumu vismaz 2007. – 2013. g. līmenī, kas balstīts uz taisnīgiem un caurspīdīgiem nosacījumiem Jāstiprina subsidiaritātes princips, LAP stratēģisks dokuments un jāturpina vienkāršošana 18
Lauku attīstība (II pīlārs) izaicinājumi Uzņēmējdarbības attīstība/darbavietu radīšana Ekosistēmu apsaimniekošana Klimata pārmaiņas un resursu efektīva izmantošana Kooperācija II pīlārs ELFLA Konkurētspēja, īpaši mazās un vidējās saimniecībās Paaudžu nomaiņa Pievienotās vērtības radīšana Riska pārvaldības instrumentu stiprināšana Zināšanas un inovācijas Multifondu pieeja (LEADER) Uz rezultātiem balstīta politika – mērķu definēšana un to izpilde Valsts ekonomiskā attīstība, nodokļu politika, teritoriju attīstība
Svarīgi…. super svarīgi
DARĀM! Darba vietas Infrastruktūra Zināšanas • Zināšanas • Finansējums • Pievienotās vērtības ķēdes infrastruktūra!!! • Pašvaldību sadarbība un koordinācija • Jēgpilna fondu uzraudzība • Publiskā un privātā partnerība • Pieejama kvalitatīva izglītība (vidējā, augstākā) • Veicināt vēlmi iegūt izglītību visos vecumos (mūžizglītība) • Pieejami augstvērtīgi konsultāciju pakalpojumi
Atvērtie jautājumi arī mums pašiem • Kāda būs Valdības kopējā nostāja par KLP un budžetu? • Vai un kā ieviesīsim Junkera investīciju plānu finanšu instrumentus (kredīti, garantijas u. c. )? • Vai un ko mainīsim paši savā pieejā, īstenojot Lauku attīstības programmu? • Aktīva piedalīšanās politikas veidošanā • Kurām investīcijām/atbalsta pasākumiem būtu jābūt prioritātei un kam? 22
Paldies par Jūsu uzmanību! Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departaments
- Slides: 23