Lekcija Su visprjais raksturojums n n n Eukarioti

Lekcija

Sēņu vispārējais raksturojums n n n Eukarioti ( ir noformēts kodols atšķirībā no mikroorganismiem) Vairojas dzimuma vai bezdzimuma ceļā Tām nav hlorofila Tās ir multinukleāri vai multicelulāri organismi Sēnes sadala organiskās vielas vienkāršākos savienojumus, ko pēc tam var izmantot baktērijas

Sēņu nozīme Sēnes izmanto n Fermentu iegūšanai n Antibiotiku iegūšanai n Spirtu iegūšanai n Vitamīnu iegūšanai n Lopu barošanai

Medicīniskā mikoloģija ir zinātne par sēnītēm, kas var izraisīt saslimšanas cilvēkiem Sēnīšu izraisītās saslimšanas sauc par mikozēm

Mikožu klīniskās izpausmes Virspusējās mikozes jeb saprofītijas n Ādas un tās derivātu mikozes (dermatomikozes n Zemādas mikozes (implantācijas slimības) n Sistēmiskās (respiratorās mikozes) n Oportūnistiskās mikozes. n

Virspusējās mikozes jeb saprofītijas Novēro pārsvarā epidermas raga kārtas bojājumu un mata stiebra virspusēju bojājumu. Pārsvarā gadījumu rada tīri kosmetoloģiskas problēmas un speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Pieder klijveida ēde un baltā un melnā piedra.

Ādas un tās derivātu mikozes (dermatomikozes) Saslimšana visbiežāk sākas pēc kontakta ar bojājuma perēkli. Izsaucēji vairojas ādā un tās derivātos. Pārsvarā gadījumu bojājuma perēklis spontāni norobežojas, neizplatās dziļāk audos. Smagas veselības problēmas var radīt imūnsupresētiem pacientiem.

Zemādas mikozes (implantācijas slimības) Parasti rodas mikroorganismiem nokļūstot zemādas audos traumas rezultātā, reti novēro fungiēmiju un muskuļaudu iesaistīšanos infekcijas procesā. Saslimšana noris hroniski ar mezgliņu un čūlu veidošanos. Formas ar pašnorobežošanos netiek novērotas vai arī ļoti retas.

Sistēmiskās (respiratorās mikozes) Saslimšana nav transmisīva, rodas ieelpojot sēnīšu sporas. Pirmā perēkļa lokalizācijas vieta – plaušas. Respiratorie bojājumi parasti norit viegli un regresē spontāni. Reti sastopamas diseminētas formas ar iekšējo orgānu bojājumu (dziļās mikozes). Prognoze neārstētām diseminētām mikozēm ir bēdīga. Šo mikožu izraisītāji ir sapropīti, raksturs endēmisks.

Oportūnistiskās mikozes. Izraisītāji saprofīti, kas iekļūst no apkārtējās vides, piemēram Aspergilus, Mucor, vai endogēni, piemēram, Candida. Mikozes norit personām ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram AIDS slimniekiem, vai nokļūstot vietās ar lokāliem imūnsistēmas bojājumiem, piemēram, apdegumi.

Dermatofīti Eiropā pēc biežuma Bieži sastopamie n Trichophyton rubrum n Trichophyton interdigitale n Epidermophyton floccosum n Microsporum canis n Trichophyton verrucosum n

Reti sastopamie Trichophyton erinacei n Trichophyton soudanense n Trichophyton violaceum n Trichophyton eqinum n Microsporum gipseum n

Dermatofītu iedalījums pamatojoties uz saimnieku un dabisko vidi. (antropofīlie) Epidermophyton floccosum Microcporum spp. n M. audonii n M. ferrugineum Trichophyton spp. n T. concentricum n T. kanei

n n n n n T. gourvilii T. megninii T. mentagrophytes var. interdigitales T. raubitchekii T. rubrum T. schoenlenii T. soudanense T. tonsurans T. violaceum T. yaoundei

Ģeofīlās sēnītes Microcporum spp. n M. fulvum n M. gipseum n M. nanum n M. persicolor n M. praecocx n M. racemosum n M. vanbreuseghemi

zoofīlās Microsporum spp. n M. canis n M. equinum n M. gallinae Trichophyton spp. n T. equinum n T. mentagrophytes var. erinacei n T. simii n T. verrucosum

Onikomikožu izraisītāji ASV. Tr. rubrum – 71% n Tr. mentagrophytes – 20% n C. albicans – 5, 5% n Scopulariopsis brevicularis- 1% n Citi pelējumi – 2, 5% (Pfaizer firmas materiāli ) n

Biežāko nagu sēnīšslimību izraisītāju raksturojums Trichophyton rubrum n Trichophyton mentagrophytes n Trichophyton tonsurans n Epidermophyton floccosum n Scopulariopsis brevicularis n

Chaetomium spp. n Penicilium spp. n Aspergillus spp n

Trichophyton rubrum

Trichophyton rubrum: n Patogenitāte: inficē ādu un nagus, tikai ļoti reti bārdu, galvas mataino daļu. Tas ir visbiežākais dermatofīts, kas inficē cilvēkus. n Augšanas raksturojums: lēna, nobriest 14 dienās.

Koloniju morfoloģija n Virsma ir graudaina vai pūkaina, no baltas līdz dzeltenbrūnai krāsai, reversā puse ir tumši sarkana vai purpura krāsā, dažkārt tā ir brūna vai bezkrāsaina. Pigmenta producēšana labāk ir redzama uz gaļas- dekstrozes agāra

Koloniju morfoloģija

Mikroskopiskā morfoloģija n Hīfas ir septētas, ar laterālām asaru formas mikrokonīdijām (2 -3 x 3 -5 m). Makrokonīdija (4 -6 x 15 -30 m), to var būt daudz, maz vai vispār var nebūt. Ja ir, tad tās ir garas, šauras, plānām sieniņām, ar šķērssieniņām sadalītas divās līdz astoņās daļās. Graudainajās kultūrās makrokonīdiju ir vairāk nekā pūkainajās.

Trichophyton mentagrophytes Patogenitāte: skar visas ķermeņa virsmas vietas, arī matus un nagus. Tas ir visbiežākais dermatofīts, kas inficē pēdas sportistiem. n Augšanas raksturojums: vidēja, nobriest 710 dienās. n

Koloniju morfoloģija n Daudz variāciju, virsma var būt dzeltenbrūna, kā ar pūderi klāta, vai balta, mīksta un pūkaina, var kļūt rozīga vai dzeltenīga Pūderis veido koncentriskas un radiālas rievas. Pigmenta producēšana labāk ir redzama uz gaļas- dekstrozes agāra

Koloniju morfoloģija

Mikroskopiskā morfoloģija n Hīfas ir septētas, ar laterālām asaru formas mikrokonīdijām (2 -3 x 3 -5 m). Makrokonīdija (48 x 20 -50 m), dažkārt, tām ir cigāru forma, plānas sieniņas, piestiprināšanās vieta pie hīfas ir sašaurināta, ar šķērssieniņām sadalītas sešās daļās un vairāk. Mikrokonīdijas kultūrās no pūderveida kolonijām ir ļoti apaļas, to ir ļoti daudz, tās sakopotas zarotās konīdijforās. Pūkainajās kolonijās mikrokonīdiju ir mazāk, tām ir “asaru” forma. Bieži ir redzamas ritulī saritinātas hīfas.

Mikroskopiskā morfoloģija (Tr. mentagrophytes)

Trichophyton tonsurans n Patogenitāte: Tas ir visbiežākais cirpējēdes izraisītājs ASV, skar arī ādu un nagus. n Augšanas raksturojums: vidēji lēna - nobriest 12 dienās.

Koloniju morfoloģija n Daudz variāciju, virsma var būt balta, pelēcīga, dzeltena, rozīga vai brūngana. Virsma parasti zamšveida ar daudzām koncentriskām un radiālām rievām. Reversā puse parasti ir sarkanbrūna, pigments var difundēt agārā, dažkārt reversā puse ir dzeltenīga vai bezkrāsaina.

Mikroskopiskā morfoloģija n Hīfas ir septētas, ar daudzām variablas formas mikrokonīdijām visapkārt hīfai, vai uz īsām konīdijforām, kas perpendikulāras mātes hīfai. Mikrokonīdijām ir piliena vai vālītes forma, dažkārt tās var būt balonveida. Terminālas vai interkalāras hlamidosporas ir raksturīgas vecām kultūrām. Makrokonīdijas ir retas, neregulāras formas, nedaudz biezām sienām, hīfām var būt spirālveida savijumi un artrokonīdijas. Šai sugai raksturīga daļēja prasība pēc tiamīna.

Epidermophyton floccosum n Patogenitāte: Inficē arī ādu un nagus. Nav novērots matos. n Augšanas raksturojums: vidēja - nobriest 10 dienās.

Koloniju morfoloģija n virsma ir dzeltenbrūna, olīvzaļa vai haki krāsā, sākumā tās ir grubuļainas, vēlāk vidus ieliecas uz iekšu un augot radiāli tās kļūst samtainas. Pēc dažām nedēļām pūkains, balts sterils micēlijs pārklāj koloniju . Reversā puse ir oranžīga vai brūngana, dažreiz ar plānu dzeltenīgu maliņu.

Mikroskopiskā morfoloģija n Hīfas ir septētas, nav mikrokonīdiju visapkārt hīfai, vai uz īsām konīdijforām, kas perpendikulāras mātes hīfai. Mikrokonīdijām ir piliena vai vālītes forma, dažkārt tās var būt balonveida. Terminālas vai interkalāras hlamidosporas ir raksturīgas vecām kultūrām. Makrokonīdijas (7 -12 x 20 -40 m), dažkārt, bet ne vienmēr tām ir cigāru forma, ir retas, neregulāras formas, nedaudz biezām sienām, hīfām var būt spirālveida savijumi un artrokonīdijas. Šai sugai raksturīga daļēja prasība pēc tiamīna.

Scopulariopsis brevicularis Patogenitāte: Parasti uzskatāms par kontamitantu, bet ir zināms, ka inficē nagus, parasti īkšķu nagus. Reti iesaistās infekcijas procesos mīkstajos audos, kaulos un plaušās imūnsupresētiem pacientiem. Augšanas raksturojums: ātrs- nobriest 5 dienās. n

Scopulariopsis brevicularis ir pierādīts kā onikomikozes izraisītājs, kurš bojā pārsvarā kājas lielā pirksta nagu n Pierādīta ir šīs sēnītes saistība ar naga traumatizāciju: n

Koloniju morfoloģija n sākumā tās ir grubuļainas, vēlāk kļūst pulverveida, gaiši brūnas, perifērijā tumšākas. Retos gadījumos kolonijas var būt ļoti tumšas. Reversā puse ir brūngana.

Koloniju morfoloģija ( Scopulariopsis brevicularis)

Mikroskopiskā morfoloģija n Hīfas ir septētas, Scopulariopsis dažkārt atgādina Penicilium, bet tam ir īsākas un vienkāršākas konīdijforas, bet konīdijas veidojošās šūnas ir annelīdas un var būt vairāk cilindriskas. Pašas konīdijas ir lielākas, biezām sienām, apaļas vai citronveidīgas. Jaunās konīdijas ir raupjas un dzeloņainas.

Mikroskopiskā morfoloģija (Scopulariopsis brevicularis)

Chaetomium spp. Patogenitāte: Parasti uzskatāms par kontaminantu, bet ir dažas monogrāfijas par to, ka var inficēt nagus. Dažkārt iesaistās sistēmiskajās feohipomikozēs. n Augšanas raksturojums: ātrs- nobriest 5 dienās.

Koloniju morfoloģija n Virsma ir vates veidīga, izpletusies, parasti balta, vēlāk kļūst brūni pelēka. Reversā puse parasti oranžbrūna, bet var būt brūna vai melna.

Mikroskopiskā morfoloģija n Hīfas ir septētas, ar lieliem (100 -150 x 110225 m) blašķes formas peritēcijiem, kas ir brūni vai olīvzaļi, peritēciji ir trausli, tie ir klāti ar viļņotiem vai taisniem pavedieniem.

Mikroskopiskā morfoloģija (Chetomium spp. )

Penicilium spp. Patogenitāte: Parasti tiek uzskatīti ar kontaminantiem, bet var tikt atrasti pie dažādām saslimšanām, kurās to etioloģiskā nozīme ir neskaidra. Ir zināms kā keratīta ( radzenes iekaisuma) izraisītājs, var izsaukt ārējās auss, respiratorā un urīntrakta infekcijas, kā arī endokardītus pēc sirds vārstuļu protezēšanas. Diseminēta saslimšana ir aprakstīta pacientiem ar akūtu leikēmiju. Dažu sugu pārstāvji producē toksīnus.

n *Augšanas raksturojums: ātra- nobriest 5 dienās. n *Koloniju morfoloģija: , virsma sākumā ir balta, “klāta ar miltiem”, vēlāk kļūst zilganzaļa ar baltu robežu. Reversā puse parasti ir balta, bet var būt sarkana vai brūna, pigments var difundēt agārā.

Mikroskopiskā morfoloģija n Hīfas ir septētas, ar daudzām zarotām un nezarotām konīdijforām, sekundāros zarus sauc par metulām. Uz metulām atrodas fialīdas, no kurām veidojas nezarotas gludu vai raupju konīdiiju ķēdes. Visas šīs struktūras veido raksturīgās penicilium “slotiņas”.

Aspergillus spp. n *Patogenitāte: Šīs ģints locekļu izsauktās slimības sauc par aspergilozēm. Saslimšana var būt invazīvas infekcijas toksikozes vai alerģijas formā. Aspergilus sugas kā oportūnisti apdraud pacientus ar samazinātu imunitāti, tādus, kas saņem imūnsupresīvo vai ilgstošu antimikrobo terapiju. Aspergilus sugas ir plaši izplatītas vidē un ļoti bieži kultūrās sastopamas kā kontaminanti.

Aspergillus spp. n Augšanas raksturojums: ātra- nobriest 5 dienās. n Koloniju morfoloģija: , virsma sākumā ir balta, vēlāk visās dzeltenās, zaļās, brūnās, melnās krāsas niansēs, atkarībā no sugas. Reversā puse parasti ir balta, zeltaina vai brūna.

Aspergillus spp. n Koloniju morfoloģija: , virsma sākumā ir balta, vēlāk visās dzeltenās, zaļās, brūnās, melnās krāsas niansēs, atkarībā no sugas. Reversā puse parasti ir balta, zeltaina vai brūna. n Mikroskopiskā morfoloģija: Hīfas ir septētas, ar nezarotām konīdijforām, kas izvietotas uz īpašas “pēdas šūnas”, konīdijforas galotnē ir paplašinātas, veidojot pūslīti. Pūslītis ir daļēji vai pilnīgi segts ar kolbas formas fialīdām. Fialīdas veido ķēdes ar galvenokārt apaļām, dažreiz raupjām konīdijām.

Kandidožu klīniskās izpausmes n n Virspusējās kandidozes. Kandidozais intertrigo Autiņu dermatīts Paronīhijas un onīhijas (Kandidas sēnes izraisīta bojājuma galvenā atšķirība no rubromikozes izraisīta nagu bojājuma izpaužas šādi: kandidozes gadījumā kur nags sāk bojāties no gultnes, bet rubromikozes gadījumā no brīvās malas. )

Ādas un gļotādu kandidozes Mutes dobuma kandidoze n Kandidozais vulvovaginīts n Hroniskā ādas un gļotādu kandidoze (novērojama ļoti reti, parasti saistībā ar T- limfocītu defektu. Smagos gadījumos veidojas granulomatozā ādas kandidoze) n

Diseminētā kandidoze n Visbiežāk bojā nieru, sirds, acu un smadzeņu audus. Biežākais rašanās cēlonis ir jatrogēns t. i. orgānu pārstādīšana, ilgstoša katetrizācija, protēžu inplantācija u. c.

Candida albicans Patogenitāte: Visbiežākais kandidozes izsaucējs, kas izraisa akūtu, subakūtu vai hronisku infekciju. Var būt arī normālās mikrofloras sastāvā. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, mīklveidīgas. n

Candida tropicalis Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Var būt arī normālās mikrofloras sastāvā. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, ar micēlija bārkstīm. n

Candida parapsilosis Patogenitāte: Kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju jūtīgiem pacientiem. Relatīvi bieži izsauc kandidu endokardītu. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, attīstās mežģīņveida virspuse n

Candida lusitaniae Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, attīstījusies rezistence pret amfotericīnu. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, spīdīgas n

Candida krusei Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, attīstījusies rezistence pret flukonazolu. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, sausas, blāvas, attīstās micēlija bārkstis n

Candida pseudotropicalis Patogenitāte: šī suga tiek uzskatīta par nepatogēnu, bet var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, spīdīgas. n

Candida guiliermondi Patogenitāte: šī suga tiek uzskatīta par nepatogēnu, bet var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, plakanas, gludas, ar nolīdzinātu malu, bet paliekot vecākas var kļūt rozīgas n

Candida lipolytica Patogenitāte: var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 6 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, var būt nedaudz krokotas. n

Candida zeylanoides Patogenitāte: ir ziņojumi, ka retos gadījumos izraisa fungēmiju, artrītus, ādas un nagu infekcijas. n Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. n Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas vai dzeltenīgas, blāvas gludas, spīdīgas. n

Candida glabrata ( Torulopsis) n n n Patogenitāte: izsauc infekciju urīnizvadceļos vai asinīs , dažkārt plaušās un citās vietās, bet sastopams organismā arī kā komensiāls. Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās. Koloniju morfoloģija: mazas, gludas, mīklveida konsistences, baltas vai krēmkrāsā.

C. albicans normālajā mikroflorā Mute 16 -25% n Gremošanas trakts 15% n Vagīna 15% n

Malassezia spp. normālajā mikroflorā Mati > 90% n Ķermenis >90% n

Sēnīšu mikroskopiskā diagnostikas metode nekrāsotā (natīvā) preparātā. Izmeklējamais materiāls: n Ādas un tās derivātu paraugi. n Ar šo metodi var izmeklēt ādas, matu, nagu paraugus no bojājuma vietām.

Analīzes klīniskā nozīme Mikroskopisko metodi nekrāsota preparātā var lietot keratomikožu, dermatomikožu, kandidožu, un dziļo (viscerālo) mikožu vispārējai diagnostikai. Ar šo metodi ādas, matu, nagu paraugos iespējams konstatēt sēnīšu elementus (micēliju, sporas). Šī atrade ļauj klīnicistam uzsākt slimnieka ārstēšanu pirms bakterioloģiskās izmeklēšanas rezultātu iegūšanas.

n n Atsevišķos gadījumos, piemēram ādas matainās daļas sēnīšu slimībām, ar minēto metodi izdodas noteikt izsaucēja dzimtu. Jebkurā gadījumā sēnīšu slimības izsaucēja dzimtu precizē ar uzsējuma metodi.

onikomikozes Galvenais onikomikožu izraisītājs Latvijā ir Tr. rubrum. 2. No rauga sēnītēm nagus visbiežāk inficē C. albicans un C. parapsilosis. 3. No dermatofītiem 2. vietā biežuma ziņā ir Tr. mentagrofhytes 4. No nagiem atsevišķos gadījumos izdala arī Tr. tonsurans un Epidermophyton floccosum. 5. No nedermatofītiem nagu infekciju biežākais izraisītājs ir Scopulariopsis brevicularis 1.

Pelējuma sēnītes arī var izraisīt onikomikozes, bet to atrade jāizvērtē kritiski. 7. Lai novērstu pelējumu pāraugšanu pār dermatofītiem, jālieto barotnes, kas satur aktidionu. 8. Kvalitatīvai diagnostikai un terapijas optimālai izvēlei nepieciešams izdarīt gan materiāla mikroskopiju gan uzsējumu. Kvalitatīvai diagnostikai svarīga ir saikne starp dermatovenerologu un mikoloģisko laboratoriju

Antifungālie preparāti Azolu grupa n Polienu grupa n Jaunie preparāti(triazoli, ehinokandi) n n Dr. Ž Kovaļevska Bērnu klīniskā slimnīca

Azolu grupas raksturojums n n n Sintētiskās substances ar azolu gredzeniem 2 N atomi- diazoli, ja 3 - triazoli Darbības mehānisms- sterolu demetilēšanas laiks sēnes membrānā, noved pie membrānas funkcijas izmaiņām, bloķē šūnu augšanas un dalīšanās iespējas Diazoli-Clotrimazol, Ketokonazol, Miconazol Triazoli- Fluconazol, Itraconazol, lielāka selektivitāte, plašāks spektrs

Polienu grupas raksturojums Nystatin, Amphoteracin B n Mikroorganismu fermentācijas produkti n Saistās ar ergosterolu, kas ir svarīgākais sēņu membrānas sterols, kā rezultātā veidojas transmembranozie kanāli, monovalentu katjonu zudums un šūnas bojāeja n

Jaunie preparāti Plaša spektra triazoli-posaconazoll, ravunazol, vorikonazol n Jauna klase ehinokandi(Anidulofungin, Caspofungin, Micafungin) n Liposomālais nistatīns, sordarīns, nikkomicīns 2 n