Latvijas tautsaimniecbas raksturojums Kristaps Leinskis Banku augstskolas docents

Latvijas tautsaimniecības raksturojums Kristaps Lešinskis Banku augstskolas docents Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes loceklis

“Augsts lidojums”, smaga piezemēšanās- kāpēc tā notika? nesenā vēsture …

“Augsts lidojums”, smaga piezemēšanās Dati: LRCSP * Ekonomikas ministrijas novērtējums (2009. gada jūnijs)

“Augsts lidojums”, smaga piezemēšanās Dati: LRCSP

Darba ražīguma un reālās darba samaksas izmaiņas Latvijā

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinot ar ES-27 vidējo rādītāju

Inflācija Latvijā, % Dati: LRCSP * LR Ekonomikas ministrijas novērtējums 2009. gada jūnijā

Kā var tā gadīties, ka valsts, kura ilgstoši dzīvojusi straujas izaugsmes apstākļos, pēkšņi piedzīvo šoku un ārkārtīgi “smagu piezemēšanos”, ir spiesta lūgt starptautisku finansiālu palīdzību?

Teorētiski iemesli varētu būt dažādi: o o o Privatizācijas process, Neveiksmīga nodokļu reforma, Nepareizi izvēlēts valūtas kursa režīms, Slikta uzņēmējdarbības vide, Vājš uzņēmējdarbības atbalsts, o Un daudzi citi. . . Visas nu jau bijušās “pārejas ekonomikas” valstis gāja cauri šiem reformu procesiem vairāk vai mazāk veiksmīgi, taču nevienai no tām nebija jāpārdzīvo krīze tik smagi kā Latvijai Kas tad Latviju padarīja būtiski atšķirīgu no citiem?

Latvijas maksājumu bilances aina Pirms krīzes Komponentes Krīzē 2009 Iq 2009 II q 2003 2004 2005 2006 2007 2008 Tekošā konta saldo (% no IKP) -8, 2 -12, 8 -12, 5 -22, 3 -13 1, 3 14, 2 Ārējās tirdzniecības bilances saldo (% no IKP) -20, 9 -22, 3 -21, 8 -27, 6 -25, 3 -19, 1 -11, 9 -7, 3 Ārējais parāds (bruto; % no IKP) 79, 5 93, 3 99, 4 114 127, 6 128, 8 129 132, 2 Ārējais parāds (neto; % no IKP) 24, 1 29, 9 35, 6 44 49, 5 56, 5 56, 6 56, 7 2, 7 4, 6 4, 4 8, 3 8, 1 3, 7 0, 5 -3, 8 Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā (tīrā plūsma; % no IKP) Dati: Latvijas Banka

Politikas kļūdas Pasaules finanšu krīze? 1. Fiskālās politikas pamatprincipu neievērošana (algu struktūra, inflācija, pārmērīgs iekšzemes pieprasījums, valsts parāds uzkrājumu vietā) 2. Novēlota kredīta pieejamības kontrole (spekulatīvās aktivitātes, nekustamā īpašuma burbulis, inflācija, rezidentu parāda straujš pieaugums) 3. Ārvalstu kapitāla ieplūdes kontrole (ievainojamība, parāds, atkarība, ķīlnieka statuss)

Mācības 1. Ja nevēlies smagi piezemēties, nelido pārāk augstu! 2. Pārliekas svārstības aktivitātē atstāj nevēlamu psiholoģisko ietekmi uz cilvēku. 3. Problēmas jāmāk saskatīt laicīgi, ekonomikas un ekonomiskās politikas pamatlikumi ir jāievēro. 4. Maza izmēra atvērtai ekonomikai dzīvot ar MB tekošā konta deficītu 20 -25% apmērā no IKP vairāku gadu garumā nozīmē “sēdēt uz pulvermucas”. Agri vai vēlu deglis atnāks. Un tad nācija un tās ekonomika var kļūt par ķīlniekiem pārējai pasaulei. 5. Pārlieka paļaušanās uz ārvalstu kapitālu var ievest slazdā (ārējā parādā), no kura var netikt ārā vairākas desmitgades. 6. Finansējums no ārienes nav mūžam garantēts.

Svarīgāko makroekonomisko rādītāju aina pašlaik (un dažas prognozes)

Prognozes – sarežģīta lietiņa SVF 2006. gadā: Avots: SVF 2008. gadā: Avots: SVF Daudzi to sapratuši – ilgtermiņa prognozes vairs nemana Institūciju lēmumu ietekme traucē paredzēt

Cenu stabilitāte

INFLĀCIJA LATVIJĀ (mērīta ar PCI), % Dati: LRCSP Decembris 2011/ Decembris 2010 + 4, 0% Latvijas Banka: Vidējais patēriņa cenu pieaugums 4, 4% līmenī 2011. gadā lielākoties bija saistīts ar netiešo nodokļu, kā arī ar enerģijas un pārtikas produktu cenu kāpumu pasaulē.

Avots: Latvijas Banka

Kā būs šogad? Pamatpieņēmumi: - lēnāka izaugsme Eiropā diemžēl nozīmēs arī gausāku ekonomisko aktivitāti Latvijā, kas savukārt atspoguļosies arī zemākā iekšzemes pieprasījumā – cilvēki mazāk pirks (Latvijas Banka) - vāja izaugsme Eiropā, vājš pieprasījums energoresursu un citu izejvielu tirgos – salīdzinoši maz importēsim inflāciju - minimāla vai nekāda nodokļu ietekme

Ļoti zīmīgs izteikums! Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics 19. janvāra preses konferencē: Līdz ar to varam prognozēt arī gada vidējās inflācijas samazināšanos no 4. 4% 2011. gadā līdz 2. 4% šogad. Domājot par valdības mērķi Latvijai 2014. gadā ieviest eiro, mūs interesē tieši šis gada vidējās inflācijas rādītājs, jo ar to mēra atbilsmi vienam no Māstrihtas kritērijiem – cenu stabilitātei. Avots: Latvijas Banka Kā attīstīsies eiro/USD kurss?

Ekonomiskā aktivitāte

Ekonomiskās aktivitātes rādītāji o Iekšzemes kopprodukts o Nacionālais kopprodukts o Eksporta apjomi o Nodarbinātība, bezdarbs o Nozaru aktivitāte o Uzņēmējdarbības aktivitāte o Ekonomikas sentimenta indeksi

Ekonomiskā aktivitāte Latvijā Avots: LRCSP

IKP dinamika ceturkšņu griezumā Precizēta informācija par 3. cet. : +6, 6% Avots: LRCSP

Latvijas Bankas prognoze 2011. gada septembrī*: * Iekrāsotā zona raksturo paredzamo scenāriju ar 90% varbūtību (jo gaišāka krāsa, jo mazāka varbūtība). Rimšēvics 19. janvāra preses konferencē: Latvijas Banka aktualizējusi 2012. gada IKP izaugsmes prognozi: to esam samazinājuši uz 1. 3% no vēl septembrī prognozētajiem 2. 5% Sākotnējā Finanšu ministrijas prognoze arī bija +2, 5%

Latvijas ārējā tirdzniecība (preces), miljoni latu Iekšzemes pieprasījums Ārējais pieprasījums Pārorientācija Dati: LRCSP

Saražotās produkcijas realizācija apstrādes rūpniecībā (miljoni latu) AVOTS: EM

Latvijas importa struktūra pēc BEC 2 klasifikācijas, faktiskajās cenās PREČU SADALĪJUMS IMPORTS 2009. GADS MILJ. LATU KOPĀ 2010. GADS % NO KOPĒJĀ APJOMA MILJ. LATU % NO KOPĒJĀ APJOMA 4 709. 8 100 5 840. 8 100 503. 2 10. 7 684. 9 11. 7 STARPPATĒRIŅA PRECES 2 170. 9 46. 1 2 772. 4 47. 5 PATĒRIŅA PRECES 1 457. 5 30. 9 1 542. 5 26. 4 PĀRĒJĀS PRECES 365. 8 7. 8 587. 7 10. 1 VIEGLIE AUTOMOBIĻI 3 100. 9 2. 1 154. 7 2. 6 AUTOBENZĪNS 3 111. 5 2. 4 98. 6 1. 7 KAPITĀLPRECES Atbilstoši BEC klasifikācijai eksportētās un importētās preces var sagrupēt kategorijās pēc to iespējamā izlietošanas veida. Kapitālpreces veido pamatlīdzekļi, starppatēriņa preces - izejvielas un citi materiāli, kas paredzēti tālākai pārstrādei. Kā patēriņa preces tiek uzskaitītas preces, kas domātas iedzīvotāju vajadzībām. Citas preces, kas nav iekļautas minētajās kategorijās (piemēram, armijas aprīkojums u. c. specifiskas preces), ir ieskaitītas pārējo preču kategorijā. Avots: LRCSP

Avots: LR Ekonomikas ministrija

Pakalpojumu eksports 2010. gadā: Pakalpojumu imports 2010. gadā: (miljoni latu) KOPĀ 1 959 -1 181 Jūras transports 284 Jūras transports -89 Gaisa transports 182 Gaisa transports -125 Cits transports 498 Cits transports -135 Braucieni 340 Braucieni -344 Finanšu pakalpojumi 121 Finanšu pakalpojumi -58 Informācijas, datorpakalpojumi 70 Sakaru pakalpojumi -55 Sakaru pakalpojumi 51 Informācijas, datorpakalpojumi -52 Būvniecība 42 Būvniecība -35 Izteikta intra-industrijas tirgošanās pazīme Avots: LB

MAKSĀJUMU BILANCES TEKOŠAIS KONTS (miljoni latu) http: //www. bank. lv/LMB. php? table_level_0=19&table_level_1=&tables=2&lang=1&period-f=2007&period-t=2009&periodiskums=2&period-q-1=on&period-q-2=on&period-q-3=on&period-q 4=on&currency=1&mervieniba=2 2007 2008 2009 2010 -3327 -2052 1250 211 - 3536 -2758 -864 -1094 eksports 4214 4550 3627 4494 imports -7751 -7306 -4491 -5588 496 651 819 787 eksports 1878 2178 1925 1933 imports -1382 -1528 -1106 -1146 Ienākumi -481 -306 853 52 761 858 699 586 -1242 -1165 153 -534 194 360 443 466 1042 998 865 -848 -683 -555 -399 Tekošais konts http: //www. bank. lv/LMB. php Preces Pakalpojumi ienākošie izejošie Kārtējie pārvedumi ienākošie izejošie

DARBA SAMAKSAS PLŪSMAS Atlīdzība ārvalstīs nodarbinātajiem rezidentiem pa mēnešiem: 2010. gadā Atlīdzība, milj. ls 2011. gadā Atlīdzība, milj. ls janvāris 26 decembris 26 26 27 28 28 28 janvāris 28 28 28 27 27 28 augusts 28 28 29 30 30 Atlīdzība Latvijā nodarbinātajiem nerezidentiem pa mēnešiem: 2010. gadā Atlīdzība, milj. ls 2011. gadā Atlīdzība, milj. ls Avots: Latvijas Banka janvāris ‑ 2. 0 decembris ‑ 2. 0 ‑ 1. 7 ‑ 1. 8 janvāris -1. 7 ‑ 2. 4 augusts -1. 7 ‑ 1. 8 ‑ 1. 7 ‑ 1. 6 ‑ 1. 9 ‑ 1. 8 ‑ 1. 9

IEGULDĪJUMU IENĀKUMI Latvijas rezidentiem no ārvalstīm: Ienākumu veids 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Tiešās investīcijas 1 2 1 3 3 20 19 34 26 -37 -16 Portfeļieguldījumi 40 58 54 75 88 106 168 193 248 181 156 Citas investīcijas 48 46 39 35 55 97 145 251 297 229 126 Nerezidentiem no Latvijas (MB tie parādās ar (-) zīmi): Ienākumu veids 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Tiešās investīcijas 55 62 65 121 286 348 550 638 261 -729 72 Portfeļieguldījumi 9 10 18 41 59 62 106 77 148 96 89 Citas investīcijas 53 64 60 59 69 116 230 492 677 455 365 Avots: Latvijas Banka

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCES FINANŠU UN KAPITĀLA KONTS (miljoni latu) 2007 2008 2009 2010 3430 2537 -1348 -365 Kapitāla konts 288 239 317 248 kredīts 294 250 325 256 debets -5 -11 -8 -8 Finanšu konts 3142 2118 -1666 -613 Tiešās investīcijas 1004 543 48 mūsu valstī 1193 644 -69 ārvalstīs -190 -102 12 -346 178 202 mūsu valstī -24 42 4 ārvalstīs -322 137 198 Citi ieguldījumi (rada saistības, prasības) 2884 1188 -1268 saistību pieaug. , prasību samaz. 5984 1422 -885 saistību samaz. , prasību pieaug. -3100 -234 -382 139 -502 320 -648 -411 Finanšu un kapitāla konts Portfeļinvestīcijas Rezerves aktīvi 239 284 -45 -70 -25 -45 -272 -509

2011. gada 1. pusgadā: 372 milj. Ls Nozīmīgi ietekmē peļņas apjomi Avots: Autora veidots, izmantojot Latvijas Bankas datus

Lielākie ārvalstu tiešie investori Latvijā (stāvoklis uz 06. 10. 2011) 1. AKTSIASELTS HANSAPANK Igaunija 663 2. Bank Dn. B NORD A/S Dānija 134 3. SKANDINAVISKA ENSKILDA BANKEN AB Zviedrija 104 4. TILTS COMMUNICATIONS Dānija 72 5. BITE Lietuva UAB Lietuva 70 6. PALINK Uždaroji akcine bendrove Lietuva 60 7. GE Capital International Financing Corporation ASV 59 8. EKTORNET LATVIA AB Zviedrija 54 Swedbank grupas NĪ uzņēmums 9. EBRD Lielbritānija 51 Ieguldījums Parex Tele 2 Sverige Aktiebolag Zviedrija 50 10. Avots: autora veidots, izmantojot Lursoft datus IKI veikali

ĀTI sadalījums pa rajoniem/pilsētām, miljoni Ls (uz 06. 10. 2011) 1. Rīga 2. Rīgas rajons 358 3. Ventspils 116 4. Cēsu rajons 68 5. Liepāja 40 6. Jūrmala 37 7. Kuldīgas rajons 31 8. Daugavpils 30 9. Jelgava 29 Cēsis 28 10. 3, 207 Kōpā: 4, 113 miljoni Ls Avots: Lursoft dati Investē Rīgā

Latvijas rezidentu saistības (ārējais parāds), miljardi latu 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 III c. ĀRĒJAIS PARĀDS (BRUTO) 4, 2 5, 1 6, 9 9, 0 12, 7 18, 9 20, 5 21, 0 20, 8 ĀRĒJAIS PARĀDS (NETO) 1, 2 1, 5 2, 2 3, 2 4, 9 7, 3 9, 2 7, 5 6, 8 6, 6 Valdība: 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 3. c. 0, 4 0, 5 0, 6 0, 8 1, 4 3, 3 4, 4 4, 5 2011. Gada 3. ceturksnis : Dati: Latvijas banka Ārējais parāds (bruto; % of IKP) 151 Ārējais parāds (neto; % no IKP) 48

EKONOMIKAS SENTIMENTA RĀDĪTĀJI

Ekonomikas sentimenta indekss Vidējais svērtais lielums no apstrādes rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības, pakalpojumu sektora un patērētāju konfidences rādītājiem. Attiecīgi atsevišķi tiek apskatīti arī augstāk minētie Pamatā katrs no šiem konfidences rādītājiem ir atbilžu uz trim jautājumiem vidējais svērtais atbilžu saldo Dati: http: //www. csb. gov. lv/statistikas-temas/konjunkturas-raditaji-galvenie-raditaji-32213. html Metodoloģija: http: //data. csb. gov. lv/DATABASE/ekfin/%CEstermi%F 2 a%20 statistikas%20 dati/Konjunkturas%20 raditaji/KRS. htm

Avots: LR Ekonomikas ministrija

Nodarbinātības jautājumi

Bezdarba līmenis, % (darba meklētāju īpatsvars) Latvia Lithuania Estonia 2010 4 q 16, 9 17, 1 13, 6 2011 1 q 16, 6 17, 2 14, 4 2011 2 q 16, 2 15, 6 13, 3 2011 3 q 14, 4 14, 8 10, 9 Dati: LRCSP NVA oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis: 11, 5% (2011. gada 31. decembris)

Data: CSB of Latvia

Dati: NVA

STRĀDĀJOŠO MĒNEŠA VIDĒJĀ BRUTO DARBA SAMAKSA LATVIJĀ Latvijā 2001 2002 159 2003 173 192 2004 2005 211 246 2006 302 2007 2008 398 479 2009 461 2010 445 2011. gads: janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris 447 440 463 460 462 469 472 469 459 Avots: CSP

Regional aspects LATVIJA . . Pierīgas reģions 445 492 509 423 Vidzemes reģions 341 Kurzemes reģions 382 357 309 Rīgas plānošanas reģions . . Rīgas reģions (Rīga) Zemgales reģions Latgales reģions Avots: CSP

Vai mums vajag eiro?

Ieguvumi (un ar tiem saistītie mīti) o o o o o vairāk mikro līmeņa cenu atpazīstamība (unit of account), ! Cik nozīmīgi? brīvi konvertējama valūta daļēji konvertējamas vietā tirdzniecības apjomu palielināšanās ! Cik daudz un kāpēc? konkurences paaugstināšanās ! Vai to gaidām? Un kur? godīgāka konkurence zonas ietvaros (izslēgta NV devalvēšanas iespēja), ! Nosacīti; gan jā, gan nē valūtas mainīšanas izmaksas (uzņēmumu sektors, tūrisms), ! Nulles rezultāta spēle VK svārstību risks, ! vai tagad ir? Un vai pret citām pazudīs? Tūrisms. resursu efektīvāka izmantošana- starptautiska konkurence netiek traucēta no VK svārstībām ! Vai vajag resursu “efektīvāku” izvietošanu un migrāciju?

Ieguvumi o procentu likmju izlīdzsvarošanās ! Vai vajag? o mazāka iespēja spekulatīva rakstura darbību ietekmei uz valūtu. o ECB spēja nodrošināt zemu inflāciju Eirozonā, attiecīgi arī zemas procentu likmes- attiecīga stabila vide izaugsmei ilgā laika posmā ! Kā reģionāli? o Eiropas Savienības kā ekonomiskā centra pozīciju nostiprināšanās globālajā konkurencē- svarīgi arī politiski o Būsim lielākas un spēcīgākas “kompānijas” biedrs, sēdēsim ar viņiem “pie viena galda” o Eiropas identitātes stiprināšana o Iespēja ar laiku kļūt par pasaules vadošo valūtu

Zaudējumi, riski o Vairāk makro līmeņa o suverēna monetārā politika, o atkarība no citām valstīm, paliekot neatkarīgai fiskālai un citām politikām, o Nav iespējams izmantot VK kā ekonomiskās politikas instrumentu makroekonomisko procesu regulēšanai, o No iepriekšējā punkta izriet- var padziļināties konkurētspējas līmeņa atšķirības starp valstīm, o Nav iespējams izmantot procentu likmes kā instrumentu makroekonomisko procesu regulēšanai o nacionālās, ekonomiskās identitātes jautājumi, o globalizācijas padziļināšanās o neatbilstība optimālas valūtas zonas kritērijiem o bailes no pārlieku lielas inflācijas atsevišķos zonas reģionos var likt turēties pie augstām procentu likmēm,

Zaudējumi, riski o iespējams cenu kāpums atsevišķās teritorijās cenu līdzsvarošanās dēļ, o cenu noapaļošanas efekts, o ieviešanas izmaksas valstij, o reformu izmaksas pēc ieviešanas uzņēmumiem, bankām, mājsaimniecībām o Savstarpēja atkarība o Nav iespējama ārējās nesabalansētības starp valstīm regulēšana ar valūtas kursu palīdzību,

Eirozonas inflācija Detalizētāk: http: //www. ecb. int/stats/prices/hicp/html/inflation. en. html Avots: ECB

12 mēnešu inflācija atsevišķās vietās Oktobris 2011/ Oktobris 2010, % Eirozona (17 valstis) ES-27 Igaunija Latvija Lietuva Lielbritānija Zviedrija Avots: Eurostat 3, 0 3, 3 4, 7 4, 3 4, 2 5, 0 1, 1

Gada inflācija atsevišķās vietās, % 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Eirozona (17 valstis) 2, 2 2, 1 3, 3 0, 3 1, 6 Eiropas Savienība 2, 0 2, 2 2, 3 3, 7 1, 0 2, 1 Igaunija (2011) 3, 0 4, 1 4, 4 6, 7 10, 6 0, 2 2, 7 Latvija 6, 2 6, 9 6, 6 10, 1 15, 3 3, 3 -1, 2 Lietuva 1, 2 2, 7 3, 8 5, 8 11, 1 4, 2 1, 2 Slovēnija (2007) 3, 7 2, 5 3, 8 5, 5 0, 9 2, 1 Kipra (2008) 1, 9 2, 0 2, 2 4, 4 0, 2 2, 6 Malta (2008) 2, 7 2, 5 2, 6 0, 7 4, 7 1, 8 2, 0 Slovākija (2009) 7, 5 2, 8 4, 3 1, 9 3, 9 0, 7 Lielbritānija 1, 3 2, 1 2, 3 3, 6 2, 2 3, 3 Zviedrija 1, 0 0, 8 1, 5 1, 7 3, 3 1, 9 Avots: Eurostat

Vai vajag/vajadzēja devalvēt latu?

NACIONĀLĀS VALŪTAS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS ĪSĀ PERIODĀ o preču, pakalpojumu importētāji, eksportētāji o fiziskas personas, kuras strādā Latvijā, saņem darba samaksu latos un ir patērētāji iekšzemē o darba “importētāji”, “eksportētāji” o kapitāla, parāda vērtspapīru turētāji starptautiskā līmenī o potenciālie investori o kārtējo pārvedumu saņēmēji, nosūtītāji o aizdevēji, aizņēmēji, noguldītāji, uzkrājumu veidotāji o iekšējā tirgū strādājoši uzņēmumi - Devalvācijas sacensība (“competitive devaluation”) - importēto preču un pakalpojumu aizvietošanas iespējas - Uzticības valūtai jautājums Kopējās intereses un ietekmes ilgākā periodā