Asinis Asins raksturojums Plazma un formelementi Plazmas proteni

  • Slides: 45
Download presentation
Asinis

Asinis

Asins raksturojums • Plazma un formelementi • Plazmas proteīni var nodrošināt asins recēšanu veidojot

Asins raksturojums • Plazma un formelementi • Plazmas proteīni var nodrošināt asins recēšanu veidojot trombu. • Asinis ar samazinātu asinsreci veicinošo proteīnu daudzumu sauc par asins serumu. • Formelementi ir: eritrocīti, leikocīti un asins plātnītes

Asins sastāvs

Asins sastāvs

Asins plazma sastāda 55% no asins tilpuma. 90% - 92% ūdens, 7%-9% proteīni, 1%

Asins plazma sastāda 55% no asins tilpuma. 90% - 92% ūdens, 7%-9% proteīni, 1% minerālvielas, glikoze, hormoni, vitamīni, u. c. Audu šķidrums satur līdzīgu elektrolītu sastāvu un koncentrāciju, bet mazāku proteīnu u. c. lielmolekulāru vielu koncentrāciju. Robeža: bazālā membrāna un asinsvada sieniņa ar nepārtrauku un fenestrētu endotēliju. Joni Jons Kalcijs Hlors Kālijs Koncentrācijas diapazons (mmol. l− 1) 2. 1– 2. 8 95– 105 3. 6– 5. 1 Nātrijs 135– 145

Proteīni Proteīna veids Albumīni Koncentrācija % Function 3. 5 -5. 0 g/dl 55% Veido

Proteīni Proteīna veids Albumīni Koncentrācija % Function 3. 5 -5. 0 g/dl 55% Veido koloīdu, kura osmotisko spiedienu sauc par onkotisko spiedienu, transportē nešķīstošas molekulas. Globulīni 2. 0 -2. 5 g/dl 38% α un β globulīni transportē metālus, vitamīnus, u. c. , γ tubulīni (antivielas) piedalās imūnatbildes veidošanā Fibrinogēns 0. 2 -0. 45 g/dl 7% Nodrošina asins reci Regulatorproteīni <1% Regulē gēnu ekspresiju u. c. šūnu funkcijas Asins reces faktori (proteīni) <1% Pārvērš fibrinogēnu par fimbrīnu

Komplementa sistēma Proteīnu pakāpeniskas aktivēšanas kaskāde, lai nodrošinātu piesaisti antigēnam un nodrošinātu svešu šūnu

Komplementa sistēma Proteīnu pakāpeniskas aktivēšanas kaskāde, lai nodrošinātu piesaisti antigēnam un nodrošinātu svešu šūnu bojāeju. http: //highered. mcgrawhill. com/sites/0072507470/student_view 0/chapter 22/animation__activation_of_complement. html

Asins rece http: //www. youtube. com/watch? v=x. NZEERMSey. M

Asins rece http: //www. youtube. com/watch? v=x. NZEERMSey. M

Eritrocīti http: //www. pbrc. hawaii. edu/~kunkel/gallery. Sarkanie asinsķermenīši (sarkani), baltie asinsķermenīši (zaļi) un asins

Eritrocīti http: //www. pbrc. hawaii. edu/~kunkel/gallery. Sarkanie asinsķermenīši (sarkani), baltie asinsķermenīši (zaļi) un asins plātnītes (dzeltenas). (SEM x 9, 900). Eritrocīti var pārvietoties cauri kapilāriem kuru diametrs ir mazāks par eritrocīta diametru.

Ogļhidrāti Šūnstarpa Proteīns 3 Glikoforīns ß -Spektrīns Aktīns Proteīns 4, 1 Glikolipīds Holesterīns Fosfolipīds

Ogļhidrāti Šūnstarpa Proteīns 3 Glikoforīns ß -Spektrīns Aktīns Proteīns 4, 1 Glikolipīds Holesterīns Fosfolipīds -Spektrīns -Ankirīns Proteīns 4, 2 Tropomiozīns Eritrocīta plazmatiskās membrānas uzbūve 3. Joslas proteīns darbojas kā Cl-/HCO 3 antiportieris Glikoforīns – nosaka membrānas virsmas negatīvu lādiņu

 • Eritrocīti maina formu pārvietošanās procesā. • Atkarībā no CO 2 un koncentrācijas

• Eritrocīti maina formu pārvietošanās procesā. • Atkarībā no CO 2 un koncentrācijas mainās krāsa • Hemoglobīns satur 4 polipeptīdu ķēdes. Katrai ir aktīvā funkcionālā grupa – hēms, kas satur dzelzs atomus • Sastāvs: 65% ūdens, 1% organellas, 9% hemoglobīna. Fe http: //en. wikipedia. org/wiki/File: Erytrocyte_deoxy_to_oxy_v 0. 7. gif

Asins grupas • Glikolipīdi A un B (aglutinogēni) • 0 -I grupa, A -II

Asins grupas • Glikolipīdi A un B (aglutinogēni) • 0 -I grupa, A -II grupa, B-III grupa, AB-IV grupa. • Plazmā ir proteīni – aglutīni. Spēj piesaistīties aglutinogēniem.

Sirpjveida anēmija

Sirpjveida anēmija

Rēzus faktors • Rezus asinsgrupu sistēmā ir 50 aglutinogēni • Nozīmīgākie - C, D,

Rēzus faktors • Rezus asinsgrupu sistēmā ir 50 aglutinogēni • Nozīmīgākie - C, D, E aglutinogēni. • Var izsaukt augļa hemolīzi jo Rhmātei pēc pirmajām dzemdībām veidojas antivielas pret šo rēzus faktoru

Leikocītu klasifikācija • Granulocīti – satur specifiskas un nespecifiskas granulas • Agranulocīti – granulas

Leikocītu klasifikācija • Granulocīti – satur specifiskas un nespecifiskas granulas • Agranulocīti – granulas nesatur Krāsošanas metodes rezultātā struktūras var būt: eozinofilas (acidofilas), bazofilas (krāsojas ar metilēnzilo) un azurofilas (sarkanvioletas), mēļas (vāji krāsojas ar eozīnu un metilēnzilo, specifiskās granulas)

Leikocītu diferenciālā analīze • • • Leikocītu skaits pieaugušo asinīs: Neutrofīlie granulocīti - 2.

Leikocītu diferenciālā analīze • • • Leikocītu skaits pieaugušo asinīs: Neutrofīlie granulocīti - 2. 0– 7. 0× 109/l (40– 80%) Limfocīti - 1. 0– 3. 0× 109/l (20– 40%) Monocīti - 0. 2– 1. 0× 109/l (2– 10%) Eozinofīlie granulocīti - 0. 02– 0. 5× 109/l (1– 6%) Bazofīlie granulocīti - 0. 02– 0. 1× 109/l (< 1– 2%) • Dažādās populācijās un dažādās laboratorijās šie skaitļi var būt atšķirīgi.

 • • Nenobrieduši granulocīti Bakteriālas infekcijas Akūti iekaisumi Vēzis (kaula smadzeņu metastāzes) Audu

• • Nenobrieduši granulocīti Bakteriālas infekcijas Akūti iekaisumi Vēzis (kaula smadzeņu metastāzes) Audu nekroze Audu nesaderība Steroīdu lietošana Grūtniecības beigu daļā • Neitrofilie granulocīti – bakteriālās un virālās infekcijas, • • Limfocīti – skaits pieaug virālas infekcijas, mandeļu iekaisumi, leikēmijas laikā. Samazinās HIV infekcijas gadījumā. Līdz 8 gadu vecumam limfocīti ir vairāk nekā neitrofilie granulocīti. • Monocīti – bakteriālās infekcijas, tuberkaloze, malārija, onocītiskā leikēmija, enterīts. • • • Eozinofilie granulocīti – parazītu infekcijas, astma, alerģiskas reakcijas. Bazofilie granulocīti – Kaulu smadzeņu saslimšanas (leikēmija, limfoma)

Monocīti un makrofāgi Šūna Atrašanās vieta Taukaudu makrofāgi Taukaudi Monocīti Asinis, sarkanās kaulu smadzenes

Monocīti un makrofāgi Šūna Atrašanās vieta Taukaudu makrofāgi Taukaudi Monocīti Asinis, sarkanās kaulu smadzenes Kupfera šūna Aknas Sinusu histocīti Limfmezgls Alveolārie makrofāgi Plaušu alveolas Audu makrofāgi (Histiocīti) veido gigantiskās šūnas Saistaudi Langerhansa šūnas Āda un mukozie dziedzeri Mikroglija Centrālā nervu sistēma Hofbauera šūna Placenta Intraglomerulārā mezanglijas šūna Nieres Osteoklasti Kauli Epiteloīdās šūnas Granulomas Sarkanās pulpas makrofāgi Liesa Peritoneālie makrofāgi Peritoneālais dobums

 • Monocīti un makrofāgi ir fagocīti. • Makrofāgi nodrošina nespecifisko imunitāti un nodrošina

• Monocīti un makrofāgi ir fagocīti. • Makrofāgi nodrošina nespecifisko imunitāti un nodrošina adaptīvās imunitātes veidošanos. • Spēj metabolisma procesā pārvērst aminoskābi arginīnu par Slāpekļa oksīdu (M 1 makrofāgi) Ornitīnu (M 2 makrofāgi) M 1 un M 2 makrofāgi stimulē T limfocītus un galētājšūnas, kā arī antivielu sintēzi. Th 1 un Th 2 fenotipi.

Monocīti • Monocītu citoplazmā raksturīgas ir lizosomas. Tas parāda, ka šīm šūnām ir raksturīga

Monocīti • Monocītu citoplazmā raksturīgas ir lizosomas. Tas parāda, ka šīm šūnām ir raksturīga fagocitāra aktivitāte.

Makrofāgi • Beta glikāns un citas signālmolekulas aktivē makrofāgus

Makrofāgi • Beta glikāns un citas signālmolekulas aktivē makrofāgus

Makrofāgi Makrofāgs ar fagocitētām baktērijām. 1. Eritrocīti; 2. - makrofāga citoplazma; 3. - kodols,

Makrofāgi Makrofāgs ar fagocitētām baktērijām. 1. Eritrocīti; 2. - makrofāga citoplazma; 3. - kodols, 4. endosomas ar baktērijām; 5. pseidopodijas. Mērogs: 10 μm. Specifiska proteīnu eksxpresija CD 14, CD 40, CD 11 b, CD 64, F 4/80 (pele)/EMR 1 (cilvēks), lysozyme M, MAC-1/MAC-3 and CD 68 by flow cytometry or immunohistochemical staining. [4]

Makrofāgi www. beta-glucan-13 d. com/ http: //www. life. umd. edu/classroom/bsci 422/mosser/macrophage. jpg

Makrofāgi www. beta-glucan-13 d. com/ http: //www. life. umd. edu/classroom/bsci 422/mosser/macrophage. jpg

Makrofāgi un citoskelets • http: //www. svi. nl/products/software/fluvr/ Monocītu pārvietošanās ir hemotakse. To izraisa

Makrofāgi un citoskelets • http: //www. svi. nl/products/software/fluvr/ Monocītu pārvietošanās ir hemotakse. To izraisa bojātu šūnu klātbūtne, patogēni, iepriekšējo makrofāgu izdalītie citokīni. Dažos orgānos (sēklinieks) notiek makrofāgu proliferācija. Dzīves ilgums organismā ir vairāki mēneši.

Adaptīvā imunitāte • Atbrīvo organismu no bojātām šūnām, to daļām un dažādām organismā iekļuvušām

Adaptīvā imunitāte • Atbrīvo organismu no bojātām šūnām, to daļām un dažādām organismā iekļuvušām daļiņām • Makrofāgi var nodrošināt “antigēna prezentāciju” līdzīgi kā dendrītiskās šūnas. Tas iniciē imūnatbildes uzsākšanos • Aktīva sekrēcija izraisa iekaisuma reakciju un imūnatbildi. • Ražo monokīnus, tie ir enzīmi, komplementa faktori, regulatorproteīni (interleikīns-1) • Membrānā ir receptori kuros ir limfokīni. Tie atļauj aktivēt makrofāgus atsevišķu mikroorganismu un vēža šūnu gadījumā

 • Pēc patogēna sadalīšanas makrofāgi uz membrānas prezentē antigēnu. To pazīs atbilstošs limfocīts

• Pēc patogēna sadalīšanas makrofāgi uz membrānas prezentē antigēnu. To pazīs atbilstošs limfocīts – T līdzētājšūna • Antigēns ir pievienots pie membrānā esošas MHC II molekulas. Šī molekula limfocītiem norāda, ka makrofāgs ir organisma šūna. • Antigēna prezentācija izraisa antivielu ražošanu limfocītos. • Antigēni piesaistās patogēniem un paātrina to fagocitozi. http: //en. wikipedia. org/wiki/Macrophage

Muskuļu reģenerācija • Muskuļu reģenerācijas procesā parādās divi makrofāgu skaita pieauguma viļņi. Viena populācija

Muskuļu reģenerācija • Muskuļu reģenerācijas procesā parādās divi makrofāgu skaita pieauguma viļņi. Viena populācija tieši ietekmē reģenerāciju, otra – netieši. • Pirmās grupas makrofāgi izraisa bojāto muskuļu šūnu membrānas lizēšanu un vēlāk fagocitē citoplazmu un kodolus. Vislielākais skaits ir pēc 24 stundām, bet pēc 48 to skaits strauji samazinās. • Otrās grupas makrofāgi atrodas starp reģenerāciju uzsākušajām muskuļu šūnām. Vislielākais to skaits ir 2 -4 dienas pēc ievainojuma. http: //en. wikipedia. org/wiki/Macrophage

Ievainojuma sadzīšana • Pēc audu mehāniska ievainojuma makrofāgi no asinsvadiem iekļūst audos un pakāpeniski

Ievainojuma sadzīšana • Pēc audu mehāniska ievainojuma makrofāgi no asinsvadiem iekļūst audos un pakāpeniski aizvieto neitrofīlos granulocītus. • 1 dienu pēc ievainojuma ir vislielākais monocītu skaits. Pēc tam tie diferenciējas par makrofāgiem. • Apmēram viena puse no makrofāgiem tiek uzkrāti liesā un tie ar asinsrites sistēmas palīdzību var tikt ātri pārvietoti uz audu bojājuma vietu. • Bojātajos audos makrofāgi fagocitē patogēnus un audu atliekas, kā arī izdala proteāzes. • Makrofāgi 3 -4 dienā pēc ievainojuma sekretē augšanas faktorus, kuri stimulē šajā vietā esošo šūnu proliferāciju un ievainojuma sadzīšanu. • Ja makrofāgi atrodas vidē ar zemu skābekļa koncentrāciju, tad tie sekretē faktorus, kuri izraisa angioģenēzi (asinsvadu veidošanos). http: //en. wikipedia. org/wiki/Macrophage

Neitrofīlie granulocīti

Neitrofīlie granulocīti

Eozinofilie granulocīti • Eozinofīlajiem granulocītiem ir divdaivains kodols. • Eozinofilo granulu skaits ir mainīgs,

Eozinofilie granulocīti • Eozinofīlajiem granulocītiem ir divdaivains kodols. • Eozinofilo granulu skaits ir mainīgs, jo asinsvados esošajās šūnās notiek degranulācija. • Eozinofilie granulocīti iznīcina parazītus, jo to membrānās ir bazofilš proteīns – katepsīns. Katepsīns spēj pievienoties pie imunoglobīna E (Ig. E), kurš ir pievienots pie parazītiskajām šūnām. • Eozinofīlie granulocīti tikai nelielā mērā veic fagocitozi. Galvenā funkcija ir prezentēt antigēnus un tādējādi aktivēt bazofilo un neitrofilo granulocītu, dendrītisko šūnu un limfocītu darbību. • Tie spēj piedalīties vēža šūnu iznīcināšanā. • Bazofilo granulocītu sekretētais proteīns – interleikīns-5 piesaistās eozinofīlo granulocītu membrānai un izraisa to augšanu un diferenciāciju. http: //en. wikipedia. org/wiki/Granulocyte

Bazofilie granulcīti • No visiem granulocītiem asinīs un sarkanajās kaulu smadzenēs vismazāk ir bazofilie

Bazofilie granulcīti • No visiem granulocītiem asinīs un sarkanajās kaulu smadzenēs vismazāk ir bazofilie granulocīti. • To kodoliem ir divas daivas un tās savieno ļoti tievi hromatīna tiltiņi. • To, ka šūna kodols ir viens pierāda kodola iekšējās membrānas proteīnu iekrāsošana ar antivielām un fluorescentām krāsām. • Bazofilo granulocītu plazmatiskās membrānas receptori var piesaistīties pie Ig. E, Ig. G, lomplementa polipeptīdiem un histamīna. • Bazofilajiem granulocītiem citoplazmā ir granulas kuras satur bazofilus proteīnus starp kuriem ir: a) Heparīns b) Hondriotīna sulfāts c) Peroksidāze d) Trombocītu aktivēšanas faktorus http: //en. wikipedia. org/wiki/Granulocyte

 • Infekcijas gadījumā no sarkanajām kaulu smadzenēm uz infekcijas vietu pārvietojas jau diferencēti

• Infekcijas gadījumā no sarkanajām kaulu smadzenēm uz infekcijas vietu pārvietojas jau diferencēti bazofīlie granulocīti. • Ja šī granulocīta šūna tiek bojāta, no tas izdalās heparīns. Heparīns izraisa iekaisuma reakciju. • Histamīns palielina asinsvadu sieniņu caurlaidību. • Bojāti bazofilie granulocīti izdala prostoglandīnus. • Prostoglandīni nodrošina paaugstinātu asins pieplūdumu infekcijas vietai. • Visi šie mehānismi izraisa asins plātnīšu nokļūšanu infekcijas vietā un novērš mikroorganismu izplatīšanos uz citām organisma vietām. • Šīs vielas arī paugstina audu caurlaidību un veicina makrofāgu pārvietošanos. http: //en. wikipedia. org/wiki/Granulocyte

Megakariocīti un trombocītu attīstība

Megakariocīti un trombocītu attīstība

Megakariocīti un trombocītu attīstība • • Megakariocīts kaulu smadzeņu šūnās. (kreisā puse) Megakariocīts veido

Megakariocīti un trombocītu attīstība • • Megakariocīts kaulu smadzeņu šūnās. (kreisā puse) Megakariocīts veido trombocītus. Gimza krāsa. (labā puse) Abos attēlos redzams daivaini kodoli. Trombocītu veidošanu stimulē aknās un nierēs veidotais hormons – trombopoetīns.

Megakariocīti un trombocītu attīstība Veido agregātus, ja vidē ir ADP, serotonīns vai adrenalīns. Dzīves

Megakariocīti un trombocītu attīstība Veido agregātus, ja vidē ir ADP, serotonīns vai adrenalīns. Dzīves ilgums 5 -9 dienas. Asins plātnītes fagocitē aknās esošās Kupfera šūnas un liesā esošie makrofāgi.

www. ipfdd. de/research/ res 16/a 18. html

www. ipfdd. de/research/ res 16/a 18. html

Trombocīti veido agregātus. www. explorepub. com/articles/darkfield_charts/ fungus 5. html

Trombocīti veido agregātus. www. explorepub. com/articles/darkfield_charts/ fungus 5. html

 • Samazināta asins plātnīšu skaita gadījumā iespējama asiņošana. • Paaugstināt skaita gadījumā veidojas

• Samazināta asins plātnīšu skaita gadījumā iespējama asiņošana. • Paaugstināt skaita gadījumā veidojas trombi. Tie var aizsprostot asinsvadus un traucēt asiņu transportu. • Asins plātnītes sekretē dažādus augšanas faktorus, kas ir iesaistīti saistaudu reģenerācijā. • Asins plātnīšu veidotais augšanas faktors (PDGF) • Augšanas faktors TGF beta, stimulē arpusšūnas matriksa veidošanos. • • • Citi augšanas faktori: Fibroblastu augšanas faktors Insulīnam līdzīgais augšanas faktors Asins plātnīšu veidotais epidermālais augšanas faktors Vaskulārā endotēlija augšanas faktors • Medicīnā brūču ārstēšana izmanto asins plazmu, kas ir bagāta ar šiem faktoriem. http: //en. wikipedia. org/wiki/Platelets

 • Asinsvadu endotēlija šūnas var samazināt asins plātnīšu skaitu, jo var izdalīt toksisko

• Asinsvadu endotēlija šūnas var samazināt asins plātnīšu skaitu, jo var izdalīt toksisko slāpekļa oksīdu, endoteliālo ADPāzi un PG 12 • Endoteliālā ADPāze sadala asinīs esošo asins plātnīšu aktivējošo ADP. • Endotēlija šūnas sekretē Villebranda faktoru (v. WF). Tas nodrošina endotēlija piesaistīšanu pie bazālās membrānas kolagēna šķiedrām. • Villebranda faktors uzkrājas endoteliocītos un asins plātnītēs nelielu granulu veidā. • Endotēlija bojājuma gadījumā asinīs nokļūst kolagēns v. WF un audu faktors. • v. WF piesaistīšana asins plātnīšu plazmatiskajai membrānai izraisa izaugumu veidošanos un asins plātnīšu salipšanu. • Salipšanu veicina audu faktora izraisītā trombīna veidošanās. • Salipšanu veicina negatīvs virsmas lādiņš (stikls) • Asins plātnīšu aktivēšana izraisa negatīvi lādētu fosfolipīdu molekulu (fosfotidilserīns) pārvietošanu uz membrānas lipīdu dubultslāņa ārējo slāni. • Fosfotidilserīna klātbūtne veicina protrombināzes piesaistīšanu. • Koagulācijas faktoru piesaistīšanu veicina paaugstināta Ca 2+ jonu koncentrācija. http: //en. wikipedia. org/wiki/Platelets

Granulu sekrēcija • Asins plātnītēs atrodas alfa, beta u. c. granulas. • Granulas asins

Granulu sekrēcija • Asins plātnītēs atrodas alfa, beta u. c. granulas. • Granulas asins plazmā izdalās caur asins plātnīšu kanāliņiem. • Blīvās (delta) granulas satur ADP, ATP, kalciju un serotonīnu. • Lambada granulas (līdzīgi kā lizosomas) satur hidrolītiskos enzīmus. • Alfa granulas satur proteīnus: 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. P-selektīns Asins plātnīšu faktors 4 Transformējošais augšanas faktors β 1 Asins plātnīšu veidotais augšanas faktors Fibronektīns B-tromboglobulīns v. WF Fibrinogēns Koagulacijas faktori V un XIII http: //en. wikipedia. org/wiki/Platelets