Zvaigu raksturojums ESF projekts Profesionlaj izgltb iesaistto visprizgltojoo
Zvaigžņu raksturojums ESF projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2009/0274/1 DP/1. 2. 1. 1. 2/09/IPIA/VIAA/003)
Izmantoti atsevišķi attēli no grāmatas “Astronomy Today” Redzamais spožums Oriona zvaigznājs Zvaigžņu spožumu mēra zvaigžņlielumos
Attālums r = a/tg n 1 pc = 3, 086 1016 m n 1 pc = 206265 AU n 1 pc = 3, 26 ly Attāluma noteikšanai jāizmēra zvaigznes paralakses leņķis (sk. shēmu). Zinot attālumu parsekos (pc), var noteikt zvaigznes starjaudu. Starjauda ir enerģijas daudzums, ko zvaigzne izstaro vienā laika vienībā. Starjaudu mēra vatos (W).
Dažu zvaigžņu raksturlielumu tabula Zvaigzne Sp, m r, pc T, K L, Ls Denebs 1, 25 990, 10 10600 255000 Betelgeize 0, 45 131, 06 3400 9400 Polārzv. 1, 97 132, 28 5800 2360 Mira 2, 54 67, 48 3200 360 Kapella 0, 08 12, 94 5100 130 Vega 0, 03 7, 76 12300 48 Cent. Alfa -0, 01 1, 35 5500 1, 5 Sīriuss B 8, 67 2, 64 29500 0, 002
Spektra klases Oh, Be A Fine Girl, Kiss Me Lovely Pēc spektra īpatnībām un virsmas temperatūras zvaigznes iedala vairākās spektra klasēs – O, B, A, F, G, K, M, L.
Hercšprunga - Rasela diagramma n n Astronomijā liela nozīme ir Hercšprunga – Rasela diagrammai, kurā atlikta zvaigžņu spektra klase (virsmas temperatūra) un strajauda Saules vienībās. Diagrammā zvaigznes izvietotas noteiktās grupās, atbilstoši evolūcijas pakāpei.
Zvaigžņu veidošanās Zvaigznes veidojas no starpzvaigžņu vides gāzu un putekļu mākoņiem, tiem saspiežoties.
Fragmentācija Pirmajā etapā mākonis saspiežas un dalās gabalos.
Protozvaigzne Nākošā stadija ir protozvaigzne. Saspiežoties temperatūra aug. Mākoņa centrā sākas kodolreakcijas – rodas zvaigzne, bet no atlikušā diska var izveidoties planētas. Pa kreisi – shēma, vidū – attēli. Lejā – attēls un tam atbilstošā shēma.
Galvenā secība • Enerģijas avots kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā. n Galvenā secība ir zvaigznes ilgstošākais evolūcijas posms. Pa kreisi – nesen izveidojušos zvaigžņu kopa, augšā – Saules tipa zvaigznes uzbūve.
Zvaigžņu daudzveidība Zvaigznēm ir ļoti dažāds diametrs un starjauda. Lielākās zvaigznes ir sarkanie pārmilži (pa labi). Pistoles zvaigznes (pa kreisi) starjauda ir vairākus miljonus reižu lielāka nekā Saulei.
Sarkanie milži n Pēc aiziešanas no galvenās secības zvaigzne kļūst par sarkano milzi (diagrammā posmi 7 - 8 - 9). Zvaigznē no hēlija veidojas ogleklis.
Baltie punduri Mk < 1, 44 Ms Nelielas masas zvaigznes nomet apvalku (augšā) un kļūst par baltajiem punduriem (diagrammā posmi 10 – 13). Piemērs – Sīriuss B.
Zvaigzne - sīpols Masa > 8 Ms Lielas masas zvaigznēs kodolreakcijas turpinās (sk. reakciju shēmas), līdz zvaigzne iegūst sīpolam līdzīgu struktūru (shēma augšā).
Pārnovas Masīvās zvaigznes evolūcijas beigās spoži uzliesmo kā pārnovas (zvaigzne augšā) un nomet pārnovas miglāju (pa labi).
Neitronu zvaigznes Ms Mk= 1, 44 - 2 Viens no zvaigžņu evolūcijas gala produktiem ir neitronu zvaigzne. Piemērs – neitronu zvaigzne Krabja miglājā (norādīta ar bultiņu). Neitronu zvaigznes ir ļoti blīvas (sk. uzbūves shēmu).
Pulsāri Neitronu zvaigzni iespējams konstatēt, ja tā pretējos virzienos izstaro radioviļņus vai gaismu (pa kreisi). Zvaigzne darbojas līdzīgi bākai. Zvaigzne griežas un uz Zemes redzami periodiski uzliesmojumi (augšā).
Melnie caurumi Mk > 2 - 3 M s Ja zvaigznes atlikuma masa 2 - 3 reizes pārsniedz Saules masu, izveidojas melnais caurums – telpas apgabals, kuru nespēj atstāt ne viela, ne starojums. Melno caurumu var redzēt, tikai tad, ja tajā krīt viela (zīmējumos).
Zvaigžņu evolūcijas shematisks kopsavilkums
Dubultzvaigznes Daļa zvaigžņu ir dubultzvaigznes, kas riņķo ap kopīgu masas centru (augšā). Tās iedala grupās pēc redzamības iespējām. Vizuālās dubultzvaigznes var izšķirt teleskopā. Spektrālās dubultzvaigznes konstatē pēc spektra īpatnībām.
Ciešas dubultsistēmas. Novas Ciešās zvaigžņu dubultsistēmās evolūcija norit atšķirīgi, jo gāze pārplūst no vienas zvaigznes uz otru (pa kreisi). Ja gāze pārplūst uz balto punduri, ik pa laikam notiek novas uzliesmojums (shēma un attēls).
Aptumsuma maiņzvaigznes ir ciešas zvaigžņu dubultsistēmas, kurās zvaigznes periodiski aizsedz viena otru. Rezultātā mainās zvaigznes spožums (sk. līkni). Piemērs – Algols Perseja zvaigznājā (sk. karti).
Fizikālās maiņzvaigznes Pulsējošās Fizikālās maiņzvaigznes (zvaigznes, kuru spožums mainās tajās notiekošo procesu dēļ) iedala pulsējošās maiņzvaigznēs un uzliesmojošās maiņzvaigznēs. Spožuma maiņas līknes ir ļoti atšķirīgas (pa labi). Uzliesmojošās
- Slides: 23