Milzu plantas ESF projekts Profesionlaj izgltb iesaistto visprizgltojoo

Milzu planētas ESF projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2009/0274/1 DP/1. 2. 1. 1. 2/09/IPIA/VIAA/003)

Jupiters – lielākā planēta l l l l a = 5, 2026 AU. T = 11, 86 g. D = 143 000 km. Trot = 9, 9 h. m = 318 mz. rvid = 1330 kg/m 3. Vismaz 63 pavadoņi.

Atmosfēras procesi l l l l Izteiktas mākoņu joslas. Biezums 50 km, amonjaka kristāli. Krāsu piedod sērs, fosfors (? ). Virs mākoņiem ap – 160 C. Vēji līdz 100 m/s. Sarkanais plankums. Cēlonis – Jupiters saspiežas un izstaro divreiz vairāk siltuma nekā saņem no Saules.

Atmosfēra l l l Galvenās sastāvdaļas: H, He, metāns, amonjaks, ūdens. Dziļāk siltāks. Galileo zonde laidās iekšā. Atmosfēra pakāpeniski pāriet planētas iekšdaļā. Nav virsmas!

Gredzens l l Viens, šaurs, grūti saskatāms gredzens. Gredzeni ir visām milzu planētām.

Pavadoņi l l l 4 lieli, ap 60 mazi pavadoņi. 8 iekšējie rinķveida orbītās – veidojušies ar planētu. Pārējie neregulāras orbītās – noķerti asteroīdi.

Saturns – gredzenotā planēta l l l l a = 9, 5549 AU. T = 29, 47 g. D = 121 000 km. Trot = 10, 6 h. m = 95 mz. rvid = 700 kg/m 3. Vismaz 60 pavadoņi.

Atmosfēras procesi l l Mākoņu joslas vāji izteiktas. Bet vēji spēcīgāki. Struktūra un mākoņu sastāvs līdzīgi kā uz Jupitera. Bet mākoņu slānis biezāks.

Atmosfēra l l Mākoņu augšdaļā – 180 C. Amonjaks, amonjaka hidrosulfīds, ūdens. Atmosfēras galvenās sastāvdaļas: ūdeņradis, hēlijs. Izstaro 2, 5 reizes vairāk enerģijas nekā saņem no Saules.

Gredzeni l l Desmiti tūkstošu. Ledus gabali, no mm daļām līdz 10 m. Gredzeni plāni, jo “noklīdušās” daļiņas saduras ar pārējām un atgriežas. Rašanās: vai nu pavadonis sabrucis, vai pavadonis nav izveidojies.

Pavadoņi l l Titāns – liels, blīva atmosfēra (izņēmums). Vēl 6 pietiekami lieli, lai būtu apaļi. Japets, Reja, Diona, Tētija, Encelads, Mimass. Vēl vismaz 53 mazi.

Uz sāniem ripojošais Urāns l l l l a = 19, 2185 AU. T = 84, 04 g. D = 51 000 km. Trot = 17, 2 h. m = 14, 5 mz. rvid = 1270 kg/m 3. Vismaz 27 pavadoņi.

Atklāšana l Viljams Heršels nejauši ieraudzīja 1781. gadā.

Gadalaiki l l Rotācijas ass gandrīz orbītas plaknē, rotācija pretēja. Cēlonis – debess ķermeņa trieciens? Dīvaini gadalaiki.

Atmosfēras procesi l l l Uz virsmas maz detaļu. Cēlonis – maza siltuma plūsma no dzīlēm. Tāpēc pat aukstāks kā Neptūns. Urānam mākoņu augšdaļā -224 C, Neptūnam -218 C. Amonjaka paliek mazāk, metāna vairāk. Atmosfērā arī H un He. Stipri vēji.

Gredzeni l l Aptuveni 10. Nav izteikti.

Pavadoņi l l Vidēja lieluma, vismaz 27. Nosaukti Šekspīra varoņu vārdos.

Neptūns – tālākā planēta l l l l a = 30, 1104 AU. T = 164, 80 g. D = 50 000 km. Trot = 16, 1 h. m = 17, 2 mz. rvid = 1760 kg/m 3. Vismaz 13 pavadoņi.

Atklāšana l l l Pēc neregularitātēm citu planētu kustībā. Žans Leverjē izrēķināja atrašanās vietu 1846. g. Heinrihs Galle ieraudzīja 1 grāda attālumā no aprēķinātās vietas.

Atmosfēras procesi l l Gaiši mākoņi, tumši plankumi. Stiprākie vēji līdz 1500 km/h. Vairāk izstaro siltuma no dzīlēm nekā saņem no Saules. Mākoņu segas augšdaļā -218 C.

Gredzeni l Četri neizteikti gredzeni.

Pavadoņi l Liels pavadonis Tritons un vairāki mazi, piemēram, Protejs.