Autovadtju un pasaieru uzvedba transportldzekos KVANTITATVAIS PTJUMS 2015
Autovadītāju un pasažieru uzvedība transportlīdzekļos KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS 2015. gada aprīlis
I. Metodoloģiskā informācija
PĒTĪJUMA VEICĒJS SIA "Latvijas Fakti" IZLASE 1027 autovadītāji un pasažieri visā Latvijā, kuri ikdienā pārvietojas ar auto vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Stratifikācijas pazīmes: a) Ģeogrāfiskā (administratīvi teritoriālā); b) nacionālā. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Izlases aprēķināšanā un ģeogrāfiskajā izkliedē izmantota nejaušā maršruta metode (random route procedure). APTAUJAS METODE Aptauja tika veikta, izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīves vietās, kombinēti izmantojot CAPI un PAPI metodes. Respondentu dzīvesvietu atlasē izmantota nejaušā maršruta metode. Respondentu atlase veikta ar Kiša matricas palīdzību. INTERVĒŠANAS LAIKS 10. 04. 2015. - 27. 04. 2015.
Respondentu skaits izlasē (%) Dzimums Vīrieši 51, 1% Sievietes 48, 9% Vecums 15 -24 13, 4% 25 -34 23, 9% 35 -44 20, 4% 45 -54 17, 6% 55 -64 15, 1% 65 -74 9, 6% Tautība Latvieši 61, 8% Cittautieši 38, 2% Reģions Rīga 32, 9% Vidzeme 23, 9% Kurzeme 10, 9% Zemgale 15, 3% Latgale 17, 0%
II. Galvenie secinājumi
Drošības jostu lietošana. v. Automašīnas vadītāja sēdeklī drošības jostu vienmēr piesprādzē gandrīz visi (89, 6%) aptaujātie autovadītāji. Dažreiz nepiesprādzējas 9, 6% aptaujāto, savukārt 0, 7% autovadītāju apgalvoja, ka nekad nepiesprādzējas vadītāja sēdeklī. v. Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka tie autovadītāji, kuri ne vienmēr mēdz piesprādzēties, biežāk ir vīrieši; autovadītāji, kuri ar auto pārvietojas katru/ gandrīz katru dienu; vecumā no 25 līdz 54 gadiem; autovadītāji mazajās Latvijas pilsētās. v. Priekšējā pasažiera sēdeklī vienmēr piesprādzējas vairāk nekā trīs ceturtdaļas (77, 1%) aptaujas dalībnieku. Dažreiz nepiesprādzējas 20, 8%, nekad nepiesprādzējas – 2, 1% respondentu. Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka priekšējā pasažieru sēdeklī biežāk nepiesprādzējas vīrieši, Rīgas iedzīvotāji, kā arī finansiāli nodrošinātākie respondenti. v. Ievērojami retāk drošības noteikumi vieglajās automašīnās tiek ievēroti aizmugurējā sēdeklī. Tur vienmēr piesprādzējas tikai 32, 4% aptaujas dalībnieku. 37% aptaujāto auto aizmugurējā sēdeklī piesprādzējas dažreiz, savukārt 30, 6% - nepiesprādzējas vispār. v. Respondentu skatījumā nozīmīgākie pasākumi, kuri mudinātu vienmēr piesprādzēties automašīnas priekšējos un aizmugurējos sēdekļos, ir augstāki sodi (minēja 21, 4% respondentu), biežākas kontroles uz ceļiem (16, 9%), kā arī negatīva pieredze pašam vai paziņām (16, 7%). v. Respondentu vērtējumam tika nolasīti vairāki izteikumi par drošības jostu lietošanu automašīnā. Vairākums aptaujas dalībnieku kopumā (pilnībā vai drīzāk) piekrita sekojošiem apgalvojumiem: ü Es lietoju drošības jostu visos gadījumos uz jebkura veida ceļa (piekrita 83, 2%, nepiekrita 15, 9% respondentu); ü Parasti aizrādu citiem pasažieriem, kuri nav piesprādzējušies/ nav piesprādzējušies pareizi (piekrita 59, 7%, nepiekrita 34, 9% respondentu).
v v Lielākā daļa aptaujas dalībnieku kopumā (pilnībā vai drīzāk) nepiekrita sekojošiem izteikumiem: ü Drošības jostas nepieciešamas tikai bērniem; pieaugušajiem pasažieriem tās nav tik būtiskas (nepiekrita 86, 7%, piekrita 11, 2% respondentu); ü Drošības jostas ir nepieciešamas tikai uz šosejām ārpus pilsētām, kur mašīnas brauc ar lielākiem ātrumiem (nepiekrita 82, 4%, piekrita 16, 4% respondentu); ü Drošības jostu lietoju tāpēc, ka mani kaitina atgādinošais auto skaņas signāls (”pīkst”, ja nav piesprādzējies) (nepiekrita 63, 9%, piekrita 24, 8% respondentu); ü Aizmugurē sēdošajiem pasažieriem drošības jostu lietošana nav nepieciešama (nepiekrita 68, 9%, piekrita 26, 1% respondentu); ü Drošības jostu lietoju tāpēc, ka par tās nelietošanu var sodīt (nepiekrita 54, 4%, piekrita 43, 8% respondentu). Autovadītāju viedokļi dalījās par izteikumu: ü Braucot pie stūres vienmēr lietoju drošības jostu, bet kā pasažieris dažādu apstākļu dēļ – ne vienmēr (piekrita 48, 3%, nepiekrita 47, 2% autovadītāju). Bērnu pārvadāšanas drošības noteikumu ievērošana. v Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, bērni parasti tiek pārvadāti atbilstoši drošības noteikumiem. Gandrīz visi (91%) respondenti, kuru ģimenēs ir bērni vecumā līdz 16 gadiem, kopumā piekrita izteikumam «Pārvadājot bērnu ar automašīnu, vienmēr lietoju bērnu sēdeklīšus vai speciālos paliktņus atbilstoši bērna vecumam un svaram» . Tikai 1, 7% aptaujas dalībnieku apgalvojumam nepiekrita. 7, 3% respondentu nespēja sniegt konkrētu atbildi.
III. Pētījuma rezultāti Drošības jostu lietošana
Izlase: autovadītāji
Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka tie autovadītāji, kuri ne vienmēr mēdz piesprādzēties, biežāk ir: ü Vīrieši; ü Autovadītāji, kuri ar auto pārvietojas katru/ gandrīz katru dienu; üAutovadītāji vecumā no 25 līdz 54 gadiem; üAutovadītāji mazajās Latvijas pilsētās.
Izlase: visi aptaujas dalībnieki
Izlase: visi aptaujas dalībnieki
Izlase: visi aptaujas dalībnieki
Kā «cits variants» (grafikā) tika minēts – Avārijas; Drošība; Briesmīgā satiksme; Bērna dēļ; pīkstošs "čips" / pīkstulis.
Izlase: visi aptaujas dalībnieki
Izlase: visi aptaujas dalībnieki
Izlase: visi aptaujas dalībnieki
Izlase: autovadītāji
Izlase: autovadītāji
Izlase: autovadītāji
Izlase: autovadītāji
2. Bērnu pārvadāšanas drošības noteikumu ievērošana
Izlase: visi aptaujas dalībnieki
Izlase: respondenti, kuru ģimenēs ir bērni līdz 16 gadu vecumam
Kā «cits variants» (grafikā) tika minēts – Drošība; Avārijas; Briesmīgā satiksme; Bērna dēļ; pīkstošs "čips" / pīkstulis.
- Slides: 25