Vien Nr 200800011 DP2 1 2 2 08IPIAVIAA002

Vien. Nr. 2008/0001/1 DP/2. 1. 2. 2. /08/IPIA/VIAA/002 Skaņas ieraksta ierīces 2009 Sagatavoja: ĀVĢ fizikas un matemātikas skolotāja Aija Plēsuma.

Skaņas ierakstīšanas metodes Mehāniskā Gramofona plate izgatavota 1908. gadā Hannoverē. Slavenais itāļu dziedātājs Enriko Karūzo Dzied āriju no Džuzepes Verdi operas. Magnētiskā Optiskā Elektriskā Skaņa ir svārstības. Svārstības var , , pierakstīt’’ mehāniski platē, magnētiski lentē, elektriski datora elektroniskajā atmiņā un optiski kompaktdiskā - CD.

Emīla Berlinera gramofonu fabrika Hannoverē Fonogrāfs (izgudrojis Tomass Alva Edisons 1899) Gramofons (Grammophon Victor V der Victor Talking Machine Co. ) Tomass Alva Edisons

Edisona laboratorija (Menlo Park Laboratory )

Skaņu ieraksta vēsture Lai ieskaņotu filmas, speciālisti mēģināja izmantot gan Edisona fonogrāfu, gan Berlinera skaņu plati. Pagājušā gadsimta 20. gadu beigās kļuva skaidrs, ka vislabāk skaņu var ierakstīt ar gaismas jutīgas kinolentes eksponēšanas metodi tajā pašā lentē, kur ierakstīts attēls (tolaik jau aktīvi izmantoja lampu pastiprinātājus, skaļruņus un mikrofonus). Lai to realizētu, izgudroja dažādas gaismas modulācijas iekārtas. Kinoaparātā fotogrāfiskais ieraksts (fonogramma) tika atskaņots ar fotoelementa un gaismas kūļa palīdzību. Tad skaņa tika pastiprināta ar elektronu lampām un caur skaļruņiem atskaņota kinozālē. Skaņas kvalitāte kinoteātros ar fotogrāfiskajām fonogrammām, salīdzinot ar mūsdienu standartiem, bija diezgan zema: monofoniskā signāla frekvenču diapazons nepārsniedza 6 -8 k. Hz, attiecība signāls/troksnis – 35 -40 d. B, dažu procentu liels nelineāro kropļojumu koeficients. Taču mēģinājumi izmantot stereofoniskās fonogrammas pārsvarā bija neveiksmīgi.

Dāņu fiziķa V. Paulsena telegrafons Dāņu inženieris Valdemārs Paulsens (1869. 1942. )

Skaņas magnētiskais pieraksts Vācu/austriešu inženieris Fricis Pfleumers 1928. gadā patentēja magnetofonu, kurā skaņa tika ierakstīta dzelzs pulvera slānī uz papīra lentes. Magnētiskā ieraksta atskaņošana balstās uz dabā plaši izplatītu atgriezenības principu. Dotā gadījumā tas nozīmē, ka, velkot lenti ar magnētisko ierakstu gar ieraksta galviņu, tajā rodas tieši tādas pašas strāvas, kas izraisīja magnētiskās lentes magnetizēšanos. Atliek šo strāvu tikai pastiprināt un aizvadīt uz skaļruni.

Vācu raidstacijas magnetafons II pasaules kara laikā Peirce 55 -B diktofons (1945. gads) Diktofons mūsdienās

CD tehnoloģijas Atgriezīsimies pie svārstību ieraksta ar svārstību līkni kā uz Junga cilindra. Iedomājieties, ka ik pēc milimetra mēs izmērītu, cik tālu skrāpējums ir no cilindra malas. Katrā datorā ir iekārta, ko sauc par skaņas karti. Tā skaitli pārvērš elektriskā signālā. Ja skaņas kartei liks pārvērst elektriskā signālā skaitļu sarakstu, tad datora skaļrunī mēs dzirdēsim skaņu. Kompaktdiskos jeb CD ir ierakstīti tikai šie skaitļi, kas raksturo skaņas svārstības novirzi no vidējās līnijas. Šie skaitļi optiskajā diskā tiek ierakstīti ar bedrīšu palīdzību. Lāzera stars, slīdot pa disku atstarojas un nonāk uztvērējā. Ja trāpās bedrīte, tad nenonāk. Ar to pietiek, lai atskaņotāja elektronika izlasītu skaitli un pārtulkotu to elektriskā signālā, kas darbina skaļruni.

CD ierakstu tehnoloģijas sāka attīstīties 1980. gadu sākumā

Pagājuši gandrīz 7 gadi kopš pasaule iepazina pirmos i. Pod multimediju atskaņotājus

Izmantotā literatūra, resursi: http: //www. liis. lv/fizika/DD 15/Plate. htm http: //en. wikipedia. org/wiki/Ediphone http: //de. wikipedia. org/wiki/Grammophon http: //anton. world. lv/sakarup/main. php 3? sub=view&RID=832 http: //www. liis. lv/fizika/DD 15/Plate. htm http: //en. wikipedia. org/wiki/Fritz_Pfleumer http: //en. wikipedia. org/wiki/Sound_recording_and_reproduction#Electrical_record ing http: //en. wikipedia. org/wiki/Magnetophon http: //en. wikipedia. org/wiki/IPod_Classic http: //en. wikipedia. org/wiki/Compact_Disc_player http: //en. wikipedia. org/wiki/Compact_Disc_Digital_Audio http: //www. fi. edu/fellows/fellow 2/apr 99/soundindex. html http: //lv. wikipedia. org/wiki/Ska%C 5%86 a#Troksnis http: //www. findsounds. com/types. html