SPORTISTU PSIHOLOISK SAGATAVOTBA 2 IEDALJUMS Sportista sagatavotba sacensbu

SPORTISTU PSIHOLOĢISKĀ SAGATAVOTĪBA

2 IEDALĪJUMS • Sportista sagatavotība sacensību darbībai: • • Fiziskās sagatavotības psiholoģiskie aspekti Tehniskās sagatavotības psiholoģiskie aspekti Taktiskās sagatavotības psiholoģiskie aspekti Sportistu psiholoģiskā sagatavotība un galvenie veidi 2020. gads

3 SPORTISTA SAGATAVOTĪBA SACENSĪBU DARBĪBAI • Sportistu sagatavošanas metodes un līdzekļi, kā arī tehniskās iespējas apvieno daudzu nozaru zinātnieku un praktiķu ieguldījumu. • Sportistu sagatavotība sacensību darbībai ir integrēta procesa rezultāts. • Sportā izšķir vairākus sportistu sagatavotības veidus, kas tiek realizēti speciālos sportistu sagatavošanas procesos : • • Fiziskā sagatavotība Tehniskā sagatavotība Taktiskā sagatavotība Psiholoģiskā sagatavotība 2020. gads

4 • Visi sagatavotības veidi ir savstarpēji saistīti. • Treniņā pievēršoties vairāk vienam sagatavotības veidam, parasti tiek integratīvi pilnveidotas arī citas sportista kvalitātes. Piemērs Fizisko īpašību treniņā tiek pilnveidoti arī psihomotorie procesi, personības rakstura un gribas īpašības. Nepieciešama ir uzmanības vadīšanas prasme un tehniskās kustību iemaņas. 2020. gads

5 • Sporta treniņš – pedagoģisks process ar mērķi sagatavot sportistu augstu darbības rezultātu sasniegšanai savā sporta veidā, tomēr katram sportistam ir savas stiprākās sporta darbības puses un spilgtākās spējas, kas veido individuālo darbības stilu. • Pilnveidojot šo stilu treniņos, trenera un sportista redzes lokā ir jāpatur arī sportistam raksturīgās nepilnības un to kompensēšanas iespējas. • Individualizēta pieeja treniņu procesam kopā ar psiholoģisko prasmju treniņu un psiholoģisko atbalstu, veido sportista psiholoģisko bāzi. 2020. gads

6 FIZISKĀS SAGATAVOTĪBAS PSIHOLOĢISKIE ASPEKTI • Sacensību darbības sekmīguma pamats ir sportista fizisko īpašību attīstības līmenis. • Sportista fiziskā sagatavošana ir pedagoģisks process, kura mērķis ir fizisko īpašību attīstīšana, lai varētu sasniegt augstus sporta darbības rezultātus (Родинов, 2010). 2020. gads

7 • Nozīmīgākie fiziskās sagatavošanas veidi: • Vispārīgā fiziskā sagatavošana Procesā tiek attīstītas galvenās sportista fiziskās īpašības – spēks, ātrums, veiklība (koordinācija), izturība un lokanība. Koordinācija vistiešākajā veidā ir saistīta ar sporta tehnikas apguvi. • Speciālā fiziskā sagatavošana Procesā tiek attīstītas specializētās fiziskās īpašības. 2020. gads

8 Speciālā fiziskā sagatavošana Sporta darbības sekmīgumu ietekmē specifisko kinētisko izjūtu attīstība, veidojot konkrēto kustību izpildes secību: • Muskuļu piepūles un spēka patēriņa izjūtas; • Pretestības izjūtas, pielietojot spēku kādā specifiskā vidē; • Vizuāli taktilās sporta priekšmetu izjūtas (bumbas, ripas, šķēpa un citu priekšmetu darbībās); • Distances izjūta (optimāla izjūta līdz pretiniekam); • Vizuālās attāluma izjūtas (laukuma izjūta, attālums līdz priekšmetam); • Vizuāli vestibulārās izjūtas (piemēram, akrobāta telpiskas orientēšanās izjūta gaisā, lēciena laikā) • Fizisko īpašību attīstīšanas process saistīts ar noteikta veida psihisko resursu mobilizēšanas nepieciešamību, tāpēc paralēli tiek strādāts arī ar gribas īpašībām. 2020. gads

9 Izturības attīstīšana Psiholoģiskā aspektā saistīta ar noguruma izjūtas pārvarēšanas nepieciešamību. Lai attīstītu izturību, sportistam jāapgūst vairāki psiholoģiskie paņēmieni: 1. Darbības motivācijas uzturēšanas prasme diskomforta apstākļos; 2. Precīza un kategoriska darbības apjoma noteikšana bez apjoma samazināšanas iespējām. Ja apjoms ir neprecīzs, tad samazinās motivācija pretoties nogurumam. 3. Uzmanības koncentrēšanas un tās fokusa vadīšanas prasmes. Sportistam jāprot novērt uzmanība no noguruma izraisītajām nepatīkamajām izjūtām uz patīkamām. 4. Grūtos treniņa momentos jāprot pielietot pašstimulācijas un pašmobilizācijas paņēmienus. 5. Prasme pilnībā atbrīvot muskuļus atpūtas brīžos un atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu atbrīvošana darbības procesā. Izturība tiks attīstīta tikai tad, ja būs pietiekami izteiktas tādas gribas īpašības kā mērķtiecība, neatlaidība, patstāvība un nelokāmībā. 2020. gads

10 Spēka attīstīšana Psiholoģiskie nosacījumi vairāk attiecas uz prasmēs maksimāli mobilizēties darbībai īsā laika posmā. Darbību veic ar maksimālu un submaksimālu spēka piepūli : 1. Jāprot mobilizēt visas fiziskā spēka spējas noteiktā laika momentā; 2. Uzmanība jākoncentrē tikai uz noteiktā darba veikšanu, pilnībā novēršoties no iekšējiem un ārējiem kairinātājiem, iekļaujot domas par grūtībām, bīstamību, izpildīšanas neiespējamību un iespējamām kļūdām; 3. Jābūt pietiekami drosmīgam un bezbailīgam; 4. Jāprot optimizēt savu emocionālo stāvokli un mobilizēt gribas īpašības. 2020. gads

11 Ātruma attīstīšana Treniņu ietekmē vairāki psiholoģiskā rakstura faktori. Ātruma izpausmes formas: - Reakcijas ātrums; - Atsevišķas kustības izpildes ātrums; - Kustību biežums. Ātrumu īpašību izpausmē svarīgi: 1. Īsu laika intervālu uztveres un izjūtas veidošanai 2020. gads

12 Ātrumu īpašību izpausmē svarīgi: 1. Īsu laika intervālu uztveres un izjūtas veidošanai Piemērs Iztēloties skrējienu distancē, pievarot katru pagriezienu un finišējot. Iztēloties veiksmīgu metienu, piespēli, uzbrukumu, redzot katru darbību. 2. Precīzu psiholoģisko nostādņu – uzmanības koncentrēšanās prasmju veidošana attiecībā uz vienu konkrētu vairākiem objektiem. Piemērs Gaidot starta signālu, sportists var koncentrēties uz signāla uztveri, bet izvirzot nostādni – koncentrēties uz pirmās kustības uzsākšanu. Pievēršoties tieši pirmās kustības uzsākšanai, tā tiek veikta ātrāk. 2020. gads

13 3. Muskuļu atbrīvošanas prasmju veidošana, jo pārmērīgs muskuļu sasprindzinājums neļauj veikt darbības to maksimālā izpildes ātrumā; 4. Emocionālās spriedzes pašregulācijas prasmes, jo nepietiekama vai pārmērīga emocionālā trauksme kavē kustību ātrumu. 2020. gads

Sporta psihologa A. Rodinova – Psiholoģiskie faktori fizisko īpašību attīstīšanai Psiholoģiski e faktori 1. 2. 3. 14 Psiholoģisko faktoru izpausmes Izturība Ātrums Spēks Motivācija Sasniegumu motivācijas prioritāte šķēršļu pārvarēšanā (nogurums, sāpēs) un pozitīvas attieksmes veidošana pret slodzi Aktīvas motivācijas izpausmes panākumu sasniegšanā Motivācijas veidošana maksimāla muskuļu sasprindzinājuma un gribas piepūles izpausmei Psiholoģiskā nostādne Kategoriskas nelokāmas nostādnes veidošana izstrādāto treniņu programmu apjoma izpildei Aktuālo motoro nostādņu formulēšana maksimālā ātruma sasniegšanai Nostādne veidot pozitīvu priekšstatu par maksimālas fiziskās piepūles pielietojuma nepieciešamību Prasme patstāvīgi atbrīvot ķermeņa muskulatūru. Izmantot pašregulācijas un pašmobilizācijas paņēmienus Prasme patstāvīgi atbrīvot ķermeņa muskulatūru, noņemt spriedi un veidot, uzturēt optimālu uzbudinājuma līmeni Prasme regulēt psihisko stāvokli, sasniedzot optimālu uzbudinājuma līmeni Psihisko stāvokļu pašregulācija 2020. gads

15 Psiholoģiskie faktori 4. 5. 6. Izturība Ātrums Spēks Aktuālās gribas īpašības Mērķtiecība, centība, neatlaidība, patstāvība. Maksimāla gribas piepūle atsevišķu kustību ātruma un kustību biežuma attīstīšanai Izlēmība, mērķtiecība, neatlaidība, centība, pašsavaldīšanās Psihiskie procesi Prasme pārslēgt uzmanību no nepatīkamām izjūtām uz patīkamām domām, uzmanības koncentrēšana apzinātais kustību kontrolei Uzmanības, priekšstatu, uztveres un domāšanas virzība kustību tempa un ritma izjūtu izpildei Prasme koncentrēt uzmanību, attīstīt spēka pielietošanas izjūtas, uztveri, priekšstatus Speciālās prasmes Sāpju sajūtu mazināšanas prasmes, monotono slodžu ietekmes pārvarēšana Dažādu laika intervālu atšķiršanas prasmju veidošana Papildu orientieru izveide izjūtās muskuļu piepūles dozēšanai un spēka pārdalei 2020. gads

16 NOGURUMS • Fizisko īpašību attīstības pamatā ir sportista spēja pretoties nogurumam dažādu slodžu laikā. • Savā būtībā nogurums ir funkcionālas sistēmas nespēja turpināt darbību vēlamā intensitātē. Atbilstoši darbības veidam izšķir vairākus noguruma veidus: • Fiziskais nogurums – intensīvas vai ilgstošas darbības veikšana ir izraisījusi pārmaiņas kādā no sportista psihomotoro procesu posmiem, kuri kopumā nodrošina fiziskās darbības norisi. • Intelektuālais (mentālais) nogurums – rodas pārmērīgas intelektuālās darbības rezultātā. • Emocionālais nogurums – norāda uz emocionālās sfēras pārsātinātību. 2020. gads

17 • Noguruma izpausmes : • Subjektīvais nogurums – visbiežāk saista ar negatīvu emociju ietekmi, motivācijas trūkumu un sportista vājām gribas mobilizēšanas un emocionālo stāvokļu pašregulācijas prasmēm. Emocijas signalizē par organisma vispārējo stāvokli, iespējams, subjektīvi izjusts nogurums ir visai objektīvs. • Objektīvais nogurums – ilgstošas piepūles radītām pārmaiņām organismā, kuras ir konstatējamas ar fizioloģiskām metodēm. 2020. gads

18 • Slodzes ietekmi uz organismu nosacīti iedala vairākos secīgos posmos: 1. Iestrādes posms – uzsākot darbību, organismā notiek adaptīvās pārmaiņas dažādās funkcionālās sistēmās. 2. Noturīgu darbaspēju posms – izpaužas ar stabilu organisma funkcionālo sistēmu darbību, lai nodrošinātu vēlamo darbības veida rezultātu. 3. Noguruma veidošanās posms – Ilgstoši veicot noteikta rakstura darbu, organisma funkcionālās sistēmas ir izsmēlušas savu adaptīvo potenciālu, un sāk izpausties nogurums. Noguruma veidošanās: • Kompensētā noguruma fāze – vēl ir iespējama sekmīga darbības turpināšana, iesaistot organisma kompensācijas mehānismus un mobilizējot personības gribas resursus; • Dekompensētā noguruma fāze – ar vislielāko gribas piepūli darbības rezultativitāte samazinās līdz pat pilnīgai tās veikšana nespējai. 2020. gads

19 4. Atjaunošanās posms – slodzei beidzoties, organisma funkcionālās sistēmas pamazām atjauno sākotnējos resursus līdz sākuma stāvoklim. • Ja slodzes ietekme ir bijusi liela, tad atjaunošanās process var pārsniegt sākotnējo līmeni, veidojot vēl papildu rezerves. • Ja slodzes ietekme ir bijusi pārmērīgi liela, tad noguruma izraisītās pārmaiņas netiek pilnībā atjaunotas un iestājas pārmērīgs nogurums. • Pārmērīga noguruma parametri: • Zūd vēlme trenēties; • Pasliktinās miegs; • Zūd apetīte; • Samazinās līdzsvara izjūta un tiek traucēta koordinācija; • Palielinās pulss miera stāvoklī; • Pasliktinās funkcionālo testu rādītāji. 2020. gads

20 5. Virsatjaunošanās jeb superkompensācijas posms – Organisma funkcionālo sistēmu resursu atjaunošana, kās pārsniedz sākotnējās funkcionālās rezerves. • Fizisko īpašību attīstošais – trenējošais efekts (superkompensācija) parādās psihomotoro procesu noguruma un atjaunošanās likumsakarībās kā organisma atbildes reakcija uz slodzes izraisītām pārmaiņām, gatavojoties nākamajām tāda paša veida ietekmēm. • Optimālā slodžu pielietošanas variantā pēc noguruma iestāšanās un atbilstoši ilga atpūtas laika, organisma darbaspējas atjaunojas virs sākotnējām, un tieši šajā posmā ir jāuzsāk nākamais treniņš. 2020. gads

21 • Fizisko īpašību attīstības treniņos liela uzmanība jāpievērš slodzes individuālajai ietekmei uz sportistu. Bieži vien treniņu slodzes, lai sasniegtu maksimālo trenējošo efektu, tuvojas pārguruma robežai. Pārsniedzot šo robežu, tiek nopietni ietekmēta sportista veselība! 2020. gads

22 IZMANTOTĀ LITERATŪRA • Ābele A. (2018). Sporta psiholoģija: teorija un prakse. Rīga : izdevniecība Ra. Ka, 348. lpp. 2020. gads