Psiholoisk gatavba mcbm pamatskol Kd jrun par ceturtklasnieka

Psiholoģiskā gatavība mācībām pamatskolā

Kādēļ jārunā par ceturtklasnieka gatavību mācībām pamatskolā? • MAINĀS SKOLAS DZĪVES REŽĪMS • MAINĀS SOCIĀLĀ VIDE (JAUNI SKOLOTĀJI UN ATJAUNINĀTS KLASES SASTĀVS) • PARĀDĀS DAUDZVEIDĪGAS DAŽĀDU SKOLOTĀJU PRASĪBAS, TĀS KĻŪST SAREŽĢĪTĀKAS • SKOLĒNS PĀRIET UZ JAUNU VECUMPOSMU- VIŅŠ KĻŪST JAUNĀKAIS PUSAUDZIS • PAPALAŠINĀS BĒRNA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI, CERĪBAS ATKARĪBĀ NO PATSTĀVĪBAS LĪMEŅA

MĀCĪBU MĒRĶI Sākumskola Pamatskola • SNIEGT SĀKUMA PRIEKŠSATUS PAR APKĀRTĒJO VIDI, PAR ZINĀŠANU PAMATIEM, PAR SEVI • IEMĀCĪTIES • SAGATAVOT TĀLĀKAI IZGLĪTĪBAI UN PAŠIZGĪTĪBAI • PADZIĻINĀT PRIEKŠSTATUS PAR ZINĀŠANU PAMATIEM, DIFERENCĒT PAMATUS VISPĀRINĀTAM PRIEKŠSTATAM PAR PASAULI UN CILVĒKU • RADĪT APSTĀKĻUS, LAI MEKLĒTU PERSONĪGO JĒGU MĀCĪBĀM UN SKOLĒNA PERSONĪGI PROFESIONĀLO PAŠNOTEIKŠANOS

PSIHOLOĢISKĀ GATAVĪBA MĀCĪBĀM PAMATSKOLĀ IETVER: • INTELEKTUĀLO GATAVĪBU • PERSONĪBAS GATAVĪBU • SOCIĀLPSIHOLOĢISKO GATAVĪBU • PRASMI MĀCĪTIES

ADAPTĀCIJA-PIELĀGOŠANĀS NEPARASTIEM, MAINĪGIEM VAI EKSTREMĀLIEM APSTĀKĻIEM, KAS PALĪDZ UZTURĒT CILVĒKA ORGANISMA IEKŠĒJĀS VIDES STABILITĀTI, NODROŠINA DARBA SPĒJAS. ADAPTĀCIJAS PROCESS ATKARĪGS NO TĀS MĒRĶIEM UN CILVĒKA VĒRTĪBU ORIENTĀCIJAS.

JAUNAS PRASĪBAS, JAUNA MĀCĪBU DARBA SISTĒMA RADA GRŪTĪBAS UN IZVIRZA NEPIECIEŠAMĪBU PIELĀGOTIES JAUNAJIEM APSTĀKĻIEM. Mainoties bērna sociālajai pozīcijaisākumskolēnam kļūstot par pamatskolēnu, - bērns nokļūst it kā jaunā vidē ar jaunām prasībā un izmainītu pieaugušo attieksmi. Ko šādā situācijā dara cilvēks? 1) 2) 3) Ir atturīgs un ieturēts, noliedz esošos impulsus, apspiež tieksmes, kas rada neērtības, cilvēks ir disciplinēts un pietiekami patstāvīgs. Tiecas “iekarot skatuvi”, iedarbojas uz objektiem, izraisa tajos pārmaiņas, cenšas mainīt pasauli un pakļaut to savām interesēm. Ir pasīvi orientēts, atkarīga no savas apkārtnes, ļauj tai iedarboties uz sevi.

Augsts adaptācijas līmenis BĒRNS POZITVI ATTIECAS PRET SKOLU, ADEKVĀTI UZTVER IZVIRZĪTĀS PRASĪBAS, VIEGLI APGŪST MĀCĪBU MATERIĀLU, PILNĪGI APGŪST PROGRAMMU, UZŅEMAS ATBILDĪBU, UZMANĪGI KLAUSĀS SKOLOTĀJA NORĀDĪJUMUS, IZPILDA UZDOTO BEZ ĀRĒJAS KONTROLES, IZRĀDA INTERESI PAR PATSTĀVĪGO DARBU VISOS PRIEKŠMETOS, LABPRĀT VEIC DAŽĀDUS PIENĀKUMUS, KLASĒ GŪST LABVĒLĪGU ATZINĪBU.

Vidējs adaptācijas līmenis Bērns pozitīvi attiecas pret skolu, saprot mācību materiālu, apgūst pamatprogrammu, patstāvīgi veic tipveida uzdevumus, uzmanīgs uzdevumu izpildē, ir atbildības sajūta, bet prasa kontroli, koncentrējas uz savām interesēm, gatavojas stundām, izpilda uzdoto, draudzējas ar daudziem savā klasē.

Zems adaptācijas līmenis Bērns pret skolu izturas noliedzoši vai vienaldzīgi, sūdzas par sliktu veselību, ir ar pazeminātu noskaņojumu, ir disciplīnas traucējumi, mācību materiālu apgūst fragmentāri, neizrāda interesi par patstāvīgajiem uzdevumiem. Stundām gatavojas neregulāri, ir nepieciešama palīdzība un kontrole, darba laikā pauzes, klasē nav tuvu draugu.

Dezadaptētu bērnu raksturo: • Gadījumi, kas saistīti ar zemām sekmēm (nesekmība, sliktas sekmes mācībās, klusēšana mutiskajās atbildē, neorganizētība, acis pilnas asarām, bailes atbildēt, nevēlēšanās iet uz skolu). • Vecāku trauksme par bērna individuālajām īpatnībām (lēnīgs, ātri nogurst, ietiepīgs, agresīvs, bieži baidās, bieži raud, nekomunikabls, baidās nokavēt, melo, bieži raud). • Attiecībās ar pieaugušajiem, vecākiem (nesabiedrisks, noslēgts, nav draugu, viņu sit, nemāk uzvesties ar pieaugušajiem, skolotāji viņu nesaprot, nesatiek ģimenē ar brāļiem, māsām, neiet pastaigāties ar draugiem). • Gadījumi, kad it kā sūdzību nav ( vecāki vēlas noskaidrot bērna intelektuālo līmeni, novērtēt spējas, pārbaudīt, vai viss atbilst bērna vecumam).

Dezadaptācijas izpausmes: • Mācībās • Uzvedībā Skolas DA ietvaros var runāt par adiktīvu uzvedību (tieksme uz dažāda veida atkarībām- narkotikas, smēķēšana, arī emocionālā atkarība, piemēramsektas). Grūti adaptējas arī tie bērni, kas izjutuši vardarbību (emocionālu, fizisku).

Lai novērstu dezadaptāciju, būtiski: • • sadarboties ar ģimeni; ja nepieciešams, bērnu ārstēt, veikt somatisko traucējumu profilaksi; veikt intelektuālo, emocionālo un personības traucējumu korekciju; noskaidrot bērna individuālās grūtības mācībās, saņemt konsultāciju; • veidot skolēnu kolektīvā pozitīvu, atbalstošu, labvēlīgu psiholoģisko vidi; • uzlabot skolēnu savstarpējās attiecības.

Atceries! Lai palīdzētu izvairīties no dezadaptācijas un tās sekām, lai palīdzētu bērnam iejusties jaunajā sistēmā, neiesaka cīnīties. Cīņa rada agresiju. Labāk meklēsim veidus, kā sadarboties. Mēs esam komanda- bērns, skola, ģimene.

SKOLĒNS VECĀKI SKOLOTĀJS SADARBĪBAS MODELIS

Atbalstīsim bērnu sadarbojoties! “Mums jātiecas izmantot bērna pozitīvās emocijas, lai iesaistītu viņu mācībās, kas viņam palīdzēs izkopt savas spējas“. ( Hovards Gardners)

Novēlu būt pacietīgiem. Reizēm pārmaiņas liek pagaidīt! Materiāls sagatavots pēc “Bērna psiholoģiski pedagoģiskā iedrošināšana, pārejot no sākumskolas uz pamatskolu: atbalsts, sadarbība, palīdzība”. / Aut. kol. N. Ivanovas red. R. : 2002 Apskatei sakārtoja Vilgāles pamatskolas skolotāja Alda Alksne