BRNA PSIHOLOISK GATAVBA SKOLAI Gulbenes novada domes psiholoe

BĒRNA PSIHOLOĢISKĀ GATAVĪBA SKOLAI Gulbenes novada domes psiholoģe Liene Sarma

Bērnu psihologs L. A. Vengers "Būt gatavam skolai nenozīmē mācēt lasīt, rakstīt un rēķināt. Būt gatavam skolai - nozīmē būt gatavam to visu iemācīties. "

BĒRNA GATAVĪBA SKOLAI Ar bērna psiholoģisko gatavību skolai saprot bērna gatavību pieņemt jaunu sociālo lomu - skolnieka lomu. Tā ir bērna pozitīva attieksme pret skolu, mācīšanos, pret skolotājiem, pret vienaudžiem un pret sevi. Bērna gatavību skolai nosaka, vai viņš ir patstāvīgs, pacietīgs, neatlaidīgs, mērķtiecīgs, zinātkārs un motivēts iet un darīt, vai skolā nepazudīs — nestāvēs malā un neraudās, ja būs jādara kaut kas tāds, ko viņš neprot, piemēram, noskaidrot ceļu uz sporta zāli, pašam ātri apģērbties vai paēst.

BĒRNA GATAVĪBA SKOLAI Svarīgi, lai topošajam skolēnam nepiemīt bailes sākt, mēģināt un arī zaudēt. Lai zaudējumi viņu nesatriec, lai viņam ir svarīgi piedalīties, nevis tikai uzvarēt. Jāņem vērā, ka visi attīstības faktori ir vienlīdz svarīgi, tomēr intelektuālās spējas būtu jāmin kā pēdējās. Vispirms personības, sociālā un fiziskā attīstība, bet lasītprasme pēc tam.

ATTIECĪBĀS AR CITIEM: Svarīgi kā bērns sadzīvo ar vienaudžiem, vai spēj iekļauties kolektīvā, iegūt jaunus draugus un nebaidās no nepazīstamiem bērniem, un skolotājiem. Lai bērns labāk iejustos sociālajā vidē, būtiski, lai viņš spētu just citiem līdzi, spētu palīdzēt, un lūgt palīdzību. Lai skolas gaitas būtu veiksmīgas svarīgi, lai bērns uztver un spēj darboties pēc pieaugušo norādījumiem. Svarīgi, lai bērns dalās ar citiem, lai labprāt aizdod nodarbībās citiem bērniem savas lietas – zīmuli, dzēšgumiju, papīru, u. c.

ATTIECĪBĀS AR CITIEM Svarīgi, lai bērns prot sevi aizstāvēt bez kaušanās un sišanas, bet ar vārdiem, lai prot risināt konfliktsituācijas bez pieaugušo palīdzības. Vecākiem mājās jāpārrunā ar bērnu radušās konfliktsituācijas un kopīgi jāatrod pareizais risinājums. Bērnam ir jāsajūt vecāku atbalsts, lai viņam būtu drosme sevi aizstāvēt. Lai bērns skolā justos labi un prastu vecākiem pastāstīt, ja rastos grūtības, svarīgi, lai bērns prastu atpazīt un nosaukt savas emocijas – priecīgs, bēdīgs, dusmīgs, nobijies, skumīgs, laimīgs, nokaunējies u. c. To vecāki bērnam var iemācīti ikdienā stāstot par savām emocijām un palīdzot bērnam saprast savējās.

KAS JĀPROT BĒRNAM VIENAM PAŠAM Svarīgi, lai bērns justu vēlmi izzināt pasauli. Ikdienā to var veicināt pastāstot par lietu sakarību dabā– par to, kā sauc kokus, par to, kā lec un riet saule, skatoties raidījumus par dabu, zinātni utml. Skolā var rasties daudzas un dažādas situācijas, kas varētu bērnu satraukt, tāpēc viņam ir jāprot patstāvīgi nomierināties. Bērnam nepieciešama prasme pārvarēt grūtības, paveikt iesākto līdz galam. Lai skolā nebūtu problēmas, svarīgi, lai bērns ir spējīgs viens pats spēlēties, mācīties, atpazīt un savākt savas mantas un atcerēties tās paņemt.

SVARĪGAS PAMATIEMAŅAS Nākamajam pirmklasniekam ir nepieciešama prasme kontrolēt savu uzvedību un prasme ilgāku laiku pacietīgi pildīt kādu vienu konkrētu uzdevumu. Ļoti būtiski, lai bērns prastu viens pats paēst ārpus mājas, lai viņš ēstu dažādas zupas, plovu, sautējumu, salātus, gaļu, saldos u. c. , lai viņš skolā būtu paēdis un tas viņam neradītu diskomfortu un viņam nesabojātos veselība. Bērnam jābūt pielāgotam sabiedriskajai dzīvei, jājūtas pārliecinoši brīžos, kad atrodas ārpus mājas. Viņam jāvar patstāvīgi ātri apģērbties un noģērbties, sasiet kurpju šņores, tikt galā ar apģērba pogām un citām aizdarēm, kā arī jāprot lietot sabiedriskā tualete.

KAS IETEKMĒ BĒRNA VĒLMI MĀCĪTIES Jāņem vērā, ka ne visi bērni spēj uzreiz pieņemt prasības, ko izvirza jaunā vide skola. Bērna vēlēšanos mācīties pozitīvi var ietekmēt: viņam nozīmīgu pieaugušo pozitīvā attieksme pret mācībām, skolu; vēlme būt līdzīgam tiem bērniem, kas jau apmeklē skolu; skolas dzīves ārējā atribūtika – skolas soma, penālis, burtnīcas u. c. vēlme iegūt jaunus draugus; vēlme mācīties, uzzināt kaut ko jaunu; vajadzība pēc jauniem iespaidiem, vides maiņas.

KĀ PALĪDZĒT BĒRNAM KĻŪT PAR SKOLNIEKU? Radiet savam bērnam pozitīvu iespaidu par skolu. Tas nepieciešams, lai bērns jaunajos apstākļos justos komfortabli. Negaidiet no sava bērna pārāk daudz. Pieņemiet viņu ar viņa grūtībām, garastāvokļa maiņām, uzvedību, zināšanām un pacietīgi darbojieties kopā ar viņu. Svarīgi radīt bērnā motivāciju, lai viņam rastos vēlēšanās mācīties un uzzināt kaut ko jaunu un noderīgu. Šeit var palīdzēt vecāku stāstījumi par skolu, skolotājiem un zināšanām.

KĀ PALĪDZĒT BĒRNAM KĻŪT PAR SKOLNIEKU? Veidojot priekšstatu par skolu, noder vecāku atmiņas par pašu skolas gaitām, mīļākajiem skolotājiem, fotogrāfiju apskatīšana, televīzijas pārraižu apspriešana, pasaku un sakāmvārdu lasīšana, kur tiek izceltas zināšanas kā vērtība. Piedāvājiet bērnam uzzīmēt, kādu viņš iztēlojas skolu, skolotāju. Pēc tam pārrunājiet ar viņu par skolu, draugiem. Iespējams, bērnam radīsies jautājumi, uz kuriem būs iespējams tūlīt pat arī atbildēt.

KĀ PALĪDZĒT BĒRNAM KĻŪT PAR SKOLNIEKU? Pārdomājiet, kas mājās tiek runāts par skolu. Pat ja ģimenē jau ir kāds skolēns, kam skolā varbūt mazliet neveicas, topošā pirmklasnieka klātbūtnē neizsakiet negatīvas piezīmes. Atcerieties: tas, ko bērns dzird par sevi, ir nozīmīgi viņa pašvērtējuma izveidē. Bērnam ir svarīgs vienaudžu pozitīvs novērtējums. Ievērojiet bērna veiksmes un centienus, neaizmirstiet pateikt pozitīvas lietas par viņu – tas palīdzēs viņam justies stipram un spējīgam.

KĀ PALĪDZĒT BĒRNAM KĻŪT PAR SKOLNIEKU? Nesalīdziniet sava bērna panākumus ar citiem bērniem, tāpat arī nenopeliet citu bērnu paveikto viņa klātbūtnē. Katru dienu atrodiet laiku, lai aprunātos un padarbotos ar bērnu (paspēlētos, pamācītos, palasītu) Kad bērns uzsāk skolas gaitas, ar viņu ir jāapspriež arī individuālās drošības jautājumi. Tas ļaus bērnam būt drošākam un pārliecinātākam neparedzētās situācijās. Piemērotā brīdī pārrunājiet ar bērnu visu nepieciešamo par viņa ķermeni. Bērnam ir nepieciešams zināt, kuras ir intīmās ķermeņa daļas. Var runāt arī par “labajiem” un “sliktajiem” pieskārieniem no citu puses. Varat pastāstīt, ka pieaugušie uz ielas bērniem parasti nelūdz palīdzību, tāpēc ar šādiem cilvēkiem nevajadzētu iesaistīties sarunās.

KĀ PALĪDZĒT BĒRNAM KĻŪT PAR SKOLNIEKU? Uzticieties bērna veselībai un spēkam. Nebaidieties viņa veselības dēļ un neskrieniet katra nieka dēļ pie ārsta vai zāļu skapīša. Nebaidiet bērnu ar baciļiem, kuri sēž uz ūdens krāniem un durvju rokturiem, zālājā u. c. Uzticiet bērnam mājās jau lielākus ikdienas pienākumus un darbus – tādus kā nomazgāt traukus, saklāt galdu, sakārtot savu istabu, palīdzēt dārzā u. c. Esiet stingrs un prasiet, lai pienākumi tiktu izpildīti. Neaizmirstiet katru dienu pateikt savam bērnam, ka jūs viņu mīlat un lepojaties ar viņu.

KUR VAR SAŅEMT KONSULTĀCIJAS PAR BĒRNA GATAVĪBU SKOLAI? Gulbenes novada domes Psiholoģiskās un logopēdiskās konsultēšanas centrā pie psihologiem (Novada iedzīvotājiem bez maksas) Intelektuālo gatavību nosaka pēc Vudkoka Džonsona kognitīvo spēju testa (adaptēts Latvijā). Adrese: Gulbenē, Ābeļu ielā 2 -215, tel. 64497721

VAI JŪSU BĒRNS IR GATAVS SKOLAI? TESTS VECĀKIEM: 1. Vai Jūsu bērns vēlas iet skolā? 2. Vai Jūsu bērnu piesaista, attiecībā uz skolu, tas, ka tur būs daudz ko uzzināt, un tajā būs interesanti mācīties? 3. Vai Jūsu bērns nodarbojas patstāvīgi ar kādu lietu, kur ir vajadzīga koncentrēšanās spējas pielietošana apmēram 30 minūšu garumā (piemēram, darbošanās ar konstruktoru)? 4. Vai tiesa, ka Jūsu bērns nav diez ko kautrīgs esot kopā ar svešiem cilvēkiem? 5. Vai Jūsu bērns prot izdomāt pasakas, kas nav īsākas par 5 teikumiem, skatoties uz kādu bildīti 6. Vai Jūsu bērns var no galvas iemācīties vairākus dzejolīšus? 7. Vai viņš pareizi, ņemot vērā skaitu, prot darboties ar vietniekvārdu pielietojumu? (1 - es, 2 viņi utml. ) 8. Vai viņš prot lasīt pa zilbēm, vai, vēl labāk, prot izlasīt jau vārdus? 9. Vai Jūsu bērns prot skaitīt līdz 10 un atpakaļ? 10. Vai viņš prot atrisināt vienkāršus uzdevumus, saskaitot, ņemot vērā izlasīto utml. ? 11. Vai Jūsu bērnam patīk darboties ar pildspalvu? Varbūt kādu burtu prot uzrakstīt? 12. Vai Jūsu bērnam patīk zīmēt un izkrāsot attēlus? 13. Vai Jūsu bērns prot rīkoties ar šķērēm un līmi? Piemēram, prot veidot aplikācijas. 14. Vai Jūsu bērns 5 daļās sagrieztu attēlu prot salikt pareizi vienas minūtes laikā? 15. Vai bērns atpazīst mājdzīvniekus un meža zvērus? 16. Vai viņš prot grupēt? Piemēram, ar vienu vārdu nosaukt dārzeņi, saprotot to izpratni – burkāni, kartupeļi, tomāti utml. 17. Vai Jūsu bērnam patīk darboties patstāvīgi – zīmēt, salikt puzli utt. ? 18. Vai viņš saprot un precīzi izpilda mutiskas instrukcijas? Iespējamie testa rezultāti ir atkarīgi no apstiprinošām atbildēm uz testa jautājumiem. Apstiprinoša atbilde, tas ir „Jā!”. Ja apstiprinājumu ir: *15 - 18 – var uzskatīt, ka Jūsu bērns ir pilnībā gatavs tam, lai ietu skolā. Jūs neesat veltīgi ar viņu darbojušies un skolas grūtības, ja tādas būs, būs vienkārši pārvaramas. * 10 -14 – Jūs esat uz pareizā ceļa, bērns daudz ko ir iemācījies, bet jautājumu saturs, uz kuriem atbildējāt noraidoši, pateiks Jums priekšā, kur vēl pielikt pūles. * 9 un mazāk – pārlasiet speciālo literatūru, pacentieties vairāk rast laiku, lai darbotos kopā ar bērnu, un īpašu uzmanību vērsiet uz to, ko viņš vēl neprot. www. maminuklubs. lv

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI Vecgrāve " Kā man saprast savu bērnu"; 1996; Zvaigzne ABC A. Vengers, G. Cukermane "Jaunākā skolas vecuma bērnu individuālās apsekošanas shēma"; 1994; Eksperiments G. Svence " Attīstības psiholoģija"; 1999; Zvaigzne ABC Д. В. Винникотт "Разговор с родителями"; 1995; Класс Skolai gatavs? Sarmīte Bambāne, Andželika Kāle (ģimenei. lv) Padomi, kā sagatavot bērnu pirmajai klasei. Ilona Krone Mg. psych, Marte Meo terapeite, smilšu spēļu speciāliste, www. videberniem. lv. mammam. lv/tetiem. lv, Raksts publicēts 2. aug 2010 Pēc gada uz skolu. Kā psiholoģiski sagatavot savu bērnu skolas dzīvei. Iveta Apškrūma Galvenā redaktore 2011 -09 -19 , tvnet. lv Bērna gatavība skolai. Ilona Kuzņecova, "Psiholoģija Ģimenei un Skolai“ Vai Jūsu bērns ir gatavs skolai? www. maminuklubs. lv (22. 03. 2011)