Autisma izpausmes agrn vecum Klnisk psiholoe Zane Kronberga

Autisma izpausmes agrīnā vecumā Klīniskā psiholoģe Zane Kronberga zanesil@inbox. lv

Cilvēks ir apbrīnojami sociāla būtne

Kas ir autisms? Autisms ir attīstības traucējums, kas ietekmē: bērna spēju sazināties ar citiem cilvēkiem (saprast citu cilvēku vārdus, žestus un atbildēt), iesaistīties saskarsmē (piemēram, veidot acu kontaktu, atsaukties uz savu vārdu, dalīties ar mantiņām) un elastīgi pielāgoties dažādām situācijām. Bērniem ar autismu ir raksturīgas vienveidīgas intereses, stereotipiskas darbības un rotaļas (piemēram, mašīnas ritentiņu griešana) un reizēm arī pastiprināts vai arī pavājināts sensorais jutīgums.

Autisma pamatproblēmas: n Grūtības ar sociālo interakciju, grūti saprast sociālās situācijas; (kā rīkojas citi un kā jārīkojas man) n Valodas un komunikācijas grūtības; (grūti saņemt un nodot informāciju) n Grūtības pielāgoties jaunām situācijām, vienveidīgas intereses, darbības.

Autisma cēloņi: n n Autisms ir neirobioloģisks traucējums. Tas nozīmē, ka cēloņi ir saistīti ar galvas smadzeņu darbības īpatnībām. Autisms nav tas pats, kas emocionālas grūtības, kautrīgums vai noslēgts raksturs. Biežāk atklātie iemesli ir ģenētiski. NAV stresa, audzināšanas, potēšanas, vecāku, traumatisku pārdzīvojumu vaina. Smadzenes informāciju uztver un apstrādā savādāk.

Tipiska sociālo prasmju attīstība. n n n Mēs piedzimstam ar dabas dotu attīstības “programmu”. Noteiktā laikā bērns ir gatavs veidot jaunas sociālās prasmes – tieši tāpat kā notektā laikā ir gatavs piecelties kājās un staigāt. Kopš dzimšanas brīža mūsu smadzenes ir orientētas uz sociālu informāciju.

No dzimšanas brīža: n Spēja veidot acu kontaktu. n Interese par otra cilvēka seju.

Zīdaiņa vecums. n Spēja novērot un imitēt.

Līdz 14 mēn. Vienotā uzmanība (joint attention): n Spēja saprast, uz ko skatās otrs cilvēks.

Vienotā uzmanība: n Arī – cita cilvēka uzmanības pievēršana ar skatienu vai norādošu žestu.

Vienotā uzmanība: n Palīdz bērnam iegūt zināšanas no pieaugušā.

Grūtības bērniem ar autismu n n Bērns nenorāda ar pirkstiņu, tādējādi viņam trūkst laba veida, kā izteikt savas vajadzības. Grūti izsekot tam, uz ko norāda citi bērni, tādēļ grūti sarunāties, spēlēties ar citiem; Grūti saprast, uz ko norāda audzinātāja, tādēļ nezina, kas jādara. Grūtības iesaistīties frontālā apmācībā.

Rotaļāšanās attīstība: n 1)lietu sensorā izpēte (izskats, skaņa, garša, tauste) n 2) Funkcionāla spēle (mašīna brauc, zīmulis zīmē) n 3) Ap 2 -3 g. v. Iztēlošanās spēle (zīmulis var kļūt par lidmašīnu, lelle var būt “dzīva”)

Paralēlā spēlēšanās

Kopīga spēlēšanās: n Spēja iztēloties, ko iztēlojas otrs. n Vēlēšanās dalīties priekā. n Vienaudžu imitēšana. n Dalīšanās ar mantiņām (reizēm pastrīdēšanās ). n Spēlēšanās pēc kārtas. n Lūguma izteikšana.

Autisma pazīmes Cilvēkiem ar autiska spektra traucējumiem ir grūtības trīs jomās: n komunikācijas un valodas attīstības grūtības, n sociālās mijiedarības (jeb saskarsmes) grūtības n atkārtota (jeb stereotipiska) uzvedība un šauras intereses.

Komunikācijas un valodas attīstības īpatnības: n n Valoda attīstās vēlu vai neattīstās vispār; Bieži vien mazulis sāk runāt dažus vārdus (reizēm neparastus), bet 1, 5 -2 gadu vecumā valoda pazūd. Neizprot valodas komunikācijas mērķi. Eholālijas (“atbalss runa”): atkārto tikko dzirdēto, vai atkārto sen dzirdētus vārdus, frāzes bez to nozīmes saprašanas. Bieži vien bērni ar autismu atkārto citātus no multfilmām, enciklopēdijām vai pieaugušo sarunām.

Valodas sapratne: n n Vienmēr traucēta maziem bērniem ar AST (valodu dzird kā “fona troksni”); Grūtības ar atvērtajiem jautājumiem (var atbildēt par citu tēmu). -”Kas tev vislabāk garšo? ” -”Dinozauri ir izmiruši. ” n Valodas burtiska saprašana (grūti izprast vārdu pārnestās nozīmes, jokus, ironiju, metaforas)

Sociālās grūtības n n n intereses trūkums par citiem cilvēkiem; netipisks acu kontakts; trūkst abpusējas, savstarpējas saskarsmes (neievēro savu kārtu, neveido dialogu, tikai monologu); grūtības iztēloties, ko jūt vai domā cits cilvēks; grūtības saprast, kā vajadzētu reaģēt uz cita cilvēka rīcību; grūtības nolasīt cita cilvēka emocijas no sejas, balss, žestiem vai pozas.

Stereotipiskas spēles un kustības autiskam bērnam: n n n Fiziskas kustības, kas atkārtojas atkal un atkal (piemēram, roku plaukšķināšana vai vicināšana); lietu likšana rindās; priekšmetu vicināšana vai griešana acu priekšā, vai pārņemtība ar kustīgu lietu vērošanu (piemēram, bērns griež rotaļu mašīnas riteņus, cieši vēro veļas mašīnu vai ventilatoru u. tml. ); stipras dusmu lēkmes, reaģējot uz pārmaiņām (piemēram, ja nevar iet pastaigā pa to pašu maršrutu kā vienmēr, ja mainās ierastā kārtība telpā); īpaša, šaura interešu joma (piemēram, interesējas tikai par elektrību, ir iemācījies no galvas kalendāru, dzelzceļa shēmas u. tml. ); var būt īpašas spējas vai talanti kādā ļoti šaurā jomā.

Bērns uztver lietu sensorās īpašības, nevis funkcijas. n Objekts ir interesantāks, nekā cilvēki. n

Intelekts: n n Ļoti variē, nav kopumā definējams. No smagiem traucējumiem (zemu funkcionējošs autisms - parasti apzīmē izteiktākus traucējumus, kam raksturīgas arī mācīšanās grūtības un būtiski kavēta valodas attīstība) līdz caurmēra IQ un pat ģenialitātei (augstu funkcionējošs autisms – Aspergera sindroms - apzīmē situāciju, kad saskarsmes un komunikācijas grūtības ir mazāk izteiktas, ir labas intelektuālās spējas un parasti nav kavēta valodas attīstība.

Sensomotorie simptomi (traucēta sensorās informācijas apstrāde) n n n Redzes, dzirdes, taustes, garšas un smaržas informāciju smadzenes uztver un apstrādā savādāk. Jebkuru maņu uztvere var būt saasināta vai pavājināta. Katram cilvēkam tas var būt individuāli.

Pieskārieni, tauste n n Pazemināts jūtīgums (nejūt aukstumu un sāpes, savaino sevi; tiecas pēc dziļa spiediena). Paaugstināts jūtīgums (nevar izturēt dažus audumus, faktūras, arī ēdienus). Apģērba firmas zīmes, pogas, rāvējslēdzēji kairina ādu. Bērnam ir grūti apgriezt nagus, izmazgāt matus, iztīrīt zobus – viņš izvairīsies no apskāvieniem. Zīmēšana ar pirkstiem, smilšu tāfele var izraisīt stresu, nevis sagādās prieku.

Redze n Bērniem ar AST pasaules izzināšana notiek (galvenokārt) uz vizuāliem iespaidiem. Tāpēc pastāv liels redzes pārslodzes risks.

Dzirde n n Izteikti asa dzirde (skaņas šķiet pārāk skaļas, pēkšņas un to ir pārāk daudz). (Bērns nespēj identificēt skolotāja balsi kā galveno skaņu, kurā viņam būtu jāieklausās. Viņš to neatšķir no zīmuļu asināmā šņirkstēšanas, mušas sīkšanas uz palodzes, sola biedra klepus. ) Pavājināta dzirde iespaido valodas apguvi, saskarsmes iemaņu attīstību.

Oža n Smaržas un aromāti bērnu ar autismu var novest izmisumā vai izraisīt viņam nelabumu (piem. , veļas aromatizētāji, smaržīgas ziepes, dezodoranti, tīrīšanas līdzekļi, ēdienu smaržas).

Garša n n Pastiprināta garšas sajūta (īpaša jūtība pret pikantām garšām – rūgta, asa; svarīga ir temperatūra un faktūra: bērns var atteikties no aukstiem produktiem – aukstas sulas, saldējuma vai sautējumiem, zupām. Pazemināta garšas sajūta (var ēst visu, ko ierauga, jo viņiem viss šķiet garšīgs; var neēst gandrīz neko vai ēst neiedomājamas lietas – dubļus, mālu, līmi, lai kairinātu savas sajūtas.

Savādāka uztvere var radīt arī savādākas spējas: n Izcili iegaumē datus, faktus. n “Redz” savā prātā dažāda veida informāciju. n Galvā brīvi rēķina ar astoņciparu skaitļiem.

. . . Un savādākas intereses. n n Kolekcionē abinieku latīniskos nosaukumus. Zina attālumu kilometros starp praktiski visām Latvijas pilsētām.

Palīdzības pamatprincipi: Bērna vajadzību izpratne. n Prasmju un iemaņu mērķtiecīga mācīšana (individuāli-ABA, Applied Behavior Analysis, Denveras agrīnās intervences modelis) n Cilvēks, kurš palīdz iekļauties grupā (asistents, palīgskolotājs, auklīte) n Vides pielāgošana, lai kompensētu grūtības: -Vizuālais atbalsts (TEACCh sistēma) -Sensoro īpatnību respektēšana n

Jautājumi, uz kuriem ir vērts atbildēt: n Kādas ir šī bērna īpašās vajadzības? Kas īpašs viņam ir vajadzīgs? (Palīdzība saprast valodu? Pārvietoties starp telpām? Mazināt trokšņus? ) n n Kādas prasmes bērnam jāmāca? Kādas ir šī bērna “parastās”, visiem bērniem esošās vajadzības? (pieņemšana, uzmanība, pozitīvs pašvērtējums, iespēja kaut ko izlemt un kontrolēt savā dzīvē. . . )

Dažas lietas, kas vajadzīgas visiem Bērnam saprotama (biežāk vizuāla) informācija par: n telpu (KUR man jābūt? ) n laiku (KAD, CIKILGI, KĀDĀ SECĪBĀ? ) n noteikumiem

Vizuāla informācija par telpu n n n Palīdzība atrast vajadzīgo telpu. Atvieglot pārvietošanos no vienas telpas uz citu (bērniem, kuriem grūti pārslēgties, vai daudz baiļu). Informācija par to, kur ir bērna vieta. Drošības informācija (ko neaiztikt, kas bīstams). Patstāvības veicinašana (kā atrast vajadzīgās lietas, kā sakārtot telpu). Pašaprūpes veicināšana (mazgāšanās, tualete, ēšana).

Vizuāla informācija par laiku, darbiņu secību.

Darba plāns var būt visai grupai un/vai individuāls.

Pozitīvi formulēti noteikumi

Pāreju uz citu telpu (vai darbību) var atvieglot reāla priekšmeta parādīšana.

Asistenta (pedagoga palīga) loma n n Berna apmācība (palīdzības sniegšana un teikšana priekšā, bet pakāpeniski to samazināt, apbalvojumu sniegšana, palīgmateriāla izmantošana, nevēlamas uzvedības novēršana, vērot bērnu un veikt pierakstus); Bērna sociālo prasmju attīstīšana (darbs ar vienaudzi pārī, situāciju radīšana sadarbībai ar vienaudžiem, vienaudžu apmācība, rotaļu prasmes, patstāvīguma attīstība pakāpeniski atkāpjoties).

Vienaudžu palīdzība n n n Izvēlēties prasmi, kuru vēlaties iemācīt; Izvēlēties vienaudzi darbam pārī; Apmāciet vienaudzi, kā izspēlēt situāciju, palīdzēt, asistēt, ‘teikt priekšā”; Radiet situāciju, kad var to izspēlēt un vēlāk ģeneralizēt (apkopot) šo prasmi; Apbalvojiet un uzslavējiet abus bērnus.

Respektēt sensorās uztveres īpatnības n n Izvairīties no sensorās pārslodzes. Pielāgot vidi, mazināt kairinājumus. Austiņas, individuāla darba vieta u. tml. Radināt pie jaunām sajūtām pakāpeniski (nespiest ar varu ēst, darboties ar plastilīnu, dziedāt. . . ).

Nobeigums n Pasaules praksē autisma diagnozi pieņemts noteikt, sākot ar 18 mēnešu vecumu. Visbiežāk tomēr autisma pazīmes tiek ievērotas ap 2– 3 gadu vecumu, kad vecāki sāk raizēties par aizkavētu valodas attīstību vai valodas regresu. Jāņem vērā, ka augsti funkcionējoša autisma (Aspergera sindroma) gadījumā, kad bērns intelektuāli attīstās labi vai attīstībā pat apsteidz vienaudžus, bērna saskarsmes un komunikācijas grūtības var palikt bez ievērības līdz skolas uzsākšanai vai pat līdz pusaudža vecumam. Aspergera sindroms nereti tiek diagnosticēts tikai tad, kad bērns nonācis sociāli sarežģītākos apstākļos, kuriem vairs nespēj pielāgoties. n

n n n www. autisms. lv www. autismsberniem. lv www. visc. gov. lv speciālā izglītība metodiskie materiāli ESF projekta "Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide" sagatavotie metodiskie materiāli