Latvietba skola globalizcija Praktisk pieredze Ojrs Rode tautskola

* Latvietība – skola – globalizācija. Praktiskā pieredze Ojārs Rode tautskola « 99 Baltie zirgi Latvijas Universitāte 2017

* Zenta Mauriņa - klusums *Klusums kopo izkaisītos spēkus, atver ceļu uz sirds kodolu. *Klusums: būt sev pašam, būt vienotam ar dievišķiem spēkiem mūsos; *Klusumā mūsos iestrāvo mūžīga gaisma. *Klusums salasa izkaisītos spēkus, atver vārtus uz lietu būtību. Klusumā mēs saplūstam ar savu patību

* Prakse – klusums, meditācija

* Globalizācija *Globalizācija (definīcija) – atvērta pasaule, kurā cilvēki savas spējas un zināšanas savieno ar kapitālu, tehnoloģiju, tirgu un politiku;

* Kā iesaka izprast globalizāciju Gabriele Kēlere ANO Pastāvīgā koordinatore Latvijā attīstība un augošs dzīves līmenis; informācija, izglītība, zināšanas; visi ir saistīti - skar visus; brīvība, demokrātija un izvēles iespējas; kopīgi risinājumi; ekoloģiskas problēmas; tirgus ekonomika; psiholoģiskās drošības nepieciešamība.

* Ko veicina globalizācija *Narkomāniju, tajā skaitā, smēķēšanu; *Alkoholismu (nodzeršanos); *Viendzimuma seksuālās attiecības, laulības – nonieci 9 na ģimenes institūtu; *farmāciju un pārtikas piedevu ražošanu, patēriņu; *Pornogrāfiju – seksa un erotikas pārmērīgu propagandu; *Prostitūciju; *Vardarbību; *Dīkdienību vispār; *Nihilismu; *Radošuma graušanu

* kopsavilkums *Globalizāciju virza tirgus intereses, nevis rūpes par cilvēktiesībām, tautu tiesībām, kultūras vai mākslas vērtībām, universālām patiesībām vai ko citu (Andrejs Veisbergs). *Globalizācija ir “privatizējusi” izglītību – tā gādā izglītības pieskaņošanu sevis uzturēšanai un attīstībai (Bernārs Sordē);

* Kāds ir Latvijas ideālais mērķis? Vai par Latvijas nākotni domājot nebūtu jāsāk ar to? !

* Latvijas dzīves telpas domātāji par dzīves jēgu *Godfrīds Herders - ieaugšana humānismā. Visas zemākās vajadzības ir jārealizē, lai tās novestu pie humānā gara cilvēkā *Konstantīns Raudive - iekļauties kosmiskās likumsakarībās; Pildīt individuāli nolikto dzīves uzdevumu, kas atklājams caur indivīdam dotajām spējām

* Cilvēks, viņa dzīves mērķi *Cilvēks nav nejaušība, bet stingra, iepriekš noteikta likumība. Katrs cilvēks izaug no sevis ne no ārējiem apstākļiem (Raudive) *Patiesība, skaistums, mīlestība – lūk mērķi uz kuriem vienmēr ir tiecies cilvēks Prāts un brīvība – dāvanas cilvēkam (Herders) *. . mūsu zemes eksistences mērķis ir humānisma audzināšana, bet visas zemākās vajadzības tai ir tikai jākalpo un jānoved līdz tai. (Herders) *Meklēt dzīve jēgu. Cilvēka dzīves uzdevums -ētiska ideāla īstenošanai (Jurevičs)

* Izglītības uzdevums * Palīdzēt apzināties dotumus, spējas (Hahele, ) * Palīdzēt apzināties dzīves jēgu (Raudive) * Iepazīt un nodrošināt bērna interešu piepildīšanu. Palīdzēt atklāt dzīvi veidot saskaņu starp ārējo un iekšējo dzīvi (Raudive) * Uzturēt ticību idejām, spēju uztvert ideālās vērtības un radīt iespējas tās pildīt. Uzturēt piederības apziņu (Jurevičs) * Apmierināt patiesības tieksmi, dot orientāciju pasaulē, un tad, atklājot un vedot cilvēku sakarā ar augstākām cilvēciskām vērtībām (Jurevičs) * Izglītībai jādod brīvība. Bez brīvas darbības savas brīvās tautas vidū cilvēks nespēj realizēt tieši savas labākās cilvēciskās dotības un tātad nespēj realizēt arī savu cilvēcisko cieņu (Jurevičs) * Attīstīt gudra cilvēka īpašības: pazemību, pieticību un cilvēku mīlestību; veidot bērnus par labas, laipnas un cēlas sirds cilvēkiem (Martinsons)

* No mūsu skolas izglītības koncepcijas Bērnam gatavojoties dzīvei: * jābūt gatavam dzīvot vispārcilvēciskajās vērtībās; * jāzina savas intereses un tām atbilstošās prasmes; * jābūt radošam (spējīgam atklāsmēm, spējīgam tās īstenot) ; * jāzina un jāprot tautas tradīcijas; * jāizprot ģimenes loma; * jābūt gatavam ticēt sev – jāattīsta iekšējs spēks; * jābūt gatavam mīlēt to, ko dara; * jābūt gatavam dzīvot dzīvi atbilstoši savai iekšējai motivācijai, kas rosināta dzīves individuālajā dzīves jēgā ; * spējīgam līdzsvarot savas, sabiedrības un vides intereses; * būt neatlaidīgam un spējīgam pārvarēt šķēršļus; * gatavam pieļaut neskaidrības; * būt drosmīgam; * gatavam riskēt un uzņemties atbildību.

* Kā? - palīdzot bērnam atklāt un uzturēt savas individuālās dzīves jēgu * Pētot bērnus; * Nodrošinot savstarpēju uzticēšanos, ieklausīšanos un vispārcilvēcisko vērtību gaisotni. Nepazemojot bērnus ne vārdiem, ne darbiem; * Motivējot bērnus darboties caur katra individuālajām interesēm; * Caur kopienas dzīves veidu; Piedalīšanās sadzīvē; * Caur tautas tradīciju kopšanu, tikuma attīstīšanu; Darba tikums – strādājot; * Izejot Dabā; * Izejot sabiedrībā; * Caur prātošanu: eksistenciālu jautājumu risināšana; * Caur intuīcijas attīstīšanu; * Integrējot meditāciju (klusēšanu) visās nodarbībās; * Attīstot kritisko un simbolisko-tēlaino domāšanu; * Uzturot domu par katra nozīmīgumu nākotnes sabiedrības veidošanā.

* Prakse - darbs

* Prakse darbs daiļamatniecībā

* Prakse āra nodarbības

* Prakse dārzs

* Prakse māksla, muzicēšana u. c.

* Prakse ritmi

* Tautas pedagoģija * saskanīgas ar tautai piederīgo indivīdu; * ietver laikā pārbaudītas augstas tikumiskās un garīgās pamatvērtības; satur vispārcilvēcisko; * veicina indivīda identificēšanos ar tautu, nostiprina tautas vienotību; * rada priekšnosacījumus nacionālās kultūras savdabīguma radošai attīstīšanai un saglabāšanai; * saistība ar zemapziņu, tā uzrunā kolektīvās zemapziņas veidotiem arhetipiem, palīdz «atrast sevi» ; * rada priekšnosacījumus tautas tradīciju dabīgas pārmantošanas atjaunošanai ģimenēs, stiprinās ģimeniskās vērtības; * ir priekšnoteikums brīvas un viengabalainas personības attīstībai;

* Kopsavilkums * Galveno uzmanību un pietiekami daudz līdzekļus atvēlām izglītībai. Nodrošinām valstī visiem vienādas iespējas iegūt labu (bezmaksas) izglītību neatkarīgi no iedzīvotāja vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa, dzīves vietas un rocības; tuvinām vispārējās izglītības skolu dabai gan izglītības satura, gan skolas izvietojuma ziņā, atbilstoši tautas tradicionālās kultūras tradīcijām, realizējam tautas pedagoģiju; Ideju daudzveidība par to, kā veidojama skola Latvijā, ir apbrīnojama un ir jāļauj šīm idejām arī īstenot – skolai jābūt BRĪVAI; Māris Pūķis: * ir nepieciešams mainīt izglītības saturu. Skolēnam nav skaidras motivācijas, kāpēc būtu labi jāmācās. Saturā ir jārada izmaiņas, kas šo motivāciju radītu. * jāievieš eksāmeni, kuros pārbauda iegūto zināšanu līmeni, lai studētu Augstskolā – neatkarīgais vispārējās izglītības vērtētājs un nevis centralizētie eksāmeni skolās; * ir jāpieļauj novirzes no standartiem – tad dzimst diži mūziķi, diži zinātnieki. . . Jāorientējas uz uz talantu un cilvēku īpašo spēju attīstību;

Paldies par uzmanību! – Uz sadarbību!