METENIS KAD SVIN METEDIENU Laik kad ss ziemas

  • Slides: 11
Download presentation
METENIS

METENIS

KAD SVIN METEŅDIENU? Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk

KAD SVIN METEŅDIENU? Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu, Pīrāgu dienu. Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis.

KAS JĀDARA METENĪ? v Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu

KAS JĀDARA METENĪ? v Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki. v Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā.

KO VĒL DARA? Metenī jāiet tālu ciemos, lai aug gari lini. v Meteņu vakaru

KO VĒL DARA? Metenī jāiet tālu ciemos, lai aug gari lini. v Meteņu vakaru sauc arī par kurmju vakaru. Vakarā dzina kurmjus. v Metenī bērni plēsa viens otram matus, lai aug gari lini. v Meteņos ir jālielās. v Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni. Viens no populārākajiem šīs ieražas variantiem ir šāds: bērniem stāsta, ka pa bēniņiem vai klētsaugšu Metenis vai lietuvēns staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem liek gaidīt lejā. Metenis vai lietuvēns visbeidzot nomet kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlej ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. v

MASKU GĀJIENI. v Jelgavā- ķiņķēziņi. v Talsos -spiekstiņi. v Sesavā -čigāni. v Tukumā -budēļi

MASKU GĀJIENI. v Jelgavā- ķiņķēziņi. v Talsos -spiekstiņi. v Sesavā -čigāni. v Tukumā -budēļi v Koknesē- skutelnieki.

PAR KO PĀRĢĒRBĀS? v Budēļu vecais uzvilcis kažoku uz kreiso pusi, apgriezis ausaini uz

PAR KO PĀRĢĒRBĀS? v Budēļu vecais uzvilcis kažoku uz kreiso pusi, apgriezis ausaini uz otru pusi, pie apģērba piekarināti zvaniņi, rokā rīkste. v Čigāni. v Dzērves. v Lāči, lāču dīdītāji. v Āži. v Kurpnieki. v Puiši par meitām. v Meitas par puišiem.

KO DARA METEŅBĒRNI? v Prasa pēc gaļas. v Danco un dzied. v Prasa bērniem

KO DARA METEŅBĒRNI? v Prasa pēc gaļas. v Danco un dzied. v Prasa bērniem lasīt grāmatu, ja neprot, dabon pērienu. Čīgu, čāgu zaķits lēca No krūmiņa krūmiņā. Tā čīgoja budēlītis No ciemiņa, ciemiņā.

SVĒTKU GALDS. v Pīrāgi v Zirņu pikas v Cūkas kājas Vastalājs, Miežu pīrāgs padusē,

SVĒTKU GALDS. v Pīrāgi v Zirņu pikas v Cūkas kājas Vastalājs, Miežu pīrāgs padusē, Cūkas kāja kulītē! Šo tēvam gari lini, Mūs' tēvam vēl garāki.

PELNU DIENA Vizin’ mani kamaniņas Metenīša vakarā: Rītu nāks Pelnu āzis, Pelnus bērs kamanās.

PELNU DIENA Vizin’ mani kamaniņas Metenīša vakarā: Rītu nāks Pelnu āzis, Pelnus bērs kamanās. v Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jauns gads. v Pelnu dienas vakarā stāstīja pasakas. Tā kā Pelnu diena bija pirmā Gavēņa diena pēc baznīcas kalendāra, viena no bērniem domātajām pasakām bija par to, ka nozagta gaļa, un to dabūšot tikai Lieldienā. Teica arī tā: “Iekod mēlē, tad būs gaļa!”. v Sēlpilī Pelnu dienā iebēra pelnus maisiņā, ielika ragaviņās ar neaizsietu galu uz zemi un brauca no kalna. Cik gara stiepusies pelnu strīpa, tik garus cerēja vasarā izaugam linus.

MĒĢINI ATBILDĒT! 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Metenī brauca no

MĒĢINI ATBILDĒT! 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Metenī brauca no kalna un brauca ciemos, lai augtu gari … Ko budēļi liek darīt bērniem un, ja to nemāk, per viņus? Ko dabū saimnieks un saimniece par neizdarītajiem darbiem? Kas jāliek kulītē un jāēd braucot no kalna? Meteni sauc par Pīrāgu dienu, jo galdā lika… Metenī laidās no kalna ar… Metenī ir pēdējā reize, kad var iet … Budēļos iedami, puiši pārģērbās par … Ko Metenis solīja mest no rijas augšas bērniem?

PALDIES PAR UZMANĪBU!

PALDIES PAR UZMANĪBU!