Finanu plnoana Naudas plsmas plns Defincija Naudas plsma

Finanšu plānošana

Naudas plūsmas plāns Definīcija • Naudas plūsma ir uzņēmuma/organizācijas ieņēmumu un izmaksu izmaiņu tabulārs atspoguļojums noteiktā laika periodā. ! Uzņēmējdarbības plānošanā naudas plūsmas plāns atspoguļo prognozētos rādītājus.

Naudas plūsmas plāns ir nepieciešams: 1. Lai atspoguļotu ieņēmumu un izmaksu struktūru, ko veido uzņēmuma pamatdarbība; 2. Lai noteiktu ieņēmumu un izmaksu struktūru, kas saistīta ar projekta realizāciju; 3. Lai noteiktu projekta realizācijas finansiālo izmaksu un ieņēmumu īpatsvaru uzņēmuma kopējā finanšu struktūrā; 4. Lai noteiktu projekta atdeves efektivitāti.

Piemērs n. balabka

Peļņas vai zaudējumu plāns • Peļņas vai zaudējumu plāns atspoguļo sabalansētību starp izmaksām un ieņēmumiem, kas veidojas uzņēmumam preces vai pakalpojumaražošanas procesā noteiktā kalendārā laika periodā. - laika periods parasti atbilst kalendārajam (taksācijas) gadam vai - laika periodam, kas atbilst projekta realizācijas laika posmam. ! Peļņas vai zaudējumu plāns ir nepieciešams, lai noteiktu vai ražošanas procesam ir pietiekams atdeves potenciāls.

Peļņas vai zaudējumu plāns To veido, (ņemot vērā sākotnēji izvēlēto metodiku), tabulārā veidā, kurā atspoguļo: a) Neto apgrozījums; + apgrozījuma palielinājums saistībā ar projekta realizāciju b) Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas (tiešās); + projekta palielinājuma daļa • • Bruto peļņa vai zaudējumi; Pārējās izmaksas un ieņēmumi (netiešās): - administrācijas; pārdošanas; uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas; uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi. • • b) c) Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem; Ārkārtas izmaksas; + projekta palielinājuma daļa Nodokļi; + projekta palielinājuma daļa Peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem. n. balabka +izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar projekta realizāciju+

n. balabka Peļņas vai zaudējumu plāna piemērs

Bilance • Bilance ir matemātisks modelis, kurš atspoguļo uzņēmuma saimnieciskās darbības finansēšanas avotus (pasīva daļa) un finanšu (kapitāla) izlietošanas mērķi (pasīva daļa). ! Plānošanas ietvaros bilanci (bilances metodi) izmanto, lai pārbaudītu un nodrošinātu resursu sabalansētību: • • projekta realizācijas gaitā; un pēcrealizācijas posmā. ! Plānošanas ietvaros bilances klasisko modeli parasti papildina ar papildus resursu avotu un izlietošanas mērķa pozīcijām, kas saistītas projekta realizāciju.

Bilances piemērs n. balabka

n. balabka Kritiskā punkta jeb seguma noteikšana • Parāda uzņēmuma darbības robežlielumus, kas atkarīgi no: - saražotās preces/pakalpojuma realizācijas apjoma; - preces/pakalpojuma ražošanas mainīgajām un pastāvīgajām izmaksām; - preču/pakalpojumu realizācijas cenas.

Piemērs n. balabka

Uzņēmējdarbības konkurētspējas analīze un plānošana n. balabka

Mērķis: Noteikt uzņēmumu savstarpējo hierarhisko izvietojumu; Noteikt konkrēta uzņēmuma konkurētspēju citu uzņēmumu vidē; Noteikt uzņēmuma konkurētspēju: a)starptautiskā uzņēmējdarbības vidē; b)valsts uzņēmējdarbības vidē; c)nozares uzņēmējdarbības vidē.

Uzdevumi: 1. Izvēlēties analizējamo uzņēmumu; 2. Ievākt pēc iespējas vairāk formālo un konkrēto informāciju par uzņēmumu; 3. Iepazīties ar finansu rādītājiem: - bilance (1. pielikums), - peļņas un zaudējumu aprēķins. 4. Ievākt nepieciešamos datus no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina atbilstoši nepieciešamajam; 5. Veikt finanšu un darbības rādītāju aprēķinu atbilstoši dotajam (11 rādītāji); 6. Veikt uzņēmumu ievietošanu tabulā viena aprēķinātā rādītāja ietvaros; 7. Noteikt to savstarpējo hierarhisko izkārtojumu atbilstoši aprēķinātajiem rezultātiem; 8. Katram uzņēmumam viena rādītāja ietvaros piešķirt tā kārtas numuru; 9. Ievietot uzņēmumus vienotajā rezultātu tabulā; 10. Aprēķināt uzņēmuma vietas numuru hierarhiskajā izkārtojumā; 11. Veikt iegūto rezultātu izvērtējumu; - ticamības pakāpi; - perspektīvas mērķu izvirzīšana.

Izmantojamie materiāli: 1. Uzņēmuma gada pārskata bilances 1. pielikums; 2. Uzņēmuma gada pārskata paskaidrojums gada pārskata veidlapai „Peļņas un zaudējumu aprēķins”; 3. Praktiskā darba izpildei nepieciešamie uzņēmuma finansu un darbības rādītāju struktūra:

Rādītāju struktūra Nr. p. k. Rādītājs Skaidrojums 1 LKk. Likviditātes kopējais koeficients 2 LKp Precizētais likviditātes koeficients 3 ALb. Brīvie apgrozāmie līdzekļi 4 Ka. k. Krājumu aprites koeficients 5 ALkust. Apgrozāmo līdzekļu kustība 6 Dapg. Debeta apgrozījums 7 Ik. Īpašuma koeficients 8 SI Saistību īpatsvars uzņēmumā 9 BPr. Bruto peļņas robeža 10 KKatd. Kapitāla atdeve 11 KR Komerciālā rentabilitāte

Rādītāju raksturojums: N. p. k. 1 Uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji Likviditātes kopējais koeficients 2 Precizētais likviditātes koeficients 3 Brīvie apgrozāmie līdzekļi Krājumu aprites koeficients n. balabka Skaidrojums Jo augstāks ir koeficients, jo labāk rit uzņēmuma darbība. Ja koeficients ir zem 1, tad tas norāda, ka trūkst līdzekļu segt īstermiņa saistības. Jo augstāks ir koeficients, jo labāk rit uzņēmuma darbība. Šis koeficients ir precīzāks kā Likviditātes kopējais koeficients, jo aprēķinā no apgrozāmiem līdzekļiem izslēdz krājumus, kurus var būt reizēm problemātiski ātri pārvērst maksāšanas līdzekļos. Rādītājs parāda vai uzņēmumam ir līdzekļi segt īstermiņa saistības, maksājumus. 5 Apgrozāmo līdzekļu kustība Zems koeficienta rādītājs norāda uz: 1. krājumi ir novecojuši; 2. pārāk lieli ieguldījumi krājumos. Augsts koeficients norāda, ka: - pārāk maz ir ieguldījumi krājumos, kā rezultātā pastāv iespēja, ka netiek vai netiks apmierināts pieprasījums pēc produkcijas vai pakalpojuma Augsts koeficients norāda uz nepietiekamiem apgrozāmiem līdzekļiem; Zems koeficients uz esošo apgrozāmo līdzekļu neefektīvu izmantošanu 6 Debeta apgrozījums Zems koeficients norāda, ka klienti lēni apmaksā pakalpojumus, vai arī uzņēmuma rēķinu apmaksas sistēma neatbilst konkrētai nozarei vajadzīgajai 7 Īpašuma koeficients 8 Saistību īpatsvars uzņēmumā 9 Bruto peļņas robeža (BP rentabilitāte). . 10 Kapitāla atdeve Komerciālā rentabilitāte Īpašuma koeficientam ir jābūt pietiekami augstam. Tas raksturo uzņēmumā izmantojamo līdzekļu sabalancētību. Praksē tiek uzskatīts, ka tam ir jābūt 60% līmenī SI rādītājs parāda riska pakāpi uzņēmējdarbībā, t. i. , kāds ir kopējo saistību apjoms attiecībā pret uzņēmuma pašu kapitālu. Jo šis rādītājs ir zemāks jo labāk. Rādītājam nevajadzētu pārsniegt koeficientu 1. Lai gan ja apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums ir liels, tad šis koeficients var pārsniegt 1 robežu. Parāda uzņēmuma cenu politiku un ražošanas efektivitāti, t. i. , parāda preču vai pakalpojumu ienesīgumu uzņēmumā, un uzrāda vai cenas ir atbilstošas tirgus stāvoklim kā arī ražošanas izmaksas ir nozarei atbilstošā līmenī. Jo augstāks rādītājs, jo labāk. Parāda cik daudz peļņas iegūts uz uzņēmuma īpašnieku ieguldīto katru latu 4 11 Parāda pārskata perioda peļņas un neto apgrozījuma attiecību procentos. Jo augstāks ir rādītājs, jo labāk.

Formulās izmantojamie saīsinājumi: n. balabka Nr. Saīsinājums Skaidrojums 1 2 3 4 5 6 7 Ak AL ALb. ALkust. BPr. BPZ Dapgr. kopējie aktīvi apgrozāmie līdzekļi brīvie apgrozāmie līdzekļi apgrozāmo līdzekļu kustība bruto peļņas robeža bruto peļņa/zaudējumi debeta apgrozījums 8 9 10 11 Dk. Ik. K Ka. k. debitori kopā īpašuma koeficients krājumi krājumu aprites koeficients 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 KKatd. KR LKk. LKp. NA PK PPraž. izm. PZpirms. n. PZ SI Sīst. Sk. kapitāla atdeve Komerciālā rentabilitāte likviditātes kopējais koeficients precizētais likviditātes koeficients neto apgrozījums pašu kapitāls pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas peļņa/zaudējumi pirms nodokļiem pārskata perioda peļņa/zaudējumi saistību īpatsvars uzņēmuma pašu kapitālā īstermiņa saistības (parādi) kopējās saistības

Konkurences rādītāju aprēķins 1. Likviditāte koeficienti 2. Aktivitātes 1) Likviditātes kopējais koeficients. 1) Krājumu aprites koeficients 2) Precizētais likviditātes koeficients 2) Apgrozāmo līdzekļu kustība 3) Brīvie apgrozāmie līdzekļi 3) Debeta apgrozījums n. balabka

3. Kapitāla aprite 4. Ienesīgums 1) Īpašuma koeficients 1) Bruto peļņas robeža 2) Saistību īpatsvars uzņēmuma pašu kapitālā 2) Kapitāla atdeve 3) Komerciālā rentabilitāte n. balabka

Uzņēmumu hierarhija viena rādītāja ietvaros: Kapitāla atdeve (KKatd. . ) Nr. p. k. Uzņēmums Rādītājs Vieta 1 sia"Grāmatu Nams"Valters un " 37. 660 1 2 sia"Apgāds Zvaigzne ABC" 17. 262 2 3 sia"Gros Auto Grupa" 16. 831 3 4 sia"Baltic Data " 16. 505 4 9. 809 5 0. 269 6 7 sia"I. Zeberiņa Grāmatnīca" . . . 7 8 sia"Asmers" . . . 8 9 sia"Neste Latvija" . . . 9 5 sia"Lido" 6 sia"Latvijas Tilti" 10 . . 11 . . utt.

Gala rezultātu rindojuma tabula:

Paldies par uzmanību! n. balabka