2019 gada budeta plns Finanu ministrija 2018 gada

2019. gada budžeta plāns Finanšu ministrija 2018. gada 24. oktobrī NTSP

ES Tiesiskais ietvars (1) EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs 07. 12. 2020. 2

ES tiesiskais ietvars (2) 07. 12. 2020. 3

ES tiesiskais ietvars – vēlēšanu gads • Specifiska procedūra ir paredzēta tajā gadījumā, kad valstij ir vēlēšanas, un tāpēc līdz 15. oktobrim valdības vēl budžeta projektu nav izstrādājušas. • Šajā gadījumā, kā tas šogad ir Latvijai, procedūra paredz, ka līdz 15. oktobrim tiek iesniegts budžeta plāns pie nemainīgas politikas nosacījuma – tas ir, ieņēmumi, izdevumi un deficīts tiek prognozēti pieņemot, ka spēkā ir tikai tie lēmumi, kas jau ir pieņemti līdz 15. oktobrim. • EK sagatavo viedokli par to, kā plāns atbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem pie nemainīgas politikas nosacījumiem un dalībvalsts to ņem vērā sagatavojot budžetu. • Pār tam kad MK ir sagatavojis budžeta projektu iesniegšanai Saeimā, tas vienlaicīgi nosūta EK un Eirogrupai precizēto budžeta plānu. • EK sagatavo atzinumu par precizēto plānu, ko ņem vērā parlaments pirms budžeta apstiprināšanas. Laika periods starp precizētā plāna nosūtīšanu EK un budžeta apstiprināšanu parlamentā nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi. 07. 12. 2020. 4

Makroekonomiskās attīstības scenārijs 07. 12. 2020. 5

Salīdzinājums ar Stabilitātes programmu IKP 2018. gadam ir paaugstināta par 0, 2 procentpunktiem (4, 2%), bet 2019. gadam samazināta par 0, 4 procentpunktiem (3, 0%). Izaugsme Inflācij a 07. 12. 2020. Tas saistīts ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Attiecīgi, ņemot vērā šos bāzes efektus, izaugsme 2019. gadā būs nedaudz lēnāka, nekā tika prognozēts iepriekš, un izaugsmes tempus samazinās arī nedaudz mazāk labvēlīgā situācija pasaules ekonomikā. Gada vidējā inflācija 2018. un 2019. gadam tiek prognozēta 2, 5% līmenī. Tā 2018. gadā ir pazemināta par 0, 3 procentpunktiem, galvenokārt lēnāka nekā prognozēts iepriekš, pārtikas cenu pieauguma dēļ. Inflācijas prognoze 2019. gadam ir paaugstināta par 0, 1 procentpunktu. 6

Salīdzinājums ar Stabilitātes programmu (2) 2018. gadā vidējais bezdarba līmenis prognozēts 7, 7% apmērā un Bezdarbs un 2019. gadā – 7, 4% apmērā, kas ir par 0, 3 procentpunktiem zemāk, nodarbinātīb nekā iepriekšējās prognozēs. Attiecīgi tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits augs straujāk, a 2018. gadā palielinoties par 1, 2% un 2019. gadā par 0, 1%. Darba samaksa 07. 12. 2020. Nedaudz augstāks 2018. gadā būs arī vidējās darba samaksas pieaugums – par 8, 3%, mēneša vidējai bruto darba samaksai 2018. gadā sasniedzot 1003 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, darba samaksas prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0, 3 procentpunktiem. 7

Pieņēmumi un saskaņojumi Scenārijs balstās uz EK 2018. gada vasaras prognožu tehniskajiem pieņēmumiem. Kopumā situācija ārējā vidē saglabājas Latvijas ekonomikas izaugsmei labvēlīga, un atbilstoši EK scenārijam, Eiropas Savienības valstu IKP kopā 2018. gadā pieaugs par 2, 1% un Pieņēmumi par 2019. gadā par 2, 0%, nedaudz palēninoties no 2017. gadā ārējo vidi sasniegtajiem 2, 4%. Septiņās Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs ekonomikas izaugsme kopumā saglabāsies straujāka nekā vidēji ES, 2018. gadā veidojot 2, 7% un 2019. gadā 2, 3%. Saskaņojumi 07. 12. 2020. Prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, parakstot vienošanās protokolu. FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir arī apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome. 8

Makroekonomiskās attīstības prognozes (Septembris, 2018) Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. euro 2016 2017 2018 Prognoze 2019 24926 26857 28852 pieaugums faktiskajās cenās , % pieaugums salīdzināmās cenās, % IKP deflators, izmaiņas % 2. 5 2. 2 0. 3 7. 7 4. 5 3. 1 7. 4 4. 2 3. 1 PCI (gads pret gadu), % 0. 2 2. 9 2. 5 859 926 1003 1063 1121 1178 5. 0 4. 8 7. 8 4. 7 8. 3 5. 7 6. 0 3. 4 5. 5 3. 2 5. 0 2. 8 893 895 906 906 905 -0. 3 0. 2 1. 2 0. 1 0. 0 -0. 1 9. 6 8. 7 7. 4 7. 0 6. 8 Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa, euro pieaugums faktiskajās cenās, % pieaugums salīdzināmās cenās, % Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju (atbilstoši darbaspēka apsekojumiem) pieaugums, % Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekon. aktīviem iedzīvotājiem Datu avots: CSP, FM prognozes 30639 2021 2020 32410 34184 6. 2 3. 0 3. 1 5. 8 3. 0 2. 7 5. 5 2. 9 2. 5 2. 2 2. 1 9

Ekonomiskās izaugsmes riski Pozitīvie riski: + Labvēlīgāka ārējā vide; + Straujāka kreditēšana. Negatīvie riski: – Protekcionisma draudi pasaulē; – Ģeopolitiskā nenoteiktība; – Spriedze darba tirgū; – Darbaspēka izmaksu straujš pieaugums, apdraudot Latvijas konkurētspēju; 10

Fiskālās attīstības scenārijs 07. 12. 2020. 11

2018 gada fiskālās prognozes Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā tiek prognozēts 0, 8% no IKP, kas ir zemāks nekā tika prognozēts Stabilitātes programmā 2018. 2021. gadam (0, 9% no IKP). Pamatā to nosaka lielāki nodokļu ieņēmumi nekā plānots SP. Lielākā plāna pārpilde vērojama UIN ieņēmumos, kas skaidrojama ar iemaksu straujāku kāpumu pēc deklarāciju datiem par 2017. gada rezultātiem. Laba izpilde bija arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo tika pārsniegts plāns alkoholiskajiem dzērieniem un alum, ko ietekmēja šo apritei nodoto preču apjoma pieaugums. 07. 12. 2020. 12

2019 fiskālās prognozes Vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0, 7% no IKP un tas ir par 0, 3 pp zemāks kā SP prognozēs. Sagatavojot prognozi 2019. gadam, tika ņemts vērā aktualizētais makroekonomiskās attīstības scenārijs, kā arī faktiskā budžeta izpilde 2018. gada astoņos mēnešos. Tiek prognozēti lielāki nodokļu ieņēmumi, piemēram, akcīzes nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 2019. gadā tiek sagaidīti lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas Pozitīvu ietekmi uz bilanci, salīdzinot ar Stabilitātes programmu, veido mazāki procentu izdevumi un iemaksas ES budžetā. 07. 12. 2020. 13

Galvenie fiskālie rādītāji Apakšsektoru līmenī vērojama zināma nesabalansētība. Pārpalikums valsts soc. apdrošināšanas budžetā ļauj uzturēt lielāku deficītu valsts pamatbudžetā. Izlaižu starpība sāk samazināties, bet prognozes būtiski atšķiras no EK prognozēm. 07. 12. 2020. Strukturālais deficīts samazinās, norādot uz pretciklisku fiskālo politiku. 14

2019 gada budžeta plāna atbilstība fiskālās disciplīnas noteikumiem FDL strukturālās bilances nosacījums atbilst FDL izdevumu pieauguma nosacījums atbilst MTO (-0, 5) + veselības atkāpe (-0, 5)= mērķis ( -1, 0); faktiski 1. 0, Koriģēto izdevumu pieaugums 2, 4%; maks. Pieļaujamais koriģēto izdevumu pieaugums 5, 4%. SIP strukturālās Mērķis: MTO (-1, 0) + veselības atkāpe (-0, 5)= -1, 5; bilances nosacījums Faktiski: Nominālā vv bilance (-0, 7) -cikliskā komponente (0, 38 atbilst x 2, 0)= -1, 5. SIP izdevumu pieauguma nosacījums neatbilst 07. 12. 2020. Novirze aptuveni 0, 6% no IKP 15

07. 12. 2020. 16