SABIEDRBAS VEIKSMGAS NOVECOANS IZAICINJUMI LATVIJ Darba grupas Starppaaudu
SABIEDRĪBAS VEIKSMĪGAS NOVECOŠANĀS IZAICINĀJUMI LATVIJĀ Darba grupas „Starppaaudžu attiecības un sociālās aktivitātes” ZIŅOJUMS KONFERENCE 2014. gada 9. jūnijs, Saeima
2014. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimā notikušās konferences „Sabiedrības veiksmīgas novecošanās izaicinājumi Latvijā„ deputātes Ingas Bites vadītā darba grupā „Starppaaudžu attiecības un sociālās aktivitātes” tika izvirzīti četri izaicinājumi. Darba grupa* pārrunu procesā nonāca pie sekojošiem iespējamiem risinājumiem. *Darba grupā piedalījās 17 dalībnieki no 14 dažādām organizācijām
1. Izaicinājums: Starppaaudžu attiecības. „Viņi mūs nesaprot” un „Kad mēs augām, tā nebija”. Darba grupa sniedz šādus priekšlikumus: Ø Jāiesaista skolas paaudžu saliedēšanas pasākumā; Ø Jaunieši jāiesaista senioru apmācībā, piemēram, apgūstot tehnoloģijas; Ø Pašvaldībā strādājošajiem jākoordinē jauniešu un organizāciju sadarbība; Ø Jauniešu organizācijas rīko pasākumus senioriem, savukārt seniori rīko pasākumus jauniešiem „Darām kopā”; Ø Vecākajai paaudzei vairāk jādalās pieredzē ar jaunāko paaudzi un otrādi, lai veidotos savstarpēja sapratne; Ø Paaudžu kopā veidoti dārzi „Dzīves telpa”. Darba grupas dalībnieki uzskata, ka senioriem un jaunākajai paaudzei būtu vairāk jākomunicē savā starpā. Katra paaudze var dalīties ar savu personīgo pieredzi, bet lai to panāktu ir jāmeklē veidi kā paaudzes „savest kopā”. Vai tās būtu skolas, kur seniori mācītu bērniem rokdarbus, vai kopīgi pasākumi, vai arī tās būtu kopīgas telpas, kur pie tējas tases tiktu runāts par visu, kas ir uz sirds.
2. Izaicinājums: Nepieciešamība justies vajadzīgam. Lietderīga laika pavadīšana. Darba grupa sniedz šādus priekšlikumus: Ø Mudināt bērnudārzus, mūzikas skolas u. tml. aicināt seniorus piedalīties pasākumos; Ø Iesaistīt jauniešus praktiskā palīdzības sniegšanā senioriem, piemēram, sanesot malku, notīrot ziemā sniegu utt. ; Ø „Kafija ar senioriem” jaunieši ar senioriem (arī ar vecākiem) dalās pieredzē, praktiskajās zināšanās, kā arī vienkārši dalās ar informāciju; Ø Aicināt kolektīvus uzstāties dažādos kopīgu svētku svinēšanas pasākumos; Ø Integrācija darba tirgū caur sociālo uzņēmējdarbību. Darba grupas dalībnieki uzskata, ka seniors jūtas nevajadzīgs gadījumā ja to ir skārušas veselības problēmas, ja attiecības ar ģimeni nav sakārtojušās un ja senioram vienkārši trūkst nepieciešamā informācija. Nereti pašvaldībā notiek, piemēram, dejas apmācība senioriem, bet šī informācija nenonāk līdz mērķauditorijai, tāpēc informācijas apmaiņa ir ļoti būtiska.
3. Izaicinājums: Nepieciešama praktiska palīdzība. No kā to saņemt? Darba grupa sniedz šādus priekšlikumus: Ø Iesaistot medijus - raidījums „Runā seniors” televīzijā un radio; Ø Reklāmās izmantojot seniorus, ne tikai, kā šobrīd lielākoties, jauniešus. Ø Ar projektu palīdzību, piemēram, pārdodot vai dāvinot rokdarbus; Ø Pašvaldībām attīstot brīvprātīgo darbu; Ø Iespēja NVA (Nodarbinātības valsts aģentūrā) saņemt bezmaksas psihologa un jurista konsultācijas; Ø Sadarbojoties ar jauniešiem un NVO projektu veidošanā un rakstīšanā. Darba grupas dalībniece, pensionāre no Madonas, dalībniekus informēja par pozitīvu piemēru, kuru vajadzētu ņemt vērā visiem senioriem. Proti, Madonas sporta halle divas reizes nedēļā visiem senioriem nodrošina bezmaksas pieeju saviem pakalpojumiem kopš kāda seniore esot lūgusi šādu iespēju nodrošināt. Galvenais esot „jāiet un jāprasa”.
4. Izaicinājums: Stiprināt ģimeni kā vērtību. Kāda ir senioru loma tajā? Darba grupa sniedz šādus priekšlikumus: Ø Jāveido ģimenes tradīcijas; Ø Jāorganizē ģimenei veltīti pasākumi; Ø Jāorganizē kopīgas ekskursijas, pārgājienus; Ø Vecvecākiem jāiesaistās mazbērna audzināšanā; Ø Jāpopularizē labie piemēri – noturīgākās laulības/kopdzīves u. tml. ; Ø Bērnudārzos un skolās veidojot projektus „Radu raksti”, „Dzimtas koks”; Ø Neformālā mūžizglītības „Jauno vecvecāku kursi”. Darba grupas dalībnieku domas pilnībā sakrita šajā jautājumā. Vecvecākiem ir jāiesaistās mazbērna audzināšanā jau no mazotnes, jo bērns mācās attieksmi pret citiem cilvēkiem no saviem vecākiem un vecvecākiem. Visi atceras savas pavadītās bērnības dienas pie vecvecākiem ar prieku. Tās mūs pavada visu dzīvi. Vecvecāku loma ģimenē ir ļoti būtiska. Tāpēc mūsu seniori pēc iespējas vairāk jāiesaista pasākumos, kur tie varētu justies vajadzīgi, un daloties savā pieredzē stiprināt saites gan ar ģimeni, gan citiem cilvēkiem.
- Slides: 6