Napoleona armija Latvijas teritorij Sagatavoja Aija Pakovia 1812

Napoleona armija Latvijas teritorijā Sagatavoja: Aija Paškoviča

• 1812. gada jūnijā Francijas imperators Napoleons sāka karu pret Krieviju. • Lai gan galvenais franču armijas uzbrukuma virziens bija Maskava, karadarbība skāra arī Latvijas teritoriju.

• Kurzemē un Zemgalē iebruka Napoleona 10. korpuss. Tā komandiera maršala Makdonalda uzdevums bija nosargāt Napoleona armijas kreiso spārnu, ieņemt Rīgu un virzīties uz Pēterburgu.

• Jūlijā sākumā Makdonalda 10. korpuss ieņēma Bausku un devās uzbrukuma divos virzienos – uz Rīgu un uz Jēkabpili, no kurienes gar Daugavas krastiem virzījās uz Daugavpili.

• Makdonalda 10. korpuss devās uz priekšu Rīgas virzienā. • Lai ienaidnieks nevarētu patverties priekšpilsētu namos un Rīgas cietokšņa artilērijai būtu vieglāk apšaudīt uzbrucējus, priekšpilsētas bija paredzēts nodedzināt.

• Ugunsgrēkā liesmās gāja bojā 782 celtnes, 6882 rīdzinieki zaudēja savu iedzīvi un palika bez pajumtes.

• Franču pakļautībā Kurzeme un Zemgale atradās piecus mēnešus. • Tā kā Francijā dzimtbūšana vairs nepastāvēja, latviešu zemnieki cerēja, ka arī viņus Napoleons no tās atbrīvos, taču tika izdots rīkojums, ar kuru viss palika pa vecam.

• Kurzeme netika izpostīta, jo tās iedzīvotājiem bija jāgādā pārtika franču armijai. • Zemniekiem bija kara vajadzībām jādod zirgi, apģērbs un apavi.

• Napoleons Krievijā cieta sakāvi. • 1812. gada decembrī pēdējās franču karaspēka vienības pameta Krievijas impērijas teritoriju, arī Kurzemi.