LATVIJAS TAUTSAIMNIECBA TENDENCES IZAICINJUMI PERSPEKTVAS LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS
LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA TENDENCES IZAICINĀJUMI PERSPEKTĪVAS LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
EKONOMIKAS PARADIGMAS MAIŅA IEKŠĒJAIS PATĒRIŅŠ + LĒTI KREDĪTI EKSPORTĀ BALSTĪTA IZAUGSME KONKURĒTSPĒJA LĒTS DARBASPĒKS PRODUKTIVITĀTE 2 EKSPORTA NOZARU IZAUGSME SAISTĪTO PAKALPOJUMU NOZARU IZAUGSME IENĀKUMU PIEAUGUMS LABKLĀJĪBA LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
SATURS q Ekonomikas attīstības tendences q Ekonomikas izaugsmes izaicinājumi q Vidēja termiņa darba tirgus prognozes 3 3 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 3
EKONOMISKĀ MODEĻA MAIŅA 2004 -2007 2008 -2009 2011 -… Izaugsmes stimuls – iekšējais pieprasījums Pasaules finanšu krīzes ietekme Būtiska kapitāla ieplūde § Samazinās ārējā kapitāla ieplūde Latvijā Pasaules finanšu sistēmas atkopšanās Augošs iekšējais pieprasījums Samazinās iekšējais pieprasījums Palielinās ārējais pieprasījums Strauja izaugsme Notiek tekošā konta līdzsvarošanās Palielinās Latvijas eksports § Samazinās ārējais pieprasījums Pieaug iekšējais pieprasījums Samazinās IKP Pieaug IKP Izaugsmes stimuls – ārējais pieprasījums Veidojas riski: § Iekšējā nesabalansētība § Ārējā nesabalansētība 4 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
LATVIJAS EKONOMIKA ATGŪSTAS NO KRĪZES IKP dinamika, % IKP uz 1 iedzīvotāju pēc PPS, ES-28=100 15 8, 9 10 10, 2 11, 6 80 Latvija 9, 8 Lietuva Igaunija 75 70 5, 0 4, 8 4, 2 5 2, 5 65 60 0 55 -2, 9 -3, 2 -5 50 45 -10 40 -14, 2 n – EM novērtējums 5 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2014 n 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 30 -20 2003 35 2002 -15
GALVENAIS IZAUGSMES DZINĒJSPĒKS EKSPORTS 2005. gads = 100 170 160 Eksports 150 IKP 140 130 120 110 100 90 2014 n 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 80 n – EM novērtējums 6 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
PREČU EKSPORTS IR KĻUVIS Pa valstu grupām Pa preču grupām DIVERSIFICĒTĀKS procentos 100 14 9 80 5 8 60 15 20 23 23 15 16 15 14 16 40 16 13 17 12 0 Pārējās preces 20 13 11 15 Igaunija 37 40 22 7 35 31 32 ES-15 20 0 21 23 23 6 60 Lietuva 2000 2007 2010 2013 2014 Jan-Sep 7 NVS valstis 18 65 40 15 80 15 14 20 Pārējās valstis 15 10 8 6 14 2000 2007 13 14 Mehānismi, ierīces; elektroiekārtas 16 16 11 10 19 16 18 5 5 5 11 10 10 18 2010 20 2013 2014 18 Metāli un to izstrādājumi Koks un koka izstrādājumi Vieglās rūpniecības preces Ķīmiskās rūpniecības preces Lauksaimniecības un Jan-Seppārtikas produkti LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
EKSPORTA PIEAUGUMU NOSAKA KONKURĒTSPĒJAS UZLABOŠANĀS Eksporta izmaiņu sadalījums, izmantojot pastāvīgās tirgus daļas analīzi (Latvijas eksporta uz ES valstīm izmaiņu struktūra procentos) +29. 4% +28. 8% +12. 1% +3. 7% -21. 0% +2. 7% Ārējā pieprasījuma efekts Konkurētspējas efekts 2009 8 2010 2011 2012 2013 2014 Jan. Aug LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 8
KRĪZES LAIKĀ KONKURĒTSPĒJAS UZLABOŠANOS NOTEICA PRODUKTIVITĀTES PIEAUGUMS UN DARBASPĒKA IZMAKSU SAMAZINĀŠANĀS Nominālās produkcijas vienības darbaspēka izmaksas, izmaiņas % (labā ass) Produktivitāte, indekss 2000. gads = 100 (kreisā ass) 340 75 290 60 240 45 190 30 140 15 2014 n 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 -15 2003 40 2002 0 2001 90 n – EM novērtējums 9 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
KRĪZES IETEKME UZ PRIVĀTO UN SABIEDRISKO SEKTORU BIJA ATŠĶIRĪGA 120 Darbavietu skaits Bruto darba samaksa 2005. gads = 100 Sabiedriskajā sektorā Privātajā sektorā 280 110 230 100 180 90 130 Sabiedriskajā sektorā Privātajā sektorā 80 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 10 80 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 10
IR MAINĪJUSIES LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA Pēc pievienotās vērtības, procentos 2000 2005 2008 2010 2012 2014 n Lauksaimniecība, mežsaimniecība 5, 2 4, 3 3, 3 4, 5 3, 7 3, 4 Apstrādes rūpniecība 15, 7 13, 2 10, 9 13, 5 12, 9 12, 2 Pārējā rūpniecība 4, 3 3, 2 3, 7 5, 5 4, 7 4, 1 Būvniecība 6, 4 9, 6 4, 7 6, 1 6, 6 Tirdzniecība un izmitināšana 15, 2 17, 8 15, 4 16, 9 15, 7 Transports un uzglabāšana 11, 8 12, 3 9, 2 10, 3 9, 5 Citi komercpakalpojumi 24, 0 27, 5 30, 9 28, 6 31, 3 33, 4 Sabiedriskie pakalpojumi 17, 4 15, 2 17, 0 16, 2 15, 0 Kopā 100 100 100 n – EM novērtējums 11 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS NOZARU ATTĪSTĪBAS TENDENCES IR ATŠĶIRĪGAS Struktūra, 2013. gadā % Ražošanas apjomu izmaiņas, % Izlaide Aizņemto darbaviet u skaits Eksporta īpatsvars realizācijā 2011 2012 2013 2014 I -IX Apstrādes rūpniecība – kopā 100 61, 7 11, 7 9, 3 0, 1 0, 2 Pārtikas un dzērienu ražošana 25, 2 21, 7 36, 1 -0, 2 2, 5 6, 0 1, 2 4, 3 11, 1 84, 5 19, 4 3, 0 1, 4 -13, 1 23, 1 19, 4 73, 3 12, 6 5, 4 2, 7 7, 9 Papīra ražošana un poligrāfija 4, 5 3, 9 58, 6 -0, 5 10, 1 5, 6 0, 4 Ķīmiskā rūpniecība 7, 5 6, 3 74, 9 4, 4 8, 3 -8, 7 1, 9 6, 5 4, 2 43, 9 24, 2 8, 6 4, 6 10, 7 11, 0 65, 3 28, 3 16, 3 -17, 6 -12, 7 6, 2 3, 7 88, 5 29, 6 19, 9 18, 4 31, 8 2, 4 2, 9 74, 8 37, 1 8, 7 1, 4 -1, 9 4, 0 3, 3 92, 0 37, 0 15, 8 3, 0 -16, 2 5, 7 12, 4 50, 6 9, 5 26, 1 -7, 6 -9, 7 Vieglā rūpniecība Kokapstrāde Pārējo nemetālisko minerālu ražošana Metālu un metālu izstrādājumu ražošana Elektrisko un optisko iekārtu ražošana Mašīnu un iekārtu ražošana Transportlīdzekļu ražošana Pārējās apstrādes rūpniecības nozares 12 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 12
APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS NOZARĒS IZAUGSME PANĀKTA UZ PRODUKTIVITĀTES KĀPUMA RĒĶINA Ražošanas apjomu un darbavietu skaita izmaiņas, 2013. gads pret 2009. gadu, % (apļa izmērs parāda nozares īpatsvaru 2013. gadā) Pārtikas rūpniecība Aizņemto darbavietu skaita izmaiņas 75 50 25 0 Vieglā rūpniecība Kokapstrāde Papīra ražošana, poligrāfija Ķīmiskā rūpniecība Nemetālisko minerālu ražošana Metālapstrāde -25 13 0 25 Ražošanas apjomu izmaiņas 50 75 100 125 150 Elektrisko, optisko iekārtu ražošana Mašīnu un iekārtu ražošana 175 13 13 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
EKONOMISKĀS SITUĀCIJAS UZLABOŠANĀS VEICINA NODARBINĀTĪBAS PIEAUGUMU IKP un aizņemtās darbavietas 2005 C 4 = 100 Reģistrēto bezdarbnieku skaits tūkstošos 120 Aizņemtās darbavietas IKP 110 100 90 80 I III I III I 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20132014 14 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
SITUĀCIJA DARBA TIRGŪ UZLABOJAS Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā 1536 tūkstoši Nodarbinātie 894 tūkst. Bezdarbni eki 120 tūkst. (15 -74. g, 2013. gads) Ekonomiski neaktīvie 522 tūkst. Skolēni, studenti Pensionāri, kas saņem tikai pensiju Mājsaimnieki / -ces Invalīdi, ilgstoši darbnespējīgās personas Citi 15 15 130 236 58 50 47 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
JAUNIEŠU BEZDARBS JOPROJĀM AUGSTS, TOMĒR TAM IR TENDENCE SAMAZINĀTIES JAUNIEŠU ĪPATSVARS DARBA MEKLĒTĀJOS BEZDARBA LĪMENIS PA VECUMA GRUPĀM 2014. gada 3. ceturksnī, % 30 2014. gada 3. ceturksnī, % 21, 4 18% 20 11, 4 11, 2 10 8, 8 Jaunieši (1524) 7, 9 55 -74 45 -54 35 -44 25 -34 PAVISAM 15 -24 82% 0 45 40 35 30 25 20 15 10 5 0 9, 9 JAUNIEŠU BEZDARBA LĪMENIS , % JAUNIEŠU NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS , % 40 30 20 10 I II III IV I II III IV I II III 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 16 0 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
STARP REĢIONIEM JOPROJĀM SAGLABĀJĀS REĢISTRĒTAIS BEZDARBS AIZŅEMTO DARBAVIETU PIEAUGUMS ATŠĶIRĪBAS 2014. gada oktobra beigās, % 2013. gads pret 2010. gadu, % 20 17, 6% 12 Latvijā - 8, 2% 8 4 14, 0% . . . 16 . . . 12, 1% . . . 9, 8% 9, 4% 5, 2% 7, 7% 0 Rīgas reģ. Kurzemes reģ. Latgales reģ. Vidzemes Zemgales reģ. 7, 0% . . . 5, 3% . . . Latvijā - 11, 6% 2, 3% 0 3 6 9 12 15 18 Darba vietu sadalījums pa reģioniem 2013. gads, % q Vērojamas izteiktas darba tirgus reģionālās atšķirības – reģionālā darba tirgus asimetrija q Situācija labāka ekonomiski aktīvākos reģionos – Rīgas un Zemgales reģ. q Lēnāk situācija uzlabojās Latgales un Vidzemes reģionos 17 8% 7% 9% 6% Rīgas reģ. Vidzemes reģ. Kurzemes reģ. 69% Zemgales reģ. Latgales reģ. 17 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
SATURS q Ekonomikas attīstības tendences q Ekonomikas izaugsmes izaicinājumi q Vidēja termiņa darba tirgus prognozes 18 18 18 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
IZAUGSMES MĒRĶA SCENĀRIJS IKP salīdzināmās cenās, 2004. g = 100 240 200 160 2020. -2030. IKP ↑ vidēji 3 -4% gadā 120 2016. -2020. IKP ↑ vidēji 4 -5% gadā 80 40 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024 2026 2028 2030 q Izaugsmes pieņēmumi izriet no mērķiem, kas noteikti Latvijas stratēģiskajos politikas dokumentos - Latvija 2030, NAP, Latvijas NRP „ES 2020” stratēģijas īstenošanai 19 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 19
TAUTSAIMNIECĪBAS IZAUGSMES NODROŠINĀŠANAS VEIDI Ekstensīva izaugsme q Nodarbinātības pieaugums Vidējā termiņā nodarbinātības pieaugums būs mērens Izaugsme ir jābalsta uz produktivitātes pieaugumu Intensīva izaugsme q ražošanas modernizēšana q ieguldījumi cilvēkkapitālā q zinātnes un pētniecības attīstība 20 ietekmē nodarbinātības daļu kopējā tautsaimniecības izaugsmē (vidējā termiņā devums ~1/10) ietekmē kapitāla daļu kopējā tautsaimniecības izaugsmē (vidējā termiņā devums ~1/3) ietekmē kopējo ražošanas faktoru produktivitātes daļu tautsaimniecības izaugsmē (vidējā termiņā devums >1/2) 20 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
LATVIJAS EKONOMISKAS IZAUGSMES IZAICINĀJUMI q «Vidēju ienākumu slazda» pārvarēšana q Produktivitātes līmeņa paaugstināšana q Nepilnības uzņēmējdarbības vidē q Demogrāfiskā situācija, sabiedrības novecošanās, darba tirgus disproporcijas 21 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 21
VIDĒJU IENĀKUMU «SLAZDS» Apstrādes rūpniecības struktūra pēc tehnoloģijas līmeņiem Latvija Zviedrija, Dānija, Somija 5 11 14 Augstās tehnoloģijas 29 35 Vidēji augstās tehnoloģijas (2013. gadā, %) 55 26 Vidēji zemās tehnoloģijas 26 Zemās tehnoloģijas q Ekonomiskās priekšrocības Latvijā ir galvenokārt lēta darbaspēka un zemo tehnoloģiju nozarēs q Darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos q Latvija var zaudēt konkurētspēju zemo izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda ir nepieciešams veikt strukturālās reformas, kas atvieglos pāreju uz produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu 22 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 22
PIEVIENOTĀS VĒRTĪBA, DARBASPĒKA IZMAKSAS, PRODUKTIVITĀTE 60 DK Darbaspēka izmaksas (Atlīdzība nodarbinātajiem uz 1 strādājošo, tūkst EUR) 50 FI 40 30 SE DE 20 10 EE CZ SK RO PL LT HU LV BG 0 0 10 20 SI Produktivitāte (pievienotā vērtība uz 1 strādājošo, tūkst EUR) 30 40 50 60 70 80 90 100 Pievienotās vērtības struktūra, vidēji no 2009. – 2013. gadam, % TAUTSAIMNIECĪBA KOPĀ 100% 80% 56 46 80% 60% 24 27 20% 0% 0% Vācija 23 Latvija 64 49 80% 65 49 Darbaspēka izmaksas Bruto peļņa 40% 20% TIRDZNIECĪBA 100% 60% 40% APSTRĀDES RŪPNIECĪBA 17 Vācija 28 40% 20% Latvija 29 37 Amortizācija 0% Vācija Latvija 23 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
PĀREJU UZ PRODUKTU AR AUGSTĀKU PIEVIENOTO VĒRTĪBU RAŽOŠANU q Nacionālā Industriālā politika un Viedās specializācijas stratēģija nosaka atbalsta virzienus : § § § darbaspēka pieejamība, atbilstošs izglītības piedāvājums finanšu pieejamība, industriālo zonu attīstība inovācijas kapacitātes paaugstināšana eksporta veicināšana, eksporta ienesīguma palielināšana resursu efektīvāka izmantošana q Mērķi: 40% Produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā 2020. g. salīdzinot ar 2011. g. 73% 20% Nodarbinātības līmenis 2020. g. Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020. g. 40% 1. 5% Eksporta apjomu palielināšana 2020. g. salīdzinot ar 2011. g. R&D izdevumi % no IKP 2020. g. 24 24 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
LATVIJAS INOVĀCIJAS SISTĒMAS PROBLĒMAS Zema produktivitāte un vājš inovāciju sniegums Lēta darbaspēka un resursu izmantošanas priekšrocības Mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā Reģionāli monocentriska attīstība UZŅĒMĒJDARBĪ BA Darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība Mazs zinātnē nodarbināto skaits, nepietiekama atjaunotne 25 Vāja sadarbība starp uzņēmējdarbību un zinātni IZGLĪTĪBA ZINĀTNE Fragmentēta un noplicināta zināšanu bāze 25 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
IZDEVUMI PĒTNIECĪBAI UN ATTĪSTĪBAI 2012. , 2013. gads, % no IKP pa finansēšanas avotiem FI CH DE DK US SI AT FR ES-28 NL UE UK EE CZ HU PT ES IT MT HR SK PL LT EL LV LV mērķis BG RO CY uzņēmumu finansējums valsts, augstskolu, NVO finansējums ārvalstu finansējums 0, 0 26 0, 5 1, 0 1, 5 2, 0 2, 5 3, 0 3, 5 26 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
LATVIJAS EKSPORTA IENESĪGUMS Kokapstrādes piemērs ES-28 LATVIJA 100% Pārējie koka izstrādājumi 80% Neapstrādāti kokmateriāli 100% 80% Malka, kokogles 60% 40% 20% Sazāģēti 0%kokmateriāli 2005 Saplāksnies, finierētas plāksnes Kokmateriāli, skaidu plāksnes, loksnes finierim Amatniecības izstrādājumi 60% 40% 20% 0% 2005 27 2008 2013 80% 60% 40% 20% 0% 2005 2008 2013 27 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
PRODUKTIVITĀTES LĪMENIS KĀPJ, TOMĒR TAS JOPROJĀM IR SALĪDZINOŠI ZEMĀ LĪMENĪ Pievienotā vērtība uz vienu strādājošo tūkst. eiro 70 Latvija 60 54, 7 ES-15 58, 3 62, 1 50 40 30 20 20, 6 22, 8 11, 8 10 0 2005 28 2008 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 28
PRODUKTIVITĀTES UN DARBASPĒKU IZMAKSU KONVERĢENCE AR ES VIDĒJO LĪMENI Produktivitāte, Darbaspēka izmaksas, % no ES-28 vidējā līmeņa 100 Tautsaimniecība kopā 80 80 Apstrādes rūpniecība 60 60 42 37 40 23 20 40 27 34 20 19 36 34 18 29 25 15 0 0 2004 29 Apstrādes rūpniecība 2007 2013 2004 2007 2013 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
KĀPĒC DARBA SAMAKSAS IZMAIŅAS IR JĀSASAISTA AR PRODUKTIVITĀTES IZMAIŅĀM? Darba samaksas divējādā daba: ü ienākumu avots un labklājības mēraukla ü ražošanas izmaksas, kā konkurētspējas faktors § Labklājības pamatā ir izaugsme § Īstermiņā un vidējā termiņā izaugsmes galvenais priekšnosacījums – izmaksu konkurētspēja: darba samaksas pieaugumam jābūt līdzsvarotam ar produktivitātes kāpumu. Pretējā gadījumā tiek zaudēta konkurētspēja tirgojamās nozarēs, kas gala rezultātā nenodrošina noturīgu kopējo ienākumu (labklājības) pieaugumu § Ilgtermiņā izaugsmi ietekmē arī tehnoloģiskās atpalicības pārvarēšana u. c. piedāvājuma puses faktori 30 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 30
UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES UZLABOŠANA Doing Business 2015 novērtējums 2014 2015 Izmaiņ as Uzņēmējdarbības uzsākšana 26 36 -10 Būvniecības atļaujas 48 47 -1 Elektroenerģijas pieslēgumi 82 89 -6 Nekustamā īpašuma reģistrācija 33 32 +1 3 23 -20 Investoru tiesību aizsardzība 48 49 -1 Nodokļu maksāšana 28 24 +4 Pārrobežu tirdzniecība 26 28 -2 Līgumsaistību izpilde 15 16 -1 Uzņēmējdarbības izbeigšana 38 40 -2 Kredītu reģistrs DK UK FI SE IE DE EE AT LV LT PT NL FR PL ES SK BL BE CZ RO SL HU IT LU RL CY MT 4 0 8 9 11 13 14 17 21 23 24 25 27 31 32 33 37 38 42 44 48 51 54 56 59 61 64 20 40 ü Veicināt vietējo uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspēju ü Veicināt ārvalstu tiešo investīciju ieplūdi 31 60 94 80 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 100
IEDZĪVOTĀJU SKAITS TURPINA SAMAZINĀTIES Iedzīvotāju skaits, milj. 2, 4 2. 38 2. 29 2, 3 -15% 2, 2 2, 1 2. 02 2, 0 -5% 1. 96 1, 9 1. 93 1, 8 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024 2026 2028 2030 q Iedzīvotāju skaits turpinās samazināties vidējā un ilgtermiņā q Straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums gaidāms darbspējīgā vecuma iedzīvotāju grupā 32 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 32
IEDZĪVOTĀJU VECUMSTRUKTŪRA 2014. gada sākumā, tūkst. 100+ 90 80 70 60 50 Vīrieši 40 Sievietes 30 20 10 0 18 33 15 12 9 6 3 0 3 6 9 12 15 18 33 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
SATURS q Ekonomikas attīstības tendences q Ekonomikas izaugsmes izaicinājumi q Vidēja termiņa darba tirgus prognozes 34 34 34 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
PROGNOŽU IZSTRĀDES LOĢISKĀ SHĒMA 35 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
NĀKOTNĒ TIEK PROGNOZĒTS DARBASPĒKA IZTRŪKUMS Bezdarba līmenis 2007 – 6, 1% 1200 Darbaspēka piedāvājums 1150 Darbaspēka pieprasījums 1100 1050 1000 950 900 850 Bezdarba līmenis 2020 – 6, 4% Bezdarba līmenis 2010 – 19, 5% 800 750 700 2000 q q q 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 Darbaspēka pieprasījums turpinās pieaugt vidējā termiņā, tomēr tas būs mērenāks Tajā pašā laikā, ka darbaspēka piedāvājums samazināsies No 2016. darbaspēka trūkums būs kritisks 36 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 36
VIDĒJĀ TERMIŅĀ IZAUGSME BŪS BALSTĪTA UZ PRODUKTIVITĀTES PIEAUGUMU UN EKSPORTORIENTĒTO NOZARU ATTĪSTĪBU 2020. gads pret 2013. gadu, % Nodarbinātības pieaugums Kopā Produktivitātes pieaugums + 30 5 35 20 22 Lauksaimniecība -2 39 29 Apstrādes rūpniecība 10 Pārējā rūpniecība 10 Būvniecība 10 34 8 33 Tirdzniecība Transports 9 19 27 42 27 28 -1 -20 41 31 11 Sabiedriskie pakalpojumi 44 23 4 Komercpakalpojumi 37 IKP pieaugums = 0 20 40 60 80 0 20 40 60 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 80
DARBASPĒKA PIETIEKAMĪBA AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020. gadā procentos, pieprasījums pret piedāvājumu Pieprasījums pēc Inženierzinātņu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem ievērojami pārsniegs piedāvājumu. Pārāk maz jauniešu studē ražošanas tehnoloģijas, matemātiku Saglabājoties līdzšinējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai Humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits būtiski pārsniegs pieprasījumu 140 piedāvājums pieprasījums 2013. g. prognoze 120 100 38 104 98 91 Pakalpojumi Veselības aprūpe un sociālā labklājība Lauksaimniecība Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 79 Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 85 Humanitārās zinātnes un māksla 60 122 94 Izglītība 80 135 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 38
DARBASPĒKA PIETIEKAMĪBA VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020. gadā procentos, pieprasījums pret piedāvājumu Liels jauniešu īpatsvars, kas pēc vispārējās vidējās izglītības apguves neturpina mācības – jaunieši nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm Lai apmierinātu pieprasījumu jāpalielina piedāvājums mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā, atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā – informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomās, u. c. 39 104 114 105 90 Vispārējās izglītības un citur neklasificētās tematiskās grupas Pakalpojumi Veselības aprūpe un sociālā labklājība Humanitārās zinātnes un māksla Lauksaimniecība 97 60 40 108 88 Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 80 113 Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 100 Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 120 piedāvājums pieprasījums 2013. g. prognozes LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 39
GALVENIE DARBA TIRGUS IZAICINĀJUMI q NEATBILSTĪBA STARP AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMU UN DARBA TIRGUS PIEPRASĪJUMU. Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2020. gadā pārpalikums ~20 tūkst. ), vienlaikus iztrūkums varētu veidoties pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem (2020. gadā iztrūkums ~20 tūkst. ) q IZTRŪKUMS PĒC DARBASPĒKA AR VIDĒJO PROFESIONĀLO IZGLĪTĪBU. Pēdējo 10 gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu, līdzīgos tempos samazinājums būs vērojams arī turpmāk q LIELS JAUNIEŠU ĪPATSVARS, KAS NONĀK DARBA TIRGŪ BEZ KONKRĒTAS SPECIALITĀTES UN PRASMĒM. Aptuveni 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušiem neturpina mācības augstākā izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās q LIELS MAZKVALIFICĒTĀ DARBASPĒKA ĪPATSVARS. 2013. gadā aptuveni 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem bija pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties 40 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 40
IZGLĪTĪBAS POLITIKAS, KAS MĒRĶĒTAS UZ DARBA TIRGUS DISPROPORCIJU MAZINĀŠANU Prognozējamās neatbilstības Neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu nepietiekams dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums Politikas • Izglītības piedāvājuma paplašināšana STEM jomās: - budžeta vietu pieaugums līdz 55% no kopējā budžeta vietu skaita 2020. g; - absolventu skaita pieaugums līdz 27%, no kopējā absolventu skaita 2020. g. Darbaspēka iztrūkums ar vidējo profesionālo izglītību Būtisks mazkvalificētā darbaspēka pārpalikums: • liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm (pēc vidējās vispārējās izglītības) • salīdzinoši liels iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību – gandrīz puse no tiem ir vecumā no 41 25 -39 g. • Profesionālās augstākās izglītības 1. līmeņa (koledžu) piedāvājuma palielināšana • Izglītojamo skaita proporcijas maiņa vidējā vispārējā izglītībā par labu vidējai profesionālajai izglītībai (50/50) • Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (no 25 -64 gadiem) īpatsvara palielināšana līdz 15% 2020. g. LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
DABAS UN INŽENIERZINĀTŅU IZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMA PALIELINĀŠANA Politikas efektivitāti mazina demogrāfijas tendences Studējošo skaits 30 Bāzes scenārījs tūkstošos Politikas ietekme 25 tūkstošos 300 250 Iedzīvotāju skaits 19 -25 Studējošo skaits augstskolās 200 20 150 100 15 50 10 2013 2015 2017 2019 2021 2023 2025 2027 2029 Darbaspēka piedāvājums tūkstošos 110 0 2003 2006 2009 2012 2015 2018 2021 2024 2027 2030 q Uzsvaru maiņa augstākā izglītībā mazina dabas un inženierzinātņu speciālistu iztrūkumu - dabas un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums 2030. gadā varētu palielināties par 8%, salīdzinot ar bāzes scenārija līmeni q Politikas efektivitāti mazina demogrāfijas tendences - studējošo skaits augstākās izglītības līmenī līdz 2030. gadam var samazināties par vairāk nekā 30% Bāzes scenārījs Politikas ietekme 100 90 80 70 2013 2015 2017 2019 2021 2023 2025 2027 2029 42 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 42
IZGLĪTOJAMO SKAITA PROPORCIJAS MAIŅA VIDĒJĀ VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBĀ PAR LABU VIDĒJAI PROFESIONĀLAJAI IZGLĪTĪBAI (50/50) Darbaspēka piedāvājums ar 340 310 profesionālo izglītību vispārējo vidējo izglītību tūkstošos Bāzes scenārījs Politikas ietekme 280 250 220 2013 2015 2017 2019 2021 2023 2025 2027 2029 260 250 240 230 220 210 200 Bāzes scenārījs 2013 2015 2017 2019 2021 2023 2025 2027 2029 q Samazina jauniešu bezdarbu– samazinās to jauniešu skaits, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm q Pilnībā neatrisina darbaspēka nepietiekamību ar profesionālo vidējo izglītību – ienākošo jauno speciālistu mērogs nav pietiekams, lai atražotu darbaspēka samazinājumu q Proporcijas maiņa var negatīvi ietekmēt studējošo plūsmu augstākajā izglītībā Vidējo vispārējo izglītību beigušo turpmākā izglītība 2013. gads, % 63% Mācības turpina augstskolās 43 6% Mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs 31% Mācības neturpina LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 43
MŪŽIZGLĪTĪBĀ IESAISTĪTO ĪPATSVARA PIEAUGUMS (2020=15%) Iedzīvotāju skaits formālajā izglītībā Mūžizglītībā iesaistīto iedzīvotāju skaits tūkstošos 250 Neformālā izglītība Formālā izglītība 15% 200 150 100 17% 18% 350 9, 5% 300 6, 5% 2013 2017 2020 2025 2030 Studējošo/audzēkņu skaits pa izglītības līmeņiem 2020. gadā, tūkstošos 80 44 2013 2016 2019 2022 2025 2028 Darbaspēka piedāvājums ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, tūkstošos 375 2% 350 Vidējā vispārējā izglītība Bakalaura, maģistra un doktora izglītība 0 Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība 32% 20 25% Arodizglītība un profesionālā vidējā izglītība 40 200 400 Politikas ietekme Bāze 24% 60 Bāzes scenārījs Politikas ietekme 250 50 0 400 Bāzes scenārījs Politikas ietekme 325 300 2013 2016 2019 2022 2025 2028 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 44
GALVENIE SECINĀJUMI q Jāveicina pāreju uz produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu, produktivitātes pieaugumu: ü Inovācijas kapacitātes paaugstināšana ü Eksporta veicināšana, finanšu pieejamība, industriālo zonu attīstība ü Resursu efektīvāka izmantošana q Jānovērš uzņēmējdarbības vides nepilnības q Jārisina darbaspēka trūkuma/novecošanās problēma. Ietekme: demogrāfija – ilgtermiņā; imigrācija, reemigrācija – vidējā termiņā q Jāmazina darba tirgus disproporcijas – problēmu jārisina kompleksi: ü pamatizglītībā un vidējā izglītībā jāstiprina eksakto un dabas zinību apguves kvalitāti ü pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstība - jāveido uz darba devēju vajadzībām balstītu pieaugušo izglītības sistēmu ar skaidru finansēšanas modeli 45 LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
Paldies! LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA MINISTRY OF ECONOMICS OF THE REPUBLIC OF LATVIA 46
- Slides: 46