1918 gada 18 novembris Latvijas Republikas neatkarbas proklamana

1918. gada 18. novembris “Latvijas Republikas neatkarības proklamēšana”

o 1918. gads bija sarežģīts un pretrunu pilns posms Latvijas vēsturē. o Pirmais pasaules karš tuvojās beigām, bet vācieši nesteidzās pamest Latviju. o Karā Latvijas liktenis šūpojās svaru kausos – vai Latvija paliks Krievijas sastāvdaļa vai beidzot kļūs brīva, neatkarīga valsts.

Tāpat kā frontes līnija bija Latviju sašķēlusi divās daļās, arī pašos latviešos bija pretrunīgas domas par Latvijas nākotni

Valstiskuma iespējamība Baltijā. . . o Ceļš uz Baltijas valstu atzīšanu aizsākās pēc Vācijas revolūcijas un parakstītā pamiera – Kompjenas līguma 1918. gada 11. novembrī. o 1918. gada 17. novembrī tika izveidota Latvijas Tautas padome

Tautas padom e

1918. 17. novembrī Tautas padome nolēma: o Latvija būs demokrātiska republika; o nākamajā dienā – (18. novembrī) nolemj dibināt Latvijas valsti (pasludināt neatkarīgu Latvijas Republiku).

18. novembrī nolēma, ka suverēnā vara līdz vēlēšanām pieder Latvijas Tautas padomei (tās priekšsēdētājs Jānis Čakste), bet izpildvara - Latvijas Pagaidu valdībai (par kuras ministru prezidentu ievēlēja Kārli Ulmani)

Pagaidu valdība

Latvijas Republikas proklamēšanas brīdis

o Svinīgo brīdi noslēdzot, Gustavs Zemgals griezās pie visas tautas ar uzaicinājumu nākt palīgā pie grūtā Latvijas izveidošanas darba. "Vienīgā mūsu vēlēšanās – lai Latvijai saules mūžs! Lai dzīvo demokrātiskā Latvija!”

Te dzima Latvijas valsts! (Nacionālajā teātrī )

Laikraksts ” Jaunākās ziņas’’ 19. novembrī raksta: Beidzot, bija iespēja paziņot visai pasaulei, ka turpat pēc 700 gadu ilgas nebrīves pastāv Latvijas Republika maza valstiņa pie Baltija jūras krastiem.

Pirmais Latvijas valsts ģerboni s

Pelēkā novembra dienā tika dibināta Latvijas valsts. Bet cilvēki, kuri stāvēja pie Latvijas šūpuļa, bija pilni iekšējas kvēles un ticēja, ka tikko radītā valsts būs diža un spēcīga. Kas gan pirmajā dienā bija Latvija – tikai vārds, elpa rudens vējos, ko Latvijas dibinātāji spēja sildīt ar savu sirds siltumu. Pamazām šī ticība pārņēma visus Latvijas iedzīvotājus, un pirmā brīvvalsts 20 gadu laikā kļuva par atpazīstamu un lepnu valsti Eiropā. Katrs Latvijas iedzīvotājs - vai viņš strādāja laukos vai rūpnīcā, vai bija jaunietis un mācījās skolā vai augstskolā, - bija lepns par savu piederību Latvijas valstij. Lai arī mums izdodas šo lepnumu saglabāt!

autors -Irisa Eidaka 2012.