Jaunieu nodarbintbas iniciatvas Profesionls tlkizgltbas un profesionls pilnveides

Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu izvērtējums European Commision’s Centre for Research on Impact Evaluation (CRIE) Finanšu ministrija

Data Fitness Initiative for Counterfactual Impact Evaluation (CIE) Iniciatīvu īsteno (no 2016) kopīgi DG EMPL un DG Joint Research Centre (DG JRC), ar mērķi sniegt zinātnisku ekspertīzi un metodoloģisku atbalstu dalībvalstīm ESF ietvaros veikto investīciju ietekmes izvērtēšanai. Izvērtējums uzsākts 2016. gada vasarā, noslēdzās 2018. gada rudenī. Pētījums veikts sadarbībā starp Centre for Research on Impact Evaluation, Finanšu ministriju un Labklājības ministriju. Izvērtējuma veikšanu finansēja Eiropas Komisija. Pirmais kvantitatīvs JG programmas izvērtējums Eiropā.

FM sadarbībā ar LM sagatavotajā pieteikumā «Datu atbilstības iniciatīvai» izvirzīja šādus mērķus: Identificēt JNI ieguldījumu izvērtēšanai pieejamos un iztrūkstošos admnistratīvos datus un sadarbību valsts pārvaldes iestāžu vidū datu ieguves nodrošināšanā Noteikt kontrfaktuālo ietekmes izvērtēšanas metožu pielietojuma iespējas un ierobežojumus ietekmes novērtēšanai Latvijā Sagatavot priekšlikumus JNI, t. sk. “Jauniešu garantijas” atbalsta (turpmāk JG) noslēguma izvērtējumam, kas atbilstoši ESF regulas nosacījumiem veicams 2018. gadā

Pētījuma apraksts 1. Par Jauniešu garantijas programmu un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvu 2. Izmantotie dati 3. Kontrfaktuālās analīzes metodes ietekmes noteikšanā 4. Secinājumi

1. Par Jauniešu garantijas programmu un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvu «Jauniešu garantijas» plāns Latvijā izstrādāts 2013. gadā. Viens no galvenajiem ES finanšu resursiem JG īstenošanai Latvijā ir Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas (JNI) fonds. JG sniedz atbalstu jauniešiem no reģioniem, kuros jauniešu bezdarbs 2012. gadā pārsniedza 25%, t. sk. Latvijā. JNI finansējums Latvijā ir integrēts 7. 2. 1. SAM “Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros”, to apvienojot ar ESF ieguldījumiem. Ieguldījumus 7. 2. 1. SAM papildina 8. 3. 3. SAM “Palielināt NVA nereģistrēto NEET grupas jauniešu iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā”

Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo

Pētījuma galvenais jautājums Vai profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas ietekmē jauniešu situāciju darba tirgū pēc programmu pabeigšanas? Vai JNI dalībnieku situācija darba tirgū ir labāka salīdzinot jauniešiem, kuri nav saņēmuši atbalstu?

JAUNIEŠU GARANTIJA: NVA SNIEGTAIS ATBALSTS Profesionālās kvalifikācijas iegūšana (480 -1280 stundas) Profesionālās pilnveides programmas (160 -320 stundas) Darba tirgus pamatprasmes (valodas, IT u. c. ) (60 -160 stundas) Svarīgākās prasmes Apmācības ar kuponu metodi (ieviestas 2011. gadā) (CV sagatavošana utml. ) (5 -36 stundas) Profilēšana, Individuālais darba meklēšanas plāns, Karjeras konsultācijas 1 905 dalībnieki (2014 – 2015) • Dalībnieks pats izvēlas kursus • Apmācības bezdarbniekiem veidotas atbilstoši pieprasījumam tirgū • Kuponu metode nodrošina kursu piedāvātāju konkurenci

Fokuss uz profesionālajām programmām Ņemot vērā JNI pasākumos pieejamo plašo atbalsta jomu skaitu, atbilstoši Labklājības ministrijas ierosinājumam, tika analizēts tikai viens konkrēta atbalsta veids, ko īsteno NVA 7. 2. 1. 1. pasākumā “Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai” ietvaros, proti, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas.

Kas piedalās programmās? Jaunietis (15 -29) reģistrēts NVA kā bezdarbnieks Prioritāte 15 -24 gadu veciem jauniešiem Ilgums – no 1 mēneša līdz 9 mēnešiem Vienā apmācību kursā ir vidēji 10 -12 jaunieši Apmācības organizē NVA iepirktie apmācību uzņēmumi Tiek izmantota t. s. voučeru sistēma Papildus saņem finansiālu atbalstu (stipendija, ceļošanas izmaksas utt. ) Tiek iegūta kvalifikācija vai sertifikāts

2. Dati par jauniešiem no NVA un VID Informācija individuālā līmenī NVA – par visiem jauniešiem – dzimums, vecums, dzīvesvieta, tautība, izglītība, reģistrēšanās datums NVA. Par dalībniekiem papildus – apmācību sākums un beigas, veids, statuss, dalība citos atbalsta pasākumos pēc apmācībām Dati ir par apmācībām 2014. un 2015. gadā VID – ienākumi konkrētos izvēlētos laika periodos: Pirms : 1/2012, 6/2012, 12/2012, 6/2013, 12/2013; Pēc : 12/2015, 6/2016, 12/2016, 6/2017 Algas lielums, uzņēmuma sektorālā piederība, uzņēmuma lielums, samaksātie sociālie un ienākuma nodokļi

Analīzē iekļauto grupu salīdzinājums Mērķa grupas jaunieši - kopā 1905 personas. 204 jaunieši pēc dalības pasākumā piedalījās citos JG pasākumos, kuru efekts varētu būt ar papildinošu ietekmi uz nodarbinātību. Kontroles grupa ar jauniešiem, tika izveidota balstoties 1) uz NVA datiem par jauniešu vecumu bezdarbnieka statusa iegūšanas brīdī; 2) bezdarbnieka statusu ieguvušo jauniešu situācija uz 2015. gada 31. decembri. Kontrolgrupā - 39 606 personas: 20 803 sievietes un 18 803 vīrieši.

Dati par jauniešiem 15 -29 no NVA dažādos griezumos

Jauniešu īpatsvars pēc deklarētās dzīvesvietas 120% 100% 9 80% 9 28 46 53 84 106 93 133 115 1 26 14 6 20% 7 6 25 20 6 60% 40% 25 16 27 39 69 56 64 57 87 86 22 23 vecums 24 7 12 19 20 12 20 54 40 41 20 21 13 9 25 26 2 15 1 0% 15 Rīga 16 17 18 Vietējais centrs 19 Nacionālais centrs Reģionālais centrs 27 28 29 Lauku teritorija Nacionālais centrs – 8 nacionālās nozīmes attīstības centru pilsētas (izņemot Rīgu), reģionālais centrs – 21 reģionālās nozīmes attīstības centru pilsētas, vietējais centrs – pārējās Latvijas pilsētas, lauku teritorija – dzīvesvieta ārpus pilsētas

Visu atbalstu saņēmušo jauniešu īpatsvars pēc deklarētās dzīvesvietas administratīvi teritoriālo vienību dalījumā, jo tumšāka krāsa, jo augstāks dalībnieks īpatsvars. (CRIE sagatavots, izmantojot no NVA saņemto informāciju)

Apmācību kurs teritoriālais sadalījums pa administratīvi teritoriālajām vienībām (160 -960 stundas) novadu līmenī 2016. gadā (CRIE sagatavots, izmantojot no NVA saņemto informāciju)

Jauniešu sadalījums profesionālajās pilnveides un tālākizglītības programmās 2014 -2015 profesionālās tālākizglītības programmas 745 apmācības ir pārtrauktas 359 171 profesionālās pilnveides kursi 25 435 0% 20% Nē 40% Jā 169 60% 80% 100% 120%

3. Empīriskā stratēģija Fuzzy Regression Discontinuity Design Tiek salīdzināti divi apmācību efekti: 1) Varbūtība atgriezties darba tirgū (2016 un 2017) 2) Ikmēneša ienākumi

Secinājumi 1 Jaunieši, kas piedalījās programmā, ņemot viņus raksturojošās pazīmes, sākotnēji ir sliktākā darba meklēšanas situācijā nekā kontrolgrupas jaunieši. Jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem un ar vismaz vidējo izglītību ir augstāka iespēja atrast darbu salīdzinot ar jauniešiem, kas ir vecāki par 29 gadiem un ar zemāku izglītību. Atšķirības starp dzimumiem uz situāciju darba tirgū pēc dalības programmā nav būtiskas. Varbūtība piedalīties programmā ir augstāka jaunietim no lauku teritorijas un ne vecākam par 25 gadiem. Analīze uzrāda būtiski augstāku varbūtību atrast darbu pēc apmācībām tiem dalībniekiem, kuri dzīvo pilsētā.

Secinājumi 2 Nav konstatēta būtiska programmu ietekme uz nodarbinātību un ikmēneša ienākuma līmeni, bet ir konstatēts, ka atsevišķās apakšgrupās šī ietekme ir pozitīva un būtiska īstermiņā, proti, 1) vīriešiem ar augstāku izglītības līmeni par vidējo 2) jauniešiem ar dzīvesvietu Rīgā vai citā pilsētā ir augstāka varbūtība atrast darbu pēc dalības programmā. CRIE eksperti secina, ka varbūtība pēc dalības programmā atrast labāk atalgotu darbu ir mazliet lielāka tiem, kas piedalās vidēja vai zema līmeņa prasmju apmācību kursos. Eksperti norāda, ka esošā kuponu metode ļauj jaunietim izvēlēties sev atbilstošāko kursu, kas varot ietekmēt nodarbinātību situāciju.

Secinājumi 3 JNI ieguldījumu izvērtēšanai pieejamie administratīvie dati un sadarbība valsts pārvaldes iestāžu vidū datu ieguves nodrošināšanā ir pietiekama. Daļa no pieprasījumā iekļautās informācijas atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam uzskatāma par sensitīviem personas datiem un saskaņā ar likumu šādu datu apstrāde ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad datu subjekts ir devis rakstveida piekrišanu savu sensitīvo datu apstrādei vai personas datu apstrāde ir nepieciešama, pildot valsts pārvaldes funkcijas vai veidojot likumā noteiktās valsts informācijas sistēmas. Kontrfaktuālo metožu pielietojuma iespējas ir ierobežotas, datu grupēšanas un tīrīšanas rezultātā, iegūtie rezultāti var kļūt statistiski nenozīmīgi. Sagatavoti priekšlikumi JNI, t. sk. “Jauniešu garantijas” atbalsta (turpmāk - JG) noslēguma izvērtējuma tehniskajai specifikācijai un šobrīd ir tuvu noslēguma fāzei (2019. gada janvāris).

Paldies par uzmanību!