Sabiedrbas integrcijas politikas organizatorisk un tiesisk ietvara pilnveides
Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējas Rīgā 2016. gada 14. jūnijā Edgars Pastars, ZAB COBALT zvērināts advokāts
Atzinuma sagatavošana • Līgums starp ZAB Cobalt un Kultūras ministriju iepirkuma rezultātā • Atzinums sagatavots par tiesisko ietvaru un finanšu pārskatāmību • Atzinums sagatavots 2016. gada martā, aprīlī un maijā • Dokumentu analīze, intervijas ar jomas ekspertiem un praktiķiem • Sniegti vismaz 40 priekšlikumi (ieteikumi) 2
Tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu analīze Pašvaldību loma sabiedrības integrācijas jomā Konsultatīvie mehānismi un to efektivitāte Sabiedrības integrācijas fonda darbība Galvenie secinājumi
Sabiedrības integrācija nozīmē indivīdu un grupu savstarpēju saprašanos un sadarbību Piederības sajūta Latvijai un Eiropai Mazākumtautību identitāte un iekļaušanās latviskajā kultūrtelpā Starpkultūru dialogs Pilsoniskā līdzdalība Valsts valodas prasme un lietošana Informācijas telpas un plašsaziņas līdzekļi Diskriminācijas mazināšana un novēršana Romu iekļaušanās sabiedrībā Trešo valstu pilsoņu iekļaušanās sabiedrībā Sociālā atmiņa un vēsture 4
Tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu analīze
Būtiskākie normatīvie akti Latvijas Republikas Satversme, Nacionālās drošības likums, Valsts valodas likums, likums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, Repatriācijas likums, Sabiedrības integrācijas fonda likums, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Izglītības likums, Pilsonības likums, Patvēruma likums, Jaunatnes likums 6
Būtiskākie attīstības plānošanas dokumenti • • • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015. – 2020. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009. – 2018. gadam, Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017. gadam, Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015. – 2020. gadam, Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005. – 2015. gadam, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģija 2012. – 2017. gadam Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013. – 2016. gadam, Nacionālās drošības koncepcija, Informatīvais ziņojums „Par Jaunsardzes attīstību 2015. – 2024. gadā”, konceptuālais ziņojums "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi", informatīvais ziņojums “Par Ārlietu ministrijas sadarbību ar Latvijas diasporu 2013. – 2015. gadā”. 7
Ministriju kompetences • • • Aizsardzības ministrijas nolikumā paredzētās ministrijas funkcijas tiešā veidā nav saistītas ar sabiedrības integrācijas jomu, tomēr atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem atsevišķas darbības izriet no pienākuma izstrādāt valsts aizsardzības politiku, kā arī izstrādāt jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas politiku. Ārlietu ministrijas nolikumā nav expressis verbis noteiktu funkciju sabiedrības integrācijas jomā, tomēr atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos minētajam attiecīgie uzdevumi tiek atvasināti no konsulāro funkciju veikšanas, jo Latvijas vēstniecību ikdienas darbība cieši saistās ar diasporas sabiedrisko un kultūras dzīvi. Ekonomikas ministrijas nolikumā nav expressis verbis noteiktu funkciju sabiedrības integrācijas jomā, tomēr tās galvenokārt izriet no funkcijas izstrādāt ekonomikas politiku un koordinēt tās īstenošanu. Detalizētāki uzdevumi noteikti attīstības plānošanas dokumentos galvenokārt attiecībā uz reemigrācijas jautājumiem, tomēr Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā veicamie uzdevumi iekļaujas vairāku ministriju kompetencē (izglītība, nodarbinātība, komunikācijas rīki, tostarp tieša kontaktēšanās ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem). 8
Ministriju kompetences • • Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumā ministrijas funkcijas galvenokārt saistītas ar valsts valodas politiku, jaunatnes un izglītības politiku atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos paredzētajām aktivitātēm. Labklājības ministrijas nolikums nosaka ministrijas funkcijas, no kurām attīstība uz sabiedrības integrācijas jomu attiecināmi uzdevumi, kas saistīti ar vienlīdzīgu iespēju un dzimuma līdztiesības politiku, kā arī uzdevums koordinēt vienotu sociālās iekļaušanas politiku. Iekšlietu ministrijas nolikums nosaka vairākas uzdevumus Integrācijas pamatnostādnēs aktualizētajos jautājumos, proti, pilsonība, iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana, kā arī migrācija. Nedefinē iestādes atbildību par patvēruma meklētāju integrēšanu sabiedrībā Valsts kancelejas nolikums un saistītie MK noteikumi nosaka, ka VK koordinē sabiedrības līdzdalību un informēšanu, kā arī ir atbildīgā par NVO un MK memoranda padomes darba koordinēšanu. 9
Ministriju kompetences • Tieslietu ministrijas nolikumā galvenokārt par sabiedrības integrācijai piederīgu varētu atzīt valsts valodas pārraudzību. Papildu tam netiešu ietekmi var saskatīt atsevišķās aktivitātēs, kas saistītas ar tiesiskās apziņas stiprināšanu, vai veicamas ieslodzījuma vietās, lai gādātu par notiesāto personu iekļaušanos sabiedrībā. TM arī atbild par valststiesību politikas izstrādi un koordinē ES tiesību pārņemšanu, kas var skart sabiedrības integrācijas jomā ietilpstošos pretdiskriminācijas un pamattiesību jautājumus. Saskaņā ar MK 2012. gada 28. marta rīkojumu Nr. 141 „Par ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai” par diskriminācijas novēršanu ir atbildīgas vairākas ministrijas atkarībā no aplūkojamās nozares, piemēram, invaliditātes pamats – LM, reliģiskā pārliecība – TM, rase un etniskā izcelsme – KM 10
Kultūras ministrijas atbildība Kultūras ministrijas nolikums paredz ministrijai uzdevumu izstrādāt valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā. Šīs funkcijas izpildei tiek īstenota valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā un sekmēta pilsoniskās sabiedrības attīstība un starpkultūru dialogs, koordinēta atbalsta sistēmas pilnveide, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā, īstenota Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda pārraudzība. KM nav pietiekamu instrumentu šo uzdevumu izpildei. Praktiskais instruments – SIF – ir tik neatkarīgs, ka šī neatkarība traucē tā spējām kvalitatīvi iekļauties sabiedrības jomas pārvaldības struktūrā 11
Pelēkās zonas • Integrācijas pamatnostādnes, diasporas jautājumi un reemigrācija – trīs dažāda statusa, termiņa un ietvara dokumenti ar atbildību, kas pārklājas • Trešo valstu pilsoņu un patvēruma meklētāju integrācija – nav normatīvo aktu par atbildīgo, attīstības plānošanas dokumenti – tikai iedīgļi • Naturalizācija – nav skaidrs, ko valsts grib no šā procesa • Pretdiskriminācijas un naida noziegumu jautājumi – nav skaidri definēta viena atbildīgā institūcija • Jaunsardze ir vai nav sabiedrības integrācijas joma? • Pašvaldību loma sabiedrības integrācijā – ko valsts sagaida • Valsts institūcijas novērtē SIF spējas uzraudzīt naudas izlietojumu projektos, tomēr gan institūcijas, gan NVO galvenokārt ir skeptiski pret SIF kā praktisku un efektīvu politikas īstenotāju 12
Finanses • • Ilustratīvi un shematiski nav iespējams attēlot to, cik daudz līdzekļu sabiedrības integrācijas jomai tiek tērēts atbilstoši Integrācijas pamatnostādnēm un cik atbilstoši citiem finansējuma avotiem un plānošanas dokumentiem (institūcijas izmanto atšķirīgu pieeju rezultātu un finansējuma uzskaitē). Vienotu vadlīniju un metodoloģijas trūkums apgrūtina informācijas apkopošanu par sabiedrības integrācijas jomai plānoto un izlietoto valsts budžeta finansējumu Vairākas institūcijas norādīja, ka pasākumi īstenoti valsts budžeta ietvaros. Tādējādi apkopotā informācija nesniedz pilnīgu priekšstatu par kopējiem izdevumiem Vairākas institūcijas ir norādījušas dažādus finansēšanas avotus, ne tikai Integrācijas pamatnostādņu plānā paredzēto valsts budžeta finansējumu. Bez tam minētajā informācijā iekļauti arī citu politiku ietvaros īstenotie pasākumi 13
Finanses • • • 2015. gadā informāciju par Integrācijas pamatnostādņu pasākumu īstenošanu ir sniegušas arī tādas institūcijas, kurām Integrācijas pamatnostādņu pasākumu plānā nebija paredzēts valsts budžeta finansējums, piemēram, LM, Ie. M, TM Apkopotā informācija resoru griezumā par 2015. gadā īstenotajiem Integrācijas pamatnostādņu pasākumiem un tam iztērēto finansējumu, liecina, ka faktiski sabiedrības integrācijas politikas ieviešanai 2015. gadā ir tērēts ievērojami lielāks finansējums, nekā Integrācijas pamatnostādņu plānā paredzēts, tomēr tas atkarīgs no katras institūcijas individuāli, piemēram, KM izmantojusi tikai pamatnostādnēs atspoguļoto finansējumu, bet IZM un SIF – izmantojusi arī virkni citu finanšu avotu Ministrijas pašas administrē finanšu līdzekļus, izmantojot projektu konkursus un slēdzot dažāda veida īstenošanas līgumus, kas ir ministrijām neraksturīga funkcija 14
Sabiedrības integrācijas fonda darbība
SIF tiesiskais raksturojums • Darbojas saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu • Atvasināta publisko tiesību juridiskā persona • Fonda nosaukums nedod nekādas priekšrocības – tā ir budžeta iestāde kā jebkura cita valsts iestāde • Ministru prezidenta pārraudzība – deklaratīva, bez praktiskiem instrumentiem • Lēmumus pieņem padome – sēdēs vai elektroniskajā procedūrā • Padomes nelikumīgu lēmumu var atcelt tikai tiesa, ja kāds tur vērstos • Īsteno projektus pats, gan izsludina konkursus • SIF nolikumu apstiprina pati SIF padome • SIF padomes priekšsēdētājam vai SIF sekretariāta direktoram nav noteikti pilnvaru termiņi 16
SIF finanšu raksturojums • • • 2015. gadā valsts budžeta programmās atlīdzības īpatsvars ir 37 procenti, bet ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības gadījumā – 7 procenti. Kārtējie izdevumi 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gada rādītājiem, samazinājās no kā būtiskāko samazinājuma daļu procentus veido paša budžeta pieaugums SIF sniegtajā pārskatā piešķirtais un izlietotais finansējums Integrācijas pamatnostādņu pasākumu īstenošanai norādīts vairākkārtīgi, piemēram, “ 1. 2. 7. 1. Projekts “Nacionālais integrācijas centrs”” norādīts kopējais projekta finansējums, savukārt 1. 3. 2. 2, 1. 3. 2. 4. norādītas specifiskas aktivitātes un tām atvēlētais finansējums no kopējiem projekta līdzekļiem. SIF 2014. un 2015. gadā saglabājās nemainīgi 58 amata vietas. Amata vietu sadalījums atkarībā no programmas finansējuma visos gadījumos nav pamatoti izskaidrojams Institūcijas stratēģiskā un operacionālā plānošana ir atrauta cita no citas un katra “dzīvo savu dzīvi” Plānotā finanšu plūsma atšķiras no faktiskās izpildes 2014. un 2015. gadā vidēji atšķiras par 19 procentiem 17
Kas tika analizēts? • Fonda tiesiskais statuss, pārraudzība, darbību atspoguļojums attīstības plānošanas dokumentos, Fonda darbības kontroles efektivitāte, SIF sekretariāta uzraudzības instrumenti • Fonda padomes darbs – skaits, lēmumu pieņemšana, pārstāvības kvalitāte, NVO pārstāvība, ministru loma padomes darbā • Fonda darbību raksturojošā finanšu plūsma. Vai fonds ir dārgs administrētājs? • Fonda paša tiesības īstenot projektus un īstenoto projektu rezultāti • Vai likums ļauj SIF pilnvērtīgi darboties kā fondam? • Vai ir sakarības starp valsts prioritātēm, KM kompetenci un uzdevumiem? • Vai Fonds var darīt visu, ko tam uztic? • Ministru prezidenta loma SIF pārraudzībā 18
Šābrīža regulējums likumā radās tāpēc, lai tolaik pasargātu SIF no konkrēta politiskā spēka negatīvas ietekmes. Vai autonomija nav traucēklis un vai maksimāla autonomija valstij tik būtiskā jomā ir pamatota?
Secinājumi un ieteikumi Sabiedrības integrācijas fonds SIF statuss saglabājams – atvasināta publiska persona, Izmaiņas nav nepieciešamas lai nodrošinātu autonomiju lēmumu pieņemšanā SIF nolikuma apstiprināšanu atgriezt MK līmenī SIF darbības stratēģiju apstiprina padome un saskaņo Ministru prezidents, pamatojoties uz pirms tam saņemtu par Integrācijas pamatnostādņu atbildīgās ministrijas, sabiedrības integrācijas jomā iesaistīto ministriju, Integrācijas pamatnostādņu uzraudzības padomes un PKC atzinumu Atļaut SIF kā projektu īstenotāja (finansējuma saņēmēja) darbību tikai tad, kad šādu projektu nav iespējams īstenot NVO ietvaros Jaunās politikas iniciatīvas iesniedz atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai un Padomes lēmumam nozares ministrijām vai, ja to paredz Ministru prezidenta rezolūcija, tieši PKC. SIF padomes priekšsēdētājam likumā jānosaka pienākums kontrolēt sekretariāta darbu Jāgroza SIF likums (2. pants) Jāgroza SIF likums (3. pants) Jāgroza SIF likums (4. pants) vai SIF nolikums Jāgroza SIF likums (9. pants) 20
Secinājumi un ieteikumi Tiesības SIF lēmumu atcelt piešķiramas arī Ministru Jāgroza SIF likums (9. pants) prezidentam, ja tas skar valsts budžeta izlietojumu un ir prettiesisks vai neatbilst attīstības plānošanas dokumentiem, pamatojoties uz sūdzību vai pēc savas iniciatīvas SIF direktora atlases būtiskākie nosacījumi ietverami Jāgroza SIF likums (11. pants) SIF likumā, iekļaujot tajos arī pieredzi darbā NVO (piemēram, trīs gadus) un nosakot pilnvaru termiņu (piemēram, pieci gadi), kuru var pagarināt, bet ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. SIF jānodrošina atlīdzības izmaksa projektu vērtēšanai Apstiprināt iekšējo tiesību aktu piesaistītajiem ekspertiem SIF padomes sastāvu samazināt no 18 uz 13 Jāgroza SIF likums (9. pants), NVO locekļiem, izslēdzot no tās vides aizsardzības un atlases nolikums reģionālās attīstības ministru, plānošanas reģionu pārstāvjus, bet iekļaujot padomē jau esošajā NVO skaitā vienu reģionālo NVO pārstāvi un papildus vienu Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi 21
SIF padomes sastāvs Tagad • ārlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī tieslietu ministrs; • Valsts prezidenta pārstāvis un pa vienam pārstāvim no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģiona; • seši nevalstisko organizāciju pārstāvji. Priekšlikums • ārlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, tieslietu ministrs vai viņu aizvietotāji, kā arī Valsts prezidenta pārstāvis; • Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis; • sešu nevalstisko organizāciju pārstāvji, to skaitā viens reģionālo NVO pārstāvis (tostarp 1 reģionālo NVO pārstāvis) 22
Secinājumi un ieteikumi SIF padomes locekļus – ministrus – aizvieto ministra pilnvarota persona, kas ir ministrijas parlamentārais sekretārs vai ministrijas ierēdnis, kurš vada struktūrvienību SIF padomes priekšsēdētāju ievēl padome no padomes locekļu vidus uz trīs gadiem, bet viena persona nedrīkst būt padomes priekšsēdētājs ilgāk par trīs gadiem pēc kārtas SIF padomes locekļiem noteikt atlīdzību (piemēram, 50 euro par sēdi) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktajos ietvaros. Izvērtējams jautājums – vai atlīdzība nosakāma arī ministriem SIF likumā noteikti obligāti jautājumi, par kuriem jālemj padomei – fonda stratēģija, gada prioritātes un sasniedzamos rezultātus, papildu uzdevumu un aktivitāšu noteikšana (iniciatīvas), administratīvo izmaksu apmērs, konkursu nolikumu prasības, pārskatu par gada rezultātu izpildi Jāgroza SIF likums (9. pants), jāizdod iekšējie noteikumi Jāgroza SIF likums (10. pants), SIF nolikums 23
Secinājumi un ieteikumi SIF padome lēmumus elektroniskajā (rakstiskajā) procedūrā atļauts pieņemt ārpus likumā definētajiem būtiskajiem jautājumiem Iekļaujot NVO pārstāvjus SIF padomē, jānodrošina plašāks NVO spektrs katrā no definētajām jomām, kā arī jāmazina akcents no sociālajiem jautājumiem uz mazākumtautību organizācijām, kā arī jāvērtē pārstāvja profesionalitāte. Atlasi veic pēc diviem alternatīviem modeļiem – uztic VK, nevis pašam SIF, vai pašu NVO vidū, piemērojot kārtību, kāda noteikta Memoranda padomes locekļu atlasei Izmantot SIF izveidotos analītiskās kapacitātes instrumentus politiku plānošanā un turpināt strādāt pie ilgtspējīgas un sistemātiskas pētījumu izstrādes un ieteikumu un rekomendāciju ieviešanas sistēmas izveides SIF stratēģijā norādītos virzienus un finansējumu veidot tā, lai tie vismaz galvenajos rādītājos atbilstu SIF faktiskajai darbībai SIF nolikums Jāgroza MK noteikumi Izmaiņas tiesību aktos, plānošanas dokumentos, darba plānošanā Izmaiņas darba organizācijā 24
Secinājumi un ieteikumi Ņemot vērā, ka pilsoniska sabiedrība ir viens no demokrātiskas un ilgtspējīgas pārvaldības stūrakmeņiem, būtu izvērtējama VK lomas stiprināšana/iesaiste pilsoniskas sabiedrības attīstībā SIF Stratēģijā iekļaut iestādes darba sniegumu raksturojošus rādītājus un noteikt SIF aktivitāšu ietvarus, piemēram, attiecībā uz iekļaušanu jaunos attīstības plānošanas dokumentos Pilnveidot Likumā par budžetu un finanšu vadību ietvertās normas, lai padarītu efektīvāku pieejamā valsts budžeta finansējuma administrēšanu, ļaujot to pārcelt uz nākošo gadu Samazināt SIF administratīvos izdevumus un atspoguļot tos pārskatāmi, jo administratīvās izmaksas var finansēt gan no valsts budžetā tam īpaši piešķirtiem līdzekļiem, gan programmām Izmaiņas tiesību aktos, plānošanas dokumentos, darba plānošanā Izstrādāt un pieņemt stratēģiju Izmaiņas Likumā par budžetu un finanšu vadību Izmaiņas darba organizācijā 25
Pašvaldību loma sabiedrības integrācijas jomā
Kas tika analizēts, konstatēts? • • Trīs pašvaldības – Rīga, Jelgava, Daugavpils. Aktivitātes, aktualitātes, konsultatīvie mehānismi, budžets, sadarbība ar valsts institūcijām Katra pašvaldība nosaka savu sabiedrības integrācijas tvērumu. Parasti ir savas programmas vai mērķi sabiedrības integrācijas jautājumos Pašvaldības sevi valsts politikas veidošanās sabiedrības integrācijas jomā redz tādā pat statusā kā jebkuru NVO. Būtībā šobrīd pastāv “Mūsu” un “Jūsu” princips Izteikta autonomija, to vēlas saglabāt, bet vēlēto vairāk finansējuma no valsts un redzējumu, ko valsts sagaida no pašvaldībām Nereti liels akcents tiek likts uz sociālajiem jautājumiem, kultūru un valodas mācīšanu, tomēr to neuzskata par labāko praksi Plašs konsultatīvo mehānismu klāts ieinteresēto pušu iesaistīšanai Izteiktas aktivitātes iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanai, NVO praktiskam atbalstam Aktualitāte Rīgā – trešo valstu pilsoņu, patvēruma meklētāju integrācija 27
Konsultatīvie mehānismi un to efektivitāte
Kas tika vērtēts? • • • Kādi ir konsultatīvie mehānismi? Kas reglamentē to darbību? Kādas intereses ir pārstāvētas? Cik bieži notiek sēdes un ko tajās lemj? Vai un kāda informācija ir pieejama publiski Vai ir saprotams, kādam mērķim mehānisms ir izveidots? 29 29
Konsultatīvie mehānismi Kultūras ministrija Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome, Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā komiteja, Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome, Konsultatīvā padome trešo valstu pilsoņu integrācijai Ārlietu ministrija Diasporas politikas darba grupa Labklājības Dzimumu līdztiesības komisija, Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas ministrija komiteja, Invalīdu lietu nacionālā padome, Darba grupa vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem problēmjautājumu risināšanai Izglītības un Darba grupa priekšlikumu sagatavošanai izglītības nodrošināšanai zinātnes ministrija patvēruma meklētājiem, bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušām personām, Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos, konsultatīvā padome “Izglītība visiem”, Jaunatnes konsultatīvā padome. Valsts kanceleja NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome Tiesībsarga birojs Konsultatīvā padome romu jautājumos 30
Secinājumi un ieteikumi Konsultatīvie mehānismi Ministriju līmenī veidojamie konsultatīvie mehānismi vispārīgo Grozījumi Integrācijas uzdevumu līmenī fiksējami Integrācijas pamatnostādnēs un pamatnostādnēs, MK tos regulāri novērtē uzraudzības padome noteikumos par pamatnostādņu uzraudzības padomi Informācijai par visiem ar sabiedrības integrāciju saistītajiem Pilnveidot mājaslapu konsultatīvajiem mehānismiem (arī saites veidā) pieejama KM mājaslapā internetā, tai skaitā par tiem, kuri nav šīs ministrijas administrētie Publiski sniedzamā informācija par konsultatīvajiem Izdodami ieteikumi vai mehānismiem strukturējama pēc vienāda standarta katras norādījumi prakses sabiedrības integrācijas jomas iesaistītās ministrijas mājaslapā vienādošanai Integrācijas pamatnostādņu padomē mazākumtautību organizāciju pārstāvji iekļaujami arī Jāgroza MK noteikumi 31
Sabiedrības integrācijas jomas pārvaldības koordinācija
Kopējais raksturojums • Sabiedrības integrācijas jomas pārvaldības ģenēze parāda, ka šīs jomas uzdevumi ir izkliedēti, attiecīgā joma vēsturiski atradusies ļoti dažādu institūciju pārziņā. • Šobrīd būtiskākā atbildības daļa par to nodota Kultūras ministrijai, bet vairāki jautājumi pilnībā vai daļēji ir citu ministriju pārziņā vai arī atbildības jautājums ir neskaidrs. Koordinācijas mehānisms ir vājš. • Kultūras ministrijas pilnvaru apjoms nevar nodrošināt sabiedrības integrācijas jomas kā horizontālas politikas koordinēšanu pilnībā. Nepastāv efektīvi institucionālie mehānismi jomas pārvaldīšanai. 33
Modeļi Pirmais un otrais modelis ietver obligāti risināmos jautājumus, kuriem netiek piedāvāti varianti, kā arī izvēles iespēju starp PKC un KM kā sabiedrības integrācijas politikas jomas koordinētāju. Definētas jomas katrai institūcijai. Atbilstoši pirmajam modelim sabiedrības integrācijas jomu koordinē PKC, bet sastāvdaļas izstrādā katra ministrija atbilstoši kompetencei. PKC koordināciju nodrošina arī ar Integrācijas pamatnostādņu padomes un SIF starpniecību, balsoties uz MP ietekmes instrumentiem, kā arī no savas kompetences izrietošo starpnozaru perspektīvu. Otrajā modelī (atšķirībā no pirmā modeļa) saglabāts, ka sabiedrības integrācijas jomas politiku izstrādā un koordinē KM, nevis koordinē PKC, kā tas ir pirmajā modelī. Pārējās pozīcijas paliek nemainīgas, salīdzinot ar pirmo modeli 34
Ministru prezidents Pārrauga PKC, SIF, vada Padomi, dod uzdevumus ministrijām Pārresoru koordinācijas centrs Koordinē sabiedrības integrācijas politiku, pārrauga SIF Integrācijas pamatnostādņu padome Izskata ministriju iniciatīvas, rezultātus, budžetu Kultūras ministrija – starpkultūru dialogs (mazākumtautības), mediju politika Izglītības un zinātnes ministrija – izglītības, valodas un jaunatnes politika Ārlietu ministrija – diasporas jautājumi Ekonomikas ministrija – ekonomiskā politika attiecībā uz reemigrāciju Iekšlietu ministrija – pilsonība, trešo valstu pilsoņi, patvēruma meklētāji, naida noziegumi Labklājības ministrija – sociālā iekļaušana, vienlīdzīgas iespējas, pretdiskriminācijas jautājumi Tieslietu ministrija – sodu politika (arī naida noziegumi), valststiesību jautājumi un ES tiesību pārņemšana Valsts kanceleja – pilsoniskā sabiedrība Sabiedrības integrācijas fonds Administrē projektu finansējumu. Atbalsts PKC Stratēģiju saskaņo ar MP, PKC un Integrācijas pamatnostādņu padomi SIF padome – kompaktāka, apmaksāta, MK apstiprina fonda nolikumu. Padomes priekšsēdētājs un sekretariāta direktors – uz termiņu. NVO – pašu veikta atlase
Ministru prezidents Pārrauga SIF, vada Padomi, dod uzdevumus ministrijām Kultūras ministrija Izstrādā un koordinē sabiedrības integrācijas politiku Integrācijas pamatnostādņu padome Izskata ministriju iniciatīvas, rezultātus, budžetu Kultūras ministrija – starpkultūru dialogs (mazākumtautības), mediju politika Izglītības un zinātnes ministrija – izglītības, valodas un jaunatnes politika Ārlietu ministrija – diasporas jautājumi Ekonomikas ministrija – ekonomiskā politika attiecībā uz reemigrāciju Iekšlietu ministrija – pilsonība, trešo valstu pilsoņi, patvēruma meklētāji, naida noziegumi Labklājības ministrija – sociālā iekļaušana, vienlīdzīgas iespējas, pretdiskriminācijas jautājumi Tieslietu ministrija – sodu politika (arī naida noziegumi), valststiesību jautājumi un ES tiesību pārņemšana Valsts kanceleja – pilsoniskā sabiedrība Sabiedrības integrācijas fonds Administrē finansējumu, atbalstot un uzraugot projektus Stratēģiju saskaņo ar MP, PKC un Integrācijas pamatnostādņu padomi SIF padome – kompaktāka, apmaksāta, MK apstiprina fonda nolikumu. Padomes priekšsēdētājs un sekretariāta direktors – uz termiņu. NVO – pašu veikta atlase
Modeļu +/– Ieguvumi Trūkumi Horizontālas politikas veidošana un MP papildu noslodze koordinēšana ir koncentrēta zem MP – Integrācijas pamatnostādņu padomē, PKC un SIF. Ministrijas rīkojas savu nozaru ietvaros Labāka pārskatāmība, vienkāršāka lēmumu PKC papildu noslodze pieņemšana un praktiska izpilde PKC un SIF sadarbība SIF autonomijas ierobežošana Ieguvumi Trūkumi PKC mazāk noslogots ar papildu darbu pie KM kā nozares ministrijai nav instrumentu, lai vienas horizontālās politikas vadītu praktiski regulēt horizontālu politiku, citu ministriju aktivitātes un SIF – praktisko projektu ieviesēju KM ir izveidota sistēma sabiedrības integrācijas Nepietiekami koordinēta sabiedrības jomas politikas veidošanā un koordinēšanā integrācijas joma 37
Galvenie secinājumi
Galvenie secinājumi • • • Sabiedrības integrācijas jomas pārvaldība nav veidota pārdomāti un efektīvi, balstās uz Kultūras ministrijas ierobežotajām iespējām SIF loma un darbība šābrīža apstākļos ir jāpārvērtē, saglabājot pašu fondu kā labu instrumentu – padome, finanses, stratēģija, pārraudzība un projektu īstenošanas pieļaujamība Sabiedrības integrācijas joma apkopojama vienās pamatnostādnēs Novārtā palikuši patvēruma meklētāji un trešo valstu pilsoņi. Naturalizācijas mērķu attīstības plānošanas dokumentos nav, bet vajadzētu būt Integrācijas pamatnostādņu uzraudzības padomei dodamas plašākas pilnvaras Ministru prezidentam institucionāli jābūt vairāk iesaistītam jomas koordinēšanā, bez viņa svirām sistēma tik labi nestrādā Finanšu izlietojums un konsultatīvie mehānismi – nepārskatāmi Pašvaldības – pašas par sevi, pamatnostādnēs jābūt lielākai saiknei Sabiedrības integrācijas definīcijā nepazaudēt pilsoniskās sabiedrības veicināšanu 39
Trusted legal advisors for your success story Igaunija Latvija Lietuva Baltkrievija Niguliste 4, 10130 Tallina Valdemāra 20, LV-1010 Rīga Lvovo 25 , LT-09320 Viļņa Pobediteley ave, 100 -207, 220020 Minska Tel. +372 630 6460 tallinn@cobalt. legal Tel. +371 6724 0689 riga@cobalt. legal Tel. +370 5250 0800 vilnius@cobalt. legal Tel. +375 17 336 0093 minsk@cobalt. legal
- Slides: 40