Epiftisks snas Slteres Zilajos kalnos Anna Meaka Vija

Epifītiskās sūnas Slīteres Zilajos kalnos Anna Mežaka Vija Znotiņa

Darba mērķis • Raksturot epifītisko sūnu floru un ekoloģiju nogāžu un gravu mežos Slīteres Zilajos kalnos

Darba uzdevumi • Noteikt epifītisko sūnu sugas • Raksturot galvenos epifītisko sūnu sugu augšanas ierobežojošos faktorus

Pētītā teritorija • Pētījums veikts Slīteres nacionālajā parkā, Zilo kalnu Z nogāzes posmā starp 2 sāngravām

Pētītā teritorija • Pētītā teritorija ir unikāla, sākotnēji kā Baltijas ledus ezera senkrasts tas pamazām kļuvis par vērtīgu biotopu ar retām sugām • Latvijā maz gāršu, ko cilvēks nebūtu pārveidojis

Metodika • Koku sugas (vecums, diametrs, augstums, mizas p. H) • Sūnu sugas (sastopamība, projektīvais segums, augstums uz stumbra, debespuse)

Rezultāti • Pētītajā teritorijā tika konstatēta bagāta epifītisko sūnu flora • 63 sūnu sugas uz 9 sugu kokiem • 7 DMB indikatorsugas • 3 īpaši aizsargājamās sugas, kas ir arī DMB speciālistu sugas

• Visvairāk sūnu sugas konstatētas uz apsēm, kļavām, ošiem • Vismazāk – uz bērziem, eglēm

• Visvairāk sūnu sugas auga stumbra lejasdaļā – līdz 0, 5 m, D pusē, mazāk – 0, 5 – 2 m, Z, A • Sugas ar plašu ekoloģisko valenci – ložņu strupknābe Amblystegium serpens, ciprešu hipns Hypnum cupressiforme, u. c.

• Pētītajā teritorijā koku vecums, diametrs, augstums, nogāzes augstums nekorelēja ar: – sūnu sugu skaitu; – ar reto un aizsargājamo sugu sastopamību; – ar DMB indikatorsugu sastopamību.

• Sūnu sugu augšanu uz kokiem visvairāk ietekmē koka suga un koka mizas p. H • Kopējais sūnu sugu skaits un sastopamība korelēja ar koka mizas p. H

• “Bāziski koki” - apse, osis, kļava, goba, vītols, pīlādzis (mizas p. H 4, 77 – 6, 77) • “Bāzisku koku” sugas – parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, tievā gludlape Homalia trichomanoides u. c.

• Vairums no DMB sūnu sugām un īpaši aizsargājamajām sūnu sugām konstatētas uz “bāziskajiem kokiem” – apsēm, ošiem, kļavām, gobām, pīlādžiem, vītola

• “Skābi koki” - egle, bērzs, melnalksnis (mizas p. H 3, 06 – 4, 8) • “Skābu koku” sugas – kalnu divzobe Dicranum montanum, lielā divzobe Dicranum majus • Mazāka sugu daudzveidība uz šiem kokiem

Secinājumi • Pētītajā teritorijā tika konstatēta bagāta epifītisko sūnu flora • Sūnu sugu sastopamību uz kokiem visvairāk ietekmēja koka suga un koka mizas p. H • Sūnu sugu sastopamība uz kokiem nekorelēja ar koka vecumu un diametru • Uz “bāziskajiem kokiem” – apsēm, kļavām, ošiem, gobām, vītoliem, pīlādžiem - vislielākais sūnu sugu skaits