Ventspils atkritumu apsaimniekoanas reions Reions ietver Ventspilstu un

Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģions Reģions ietver: • • • Ventspilsētu un Ventspils novadu, Alsungas novadu, Kuldīgas pilsētu un daļu no Kuldīgas novada – Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kurmāles, Padures, Pelču, Rumbas, Snēpeles un Turlavas pagastus. Gada laikā uz reģionālo poligonu «Pentuļi» vidēji tiek aizvestas 25000 t atkritumu. Reģionā sadzīves atkritumu savākšanu veic divi apsaimniekotāji. Avots: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. – 2020. gadam (apstiprināts ar MK 21. 03. 2013. rīkojumu Nr. 100) 13. lp 1

Investīcijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā • Kopš 2000. gada atkritumu apsaimniekošanas nozarē ieguldīts vairāk kā 200 milj. EUR. • Šobrīd visi atkritumu apsaimniekošanas reģioni ir aprīkoti ar modernām tehnoloģiskām iekārtām (gan poligonos, gan ārpus tiem), kas ļauj sašķirot atkritumus atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā izvirzītajiem mērķiem. 2

Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā PSIA «Ventspils labiekārtošanas kombināts» realizētie projekti Cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā (ISPA, 1998 -2004) Finansējums: ~6 milj. EUR, t. sk. KF 3 milj. EUR Poligona «Pentuļi» infrastruktūras pilnveidošana (KF, 2011 -2013) Finansējums: ~7 milj. EUR, t. sk. KF 5 milj. EUR Privāto uzņēmēju realizētie projekti Sadzīves atkritumu šķirošanas centra izveide (KF, 2011 - 2013) Finansējums: ~2 milj. EUR, t. sk. KF 1 milj. EUR 3

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna galvenie mērķi • nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu; • nodrošināt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē (piemēram, komposts), un, ka atkritumi tiek pārstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām; • nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā. 4

Poligonos ievestais atkritumu apjoms (t) pa reģioniem 5

ES Direktīva un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns • Direktīva 2008/98/EK. Sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% mājsaimniecības atkritumu Termiņš 2019. gada 31. decembris Uz 31. 12. 2012 ES 42%, Latvijā tikai 16% * • Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nosaka, ka Atkritumu sadedzināšanai, tos reģenerējot, un ari kurināmā iegūšanai no atkritumiem ir ievērojama loma, lai nodrošinātu plānā un direktīvās noteiktos rezultatīvos rādītājus. • Izvirzīto rezultātu sasniegšana ir apdraudēta, kas valstij draud ar sankcijām par direktīvās noteikto mērķu neizpildi, tomēr neskatoties uz to vēl joprojām tiek pieļauta subsidētu atkritumu ievešana Latvijas teritorijā. Avoti: * “ Atkritumu apsaimniekošanā trūkst stingras politikas”- Dienas Bizness 20. 02. 2015 6

Subsidēto atkritumu ievešana • ES dalībvalstīm 2012. gadā NAIK (no atkritumiem iegūts kurināmais) ievests 122 564 t apmērā, bet 2013. gadā – 102 147 t apmērā*. Lielākā importētājvalsts - Lielbritānija. • Rezultātā liela daļa no LR teritorijā reģenerācijai sagatavotajiem atkritumiem nav iespējams nodot reģenerācijai, to nekonkurētspējas dēļ. Tas skaidrojams ar atšķirīgajām Dabas resursa nodokļu (DRN) likmēm ES dalībvalstīs. DRN nodokļa maksājums Latvijā EUR 12/t DRN nodokļa maksājumi Lielbritānijā**: • 01. 04. 11 – EUR 75/t • 01. 04. 12 – EUR 86/t • 01. 04. 13 – EUR 97/t • 01. 04. 14 – EUR 108/t Avoti: * http: //www. meteo. lv/fs/CKFinder. Java/userfiles/Vide/Atkritumi/statistika/3 -A%20 parskats_2013_12_07_2014. pdf ** http: //www. politics. co. uk/reference/landfill-tax 7

Dabas resursa nodokļa likmes ES 2011 Dabas resursu nodokļa salīdzinājums municipālos atkritumos Eiropas valstīs 2011. gadā (neiekļaujot PVN) 120 100 60 Municipālie atkritumi 40 20 Cz ec Be st ria lgi u h Re m pu b De lic nm ar Es k to ni Fin a la nd Fr an ce Ire la nd Ita ly Ne Latv i th er a la nd No s rw ay Po la n Un Sw d ite ed d Ki en ng do m 0 Au € per ton 80 8

Nepieciešamā rīcība Veikt darbības, lai novērstu situāciju, ka LR radītos un sašķirotos atkritumus nav iespējams realizēt subsidēto atkritumu importa dēļ, tai skaitā: 1. Radīt papildus jaunas atkritumu reģenerācijas (sadedzināšanas) iekārtas visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos. 9

Kāpēc katrā reģionā? • NAIK – ir ļoti viegls materiāls 1 m 3 svars 0, 15 – 0, 18 t • transportēšanas izmaksas uz 100 km sastāda 7 -9 eur/t, jeb 23 -26% no kopējām izmaksām • ražošanas izmaksas 24 -26 EUR/t • Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā ir precīzi definēts, ka atkritumi tiek pārstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām. Šis princips ir pielietots veidojot atkritumu noglabāšanas poligonus un šis princps būtu jāievēro uzstādot jaunas atkritumu reģenerāijas (sadedzināšnas) iekārtas. • Valsts energoefektivita tes ri ci bas pla ns 2014. – 2016. gadam secina, ka liela kais potencia ls energ ijas ietaupi jumam pasta v e ku siltumapga des un transporta sektora. 10

ES FONDI 4. 3. 1. SAM: veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē. (Kopējais KF finansējums – 53 194 494 EUR) • 5. 2. 1. SAM: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. (Kopējais KF finansējums – 41 342 252 EUR) 5. 2. 1. 1. atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstība 5 478 088 EUR 5. 2. 1. 2. atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšana 35 864 164 EUR. • Ierosinām papildināt darbību loku specifiskā atbalsta mērķa Nr. 5. 2. 1. 2. ietvaros ar atbalstu atkritumu reģenerācijas jaudu ierīkošanai. VARAM komentārs (08. 2014) - Iebildums nav ņemts vērā, jo pārstrādes un reģenerācijas jaudas netiks veidotas katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā tāpēc, ka tas nav ekonomiski pamatoti. Pārstrādes un reģenerācijas jaudas būvējot un uzstādot, jārēķinās ar pietiekami konstantām un lielām atkritumu plūsmām, lai attiecīgā pārstrāde būtu nodrošināta valstī. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013. -2020. gadam, pašvaldību atbildībā nav atkritumu pārstrāde un reģenerācija. Atkritumu pārstrādes attīstība ir jāvērtē saražotās produkcijas un izejvielu piedāvājuma-pieprasījuma tirgus kontekstā. Minētā darbība nav iekļaujama šajā aktivitātē, bet gan SAM 4. 3. 1. aktivitātē. Lūdzam nekavējoties uzsākt tirgus izpēti, lai pēc iespējas ātrāk veicinātu jaunu reģenerācijas jaudu ierīkošanu. 11

Darbi bas programma “Izaugsme un nodarbina ti ba” • 5. 2. 1. SAM: veicina t daz a da veida atkritumu atka rtotu izmantos anu, pa rstra di un reg enera ciju. • SAM paredz atkritumu saimnieci bas atti sti bu, ieguldot investi cijas dali tas atkritumu va ks anas siste mas atti sti ba , atdalot pa rstra da jamo iepakojumu, ka ari veicinot atkritumu apstra des un pa rstra des jaudas palielina s anu Latvija un no atkritumiem iegu ta kurina ma raz os anu un ta turpma ku izmantos anu energ ijas raz os anai. 12

Rezultāta rādītājs 13

Dabas resursu nodoklis 2. Veikt izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā nosakot kārtību “Piesārņotājs maksā”. DRN jāmaksā par radīto atkritumu daudzumu neatkarīgi no tā kādas darbības ar atkritumiem tiks veiktas turpmāk. Rezultātā jānodrošina, ka DRN iekasētā nauda kalpo likuma mērķu sasniegšanai. 14

Atkritumu reģenerācija — jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai; 15