Trsvalstu periods Sanguo 220 265 g 1 2

Trīsvalstu periods (Sanguo 三国) 220. -265. g. 1. 2. 3. 4. Cao 曹操: Wei 魏(220 -265), Ķīnas Z Liu Bei 刘� : Shu 蜀(221 -263), Sičuaņas prov. pie Jandzi upes, Ķīnas DR, ģenerālis Zhu Geliang� 葛亮 Sun Quan �� : Wu吴(222 -280), Ķīnas D 5. Jauninājumi 6. 7. 8. 9. 10. 11. 1) Agrārajā poitikā - garnizonu lauki (duntian 屯田). 2) Profesionāla militārā klase (arī sievietes). 3) Likuma un konstitūcijas pilnveidošana. 4) Jurispudence - Jaunais kodekss (Xinlű 新律) 5) Ierēdņu 9 rangi (jiupin 九品), Sima, Gongsun klani. 6) Jauni žanri un novirzieni literatūrā, mākslā, filozofijā, reliģijā 12. Astoņu Firstu Sacelšanās (291 -305) 13. Jin 晋 dinastija (265 - 420)

Sešas dinastijas (Liuchao 六朝) jeb D un Z dinastijas (Nanbeichao 南北朝) Wu, Jin, Song, Qi, Liang, Chen (317 -589) D : Nankina un Čendu Z: Datuna, Luojana un Sjiaņa 16 nomādu valstis (4 - 5 gs. ) 5 barbaru tautas: xiongnu (turku val. saimes ciltis) xianbei (mongoļu ciltis) jie (tungusu ciltis) qiang (tibetiešu priekšteči) di (tangutu priekšteči) Zīda ceļš (Sichou zhi lu �� 之路) Roma, Venēcija, Vidusjūra, Turcija, Sīrija => C-Āzija, arābu valstis, Persija => Tibetas Z, Ķīna (g. -ps. Luojana) Dunhuanas pils. - oāze uz Zīda ceļa. Imperators Wudi no D-Liang din. (502 -549) - budisma atbalstītājs

Budisms Baltā zirga templis (68. g. mē. ) Baimasi 白� 寺, Luoyang pils. „Sūtra 42 nodaļās” (Sishier zhang jing 四十二章� ) 18 personu delegācija brauc uz Indiju pēc budistu rakstiem (58 -75. g. mē. ) Budisma izplatība sabiedrībā 3. - 4. gs. Pretstats konfuciānismam • mūku ordenis • tiekšanās pēc pārpasaulīgas realitātes Pozitīvie faktori • Līdzība chuci dzejai, reliģiskajam daoismam. • Neķīniešu tautu atbalsts Z-Ķīnā. • Klosteriem pamazām daudz zemes īpašumu. • Interese par jaunām mācībām. • Budistu rituāli, dziesmas, lūgšanas. • Klosteri - lieli mācību un kultūras centri.

Pazīstamākie budistu skolotāji • Kumārajīva (344 -413), Kučas valsts (tag. Sindzjanas AR), Ķīnā 401. g. • Faxian 法� (337 -422), Indija 402. g. , „Piezīmes par budistu valstīm” (Foguoji 佛国� ) „ Mahāparanirvāna-sūtra”, „ Vināya-pitaka”. • Xuanzang玄奘 (600 -664), studēja Nālandas univ. Indijā, „Pieraksti par R reģioniem” (Xiyuji 西域� ) Budisma izplatības periodi Ķīnā • Agrīnā fāze: 1. - 4. gs. Hīnajānas meditācijas tekstu tulkojumi. An Shigao 安世高 (2. gs. ) no Parthia valsts • Klasiskā fāze 5. - 7. gs. Mahājānas tekstu tulkojumi. Kumārajīva: „ Sirds sūtra” (Xinjing 心经), „ Dimanta sūtra” (Jingangjing 金刚经) • Vēlīnā fāze: 7. - 12. gs. Xuanzang: „Gudrības pilnības sūtra” (Prājņāpāramitā-sūtra)