Neiroplasticitte un onglana Cergais vstjums Faktiski zintnes vstur

Neiroplasticitāte un žonglēšana

Cerīgais vēstījums Faktiski zinātnes vēsturē ilgu posmu dominēja paradigma, ka cilvēka smadzenēm ir fiksēta kapacitāte, kura vienkārši tiek “piepildīta” ar dzīves laikā uzkrātu pieredzi un atmiņām. ” � “Tomēr cilvēka smadzenēm ir milzīga spēja mainīties. Gan vecākiem, gan skolotājiem tas ir cerību pilns vēstījums. ” � “Neiroplasticitāte ir smadzeņu īpašība, kas caur mentālo pieredzi ļauj tām mainīt struktūru un funkcijas. ” � http: //dulesblogs. wordpress. lv/2013/03/20/20 -svarigizinatnes-petijumi-kas-maina-izglitibu-nr-10/

Neiroplasticitāte notiek (ir sastopama trīs posmos): 1. Dzīves sākumā: kad nenobriedušās smadzenēs notiek pašorganizācija. 2. Smadzeņu ievainojuma gadījumā, lai kompensētu zudušās funkcijas vai maksimizētu atlikušās funkcijas. 3. Visā pieauguša cilvēka dzīves laikā, kad viņš mācās un atceras kaut ko jaunu.

Ko dod smadzeņu plasticitāte � Dzīves kvalitāte. (slimību ārstēšana piem. multiplā skleroze, kognitīvo spēju uzturēšana un uzlabošana. (Riga. Brain Training Center) � Darba kvalitāte. � Attiecības sabiedrībā.

Kā stimulēt smadzeņu plasticitāti? � Teksta lasīšana otrādi. � Mūzikas klausīšanās. � Mūzikas instrumentu spēlēšana. � Jaunu zināšanu un darbību apgūšana. � Žonglēšana.

Žonglēšanas ieguvumi � Smadzeņu augšana � Ķermeņa komforts � Stresa noņemšana � Koncentrēšanās spēju uzlabošana � Interesanta nodarbība � Mācīšanā spēju uzlabošana

Žonglēšana Nemaz nav jāprot žonglēt virtuozi– pietiek ar mēģinājumiem to iemācīties. Neirologi ir pierādījuši, ka, mācoties žonglēt, cilvēka smadzeņu darbība būtiski mainās. � Žonglēšana uzlabojot domāšanu un koordināciju. Oksfordas zinātnieki ir izpētījuši, ka terapija ar vairāku bumbiņu mētāšanu pozitīvi iespaido insulta slimniekus un pacientus ar smadzeņu darbības traucējumiem. Žonglējot cilvēka smadzenēs palielinās baltās vielas daudzums, kas nodrošina signālu pārraidi starp nerviem –pelēkās vielas sastāvdaļām. �

Oksfordas eksperiments � Oksfordas eksperimentā piedalījās 24 jauni cilvēki, kas sešu nedēļu garumā katru dienu pusstundu nodarbojās ar žonglēšanu. Gan pirms, gan pēc eksperimenta tika testēta nervu darbība dalībnieku smadzenēs un centrālā nervu sistēma. Izrādījās, ka žonglēšana ir izraisījusi spēcīgu parietālās daivas un orientācijas asociācijas zonas attīstību. Šī smadzeņu daļa ir atbildīga par acu un roku savstarpējo koordināciju.

Oksfordas eksperiments � Pats labākais izrādījās tas, ka visi izmēģinājuma dalībnieki uzrādīja vienādus smadzeņu attīstības rezultātus. Tas nozīmē, ka nav svarīgi, cik labi kāds prot žonglēt, galvenais ir to darīt! Svarīgākais ir pats smadzeņu mācīšanās un uztveres process, nevis treniņš. � Tika konstatēta arī pelēko daļiņu attīstība, tomēr abu vielu attīstība nav savstarpēji atkarīga. Lai iemācītos žonglēt, nepieciešama gan nervu šķiedru, gan nervu šūnu līdzdalība. Ja attīstītos tikai nervu šķiedras, mēs gan varētu ātrāk kustēties, taču ir nepieciešama nervu šūnu darbība, kas nodrošinātu to, ka rokas izvēlas pareizo pozīciju.

� Zinātnieki secinājuši arī to, ka apgūtās žonglēšanas kustības vairs netiek aizmirstas. Pēc četru nedēļu pauzes, kuras laikā netika žonglēts, eksperimenta dalībniekiem iepriekš radušās smadzeņu nervu šķiedras nebija zudušas, un, atsākot žonglēšanu, atsākās vēl ātrāka smadzeņu attīstība. Žonglēšana esot kā riteņbraukšana – vai nu to māk vai arī nemāk. Lai to iemācītos, nepieciešams mēģināt un trenēties, bet, kad ir izdevies iemācīties, to vairs neaizmirst. http: //baltictravelnews. com/modules/printer_view/print_view. php? pub_id=5 2860&l=lv

Komandas darbs Smadzeņu pusložu raksturīgās funkcijas un to efektīva saspēle. Žonglēšana spilgti parāda abu pusložu darbošanos: Kamēr cilvēks tikai mācās apgūt žonglēšanu, viņš koncentrējas uz katru priekšmetu atsevišķi, tātad darbojas ar kreiso puslodi. Veiksmīgā žonglēšanā virsroku ņem labā puslode, kas ar intuīciju un pievēršanos lielajai bildei nodrošina priekšmetu noturēšanu gaisā. Līdzīga situācija veidojas atsevišķās dzīves jomās, piemēram, meklējot stratēģijas, kā tikt galā ar informācijas pārpilnību. Treniņā dalībnieki apgūs pamatus gan žonglēšanai ar trim bumbām, gan stratēģijas darbam ar lielu informācijas apjomu. http: //www. saliedet. lv/lv/Komandas-veidosana-trenini-unseminari/trenins-smadzenu-puslodem. html

Žonglēšana un slimību ārstēšana � Žonglēšana labvēlīgi iespaido smadzeņu darbību, raksta BBC. Oksfordas Universitātes pētnieki atklāja, ka žonglētājiem pēc noteikta laika palielinās smadzeņu baltā viela. Pētnieki ir pārliecināti, ka ilgtermiņā žonglēšana varētu līdzēt arī dažādu slimību, piemēram, multiplās sklerozes, ārstēšanā. Savukārt citi skaidro, ka dziedinošais faktors slēpjas ne pašā žonglēšanā, bet faktā, ka tas ir sarežģīts uzdevums. Zināms, ka jaunu prasmju mācīšanās labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību.

� Vācu zinātnieks Šulcs (Scholz) cer, ka varētu būt iespējams attīstīt uz žonglēšanu balstītas treniņu programmas, lai palīdzētu cilvēkiem ar smadzeņu bojājumiem. Journal reference: Nature Neuroscience, DOI: 10. 1038/nn. 2412

Pētījums � 20 veseli brīvprātīgie, kuriem nebija nekādu žonglēšanas prasmju (11 sieviete, 9 vīrieši). Vidējais vecums 26. 5 gadi. � Izpētīt centrālās nervu sistēmas adaptīvo uzvedību, mācoties žonglēt. � Pētījumam tika dota Ētikas komisijas piekrišana.

Pētījuma apraksts � � � � Visi brīvprātīgie saņēma sešus T 1 -weighted MRI skenerus. Pirmā skenēšana notika pirms pētījuma. Katrs saņēma 3 bumbiņas un tika parādīts kā žonglēt ar trim bumbiņām. Otrā skenēšana notika pēc 7 dienām, kad bija jāparāda savas prasmes , žonglējot vismaz 60 sekundes. Trešā un ceturtā skenēšana notika pēc 7 un 14 dienām, , kad nu jau bija jāžonglē vismaz 120 un 180 sekundes. Pēc ceturtās skenēšanas vairs netika atļauta turpmākā trenēšanās. Vairumam žonglētāju pēc 5. skenēšanas (pēc 2 mēnešiem) un 6. skenēšanas (4 mēnešiem) žonglēšanas prasmes bija pietiekami labas, tomēr zemākas kā starp 2. un 4. reizi

Secinājums � Jauna uzdevuma mācīšanās izsauc kvalitatīvas izmaiņas smadzenēs daudz vairāk nekā iemācīta uzdevuma trenēšana. Tomēr svarīga ir abu faktoru kombinācija. Šis jautājums pieprasa nopietnas turpmākās studijas.

Ieteikums � Veicināt žonglēšanas prasmju attīstību skolā – sporta stundās, interešu pulciņos, starpbrīžos, utt.