ES fondu plnoanas process ES fondu vado iestde

ES fondu plānošanas process ES fondu vadošā iestāde

ES fondu plānošanas procesa priekšnosacījumi 2014 -2020 Apstiprināts NAP (20. 12. 2012. ) EK prezentē pozīcijas dokumentu (04. 12. 2012. ) Neformālas konsultācijas ar EK (janvāris - maijs 2013. ) 2

Turpmākais process Darba plāns ar EK par neoficiālām konsultācijām plānošanas dokumentu izstrādē LV pozīcija par ES fondu investīciju prioritātēm, sadarbībā ar iesaistītiem partneriem 2012. Decembris Plānošanas dokumentu publiskās apspriedes Partnerības līguma un darbības programmu apstiprināšana MK un iesniegšana EK 2013. Janvāris Aprīlis Partnerības līguma un Darbības programmu apstiprināšana 2014. 1. Jūlijs 1. Janvāris 3

ES fondu plānošanas neskaidrie elementi ES daudzgadu budžeta sarunu iznākums noteiks, ne tikai Kohēzijas politikas aploksni Latvijai, bet arī atsevišķus ieviešanas jautājumus Statuss pēc novembra Eiropadomes: • Apjoma piedāvājums – lielāks, bet nepietiekošs • PVN infrastruktūrai nav attiecināms • Maksimālā līdzfinansējuma likme -85% • Daļu no Latvijas KF aploksnes ieskaitīs Eiropas savienojuma instrumentā, lai finansētu infrastruktūras projektus ES daudzgadu budžeta sarunas potenciāli noslēgsies š. g. pavasarī, Regulas apstiprinās labākajā gadījumā jūnijā 4

Darāmie darbi gatavojoties 2014 -2020 periodam Paveiktais: Septembris • Izveidota partnerības platforma – pagaidu uzraudzības komiteja Novembris • Apzināts ex-ante nosacījumu izpildes statuss, MK apstiprināts informatīvais ziņojums ar uzdevumiem atbildīgajām institūcijām Decembris • Uzsāktas neformālās konsultācijas ar EK un saskaņots konsultāciju grafiks Janvāris • 29. janvāra MK sēdē apstiprināts informatīvais ziņojumu par ES fondu investīciju prioritātēm Latvijā 2014. -2020. gadā 5

2013. gada pirmajā pusē darāmie darbi gatavojoties 2014 -2020 • Janvārī – Februārī plānots noslēgt līgumu un uzsākt neatkarīgu priekšizvērtējumu Janvāris • Fondu savstarpējā papildinātība ELFLA, EJZF, KF, ESF un ERAF + citi finansējuma avoti - koordinācijas mehānismu iedibināšana • Kvalitatīva rādītāju sistēmas izveide • NAP uzdevumu pārnese uz ES fondu plānošanas ietvaru, turpinot diskusiju par mērķu fokusēšanu un sagaidāmajiem rezultātiem 6

Konsultācijas ar EK Horizontālie jautājumi – EK 4 ģenerāldirektorāti tiksies ar FM, ZM, PKC un ex-ante izvērtētājiem. Datums 30. 01. 2013. Rīga 17. 05. 2013. Rīga Sanāksmes saturs Finansējuma sadalījums, ieviešanas sistēma, ES fondu koordinācija, integrēta teritoriālā attīstība, horizontālās prioritātes, snieguma rādītāji un Ex-ante nosacījumi Iestāžu un finansējuma saņēmēju administratīvā kapacitāte, papildinātība, IT sistēma datu apmaiņai, partnerības principi Prioritārie virzieni ERAF, ESF un KF programmā – EK atbildīgie ģenerāldirektorāti tiksies ar FM, ZM, PKC, nozaru ministrijām, sociālajiem partneriem un ex-ante izvērtētājiem. Datums 14. -15. 02. 2013. Brisele 28. 02. -01. 03. 2013. Rīga 14. -15. 03. 2013. Brisele 10. -11. 04. 2013. Rīga Aprīlī – Maijā Sanāksmes saturs Energoefektivitāte, klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un ilgtspējīga resursu izmantošana Nodarbinātība, sociālā iekļaušana un nabadzības mazināšana, izglītība IKT, pilsētvide un transports Pētniecība, attīstība un inovācijas, augstākā izglītība, MVU konkurētspēja un uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi Atkārtotas tikšanās par neatrisinātajiem jautājumiem 7

LV institūciju pārstāvība neformālajās konsultācijās ar EK Ø Neformālo konsultāciju bloki ir grupēti ņemot vērā tematiskās koncentrācijas aspektu Ø Konkrētajās konsultācijās piedalās institūcijas, kuru dalība ir īpaši būtiska skaidrojot NAP ietverto redzējumu; darba valoda - angļu Ø FM un nozaru ministriju un atsevišķu partneru konsultācijas plānošanas procesa laikā Ø Partnerība: Ø Nozaru ministriju diskusijas ar nozaru partneriem NAP izstrādes laikā, kā arī gatavojot detalizētos priekšlikumus plānošanas dokumentiem Ø Diskusijas ar PUK iesaistītajiem partneriem atbilstoši kompetencei Ø Viedokļu apmaiņa PUK formātā Ø Publiskās apspriedes 8

Sadarbība ar partneriem dokumentu izstrādē Ø Materiālu sagatavošanā Ø Nozaru ministrijas sadarbībā ar nozaru partneriem sagatavo priekšlikumus Ø Priekšlikumi tiek apspriesti ar PKC un ZM Ø Priekšlikumi tiek apspriesti ar vadošiem partneriem Ø Viedokļu sniegšana par priekšlikumiem PUK formātā Ø Publiska apspriešana Ø Priekšlikumu apspriešana VSS un MK (trīspusējā padome/memoranda padome) 9

Detalizēts turpmākā plānošanas procesa darba organizācijas apraksts Ø Darba organizācija § § § § Janvārī FM nosūta ministrijām sākotnējo informācijas pieprasījumu; Ministrijas nosūta pieprasīto informāciju FM sākotnējā pieprasījumā norādītajā termiņā, kas nav mazāks par 2 nedēļām; FM nodrošina informācijas apkopošanu un analīzi, sagatavo materiālu sarunām ar EK; Ņemot vērā procesa intensitāti, VI var lūgt precizēt materiālus īsos termiņos, kā arī darīt to pati; FM organizē sanāksmi vismaz 1 sagatavošanās sarunu ar nozaru ministrijām un iesaistītajiem partneriem pirms katras tikšanās ar EK; FM desmit dienas pirms sanāksmes sagatavoto informāciju nosūta EK. Pēc pirmajām tematiskajām sarunām – reāla plānošanas dokumentu atsevišķu sadaļu draftēšana un tehniskas konsultācijas. 10

Valdības informēšana par progresu • FM reizi ceturksnī informē par aktualitātēm 2014. – 2020. gada perioda plānošanā informatīvā ziņojuma par ārvalstu finanšu resursu apguvi ietvaros • Ziņošana Saeimas NAP apakškomitejā • Jautājumu izskatīšana koalīcijas darba grupā un Ministru kabinetā 11

NAP finansējums NAP prioritātes 38% TAUTAS SAIMNIECĪBAS IZAUGSME 47% CILVĒKA DROŠUMSPĒJA IZAUGSMI ATBALSTOŠAS TERITORIJAS 14% 12

NAP finansējums NAP rīcības virzieni 6% Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi Izcila uzņēmējdarbības vide 9% 14% 15% Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība Energoefektivitāte un enerģijas ražošana Cienīgs darbs Stabili pamati tautas ataudzei Kompetenču attīstība Vesels un darbspējīgs cilvēks 18% 12% 2% 11% 4% 5% 1% 2% Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana 13

NAP finansējums Valsts budžeta finansējums 2% Cits ārvalstu finansējums (CEF, Horizon, EEZ u. c. ) 16% 20% 5% 47% 18% 13% 17% Pašvaldību finansējums/līdzfinansējums 10% Privātais līdzfinansējums KF ERAF ESF ELFLA/EJZF 14

VSS fondu finansējuma sadalījums tematiskajos mērķos VSS fondi 7% 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju 7% 4% 8% 7% 18% 8% 29% 6% 7% 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 15

VSS fondu finansējuma sadalījums pēc EK prioritātēm 07 -13 22% 14 -20 17% 18% 20% 21% 15% 31% 15% 41% Inovatīva un konkurētspējīga uzņēmējdarbība un pētniecības vide (TM - 1, 2, 3, 10, 11) Moderna infrastruktūra izaugsmei un darba vietu radīšanai (TM - 2, 3, 6, 7, 11) Augsts nodarbinātības līmenis, izglītoti cilvēki un iekļaujoša sabiedrība (TM - 8, 9, 10, 11) Energoefektivitāte un atjaunojamo dabas resursu ilgtspējīga vadība (TM - 4, 5, 6) Citas investīcijas 16

KP fondu finansējuma sadalījums tematiskajos mērķos 1% 9% KP finansējums 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 8% 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 5% 3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju 9% 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 7% 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 4% 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 10% 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās 2% 9% 36% 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 17

ELFLA un EJZF fondu finansējuma sadalījums tematiskajos mērķos ELFLA un EJZF finansējums 2% 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 18% 3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju 23% 57% 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību & 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti & 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību 18

Earmarking Nosacījums KF sastāda 1/3 no kopējās aploksnes 20 -25% no struktūrfondu aploksnes (ESF+ERAF) novirzāmi trim tematiskiem mērķiem: 8. tematiskais mērķis, 9. tematiskais mērķis, 10. tematiskais mērķis 20%-25% no Struktūrfondiem novirzāmi ESF Vismaz 50% no ERAF finansējuma jānovirza vienam vairākiem no sekojošajiem 4 tematiskajiem mērķiem: tematiskais mērķis, 2. tematiskais mērķis, 3. tematiskais mērķis, 4. tematiskais mērķis Vismaz 10% no kopējā ERAF piešķīruma jānovirza 4. tematiskajam mērķim Vismaz 5% novirzāmi integrētiem pasākumiem pilsētu ilgtspējīgai attīstībai Vismaz 20% no ESF aploksnes novirzāmi 9. tematiskajam mērķim Vismaz 60% no ESF finansējuma novirzāmi maksimāli 4 investīciju prioritātēm, kas pakrīt zem šādiem ESF tematiskiem mērķiem 8. tematiskais mērķis, 9. tematiskais mērķis, 10. tematiskais mērķis, 11. tematiskais mērķis. Min. NAP apjoms finansējums 33% 34% 20% 20% 51% 10% 5% 20% 14% 16% 27% 60% 68% 19

DP arhitektūra: tematiskais mērķis Investīciju PRIORITĀRAIS VIRZIENS 1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas 2. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi 3. Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja Energoefektivitāte (tikai ERAF) 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte (tikai KF) prioritārais virziens Investīciju TEMATISKAIS MĒRĶIS 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti 3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla 6. Ilgtspējīga transporta sistēma infrastruktūrās 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti 7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un sociālā iekļaušana 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs 9. Pilsētvides attīstība 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību 20

ES fondu ieviešanas koncepcija EK regulu priekšlikumu nosacījumi Administratīvā sloga mazināšana un e-kohēzija Tiesiskais ietvars Institucionālais ietvars LV prioritātes Ieviešanas koordinēšana Laika grafiks plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādei 21

Izaicinājumi 2014 – 2020 risināmie jautājumi: • droša finanšu vadība (mērķtiecīgāka kontroļu un auditu sistēma) • e-kohēzija, dokumentu plūsmas mazināšana • administratīvo šķēršļu mazināšana finansējuma saņēmējiem • lēmumu pieņemšanas procesa vienkāršošana • iestāžu skaita un administratīvo resursu optimizācija • Uz klientu un rezultātu vērsta ieviešanas sistēma • funkciju nedublēšana • uzlabota koordinācija starp dažādiem finanšu resursiem 22

Ex-ante izvērtējums Izvērtējumā analizējamie jautājumi ir iedalāmi 4 blokos: • • DP stratēģija un ieguldījums „Eiropa 2020” stratēģijai; Indikatori, uzraudzība un izvērtēšana; Finanšu piešķīruma atbilstība; Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. 23

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) • SIVN mērķis ir analizēt DP pasākumus un to ietekmi uz vidi. Šis novērtējums ir obligāts visiem pasākumiem, ko līdzfinansēs ERAF un KF • Tā veikšanai noteiktas prasības šādos dokumentos: • Ex-ante izvērtējuma vadlīnijas • direktīvu 2001/42/EK (SEA direktīva) • nacionālo regulējumu (MK noteikumi nr. 157) • Izrietoši no šiem dokumentiem SIVN ietvaros tiks pētīts un sagatavots: • Analīze par DP pasākumu iespējamo ietekmi uz vidi • Alternatīvu risinājumu, rekomendāciju izstrāde par to, kā samazināt vai novērst ietekmi uz vidi, lai nodrošinātu atbilstību ilgtspējīgas attīstības principiem • SIVN uzraudzības mehānismu apraksts • Informācija par konsultācijām ar sabiedrību un vides amatpersonām • Paziņojuma projekts par vides apsvērumu un iespēju iekļaušanu DP izstrādē 24

Paldies! 25